Now Reading
Par „Lūgšanu krustā” saņem balvu

Par „Lūgšanu krustā” saņem balvu

Režisores Dzidras Smiltēnas filma „Lūgšana krustā”, kas veltīta bīskapa Boļeslava Sloskāna dzīvei, saņēmusi vienu no Starptautiskā kristīgo dokumentālo filmu festivāla „Magnificat 2012″ galvenajām balvām „Signis Belarus” un speciālo diplomu „Par meistarīgu garīdznieka personības atspoguļošanu dokumentālajā kino”.

Starptautiskais festivāls notika no 9. līdz 13. septembrim Minskā un Glubokajā (Baltkrievijā). Galveno balvu ieguva baltkrievu režisora Viktora Asliuka (Viktor Aslyuk) dokumentālā filma „Koka cilvēki” („Драўляны народ”), kas ir stāsts par kādu galdnieku, kurš dzīvo dziļi mežā pamestā ciemā un veido cilvēku statuetes kā veselu koka tautu. Festivāla programmā kopā bija iekļautas 56 dokumentālās un animācijas filmas, kuru autori ir režisori no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Polijas, Serbijas, Beļģijas, Vācijas, Kanādas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm.

Festivāla „Magnificat 2012″ atklāšana sākās ar Svēto Misi Minskas katedrālē, kuru vadīja arhibīskaps, Minskas – Mogiļevas metropolīts Tadeušs Kondruševičs. Pēc dievkalpojuma dalībnieki un viesi pulcējās pie katedrāles āra krusta. Tieši tur festivāla direktors Jurijs Goruļevs paziņoja, ka festivāls, kas notiek jau astoto gadu, ir atklāts.
Pirmās dienas filmu programma tika rādīta Sarkanajā baznīcā, kur skati organizēja šīs baznīcas priesteris Vladislavs Zavaļņuks, garīdznieks, kas mācījies Rīgas Garīgajā seminārā un joprojām nav aizmirsis ne latviešu valodu, ne arī Latviju. Turpmākās filmu skates notika Glubokoje pilsētā Vitebskas novadā. Atslodzes brīžos festivāla dalībnieki devās arī izbraukumos uz Baltkrievijas etnogrāfiju raksturojošām vietām – Mosoru, Udzelu un Ivesu.
Dzidra Smiltēna stāsta:
Filmu programma pārsteidza ne tikai ar profesionāli un radoši veidotiem darbiem, bet arī ar tematisko daudzveidību. Poļu režisors Ježi Kalina festivālā rādīja savu jaunāko darbu „Archimandrits”, kas iepazīstina ar tēvu Gabrielu un viņa spēju pildīt savu misiju. Uz vientuļas pussalas viņš atjauno nopostītu lūgšanu namu. Ar savu aizrautību un pārliecību piesaistot arī apkārtnes cilvēkus. Šādus idejas un misijas iedvesmotus cilvēkus, kas ikdienā veic svētīgus darbus, sastapām vēl vairākās kinolentās: krievu režisores Valentīnas Gurkaleņko darbā „Glābējakmens”, ukraiņu režisores Albinas Afoņinas filmā „Trīs spoguļa lauskas. Andrejs Tarkovskis un Ukraina”, gruzīnu režisora Marjama Kacaravas vēstījumā „Godājamais tēvs Dāvids Garedžijskis”, bulgāru režisora Georgija Stojeva – Džekija kinolentā „Tēvs Ivans un viņa bērni”.
Poļu režisora Kšistofa Tadeja filma “Jāņa Pāvila II noslēpumi” ar aizkustinošu iejūtību skatītājiem atklāja visu cienītā un mīlētā pāvesta pēdējos dzīves mirkļus. Fiziskas ciešanas, slimība un liels gara spēks. Jānis Pāvils II vēl pēdējo reizi uzrunā cilvēku tūkstošus Vatikāna laukumā. Un tad – aiziet mūžībā.
Nenoliedzami izcili kinodarbi bija arī trīs dokumentālās filmas, kurās režisori veikuši atskatu vēsturē. Pēterburgas režisors Niks Gorjačkins neparastā vēstījumā „Kristus tunika” mūs aizved Bībeles notikumos, Boriss Lizņevs ieaicina Krievijas caru Romanovu namā filmā „Pēdējā balle”, bet Vladimirs Orlovs filmā „Sarkanā baznīca” asā plakātiskā formā uzrunā skatītāju ar neseniem notikumiem, kad baznīcas bija pakļautas iznīcināšanai.
Noskatoties šo festivāla „Magnificat 2012″ filmu programmu, kurā varēja sastapt gan garīdzniekus, gan cilvēkus dīvaiņus, gan idejas iedvesmotus ļaudis, gan dzīves pabērnus, tā ikvienā raisīja emocijas un pārdomas, liekot saprast, ka ikdienā Dievam nav sīkumu. Tas visur ir klātesamībā. Taču, lai to ieraudzītu, ikvienam tas ir jāmeklē, jāatrod un jāiemīl. Un lūgšana nav nekas cits kā Dieva tuvuma meklēšana.
Filmu festivāls rosinājis arī domāt – kā šo izcilo un interesanto kino darbu programmu sadarbībā ar Baltkrievijas kolēģiem varētu parādīt Latvijas sabiedrībai.

LRKB IC

Scroll To Top