Latvijas delegācija tēva Smeltera draudzē Harpštetē

„Šajās svinībās nebija gandrīz neviena dievkalpojuma vai tikšanās, kurā netiktu pieminēts tēvs Smelters,” stāsta diakons Gunārs. „Šī draudze viņu atceras, un varētu teikt, ka formācija un garīgais mantojums, ko viņš atstājis šajos cilvēkos un arī daudzos viņu bērnos, kuri tagad jau ir pieauguši, ir dzīvs un mēs to izjutām.”

2. septembrī 50 gadu jubileju svinēja Vācijas Osnabrukas diecēzē esošā Harpštetes Kristus Karaļa draudze, kurā savulaik 20 gadus kalpoja daudzu ticīgo iemīļotais tēvs Antons Smelters (1923 – 2010), pēc tam līdz pat mūža beigām turpinot kalpošanu Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, kur bija draudzes prāvests. Lai piedalītos Harpštētes draudzes baznīcas 50 gadu iesvētīšanas svinībās, uz Vāciju devās Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles pārstāvji – diakons Gunārs Konstantinovs un priesteris Agris Klovāns.

„Tēvs Smelters viņiem ir palicis atmiņā kā izcils garīgais tēvs un prāvests. Kāds draudzes loceklis man sacīja, ka tēvam Smelteram ticība bijusi tik dziļa, ka to grūti izteikt vārdos,” piebilst priesteris Agris. „Svētdienas launaga tikšanās laikā man bija kāda saruna, kurā nonācām pie secinājuma, ka tēva Smeltera kalpojumā bija apvienotas divas puses – viņš bija dziļas lūgšanas vīrs, un no tā izrietēja arī visa viņa praktiskā darbība. Viņā tas bija ļoti harmoniski apvienots,” uzsver diakons Gunārs.

Runājot par pašu draudzi un svētkiem, priesteris Agris atzīst, ka draudze svinībām bija rūpīgi gatavojusies. „Svētki sākās jau piektdien vakarā, kad uz Svēto Misi un pēc tam uz kopīgu mielastu sapulcējas visa Harpštetes draudze. Varēja redzēt, ka draudze ir ļoti saliedēta, un tas mums Latvijā ir jāmācās. Vairākums šajā pilsētā ir luterāņi, taču tie katoļi, kas tur ir, viens otru pazīst un ir saistīti. Viņi ir kā viena ģimene,” stāsta priesteris.

„Mēs viesojāmies piecas dienas, un visās no tām bijām nodarbināti no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ģimenes mūs aicināja pie sevis ciemos, un mēs tiešām piedzīvojām draudzību no cilvēku puses. Tikāmies gan ar bērniem, gan pieaugušajiem un varējām runāt par dažādiem ticības jautājumiem. Tās bija tās pašas ģimenes, kuras savulaik apmeklēja tēvs Smelters. Mūsu ciemošanās vāciešiem atgādināja par viņu: tā darīja tēvu Smelteru it kā klātesošu viņu vidū,” atceras priesteris Agris. „Kad tēvs Smelters pārbrauca uz Latviju, draudze turpināja lūgties par viņu un visu laiku uzturēja ar viņu attiecības.”

„Bijām arī pie Lorencu ģimenes, kas divas reizes bija apciemojusi tēvu Smelteru Latvijā un pie kuras pirms desmit gadiem jau bijām kopā ar kūrijas sekretāru Ivaru Kalvānu. Tādas atmiņas mūs visus vienoja. Tomēr pirmkārt vienojošā bija mūsu ticība, kopējā apzināšanās, ka piederam pie katoļu Baznīcas,” secina diakons Gunārs.

Runājot par starpkonfesionālajām attiecībām reģionā, diakons Gunārs atzīst: „Tā ir Ziemeļvācija, Osnabrukas diecēze, kur ir izplatīts protestantisms, taču katoļiem ar protestantiem ir ļoti ekumeniskas, draudzīgas attiecības. Svētdienas dievkalpojumā Harpštetes draudzē, kur piedalījās Osnabrukas palīgbīskaps Teodors Ketmans, bija arī vietējās draudzes luterāņu mācītājs, kurš vienlaikus ir arī ciemata birģermeistars. Pēc dievkalpojuma bijām uzaicināti uz kopīgu pieņemšanu un pusdienām, tā kā katoļu un luterāņu vidū ir sadraudzība. Tai pat laikā varēja redzēt, ka katoļi šajā draudzē lepojas ar katoļticību. Viņi ir maza kopiena, bet tajā pašā laikā – ļoti dzīvīga un dedzīga.”

Harpštetes draudzē attīstīta ir arī „Caritas” kalpošana vecajiem un slimajiem cilvēkiem. Lai atbalstītu karitatīvo darbību Latvijā, svētdienas dievkalpojuma noslēgumā draudzes locekļi svinīgi pasniedza lielu lapu ar uzrakstu „3000 eiro”, kas simbolizēja draudzes ziedojumu nabadzīgo virtuvei Latvijā. Ir paredzēts, ka jau šī gada novembrī draudzes „Caritas” pārstāvji viesosies Latvijā, un sadarbība turpināsies.

Kā lielu pagodinājumu Latvijas pārstāvji atceras vizīti pie Osnabrukas palīgbīskapa Teodora Ketmana, kuras laikā Vācijas garīdznieks interesējies par garīgo un sociālo situāciju Latvijā un Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles un Harpštetes draudzi draudzību, kas ir ilgst jau 20 gadus.

Savukārt Harpštetes draudzei patiesu prieku sagādāja Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča apsveikums vācu valodā, ko nolasīja priesteris Agris. Dāvanā no Latvijas draudze saņēma Aglonas Dievmātes svētgleznas kopiju no Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles. Pārsteigums Harpštetes draudzei bija arī Svētā Mise, ko viesošanās laikā vācu valodā svinēja priesteris Agris. „Tas viņiem sagādāja prieku, ka mēs, katoļi Latvijā, varam viegli sazināties un kopā lūgties ar katoļiem, kas ir Vācijā, ar Harpštētes ticīgajiem,” atzīst priesteris. „Tas parāda, ka Baznīca ir dinamiska savā būtībā un ka mēs, kristieši, viens otru atbalstām arī citās valstīs un kontinentos.”

LRKB IC, foto: Lorencu ģimene

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti