Ar vides instalāciju Vecrīgā uzsāk kampaņu PAR DZĪVĪBU

10. septembrī, Vecrīgā, Kaļķu ielā pretī McDonald’s, atklājot unikālu mākslinieces Ievas Riekstiņas vides instalāciju, tika uzsākta kampaņa PAR DZĪVĪBU, kas ilgs līdz 14. oktobrim. Kampaņas mērķis ir izglītot sabiedrību par to, ka cilvēka dzīvība sākas ieņemšanas brīdī un aicināt aizstāvēt dzīvību dažādos veidos – palīdzot gan sievietēm, kuras ir ieņēmušas bērniņu, bet šaubās, vai saglabāt to, gan sievietēm, kas ir izdarījušas abortu un cieš no pēcaborta sindroma.

Vides instalācija ilustrē 27 mazus bērniņus, kurus Latvija zaudē katru dienu tādēļ, ka mammas izvēlas izdarīt abortu. Pie katras no figūrām ir izlasāms kāda mirušā bērna stāsts, kas visi ir ņemti no dzīves. Vides instalācijas mērķis ir mudināt cilvēkus aizdomāties par aborta iemesliem. Daži no uzrakstiem: „Mamma nevēlējās nevienam stāstīt par to, ka esmu pieteicies dzīvot. Viņai nebija doma atteikties no manis, bet šajā reizē pārņēma kauns, tāpēc es tiku nolemts nāvei.” „Mana vecmāmiņa, uzzinot, ka māmiņa gaida mani, izdzina viņu uz ielas. Nogurusi patvēruma meklējumos, māmiņa nolēma atbrīvoties no manis, lai varētu atgriezties atpakaļ vecāku mājās.” „Manai māmiņai bija 16 gadi, kad viņa palika stāvoklī. Viņas internātskolas skolotāja, neziņojot vecākiem, aizveda manu māmiņu uz abortu. Viņai piedraudēja, ka izdzīs no skolas, un teica: „Taviem vecākiem par tevi būs kauns.”” „Mamma viena audzināja manu māsu. Kad pieteicos es, māmiņai bija bail par to, ka viena nespēs uzaudzināt divus bērnus. Es tiku nonāvēts, jo viņa nevēlējās, lai mēs abi ar māsu augtu bez tēta.”

Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs kampaņas atklāšanas pasākumā norādīja, ka šī problēma, kuru šobrīd aktualizē kampaņa PAR DZĪVĪBU, ir saistīta ar sabiedrības izpratni par to, kas ir cilvēks un kad viņš sākas. „Ja mēs cilvēku uztveram vienkārši kā kaut kādu molekulu savienojumu (..) un uzskatam, ka cilvēkam nav dvēseles, tad, protams, ar viņu var darīt visu ko (..), jo tad es pats kļūstu par visu lietu mēru, es pats izlemju, ko daru, un patiesībā demokrātiskā ceļā varu noteikt arī morāles vērtības un lemt par citu cilvēku dzīvību (..) Bet cilvēks nav tikai miesa, viņš ir arī garīga būtne, viņam ir dvēsele, viņam ir Radītājs un cilvēkā darbojas ne tikai tie likumi, kurus pazīst fiziķi, ķīmiķi, biologi un visas pārējās dabas un eksaktās zinātnes, bet ir ierakstīts arī kaut kāds augstāks likums. Dievs ir radījis visu pasauli – gan materiālo pasauli, gan arī cilvēka dvēseli, kur ielicis dabisko likumu un morālo likumu. Un tur pastāv šī bīstamība – veicot abortus un darot to, ko propagandē nāves civilizācija, diemžēl tiek ignorēti likumi, kurus Dievs ir ierakstījis cilvēka dabā.” Arhibīskaps aicināja atgriezties pie integrāla priekšstata par cilvēku – priekšstata, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības, kuram ir nemirstīga dvēsele un neizmērojama vērtība. „Kristus ir atdevis savu dzīvību par pašu pēdējo grēcinieku, arī par cilvēku, kuram varbūt ir kustības traucējumi vai prāta ierobežojumi, un arī par bērniņu mātes miesās, kuram ir konstatēts Dauna sindroms vai kaut kādi citi defekti. Pat ja viņš ir bez kājām, bez rokām, viņam ir tāda pati cilvēciskā cieņa un vērtība kā Nobela prēmijas laureātam vai kaut kādam prezidentam. Un, ja mēs Dieva gaismā to skatāmies, tad tas ir tik skaidrs, acīmredzams.”

Kampaņas iniciators un viens no organizatoriem Jānis Pļaviņš, runājot par kampaņas mērķiem, norādīja, ka viens no tiem ir arī – palīdzēt savai valstij: „Latvijā strauji sarūk iedzīvotāju skaits. Demogrāfi prognozē, ka pēc 40 gadiem iedzīvotāju skaits Latvijā būs sarucis trīs reizes, līdz 600 000 cilvēku. Visi labi zina par Latvijas traģiskajiem notikumiem 1941. un 1949. gadā, kad tika izsūtīti 70 000 cilvēki, no kuriem aptuveni puse zaudēja savas dzīvības. Pēdējos 20 neatkarības gados mēs paši ar mākslīgajiem abortiem esam iznīcinājuši 372 000 dzīvību, tas ir 10 reizes vairāk nekā iznīcināja Staļiniskais režīms, izvedot cilvēkus lopu vagonos. Par to neviens melnas lentes pie karogiem nekar, un to uztveram šādi: tas, protams, nav labi, bet tas ir normāli. Tikai tad ar ko mēs esam labāki par Staļinu? Viņš taču arī domāja, ka atņemt dzīvību ir normāli. Tātad mūsu lielākie ienaidnieki nav jāmeklē ārpusē. Tie esam mēs paši savā zemē. Tā pirmkārt ir mūsu nezināšana, mūsu vienaldzība, mūsu neuzņēmība, mūsu bailes. Kampaņas mērķis nav panākt abortu aizliegumu. Es vēlos vēlreiz uzsvērt: šīs kampaņas mērķis nav panākt abortu aizliegumu. Sākumā ir jāmainās sabiedrības apziņai un vērtību sistēmai. Šīs kampaņas mērķis ir izglītot. Lai katra sieviete, kura domā izdarīt abortu, pirms šī nopietnā lēmuma uzzina, ko tieši viņa taisās darīt, kādas ir tā tuvākās un tālākās sekas.”

Kampaņas mājas lapā www.pardzivibu.lv ir pieejama informācija par dažādiem centriem, kur sievietes var saņemt palīdzību krīzes situācijā. Kampaņas ietvaros notiks trīs dažādām auditorijām domātas konferences. Jau no 1. augusta darbojas konsultatīvā tālruņa līnijas (tālr. 67227033, 26485356, 22083263). 15. un 16. septembrī pie pareizticīgo katedrāles iepretim Ministru kabinetam, pie Kongresu nama un Vērmanes dārzā Bībeles svētku laikā darbosies informatīvas teltis; tiks izdalīti materiāli ginekologiem, ko tālāk dot pacientēm, televīzijā tiks rādīti klipiņi „Paldies par dzīvību” ar populāru cilvēku piedalīšanos, u.c. aktivitātes.

LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti