Rīgas Sv. Franciska baznīcai – 120

Šogad Rīgas Sv. Franciska baznīca svin savu 120 gadu jubileju. 2. septembrī to vizitēja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kas vēl labi atceras tos gadus, kad šeit pats kalpoja kā priesteris. Vēršoties pie draudzes, viņš aicināja ikvienu piedzimt no augšienes, atvērt savu sirdi Dievam, „peldēties mīlestības apziņā” un tad sākt to dot tālāk. Runājot par to, kāds ir Dieva plāns Franciska draudzei, arhibīskaps tai novēlēja kļūt par šī Rīgas rajona, t.s. Maskačkas, evaņģelizācijas un garīgās atdzimšanas centru.

„Dārgie, cilvēkam, kas ir piedzimis no augšienes, seja ir pārveidojusies. No šīs sejas staro prieks, mīlestība, cerība un gaišs skats uz nākotni, jo pat tas, kas ir negatīvs, kas mums sagādā ciešanas (..), tomēr nespēj mūs nospiest pie zemes un ievest depresīvā noskaņā,” Franciska draudzes ticīgajiem teica arhibīskaps.

“Vislabākā investīcija manā dzīvē ir atdot sirdi Jēzum, tas ir, uzticēt Viņam visas savas rūpes un jautāt: „Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?”, meklēt Viņa prātu un censties to darīt. Ja mēs iesēžamies šajā vilcienā, sākas piedzimšana no augšienes. Tad šī sēkla, kas mūsos tiek iesēta kristībās un pēc tam Euharistijas un Iestiprināšanas sakramentos, ir jau uzaugusi un sāk nest augļus,” uzrunā sacīja Z. Stankevičs. 

Svētās Mises laikā Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs piešķīra Iestiprināšanas sakramentu deviņiem cilvēkiem, tostarp vienam Betlēmes žēlsirdības mājas iedzīvotājam un četriem Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionāru aprūpējamajiem.

***
Rīgas Sv. Franciska baznīcas pirmsākumi meklējami XVIII gs. divdesmitajos gados, kad pašreizējās baznīcas apkārtnē sāka veidoties Rīgas katoļu kapsēta. Kad 1777. gadā Rīgu apmeklēja Mogiļevas arhibīskaps – metropolīts Staņislavs Bogušs Sestšenčevičs, viņš deva rīkojumu šajā vietā uzbūvēt mūra kapelu. Kad 1882. gadā šajā kapsētā tika pārtraukta mirušo apbedīšana, Maskavas priekšpilsētā dzīvojošie katoļi nolēma lūgt atļauju kapelu paplašināt un dibināt filiāldraudzi. Jaunās baznīcas būvniecība tika uzsākta tad, kad par prāvestu kļuva Francis Afanasovičs. 1892. gada 15. (27. novembrī) jaunuzbūvēto baznīcu konsekrēja Mogiļevas sufragans Francis Albīns Simons.

Baznīcā bija iebūvēta kancele, 3 altāri, soli dievlūdzējiem, kroņlukturi, 3 tērauda zvani (sv. Franciska – 40 pudu, sv. Floriana – 34 un sv. Sofijas – 28 pudu) un 4 konfesionāli. Altāri un konfesionāli tika darināti arhitektu, kokgriezēju un gleznotāju mākslinieciskajā salonā Varšavā. Šajā pat pilsētā tapa arī baznīcas vitrāžas – tās izgatavoja meistars Bergmans un grāfienes M. Lubenskas Sv. Lūkas darbnīcā.

Baznīcas lielā altāra pašā priekšā tika novietota eņģeļa statuja, vidū – Kristus tēls uz krusta ar Sv. Asīzes Francisku pie Kristus kājām, altāra labajā pusē – sv. Kunigunda statuja un kreisajā – sv. Jadvigas statuja. Sānu altāris, kas atrodas Evaņģēlija pusē, tika veltīts sv. Jāņa Kristītāja godam. Par altārgleznu tika izvēlēta 1795. gadā tapusī vācu mākslinieka Jakoba Mitenleitera glezna, sānos tika novietotas sv. Pētera un sv. Pāvila statujas. Lekcijas pusē tika izveidots Dievmātes bezvainīgajai ieņemšanai veltīts altāris; altāra gleznas autors ir ievērojamais poļu gleznotājs Voicehs Gersens. Altāra sānos tika novietotas divas statujas – sv. Toma (pa labi) un sv. Timoteja (pa kreisi). Krustaceļa gleznas tika darinātas uz cinkota skārda ar eļļas krāsām Parīzē, bet tām atbilstoši ietvari vecgotikas stilā izgatavoti Krakovā. 1900. gadā tika iegādātas jaunas 22 reģistru ērģeles, ko izgatavoja Rīgā.

Ar 1911. gadu sv. Franciska baznīca kļuva par draudzes baznīcu. Sv. Franciska draudzes māju uzbūvēja tūlīt pēc baznīcas pabeigšanas – tā bija māja, kas stiepjas gar ielu. Šeit prāvests bija atvēlējis telpas arī Stefanijas Grinkevičas vadītajai rokdarbu skolai. Tā kā telpas rokdarbu skolā bija ļoti šauras, tad Stefanijas Grinkevičas radiniece muižniece Felicija Tišinska no Viļņas ziedoja divpadsmit tūkstošus rubļu ar noteikumu, lai pie draudzes mājas piebūvētu 2 stāvu mūra māju, kas piederēs rokdarbu skolai, bet, ja skola beigtu pastāvēt, tad šis dāvinājums pārietu baznīcas īpašumā. 1917. gadā skolas vadītāja mira, un skola izbeidza savu darbību.

1929. gadā sv. Franciska baznīcas dārzā tika uzbūvēts altāris. Tad arī pirmo reizi notika euharistiskā procesija pa Rīgas ielām, kad Vissvētākā Sakramenta godinātāji no visām Rīgas baznīcām saplūda sv. Franciska baznīcas dārzā.

1944. gada rudenī, vāciešiem atkāpjoties un saspridzinot dzelzceļa viaduktu, liela daļa baznīcas logu vitrāžas tika iznīcinātas. 1958. gadā presbiterija 3 logos iznīcināto vietā ielika jaunas vitrāžas un nomainīja arī patronus: viduslogā – Vissv. Jēzus Sirds vitrāžu agrākās sv. Kristīnas attēla vietā, sv. Jāzepa vitrāžu vietā, kur atradās sv. Staņislava attēls, un sv. Pētera vitrāžu bīskapa sv. Staņislava vietā. 1968. gadā sāka izgatavot vitrāžas pārējiem baznīcas logiem. To uzņēmās kombināts „Māksla”, bet tāpat dažos logos nomainīja patronu gleznas – tā sv. Jāzepu aizstāja ar sv. Terēze no Bērna Jēzus, sv. pāvestu Leonu – sv. Staņislavs Kostka, sv. Emīliju – sv. Akvīnas Toms, sv. Lūciju – sv. Ignācijs no Lojolas. Visas pārējās vitrāžas ar patroniem – kreisajā pusē sv. Adalbertu un labajā pusē no ieejas – sv. Kazimiru, sv. Jēkabu, sv. Jāni Kristitāju un sv. Česlavu – atjaunoja pēc veco vitrāžu zīmējumiem. 1976. gadā arī virs galvenās ieejas lielajām durvīm tika ielikta vitrāža, kas veltīta sv. Cecīlijas godam. Kora telpas logā sv. Sofijas attēla vietā tika ievietots sv. Hieronima attēls.

Pēc „Ejiet un Māciet”, 1994 (7), “Rīgas Sv. Franciska baznīca”

LRKB IC, foto: Baiba Motivāne

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti