Aprīlī pāvests rosina lūgties par aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvi

Vispārējā nodomā Benedikts XVI aprīlī mudina lūgties par aicinājumiem: Lai daudzi jaunieši prot pieņemt Kristus aicinājumu un atsaukties tam, dodoties priesteriskajā kalpojumā un konsekrētās dzīves ceļā.
2011. gada 15. maijā Baznīca svinēja 48. Pasaules Lūgšanu dienu par aicinājumiem. Tās temats bija: „Aicinājumu atklāšanas sekmēšana vietējā Baznīcā”. Vēstījumā Benedikts XVI raksta, ka būtu jāpievērš uzmanība veidam, kādā Jēzus aicināja savus tuvākos sabiedrotos sludināt Dieva Valstību (sal. Lk 10, 9). Pirmā lieta, ko Kristus darīja, bija lūgšana. Pirms nekā aicināt apustuļus, Viņš visu nakti pavadīja lūgšanā (sal. Lk 6, 12). Aicinājumi uz priesterību un konsekrēto dzīvi vispirms izriet no pastāvīgas saskares ar dzīvo Dievu un no nepārtrauktas lūgšanas draudzēs, ģimenēs un lūgšanu grupās – atgādina pāvests. Otrkārt, Jēzus iepazīstināja paaicinātos ar savu mesiānisko uzdevumu caur dažādām „zīmēm”, tādējādi parādot tiem savu mīlestību uz cilvēci un atklājot viņiem Tēva želsirdības dāvanu. Visbeidzot, „zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva” (Jņ 13, 1), Kristus tiem uzticēja savas nāves un augšāmcelšanās atceri un, pirms tika uzņemts debesīs, Viņš tos sūtīja pasaulē ar uzdevumu: „Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā” (Mt 28, 19).

Jēzus aicina apustuļus kļūt par Viņa draugiem, uzmanīgi klausīties Viņa vārdos un būt kopā ar Viņu. Viņš tiem māca būt uzticīgiem Dievam, atsakoties no saviem šaurajiem plāniem un pašpietiekamības – lasām pāvesta dokumentā. Benedikts XVI atzīst, ka mūsdienās sekot Kristum nav mazs izaicinājums. Tas nozīmē pievērst savu skatienu Jēzum, klausīties Viņa vārdā, satikt Viņu sakramentos un iemācīties saskaņot savu gribu ar Viņa gribu. Šajā sakarā liels uzsvars ir liekams uz formāciju un pastorālo aprūpi. Vēstījumā Benedikts XVI atsaucas uz 2010. gada 8. oktobrī izdoto vēstuli semināristiem: „Jūs, dārgie draugi, esat nolēmuši iestāties seminārā un sākuši ceļu uz priesterisko kalpošanu katoļu Baznīcā, un pareizi izdarījāt. Cilvēkiem būs vienmēr vajadzīgs Dievs – pat tehniskā laikmetā un globalizācijas iezīmētajā pasaulē”. Pāvests uzsver, ka katra vietējā Baznīca ir aicināta palīdzēt jauniešiem sadraudzēties ar Kungu un ar prieku atbildēt Viņa aicinājumam.
Misionārais lūgšanu nodoms ir veltīts Āfrikai un parāda Kristu kā šī kontinenta tautu cerību: Lai augšāmceltais Kristus ir īstas cerības zīme Āfrikas kontinenta vīriešiem un sievietēm.
2009. gada 25. oktobrī Svētā Pētera bazilikā noslēdzās Āfrikas Bīskapu Sinode. Melnā kontinenta bīskapi gandrīz mēnesi debatēja par izlīgšanas, taisnības un miera nozīmi labākas un drošākas nākotnes veidošanā. Homīlijā Benedikts XVI uzsvēra, ka šie sabiedriskās dzīves aspekti norāda uz nepieciešamību atvērt sirdis cerības Evaņģēlijam.
„Celies, Āfrikas Baznīca, Dieva ģimene, jo tevi aicina Debesu Tēvs, kuru tavi priekšteči pielūdza kā Radītāju pirms tie iepazina Viņa žēlsirdīgo klātbūtni, kas atklājās Vienpiedzimušajā Dēlā, Jēzū Kristū”, aicināja pāvests. „Āfrika, drosmīgi sāc jaunās evaņģelizācijas ceļu, kādu norāda Svētais Gars! Evaņgelizācija sākas ar izlīgšanu, kas ir taisnības un miera galvenais priekšnoteikums. Bez izlīgšanas nav iespējams veidot taisnīgas attiecības cilvēku starpā. Bez tās nav iespējams veidot ilgstošu mieru, kas balstās uz personas cieņas un tiesību respekta, kas atvērts visiem labas gribas cilvēkiem neatkarīgi no viņu piederības kādai etniskai grupai, reliģijai, valodai un kultūrai. Šajā atbildīgajā misijā tu, svētceļojošā Baznīca Āfrikā, neesi viena. Kopā ar tevi ir visa universālā Baznīca, kas lūdzas un sniedz konkrētu palīdzību. Tevi garīgi atbalsta arī Āfrikas svētie, kuri ar dzīves piemēru un nereti ar savām asinīm, devuši skaistu liecību par Kristu. Drosmi! Celies, Āfrikas zeme, kas esi pieņēmusi Pestītāja gaismu, kad Viņš kopā ar Jāzepu un Mariju bija spiests doties uz Ēģipti, lai glābtu savu dzīvību no Heroda vajāšanām. Ar jaunu entuziasmu pieņem Evaņģelija vēsti, lai Kristus apgaismotu šo kultūru un valodu daudzveidību. Upurējot Dieva Vārda un Euharistijas maizi, Baznīca aktīvi iesaistās dažādos karitatīvajos darbos, rūpējoties, lai nevienam āfrikānim nepietrūktu ikdienišķās maizes”.
J. Evertovskis/ Vatikāna Radio

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti