Now Reading
Maijā pāvests aicina lūgties par ģimenēm

Maijā pāvests aicina lūgties par ģimenēm

Vispārējā nodomā Benedikts XVI maijā aicina lūgties par ģimenēm: Lai sabiedrībā tiek atbalstītas un veicinātas iniciatīvas, kas aizsargā un stiprina ģimenes lomu tajā.
Līdz 7. Pasaules Ģimeņu saietam Milānā atlikušas dažas nedēļas. Tas būs veltīts tēmai „Ģimene: darbs un svētki”. Gatavojoties šim notikumam, vēstulē Pontifikālās Ģimenes padomes prezidentam Benedikts XVI atgādina, ka darbs un svētki ir cieši saistīti ar ģimenes dzīves ikdienu. Abi elementi iespaido ne tikai ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, bet arī attiecības ar sabiedrību un Baznīcu. Pāvests aicina pārdomāt un meklēt veidus, kā šodien savienot ar darbu saistītās neatliekamās prasības un ģimenes vajadzības. Mūsdienu ģimenei vajadzētu no jauna atgriezties pie svētku izjūtas, kas bieži vien ir pazaudēta, un svētdienas kā Kunga dienas svinēšanas.

Uzstājoties 5. Pasaules Ģimeņu saietā, kas 2006. gadā notika Valensijā, Spānijā, Benedikts XVI runāja par cilvēcisko attiecību un laulāto mīlestības skaistumu. Viņš aicināja Baznīcu gādāt, lai mūsdienu ģimenes, sastopoties ar dažādiem izaicinājumiem, nenonāktu izolācijā, kā arī mudināja palīdzēt tām, iedrošināt tās un sniegt garīgo barību, kas stiprina ģimenes saliedētību, īpaši pārbaudījumos vai kritiskos brīžos. Šajā ziņā, ļoti svarīga ir draudžu un dažādu ekleziālo kustību darbība. Tās ir aicinātas sadarboties kā atbalsta tīkls un palīdzīgā Baznīcas roka, lai veicinātu ģimenes augšanu ticībā.
Bez ticības un Kunga mīlestības tālāknodošanas, viens no ģimenes vissvarīgākajiem uzdevumiem ir brīvu un atbildīgu personu veidošana – uzsvēra pāvests. Tāpēc vecāku pienākums ir dot pakāpeniski saviem bērniem aizvien lielāku brīvību, jo viņi ir uz kādu laiku tās nodrošinātāji. Ja bērni redz, ka viņu vecāki – un parasti arī citi pieaugušie, kuri atrodas viņiem līdzās – dzīvo priecīgi un ar entuziasmu, pat atrodoties grūtībās, tad arī bērnos vieglāk pieaugs lielāks prieks par dzīvi. Tas viņiem palīdzēs veiksmīgi pārvarēt iespējamos šķēršļus un grūtības, no kā sastāv cilvēka dzīve. Pie tam, ja ģimene nenoslēdzas sevī, tad bērni atklāj, ka katra persona ir cienīga saņemt mīlestību un, ka pastāv būtiska universāla brālība starp visiem cilvēkiem.
Svētais tēvs arī atgādināja, ka laulības vērtību veicināšana netraucē pilnībā baudīt to labumu, ko vīrietis un sieviete gūst viņu savstarpējā mīlestībā. No tā izriet, ka ticība un kristīgā ētika netiecas noslāpēt mīlestību, bet padarīt to veselīgāku, stiprāku un patiesi brīvāku. Tāpēc cilvēcisko mīlestību nepieciešams šķīstīt; tai jānobriest, lai tā būtu pilnīgi cilvēciska un kļūtu par patiesas un nepārejošas laimes avotu.
Misionārais pāvesta lūgšanu nodoms ir mariānisks. Pāvests uztic Dievmātes aizbildniecībai misionārus: Lai Marija, pasaules Karaliene un evaņģelizācijas Zvaigzne, pavada visus misionārus, kuri liecina par viņas Dēlu Jēzu!
Savas vizītes laikā Sardīnijā 2008. gada septembrī Benedikts XVI uzsvēra, ka misionāru apustuliskā darba panākumu atslēga ir vienotība ar Kristu, kurš ieradās pasaulē, lai cilvēku glābtu. Taču Dieva pestīšanas plānā būtisku vietu ieņem arī Vissvētākā Jaunava Marija. Viņa brīvi atbildēja Dieva aicinājumam un, pateicoties savam ticības aktam, kļuva par visu to, kuri „mīl Dievu” (Rom 8, 28) priekšgājēju un paraugu.
Pāvests atzina, ka Sardīnijas salā vienmēr valdījusi vienkārša un drosmīga ticība, kas ir sardīniešu garīgās dzīves pamats. Šī reģiona iedzīvotāju raksturīgākās iezīmes ir uzticība, viesmīlība, sirsnība, mērenība un pienākuma apziņa. Kristietība Sardīnijā izplatījās nevis no konkistadoru zobena, bet gan no mocekļu asinīm, kas atdeva savu dzīvību no mīlestības pret Dievu un cilvēkiem. Evaņģēlijs, ko sludināja trimdā nosūtītais pāvests Poncjans, pirmo reizi atskanēja raktuvēs. Ticība Kristum kļuva par sardīniešu tautas identitāti. Viņi sniedza palīdzību kristiešiem, kuriem Sardīnija kļuva par trimdas vietu. Uz šo salu tika izsūtīti vairāk nekā 100 bīskapi, kuri cēla baznīcas, dibināja klosterus un veicināja evaņģelizācijas darbu.
Sardīnijā ir 350 dievnamu, kas veltīti Dievmātei. „Marija ir sardīniešu tautas garīgā osta, patvērums un aizbildne. Šī tauta ir stipra kā ozols. Brāžas vētras, bet tas nelokās; trako ugunsgrēki, bet tas izlaiž jaunas atvases; uznāk sausums, bet tas paliek zaļš. Ar prieku steigsimies pie savas mīlošās Mātes. Kas sevi atdod Dievmātei, nekad nebūs vīlies, jo viņa ir varena un žēlsirdīga Māte”, sacīja Benedikts XVI. Viņš apliecināja, ka Marija palīdz visiem misionāriem, kuri nes Kristus vēsti ģimenēm, kurām šodien vairāk nekā jebkad agrāk vajadzīgs iedrošinājums un atbalsts.
Jānis Evertovskis / Vatikāna Radio

Scroll To Top