Now Reading
Ieslodzītie pirmo reizi dodas svētceļojumā uz Aglonu

Ieslodzītie pirmo reizi dodas svētceļojumā uz Aglonu

No 10. līdz 14. augustam trīs Cēsu nepilngadīgo cietuma ieslodzītie pievienojās “Kalna svētību kopienas” svētceļnieku grupai, kas devās svētceļojumā no Bruknas uz Aglonu. Dodoties svētceļojumā, viņi parādīja savu labo gribu mainīties, sākt jaunu, likumpaklausīgu un sabiedrībai noderīgu dzīvi. Turklāt, tā nebija tikai fiziska nodarbe vai neredzams garīgs pārdzīvojums, jo puiši bija piekrituši palīdzēt un aprūpēt cilvēkus ratiņkrēslos, kuri paši saviem spēkiem nespēj tādā ceļā doties.

„„Daudz bija jādomā,” saka Ēvalds, „ne tikai par sevi, bet, īpaši, par citiem.” „Es centos sevi parādīt no labās puses, lai nedomātu par mums tikai sliktu,” piedzīvotajā dalās Artūrs. Savukārt Aleksejs piemetina: „Pa dienu ejot, pārdomāju visu savu dzīvi vairākas reizes… daudz kas tagad izskatās savādāk…” Tās ir dažas no Cēsu nepilngadīgo Ieslodzījuma vietas audzēkņu pārdomām, ejot svētceļojumā uz Aglonu,” savā blogā (http://ieslodzitais.wordpress.lv) raksta Latvijas Romas katoļu Baznīcas Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis. „„Es tagad sapratu, no kā esam atteikušies, dzīvojot savu kriminālo dzīvi,” apkopojot savus iespaidus par svētceļojumu, saka Ēvalds. No tīrām un veselīgām attiecībām, no smiekliem skaidrā prātā, no prieka par draugiem, no apbrīnas par dabas skaistumu, no līdzjūtības un pienākumiem, no patiesas dzīves, kas vairo labo.”

„Kalna svētību kopienas” svētceļojuma moto bija „Atzīsti patiesību, un tā tevi darīs brīvu” (sal. Jņ 8, 32). Šajā kopienā dzīvo cilvēki, kuri dzīvē daudz cietuši, un daudzi no viņiem arī citiem likuši ciest. „Atzīstot savu vainu un ieraugot savas nepilnības, šie cilvēki kļūst brīvi no ļaunuma, viņiem vairs nav iemesla kādam darīt pāri (arī ne pašiem sev), jo viņus pieņem tādus, kādi viņi ir – ar trūkumiem un talantiem. Tas nav viegli – ne pašam, ne apkārtējiem. Tomēr tieši šī pieņemšanas pieredze palīdzēja pieņemt arī mūsu ieslodzītos puišus no Cēsīm. Un tas, savukārt, deva iespēju viņiem nopietnām pārdomām par savu līdzšinējo dzīves ceļu,” ir pārliecināts LRKB Cietumu kapelānu dienesta vadītājs.

Svētceļojums Brukna – Cēsis – Aglona bija kā pilotprojekts tālākam, apjomīgam darbam sabiedrības integrācijas laukā. Lai šādi līdzīgi projekti būtu iespējami nākotnē, ir nepieciešama visas sabiedrības līdzdalība un vēlme iet izlīguma ceļu: „Neviens nav norakstīts, kamēr ir iespēja lūgt piedošanu un piedot. Neviens nevar „apzīmogot” otru, kaut vai tādēļ vien, ka pašam arī mēdz būt problēmas saskarsmē ar citiem,” raksta M. Krūklis. „Ceļš, kas ved uz mieru un saticību, ir izlīguma ceļš, kad abi iet viens otram pretī, bet iesāk garīgi stiprākais un apzinīgākais – tātad brīvākais cilvēks. Cilvēks, kurš vairāk apzinās, ka ir radīts, lai tiktu mīlēts un mīlētu. Bet, lai tāds kļūtu, ir nepieciešami atzīt patiesību par sevi.”

LRKB IC, LRKB Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis

Scroll To Top