Now Reading
“Ko darīt, lai mīlestība paliktu?”

“Ko darīt, lai mīlestība paliktu?”

„Konsekrētie vīrieši un sievietes Eiropā: Dzīve kā aicinājums” – šai tēmai bija veltīta Eiropas Ģenerālo priekšnieku konferenču savienības (Union of European Conferences of Major Superiors, UCESM) XV asambleja, kas no 19. līdz 24. martam norisinājās Lurdā, Francijā. Asamblejā piedalījās vairāk nekā 100 konsekrēto personu no 27 Eiropas valstīm. Latviju šajā Eiropas asamblejā pārstāvēja māsu kalpoņu klostera priekšniece Inese Lietaviete.

Asamblejas pārdomu un diskusiju pamatā bija Svēto Rakstu vārdi: „Pār mani nāca Tā Kunga vārds” (Jr 1, 4). Līdztekus asamblejas vadmotīvam, aicinājums tās ietvaros tika aplūkots ne tikai saistībā ar konsekrēto dzīvi vai priesterību, bet daudz plašāk – katrs cilvēks ir aicināts būt, augt, izpildīt kādu misiju vai uzdevumu, – stāsta māsa Inese.

Galvenais asamblejas lektors, V.E. Mons. Džozefs V. Tobins, CSsR, Konsekrētās dzīves institūtu un apustuliskās dzīves apvienību kongregācijas sekretārs, uzrunājot sanāksmes dalībniekus par tēmu „Dzīve kā svētceļojums”, vispirms uzdeva jautājumu: kurš no trim solījumiem – nabadzības, šķīstības vai paklausības – ir vissvarīgākais mūsdienu Eiropā? Tā ir paklausība, – vispirms jau Dievam un Viņa Vārdam, kā arī pārdabiskā plāksnē – priekšniecībai, caur kuru runā Dievs, – secināja mons. Tobins. „Mūsdienu Eiropā individuālisms ir ļoti sašūpojis šo pārdabisko paklausības līmeni,” uzrunas kontekstā atzīst māsa Inese. „Cilvēks saka, – es varu nepaklausīt bīskapam, jo viņš nepareizi runā, vai pāvestam, jo viņš man nepatīk.”

Mons. Tobins arī uzsvēra, ka visi cilvēki – gan laji, gan konsekrētās personas – ir svētceļnieki ceļā pie Dieva, mūsu dzīve ir kā svētceļojums. Tāpat viņš aplūkoja saikni starp aicinājumu un Eiropas konsekrēto vīriešu un sieviešu profesionālo dzīvi. Profesionālisms ir svarīgs, taču uz konsekrēto dzīvi aicināto personu kalpošana nevar būt tikai kompetences vai prasmju jautājums. „Piemēram, mēs esam izcili skolotāji vai ļoti kvalificēti speciālisti, bet vai mēs nepazaudējam savu būtību? Vai mēs drīzāk esam svētceļnieki vai profesionāļi?” par dzirdēto stāsta māsa Inese.

Lektors arī pauda domu, ka svarīgi ir gan otru cilvēku, gan Dievu uzlūkot kā noslēpumu. Nedrīkst ļaut izgaist noslēpumam! „Ja laulāto attiecībās vai ģimenē pierodam pie otra cilvēka un uztveram viņu kā pašsaprotamu, noslēpums pagaist. Arī Dievam vienmēr jāpaliek kā noslēpumam, kuru neesam sasnieguši, kura Vaigu mēs meklējam visu laiku,” skaidro māsa Inese.

Mons. Tobins uzdeva arī būtisku jautājumu: ko darīt, lai mīlestība paliktu? “Tas mani ļoti uzrunāja, jo mūsdienās cilvēks viegli iesaistās, bet nespēj noturēt mīlestību. Cilvēkam ir grūti noticēt, ka kaut kas būs uz mūžu, dot solījumu uz mūžu vai salaulāties uz mūžu, apsolīt uz mūžu saglabāt pirmo mīlestību,” pārdomās dalās māsa Inese. Ko darīt, lai mīlestība paliktu? – „Man tas palika kā jautājums, taču visa pamatā ir personīgas attiecības ar Jēzu. Dialogs starp cilvēku un Dieva Vārdu,” stāsta māsa Inese. „Ja pazudīs mīlestība pret Jēzu, vai konsekrētā dzīve paliks? Tad tā iznīks. Ko darīt, lai mīlestība paliktu?…”

XV Eiropas asamblejā jaunums bija tas, ka līdz ar reliģiskās dzīves institūtu ģenerālajiem priekšniekiem, viesiem no Vatikāna Konsekrētās dzīves kongregācijas un pāvesta nuncijiem, uz Eiropas asambleju bija uzaicināti arī pieci konsekrēti jaunieši, kuri jau ir salikuši mūžīgos solījumus: brālis Benuā (Tezē, Francija), māsa Natālija Bekarta (Francija), māsa Katažina Krula (Polija), brālis Rikardo Freirs (Spānija) un māsa Inese Lietaviete no Latvijas. Jaunieši bija aicināti paust savu viedokli par to, kas ir svarīgi mūsdienu Eiropas konsekrētajiem cilvēkiem. Māsa Inese no savas pieredzes atzina, ka tā ir adorācija. “Mēs, māsas kalpones katru dienu veltām četras stundas lūgšanai – ir gan liturģiskās lūgšanas, gan Svētā Mise, gan garīgā lasīšana, meditācija, un Rožukronis, taču, interesējoties par kongregāciju, cilvēki man daudzreiz ir jautājuši: „Kad jums ir adorācija?” Viņiem daudz neinteresē tās citas lūgšanas, tikai adorācija,” stāsta māsa Inese. „Adorācija ir mūsu jaunās paaudzes garīguma iezīme. Tā ir visa centrs. Dzīvojot mūsdienu pasaulē, ir ļoti vajadzīgs miers, stabilitāte un drošība, kas nāk no Kunga. un Viņa klātbūtnes,” viņa atzīst. 40 dienu adorācija, kas māsu kalpoņu klosterī pirms brauciena uz Lurdu notika pateicībā par 40 gadiem kopš kongregācijas atjaunošanas Latvijā, vēl vairāk satuvinājusi kopienu. „Mēs neko nebijām runājušas par tuvākmīlestību, bet es jutu, ka mēs sākām viena otru vairāk mīlēt. Adorācija ienesa milzīgu prieku, jaunu elpu, jaunu dzīvību!” Asamblejas dalībniekus māsa Inese iepazīstināja arī ar lūgšanu kopību „No sirds uz sirdi”, – māsām kalponēm cilvēki sūta aizlūgumus par slimniekiem, savukārt slimnieki ir aicināti upurēt savas ciešanas un lūgties par Latvijas garīgo atdzimšanu. Māsas saņemtos lūgumus uztic Marijai, lūdzoties Rožukroni. „Īpaši svarīgi tas ir vecākajām māsām, jo tas viņām dod iespēju apustulēt; viņas jūt, ka lūgšanām, kas ir viņu pamatdzīve, ir vērtība un ka tās ir nepieciešamas.”

Konsekrētie jaunieši arī sagatavoja vēstījumu visiem Eiropas konsekrētajiem vīriešiem un sievietēm „Nākotnes balss”, kuru ar saviem ieteikumiem darba grupās vēlāk papildināja visi asamblejas dalībnieki. “Nebīsties no viņiem, jo es esmu ar tevi (Jer 1, 8). Mēs visi zinām, ka ir ticības un aicinājumu krīze, bet mēs nezaudējam drosmi. Augšāmcēlies Kungs ir ar mums! Apziņa par Viņa žēlsirdīgo mīlestību piepilda mūs ar prieku un drosmi. Mums ir dotas daudzas lieliskas dāvanas, ar kurām varam dalīties ar Eiropas iedzīvotājiem. Mēs ticam, ka šodien ir “kairos“, cerības laiks, jo mēs uzticam savas dzīves Jēzum,” teikts vēstījumā, kas pieejams tīmekļa vietnē www.ucesm.net.

Asamblejas laikā Eiropas Ģenerālo priekšnieku konferenču savienībai tika ievēlēta jauna padome: UCESM priekšsēdētājs turpmāk būs tēvs Džovanni Peredžini, CCRSP, Albānijas konferences prezidents, viceprezidente – dominikāņu māsa Viviana Balarin, OP, Itālijas konferences prezidente, padomnieks – tēvs Mariano Sedano Sjerra, CMF, no Krievijas konferences un padomniece – māsa Ivanka Mihalevica, Bosnijas-Hercogovinas konferences prezidente.

Konferenci, kas apvienotu konsekrētās dzīves institūtu priekšniekus, ir plānots izveidot arī Latvijā. Šobrīd jau ir izstrādāti statūti, kas nosūtīti apstiprināšanai Vatikānā. Šādas konferences esamība dotu Latvijai iespēju pilntiesīgi pārstāvēt mūsu valsts konsekrētās personas Eiropā.

Nākamā Eiropas Ģenerālo priekšnieku konferenču savienības asambleja notiks 2014. gadā Ukrainā.

LRKB IC

Scroll To Top