Eiropas universitāšu katoļu studentu tikšanās Romā

26. aprīlī mēs, piecu cilvēku grupa, devāmies uz Romu, lai piedalītos Eiropas Universitāšu katoļu studentu sanāksmē. Latviju konferencē pārstāvēja RARZI lektors pr. Sergejs Dominiks Ivanovs OP, humanitāro zinātņu maģistrantūras studente Liene Sudrabiņa, kā arī reliģijas zinātņu bakalaura programmas studenti Anna Kačāne, Elvīra Bloma un Māris Broks.
Studentu tikšanās tēma bija „Universitāšu studentu ieguldījums jauna humānisma veidošanā” un to rīkoja Eiropas Bīskapu konference sadarbībā ar Romas „Tor Vergata” universitāti ES stratēģiskās programmas „Europa 2020″ ietvaros. Konferencē bija 200 dalībnieki no divdesmit divām Austrum un Rietumeiropas valstīm, bet ņemot vērā, ka universitātēs mācās arī studenti no citām pasaules valstīm, pastarpināti pārstāvēta bija arī Āfrika un Malaizija. Studenti pārstāvēja dažādas zinātnes nozares, bija gan no valsts augstskolām, gan arī Baznīcas mācību iestādēm.

Vislielākā un pamanāmākā studentu grupa bija no Slovākijas – daudzas, radošas spēcīgas personības. Savukārt ar studentiem no Krievijas uzreiz atradām kopīgu valodu – dzīvojām blakus istabiņās, un arī sarunāties varējām brīvi – krievu valodā. Pats Dievs, iespējams, mūs saveda kopā – lai varētu arī turpmāk sazināties un sadarboties ar Krievijas katoļiem.
Darbinieks vispirms ir cilvēks
Konference sākās ar debatēm, kurās piedalījās vairāki veiksmīgi itāļu uzņēmēji, bet otrajā daļā uzstājās universitāšu profesori un pastorālās aprūpes pārstāvji. Viena no debašu tēmām bija bezdarba problemātika. Runātāji atzina, ka sabiedrībai ir nepieciešami jauni, dedzīgi cilvēki ar lielu ticību, cilvēki, kas spējīgi veidot dialogu un ir intelektuāli vienkārši, patiesi. Itālija, tāpat kā daudzas citas valstis, pašlaik pārdzīvo ekonomiskas problēmas. Izskanēja doma, ka valstīm ir tendence noslēgties sevī, bet globalizācijas apstākļos nepieciešams savstarpēji sadarboties. Problēmu risināšana parasti tiek atlikta, arī šajā ziņā Latvijai ir līdzīga pieredze. Bet ja darbiniekiem nav pietiekama alga, tad nav arī motivācija celt savu kvalifikāciju. Tas ir jautājums par cilvēka cieņu un darba vērtību – vai darba devēji Latvijā apzinās, ka viņu darbinieks vispirms ir cilvēks, kam pienākas cieņa un kura darbam un pūlēm ir vērtība, vai arī raugās uz darbinieku tikai kā uz mašīnu, no kā var gūt labumu? Te parādās aspekts, kas ir daudzu sociālo problēmu pamatā – fundamentālais jautājums par to, kas ir cilvēks un kāda ir cilvēka dzīves jēga un vērtība? Bez Jēzus Kristus atklāsmes šo jautājumu atrisināt nav viegli, varbūt pat neiespējami.
Kļūt par kaut ko vairāk
Studentu tikšanās tēma bija jaunais humānisms, kas tas ir un kā to veicināt sabiedrībā?
Humānisms ir liels vārds, tas maina un piešķir lielāku vērtību cilvēcībai, – lai saprastu humānisma jēdzienu, ir jāsaprot Kristus mācība. Cilvēks savā unikālajā neatkārtojamībā ir Dieva attēls, un Jēzus paceļ cilvēcību augstākā līmenī. Runa ir nevis par abstraktu, bet gan par konkrētu cilvēku, kas dzīvojis, un, tātad, par katru cilvēku, kas dzīvo pašlaik. Humānisms aicina cilvēku kļūt par kaut ko vairāk nekā viņš ir. Mēs katrs esam aicināts, izmantojot savas spējas, papildināt pasauli saskaņā ar cieņu, kādu mums piešķīris Dievs. Humānisms atklājas kā kaut kas jauns pat pēc 2000 gadu.
Ko studenti var darīt, lai to veicinātu? Evaņģēlijam ir spēks dot dzīvību, un ir daudz cilvēku, kam dzīvības trūkst. Tādēļ vispirms mēs varam nest pasaulē Evaņģēliju. Jaunā evaņģelizācija – tā ir aktīva ticība, kas dzīvi padara dzīvošanas vērtu. Tas nozīmē pielikt pūles, lai piepildītu cilvēkam doto potenciālu daudzkultūru vidē.
Jaunā evaņģelizācija nav tikai verbāla, tā ir daudz dziļāka. Tā ir spēja izdarīt labi savu darbu, ar mīlestību; tā ir spēja izpaust sevi pilnībā. Diemžēl lielākoties grimstam mazvērtības kompleksos, baidāmies būt kaut kas vairāk kā vairākums, pacelties pāri.
Mīlestība ļauj saprast dzīvi
Universitātē un vispār sabiedrībā būt katolim nozīmē radīt kultūru dziļākajā šī vārda nozīmē. Tomēr, esot intelektuālā vidē, svarīgi paturēt prātā, ka ar intelektuāliem centieniem vien nepietiek, vienmēr nepieciešama arī mīlestība, kas ir pāri visam. Nevar ieiet patiesībā bez mīlestības, jo mīlestība ir tā, kas ļauj saprast dzīvi. Mēs katrs esam liecība par Dieva mīlestību, tādēļ mums, kristiešiem, jāveicina savstarpēja cieņa.
Eiropas Universitāšu katoļu studentu tikšanās parādīja to, ka neesam vieni savās rūpēs – arī citās valstīs meklē risinājumus tām problēmām, kas aktuālas pie mums. Īpaši tika uzsvērta vienotība – valstīm vajag apvienoties un problēmas risināt kopīgi, starptautiskā līmenī. Studenti uzsvēra, ka jauno humānismu nav iespējams izveidot bez Kristus, bez krusta. Jauniem cilvēkiem ir nepieciešamas šīs patiesās vērtības. Pasaule attīstās un iet uz priekšu ļoti ātri, un tieši jauniem cilvēkiem tiek dota privilēģija mainīt pasauli ar zināšanām, ko iegūstam studējot un kurām ir vērtība.
Viens no bīskapiem savā uzrunā studentiem teica: ,,Jūs neesat vieni. Jūs esat mīlēti un saprasti. Šī ir vēsts jums, ka ir KĀDS, kas rūpējas par jums, esiet droši!” Viņš uzsvēra arī to, cik svarīgi ir būt kopienā (draudzē), izdzīvojot kopību. Svarīgi nepalikt vienam savā ticībā, jo esot kopā ar brāļiem un māsām esam kā stiprinājums cits citam.
Iespaidus apkopoja Elvīra Bloma

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti