Now Reading
Valsts un Baznīca veido sadarbību atjaunojošā taisnīguma īstenošanai Latvijā

Valsts un Baznīca veido sadarbību atjaunojošā taisnīguma īstenošanai Latvijā

„Atjaunojošais taisnīgums – humāns un padziļināts skats uz soda problēmu” – lai kopīgi aplūkotu šo tēmu un veidotu savstarpēju sadarbību, 26. maijā Bruknas muižā tikās Baznīcas un valsts iestāžu pārstāvji. To vidū bija Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, LRKB Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis, Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte un ārzemju viesi – Polijas cietumu sistēmas priekšnieks ģenerālis Jaceks Vlodarskis, Polijas cietumu katoļu virskapelāns pr. Pāvels Vojtas un Starptautiskās katoļu cietumu kapelānu komisijas viceprezidents mons. Braiens Govans no Skotijas. Šis bija pirmais LRKB Cietumu kapelānu dienesta un Ieslodzījumu vietu pārvaldes kopīgi rīkotais seminārs.

Kā atšķiras soda un atjaunojošais taisnīgums? Saskaņā ar soda taisnīgumu, noziegums ir pārkāpums pret valsti, un pārkāpumam seko sods. Soda taisnīgums pieprasa, lai tiesa atklāj vainīgo un soda. Tā kā cilvēks tiek uzlūkots vienīgi kā pārkāpējs, kurš saņem to, ko pelnījis, nav vajadzības viņam palīdzēt. Savukārt atjaunojošā taisnīguma koncepcija pirmkārt paredz, ka noziegums ir pārkāpums pret cilvēku un attiecībām. Pārkāpumam seko atbildība, – taisnīgums iesaista upuri, noziedznieku un sabiedrību, lai kopējām pūlēm labotu ļaunuma izraisītās sekas un rastu izlīgumu. Šajā modelī galveno lomu ieņem resocializācija, un tiek iesaistīts gan kapelāns, gan sociālais darbinieks, gan psihologs un citi speciālisti. Ieslodzījuma laikā cilvēks tiek pārveidots, lai, atgriežoties sabiedrībā, spētu tai dot to labumu, ko pirms tam nav tai devis.

Kāpēc katoļu Baznīca organizē semināru par cietumu kalpošanu? To pamatojot, Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs atsaucās uz Evaņģēlija aicinājumu mīlēt Dievu ar visu savu sirdi un tuvāko kā sevi pašu. Savukārt Jēzus vārdus „Es biju izsalcis, un jūs esat Mani paēdinājuši, Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši, Es biju svešinieks, un jūs esat Mani uzņēmuši; Es biju kails, un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju cietumā, un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā, un jūs esat nākuši pie Manis” (Mt, 25, 34-35) arhibīskaps atzina par Cietumu kapelānu dienesta teoloģisko pamatu. Šie vārdi apliecina, ka cietumnieks Dievam rūp īpašā veidā. Arhibīskaps arī atgādināja, ka Evaņģēlijā uz Jēzus aicinājumu pirmie atsaucās tieši tie, kas bija daudz grēkojuši, kā, piemēram, Marija Magdalēna; turpretī Rakstu mācītāji un farizeji neatpazina Jēzu kā Dieva Dēlu un notiesāja Viņu uz nāvi. Ņemot vērā šo Evaņģēlija loģiku, kristīgā cietumu kapelānu kompetence ir palīdzēt ieslodzītajam atvērties Dieva darbībai, kas spēj viņu atjaunot. Tā šie cilvēki var kļūt par svētību sabiedrībai. Z. Stankevičs arī aicināja paplašināt Kapelānu dienesta misiju un attīstīt sadarbību ar cietumu administrāciju, lai palīdzētu darbiniekiem pašiem netapt nogremdētiem un nepazaudēt savu cilvēcību.

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa uzrunā, ko klātesošajiem nolasīja ministrijas pārstāve Jekaterina Macuka, tika uzsvērts, ka Latvijas tieslietu sistēmā atjaunojošā taisnīguma ideja kļuvusi aktuāla pēdējos gados. „Lai gan ir jomas, kur tas pastāv un veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, piemēram, probācijas dienesta īstenotās izlīguma funkcijas ietvaros, šī ideja lēnām iesakņojas arī cietumu sistēmas darbībā caur resocializācijas pasākumiem un ieslodzīto garīgo aprūpi. Šobrīd atjaunojošā taisnīguma ideja ir ietverta arī Tieslietu ministrijas virzītā likumprojektā par grozījumiem Krimināllikumā, ar kuru plānots noteikt, ka viens no kriminālsoda mērķiem ir atjaunot taisnīgumu.” Tāpat tika izcelta cietumu kapelāna loma ieslodzītā resocializācijā: „Cietuma kapelāns lielā mērā ir tas, kurš nodrošina personas ceļu uz piedošanas saņemšanu, kas ļauj personai cerēt uz iepriekšējo kļūdu nepieļaušanu,” tika teikts uzrunā.

Polijas cietumu sistēmas priekšnieks ģenerālis Jaceks Vlodarskis semināra dalībniekus iepazīstināja ar dažādām resocializācijas programmām ieslodzītajiem. Polijā ieslodzītie strādā gan slimnīcās, gan aprūpes namos, gan dažādos karitatīvajos centros. Veicot citiem vajadzīgu darbu, mainās viņu domāšana. Kalpojot smagi slimajiem, ieslodzītie mācās apzināties dzīvības vērtību. Šādu pieredzi cietumnieki gūst, piemēram, Gdaņskas Paleatīvās aprūpes centrā. Neviens no ieslodzītajiem, kas ir strādājis šajā centrā, līdz šim nav izdarījis atkārtotus noziegumus. Tiek īstenotas arī terapeitiskas programmas tiem, kas cieš no atkarībām vai ir veikuši seksuāla rakstura pārkāpumus. Tāpat paredzēts uzsākt programmas no vardarbības ģimenē cietušajiem. Tos, kas nodarījuši pāri dzīvniekiem, plānots iesaistīt darbā dzīvnieku patversmēs. Ieslodzīto skaits, kas darbojas sabiedrības labā, Polijā ar katru gadu pieaug. Patlaban šajā valstī jau ir tūkstošiem cilvēku, kas sadarbojas ar pašvaldībām un veic sabiedrībai derīgu darbu, sacīja J. Vlodarskis.

Savukārt Polijas cietumu katoļu virskapelāns priesteris Pāvels Vojtas pastāstīja, ka Polijā jau 13 gadus pastāv ieslodzīto svētceļošanas tradīcija. Šajos svētceļojumos no Varšavas uz Čenstohovu dodas arī cilvēki invalīdu ratiņos, un katram no viņiem ceļā palīdz divi ieslodzītie. Lēmumu par to, kuriem ieslodzītajiem atļaut iet svētceļojumā, pieņem cietuma administrācija un speciālisti. Pozitīva lēmuma gadījumā cietumnieks svētceļojumam pirms tam tiek gadu gatavots. Tēvs Pāvels Vojtas pēdējos divus gadus ir devies svētceļojumā kopā ar 50 cietumniekiem, un tā laikā viņiem nav bijušas nekādas disciplīnas problēmas.

Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte ierosināja pārņemt Polijas pieredzi, piemēram, rīkojot ieslodzītajiem svētceļojumu uz Aglonu vai iesaistot viņus kalpošanā slimnīcās, kā arī aicināja ar likumu atļaut šādas aktivitātes. Viņš uzsvēra, ka cietumi ir jāatver ne tikai kapelāniem, kas strādā štatā, bet visiem tiem reliģisko konfesiju pārstāvjiem, kas vēlas kalpot ieslodzītajiem. Ir ļoti svarīgi uzlabot Latvijas cietumu stāvokli, ar cieņu izturēties pret ieslodzītajiem, kā arī palīdzēt cietumu darbiniekiem. Tā kā ir grūti pierādīt sabiedrībai, ka ieslodzītie ir tās locekļi un viņiem tajā jāatgriežas, V. Puķīte mudināja popularizēt ideju par to, ka ir jāuzņem cilvēki, kas atradušies cietumos.

Noslēgumā M. Krūklis uzsvēra, ka LRKB Cietumu kapelānu dienests kā savu misiju redz tādas ekumeniskas sadarbības izveidi ar citu konfesiju kapelāniem, kurā pati svarīgākā būtu resocializācija, jo tā popularizē mieru, labvēlību un piedošanu, kā arī aicināja „ciešāk sadarboties visus cietumu sfērā iesaistītos, lai Latvijas tieslietu sistēmā iedzīvinātu atjaunošo taisnīgumu”.

LRKB IC, foto – LRKB IC un Daina Strelēvica

Pirms semināra oficiālā sākuma Bruknas muižas saimnieks pr. Andrejs Mediņš aicināja viesus doties laukā, lai no cepļa izņemtu jau gatavos māla traukus. 1. Pr. Andrejs Mediņš un Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. 2. Polijas cietumu katoļu virskapelāns priesteris Pāvels Vojtas un Polijas cietumu sistēmas priekšnieks ģenerālis Jaceks Vlodarskis. 3. Bruknā tapušie mākslas darbi.
Seminārā uzrunas saka ārzemju viesi: 4. Polijas cietumu sistēmas priekšnieks ģenerālis Jaceks Vlodarskis; 5. Polijas cietumu katoļu virskapelāns priesteris Pāvels Vojtas; 6.Starptautiskās katoļu cietumu kapelānu komisijas viceprezidents mons. Braiens Govans no Skotijas.
Pasākuma noslēgumā kā pateicību par dalību seminārā un ieguldījumu cietumu kalpošanā dalībnieki dāvanās saņēma Bruknas muižā darinātos traukus. 7. Pr. Andrejs Mediņš un LRKB Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis pasniedz dāvanu Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktorei Jekaterinai Macukai. 8. Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs priecājas par skaisto krūku. 9. Dāvanu pasniegšana notika blakus topošajai Bruknas baznīcai, kas tiek būvēta pēc armēņu baznīcas parauga.  Arī viesiem bija iespēja ieguldīt savu artavu celtniecībā:  pr. Andrejs Mediņš ierāda Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniekam Visvaldim Puķītem, kā jākaļ akmeņi, ko izmanto baznīcas būvniecībai.
Scroll To Top