Now Reading
Aicina ziedot Rīgas pils Dievmātes un Valtera fon Pletenberga skulptūru restaurācijai

Aicina ziedot Rīgas pils Dievmātes un Valtera fon Pletenberga skulptūru restaurācijai

Rīgas pils Dievmātes fonds aicina visus Dievmātes godinātājus Latvijā un ārpus tās robežām ziedot finansiālos līdzekļus, lai varētu restaurēt Dievmātes un Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga skulptūras, kas atrodas pie Rīgas pils galvenās ieejas.
Pirmajā attēlā (pa kreisi) var redzēt, kādas skulptūras izskatās pašlaik, bet otrais attēls (pa labi) parāda to, kā skulptūras varēja izskatīties 1891. gadā.

Pirmajā attēlā (pa kreisi) var redzēt, kādas skulptūras izskatās pašlaik, bet otrais attēls (pa labi) parāda to, kā skulptūras varēja izskatīties 1891. gadā.

Dievmātes tēlu 1515. gadā tur uzstādīja Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. Livonijas ordenim, tāpat kā visai Livonijai, Jaunava Marija bija izvēlēta par aizbildni. Šo unikālo skulptūru ordeņa mestrs uzstādīja pēc Livonijas ordeņa brīnumainās uzvaras pār Maskavas cara armiju, kas bija iebrukusi Livonijā XVI gs. sākumā.

Viduslaiku Dievmātes tēls Rīgas pils cilnī ir saglabājies līdz mūsu laikiem. Šī skulptūra ir dabiska lieluma smilšakmeņu augšcilnis. Dievmāte ir attēlota ar kroni galvā, mantiju pār pleciem un Bērnu Jēzu uz rokām. Daži vēsturnieki domā, ka minētajā cilnī ir Viduslaiku Māras Zemes Karalienes attēls.

Blakus Dievmātes skulptūrai atrodas Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga skulptūra, kas tika izkalta vēlāk – pēc viņa nāves 1535. gadā.

Abas skulptūras jau vairākus gadsimtus pievērš pētnieku uzmanību, un tās ir tikušas novērtētas kā ļoti nozīmīgas Baltijas mākslā un vēsturē. Diemžēl pamazām abi slavenie Viduslaiku Rīgas pils simboli – Dievmātes un Valtera fon Pletenberga akmens augšcilņi – ir nonākuši kritiskā stāvoklī un draud sabrukt.

1998. gada rudenī toreiz pastāvošā Rīgas pils pārvalde lūdza Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Mākslas pieminekļu ekspertu padomi novērtēt abu skulptūru tehnisko stāvokli. Padome deva šādu slēdzienu: „Apskates gaitā tika konstatēts, ka skulptūru stāvoklis ir ļoti slikts – vizuāli konstatējami akmens materiāla sabrukšanas procesi, kuru rezultātā notiek atsevišķu detaļu nodrupšana. Domājams, ka sairšanas process notiek arī zem virsējās garozas. Visu skulptūru virsmu klāj bieza netīrumu kārta, kas kopā ar nobirumu laukumiem veido absolūti nepieņemamu, degradējošu pieminekļa izskatu.”

Rīgas pilī kā Latvijas valsts prezidenta rezidencei, ir īpaša nozīme valsts un tautas dzīvē, tāpēc tās vēsturiskiem simboliem – skulptūrām – jābūt sakārtotām. Saņemot Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča atbalstu un svētību, tika nodibināts Rīgas pils Dievmātes fonds ar mērķi atjaunot Rīgas pils Dievmātes atpazīstamību un atdzīvināt Dievmātes Marijas godināšanu Latvijā. Fonda darbību atbalsta A/S Valsts Nekustāmo Īpašumu aģentūra, Rīgas pils atjaunošanas padome u.c.

Abu skulptūru restaurāciju iespējams atbalstīt, pārskaitot līdzekļus „Rīgas pils Dievmātes fondam” (SEB banka, UNLALV2X LV 87 UNLA 0050 0190 21567, reģ. Nr. 40008193404; adrese: Torņa iela 2b, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020) vai zvanot uz ziedojumu tālruni 90006086. Zvanot uz ziedojumu tālruni, tiek ziedots 1 lats.

„Rīgas pils Dievmātes fonds” jau iepriekš pateicas ikvienam atbalstītājam!

***
Vēsture: Jaunavas Marijas godināšana Livonijā

Jaunavas Marijas godināšana Livonijā, t. i. Latvijā un Igaunijā, sākās ar kristīgās ticības ieviešanu. Par to liecina Jaunavas Marijas vārdā iesvētītās baznīcas, kapelas, altāri, viņas svētku dienās, kā arī vairāku senās Rīgas brālību dibināšana un darbība viņas aizbildnībā. Pat visa Livonija tika atvēlēta Dievmātes aizbildnībā. Indriķis savā hronikā liecina, ka Rīgas bīskaps Alberts trešajā valdīšanas gadā (1199 – 1229) Rīgas bīskapa katedrāli un visu Livoniju atvēlēja Vissv. Jaunavai Marijai. Kopš tā laika Livonija tika saukta par Māras Zemi (Terra Mariana). Livonijas atvēlēšanu Jaunavai Marijai apstiprināja pāvests Innokents III 4. Laterāna koncilā (1215) un proklamēja Livoniju, t. i. Latviju un Igauniju par Māras Zemi.

Pirmā baznīca senajā Rīgā bija iesvētīta ar Jaunavas Marijas vārdu. Tā atradās netālu no tagadējās Sv. Jāņa baznīcas. Kad 1215. gadā Jaunavas Marijas baznīca nodega, tad ārpus pilsētas nocietinājuma mūriem pie Daugavas 1216. gadā sāka būvēt jaunu baznīcu ar to pašu vārdu. Šī jaunā Dievmātes Jaunavas Marijas godam celtā baznīca ar dažām pārmaiņām ir saglabājusies līdz mūsdienām un mēs to Rīgā tagad pazīstam kā Doma baznīcu.

Kā svarīgs pierādījums tam, ka Jaunava Marija tika godināta senajā Rīgā, ir arī tas, ka viņas aizbildniecībā bija dibinātas un veltītas daudzas pilsētas organizācijas. Rīgas Lielā Ģilde no seniem laikiem tika dēvēta par „Marijas Ģildi” un tas aizbildne bija Jaunava Marija. Viens no šīs ģildes brāļu pienākumiem bija Jaunavas Marijas svētkos dot baznīcai kādas dāvanas un cik iespējams veicināt tās godināšanu ārpus ģildes locekļiem.

Jaunavas Marijas godināšana bija dziļi iespiedusies arī Livonijas ordeņa dzīvē. Tāpat kā vācu ordeņa galvenā mītne Marienburgā (Prūsijā), arī Livonijas ordeņa mestra rezidence Rīgas pilī bijusi skaisti greznota ar Dievmātes statujām un gleznām. Galvenajā pils zālē atradusies dārga Jaunavas Marijas statuja, kuras priekšā jaunie bruņinieki, iestājoties ordenī, svinīgi zvērējuši. Arī Livonijas ordeņa mestra zīmogu no paša šī ordeņa pastāvēšanas sākuma rotā Jaunavas Marijas attēls. Arī ordeņa karogos bija Jaunavas Marijas attēls. Livonijas ordeņu brāļu jeb bruņinieku mīļākās cīņas dziesmas, ko viņi dziedājuši, dodoties kaujās, ir bijušas Dievmātes dziesmas „Salve Regina”, „Ave, Maris Stella”, „Alma Redemptoris Mater”.

„Rīgas pils Dievmātes fonds”/ LRKB IC

Scroll To Top