Telšu dienas Jāņa Kristītāja un Franciska garīgumā

Kas kopīgs sv. Jānim Kristītājam un sv. Franciskam? 23. jūnija vakarā māsa Inese Ieva Lietuviete atklāja, ka tā ir gandarīšana. Taču ir vēl kas īpašs – abi bija īpaši „viesi” māsu kalpoņu rīkotajās Telšu dienās, kas Priedainē notika jau trešo gadu un nu jau ir kļuvušas par īpašu tradīciju Jāņa Kristītāja vigīlijas svinēšanai. Šogad Priedainē, lai svinētu kopīgus svētkus, ieradušies bija vairāk nekā deviņdesmit cilvēki.

Telšu dienas sākās ar sv. Franciska „Saules dziesmu”, kas nu jau kļuvusi par pasākuma himnu. Tai sekoja brāļu kapucīnu animētā konference, kurā viņi atraktīvā veidā centās atklāt pilnīgā prieka būtību. Pilnīgu prieku, kā, Franciska tēlā iejuzdamies, stāstīja brālis Krišjānis, tu piedzīvo tajā mirkli, kad, tu, būdams salijis, nosalis, izsalcis, pārguris, netiec ielaists brāļu klosterī, turklāt tiec padzīts kā pieklīdis ubagotājs, taču par to nesadusmojies un Kristus mīlestībā uzlūko brāļus, ļaujot plūst piedošanai un žēlasirdībai. Protams, tās situācijas, ko mēs katrs izdzīvojam savā ikdienas realitātē, ir atšķirīgas, taču aicinājums saglabāt prieku – nesadusmoties, bet mīlēt – nemainās.

Protams, šo divu dienu laikā cilvēki varēja iepazīt arī pašu Jāni Kristītāju. Jau sākumā bērni parādīja nelielu animāciju par viņa darbību, kristījot cilvēkus, – katrs bērns, kā arī pieaugušais, kurš to vēlējās, tika apšļakstīts ar ūdeni, kas simbolizēja Jāņa kristību. Tāpat tika uzdoti arī dažādi testa jautājumi, pārbaudot, ko klātešie zina par to, kura svētkus svinējām.

23. jūnija vakara gaitā Telšu dienu apmeklētājiem bija iespēja izbaudīt pārbaudījumus, piedaloties orientēšanās sacensībās. Tās bija ne tikai fiziski nogurdinošas, bet arī pārbaudīja dalībnieku zināšanas, jo katrā no maršruta punktiem, ko bija sastādījis priesteris Ilmārs, bija jāatbild uz kādu no jautājumiem par Bībeli, Katehismu vai svēto Francisku, līdz ar to nācās pierādīt spēju orientēties ne tikai mežā, bet arī garīgās dzīves pamatvērtībās. Īpaša programma orientēšanās sacensību laikā bija sagatavota arī mazākajiem Dieva bērniem – viņus uz klosterim blakus esošās ielas sagaidīja desmit „salas”, kur bija jāveic dažādi uzdevumi, turklāt vērtēts tika nevis ātrums, bet precizitāte.

Sagaidot Jāņa Kristītāju svētkus, Telšu dienu dalībnieki piedalījās kopīgā slavēšanā un nakts centrālajā notikumā – Svētajā Misē. „Patiesībā,” priesteris Ilmārs dalījās, „ja pasākumā ir Euharistija, ar to pietiek, jo tā ir visa centrā, tā ir visa piepildījums, nevis vienkārši piedeva.”

Nakts laikā notika vēl citas aktivitātes – akordeona un dažādu perkusiju pavadījumā tika dziedātas dziesmas pie ugunskura, kā arī izturīgākie, lūdzoties Rožukroni, devās uz jūru, kur piedzīvoja ne tikai saulrietu, bet arī Dieva gādātu pārsteigumu – kāds vīrietis, ieraugot aktīvos kristiešus, vēlējās visiem izmaksāt kvasu pludmales kafejnīcā. Ar dažādām spēlēm, Izraēla dejām un slavēšanu iesākās arī Jāņa Kristītāja svētku rīts (vai, precīzāk, jau dienas vidus), kas noslēdzās ar kopīgām pusdienām.

Lai gan naktī, šķiet, bija tik daudz dažādu notikumu, laiks pagāja ļoti ātri. Daudzi, dodoties prom, solīja nākamgad šajā laikā atkal būt Priedainē, lai būtu kopā un kopīgi svinētu Jāņa Kristītāja svētkus, kā arī izdzīvotu Jēzus apsolījumu: „Kur divi vai trīs ir Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mt 18,2) Ar prieku sagaidīsim to, ko Dievs mums ir sagatavojis!

Velta Skolmeistere, foto: pr. Ilmārs Tolstovs

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti