Literāts – sevis meklētājs, biznesmenis vai sava laikmeta pravietis?

Eiropas Valodu dienā, 26. Septembrī, Eiropas Savienības mājā risinājās diskusija „Valodas tevi ved tālāk”. Tajā piedalījās rakstniece Inga Žolude, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere un arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Klausītāju vidū bija arī priesteris Mihails Volohovs, kurš pēc diskusijas raksta:
„Pirms pāris dienām lasīju interviju ar pazīstamu angļu dramaturgu Tomu Stopardu, kurš kādā vietā secina, ka “mūsu ētikas smaguma punkts ir mūsu literārā kultūra”. Līdzīgā gultnē ievirzījās arī trešdienas diskusija Eiropas Savienības mājā – kāda ir vārda nozīme, tā spēks, kur ir autora, rakstnieka (jā, arī interneta komentētāja) atbildība par to, kas tiek ielikts vārdos?

Literatūra vienmēr kaut kādā mērā ir cilvēka meklējumu attēlojums. Ja, sākot ar Augustīnu un līdz pat XVIII gadsimtam, tie ir bijuši skaidri Dieva meklējumi, tad mūsdienu dzejā un prozā cilvēks nereti meklē sevi. Un tomēr… jāsecina, ka spējam atrast un izprast sevi, vienīgi ja atrodam Dievu. Savās pārdomās arhibīskaps Z. Stankevičs uzsvēra, ka autors ir līdzdalīgs dievišķajā, ja viņa nodoms ir atklāt patiesā, labā un skaistā simfoniju.
Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, turpinot ideju par radošā cilvēka atbildību, secināja, ka šodien ir pienācis brīdis definēt morālās vērtības, noteikt vārdus, ko nevēlamies dzirdēt. Cilvēki taču ir noguruši no prastā un tomēr alkst pēc reprezentatīvās valodas.
Rakstniece Inga Žolude, atskatoties personīgā pieredzē, mēģināja ieskicēt trauslo līniju, kad teksta radīšana pārtop par biznesu, atzīstot, ka šodien liela daļa tekstu tiek ražoti peļņas nolūkos. Šeit varētu slēpties risks zemas kvalitātes literatūrai.
Literatūras (un mākslas kopumā) uzdevums ir atspoguļot realitāti, kāda tā ir, atzina D.Beitnere. Šeit neviļus var skaidri saklausīt pāvesta Benedikta XVI vārdus: “Realitāte, tāda, kāda tā ir, ir Dieva realitāte.” Kaut kādā mērā dzejnieki, literāti, mūziķi, gleznotāji, nonākot līdz šādas realitātes apziņai, kļūst par sava laikmeta praviešiem, kas bieži vien nes sevī vienaudžu neizpratni, novēršanos. Tomēr patiesi šedevri, kā zinām, tiek atklāti tikai pēc to autoru nāves.”
LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti