Now Reading
Priesteris Jānis Meļņikovs salicis solījumus un kļuvis par jezuītu tēvu

Priesteris Jānis Meļņikovs salicis solījumus un kļuvis par jezuītu tēvu

8. septembrī Lielbritānijā, jezuītu mājā Birmingemā pēc diviem noviciātā pavadītiem gadiem pirmos solījumus salika un par jezuītu tēvu kļuva pagaidām vienīgais latvietis – Jānis Meļņikovs. Atšķirībā no citām kongregācijām, kurās pirmie solījumi ir uz vienu, diviem, četriem gadiem, jezuītiem tie ir uz mūžu, un priesteris Jānis Meļņikovs tagad aiz sava vārda var rakstīt SJ, būdams pilntiesīgs Jēzus Sadraudzības loceklis.
Kopā ar viņu šajā dienā solījumus salika vēl trīs citi noviči no Anglijas. Dievkalpojums notika 5 minūšu attālumā no noviciāta mājas esošā augustīniešu Sv. Marijas baznīcā. Svēto Misi celebrēja Britānijas jezuītu provinciāls, bet koncelebrā bija Flandrijas-Nīderlandes un Īrijas provinciāli, kā arī tēvs Aļģimantas Gudaitis SJ, kurš pārstāvēja Lietuvas-Latvijas provinci. Priestera Jāņa Meļņikova viesu vidū bija mamma un māsa, divi latvieši, kas dzīvo un strādā Anglijā, kā arī trīs pārstāvji no Kristīgās Dzīves kopienas, tostarp Ēvalds Ikaunieks, kurš atzina, ka aizkustinošākais brīdis esot bijis solījumu salikšana. „Pēc konsekrācijas galvenais celebrants pacēla hostiju, un visi četri noviči nometās ceļos tās priekšā. Un tad katrs atsevišķi skaļi un skaidrā angļu valodā nolasīja solījumu tekstu. Tas bija ļoti saviļņojoši. Celebrants dabūja turēt paceltas rokas ar hostiju ļoti ilgi,” pastāstīja Ē. Ikaunieks.

Pēc dievkalpojuma viesi atgriezās noviciāta mājā, kur bija sarūpēts mielasts. Pie mājas ir liels dārzs, kurā noviči katru nedēļu pļauj zāli un ravē nezāles. Viesiem bija iespējas pulcēties un runāties, brīvi mainot „kompāniju.” Vienā no dārza stūriem bija iekārtojušies latvieši un lietuvieši. Jautāts, par ko tur runājuši, Ē. Ikaunieks teica: „Jezuītiem ir laba humora izjūta… tādā mīļā gaisotnē aprunājāmies par to, ko Jānis darīs tālāk, kā mācīsies un tamlīdzīgi.” Un atcerējies, piebilda, ka jezuītiem jau gadsimtiem ir tāda tradīcija, ka, iestājoties ordenī, katrs saņem krucifiksu. Šie krucifiksi tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi. Jezuītam nomirstot, krucifikss netiek likts zārkā, bet gan piešķirts kādam jaunam jezuītam. Šādu krucifiksu saņēma arī tēvs Jānis. Tēvs Aļģis viņam pasniedza krucifiksu, kas iepriekš bija piederējis kādam lietuviešu izcelsmes Čikāgā dzīvojošam jezuītu tēvam. To kārtējās Kristīgās Dzīves kopienas tikšanās laikā pastāstījis tēvs Aļģis un vēl jokojot piebildis: „Manu krucifiksu savulaik nēsāja svētais Ignācijs.”
Līdz janvārim jaunais jezuītu tēvs dzīvos Lietuvas – Latvijas jezuītu provinces mājā Šauļos, bet pēc tam dosies uz Čikāgas Lojolas universitāti ASV, kur studēs garīgumu, specializējoties ignācisko rekolekciju vadīšanā.
Plašāku sarunu ar tēvu Jāni Meļņikovu SJ lasiet nākamajā Katoļu Baznīcas Vēstneša numurā.
LRKB IC

Scroll To Top