Now Reading
Latvijas Bīskapu konferences aicinājums Ticības gadā

Latvijas Bīskapu konferences aicinājums Ticības gadā

Dārgie brāļi un māsas Kristū!

11. oktobrī uzsākam Ticības gadu, ko pāvests Benedikts XVI ir pasludinājis apustuliskajā vēstulē Porta fidei (Ticības vārti) kā īpašu „žēlastības laiku”, kas turpināsies līdz Kristus Karaļa svētkiem 2013. gada 24. novembrī. Iemesls ir 50. gadadiena, kopš tika atklāts Vatikāna II koncils, kas „atgādina ticības pamatus un iezīmē tās sludināšanas virzienus mūsdienu pasaulē”, kā arī 20. gadadiena, kopš izdots Katoliskās Baznīcas Katehisms, kas mūsu dienu cilvēkam atklāj „ticības spēku un skaistumu” (Porta fidei, 4).

Iesākot Ticības gadu, visos pasaules dievnamos kopībā ar Svēto tēvu celebrējam Svēto Misi, lūdzot šī „žēlastības laika” svētīgos augļus. Aicinām uzmanīgi lasīt un pārdomāt pāvesta vēstulē Porta fidei izteiktās domas, lai labāk izprastu uzdevumus, kādus mums visiem izvirza mūsu kristīgā ticība.

Pāvests pauž savas ilgas, lai šajā laikā „ikviens ticīgais no jauna atklātu savas ticības, ko apliecinām, celebrējam, pārdzīvojam un lūdzamies, saturu un pārdomātu pašu ticības aktu” (Porta fidei, 9). Šodien šīs pārdomas sistematizētā un pieejamā veidā sniegtas vienā no mūsdienu Baznīcas vissvarīgākajiem dokumentiem – Katoliskās Baznīcas Katehismā.
Svarīgi ir apzināties un skaidri atšķirt, kas ir kristīgā ticība un kas nav, jo šodienas pasaulei raksturīga pat visfundamentālāko jēdzienu negācija. Ir daudzi cilvēki, kuri arvien vēl sevi deklarē kā ticīgos, taču jau sen nepilda ticības objektīvos kritērijus. Viņi savā veidā tic tam, kas tiem atbilst vai patīk, bet apiet kristīgās ticības prasības, kas viņiem liekas neērtas un neizdevīgas.
Mudinām katoļu ģimenes, draudzes, biedrības un kustības studēt Vatikāna II koncila dokumentus un Katoliskās Baznīcas Katehismu ar mērķi pārdomāt kristīgās ticības dabu un tās pamatpatiesības.
Lūdzam priesterus sprediķos plašāk iepazīstināt ticīgos ar kerigmas saturu un ticības patiesībām, kā arī priesterus un ticīgos pēc sprediķa ievērot klusuma brīdi, kurā pārdomāt dzirdēto Dieva Vārdu, kā to mudina darīt pāvests Benedikts XVI. Īpaši aicinām ticīgos, lai Es ticu lūgšana kļūst par jūsu ikdienas lūgšanu, kurā autentiski apliecināt savu ticību.
Kā māca pāvests, „pat ar vislabākajām ticības satura zināšanām nepietiek” (Porta fidei, 10). Ticību nepieciešams celebrēt un izdzīvot; ir vajadzīga žēlastība, ar kuru vispilnīgāk tiekam apveltīti liturģijā un sevišķi sakramentos. Jau pati pulcēšanās uz kopīgu lūgšanu, īpaši liturģiju, ir mūsu ticības manifestācija.
Pāvests atgādina, ka ticība izpaužas liecībā (sal. Porta fidei, 10). Tātad kristietim tas nozīmē ticības praktizēšanu savā dzīvē un darbībā, kad domu un darbu pamatkritērijs ir „ticība, kas darbojas mīlestībā” (Gal 5,6). Vispirms tās būs rūpes par ticības žēlastību. Tā būs īpaša iespēja izmeklēt katram savu sirdsapziņu (lūdzam priesterus organizēt draudzēs Gandarīšanas dievkalpojumus, sevišķi Lielā gavēņa laikā, kerigmātiskās rekolekcijas), jautājot: Kā palīdzu citiem iegūt ticības žēlastību? Kā rūpējos par savu un citu cilvēku lūgšanu? Kādu piemēru sniedzu attiecībā uz Sv. Misi un regulāru grēksūdzi? Vai un kā palīdzu citiem saņemt sakramentus? Kāds ir manas līdzdalības Baznīcas svinībās motīvs? Pareizā atbilde uz šo pēdējo jautājumu ir: rūpes par Trīsvienīgā Dieva slavēšanu, rūpes par ticības žēlastību, kā arī rūpes par savu svētdarīšanu. Ja motīvi ir citi, tas ir nepietiekami un galu galā vienmēr vājina vai izposta ticību, bet jaunajai paaudzei tas ir negatīvs piemērs.
Priesteriem, katehētiem, ticības mācības pedagogiem, vecākiem lai tas ir pamudinājums pēc vislabākās sirdsapziņas gatavot bērnus, jauniešus, pieaugušos apzinīgai dalībai svētajos sakramentos. Baznīcas augstāko mācību iestāžu vadītājus un pasniedzējus, katehētus, ticības mācības pedagogus aicinām revidēt studiju programmas, mācību programmu, stundu plānus, salīdzinot tos un saskaņojot ar Katoliskās Baznīcas Katehismu, kā arī prezentēt jauniešiem internetvietni www.youcat.org, kur dažādās valodās notiek visas pasaules katoļu jauniešu diskusijas par Katoliskās Baznīcas Katehismu.
Tas saistās ar kristīgās ticības tālāknodošanu, jo evaņģelizācijas pamats ir kristīgas dzīves autentiska liecība. Ticības gada iesākumā Romā notiek Bīskapu sinode par jaunās evaņģelizācijas tēmu, jo visur un visos laikos aktuāls ir Kristus aicinājums: „Ejiet un māciet visas tautas!” (Mk 16,15) Jaunās evaņģelizācijas adresāti vispirms ir tie, kuri saņēmuši pirmos sakramentus, bet attālinājušies no Dieva un Baznīcas.
Aicinām priesterus un ticīgos organizēt un iesaistīties jaunajā evaņģelizācijā, autentiski liecinot par Jēzu svētajās misijās ar dažādu evaņģelizācijas veidu un metožu palīdzību: visdažādākie evaņģelizācijas un kerigmātiskie kursi (Alfa, Pāvila, Filipa, Jāņa Kristītāja utt.), neokatehumenāts, evaņģelizācija ielās, evaņģelizācijas šūniņu sistēma, kerigmātiskās rekolekcijas.
Visbeidzot, lai Ticības gads ir iespēja vairot karitatīvo darbu draudzēs un kopienās, jo nav kristīgās liecības, nav jaunās evaņģelizācijas bez rūpēm par vajadzībās esošajiem.
Pāvests ir nolēmis, ka Ticības gadā var saņemt pilnas atlaidas ticīgie, kuri laikposmā no 2012. gada 11. oktobra līdz 2013. gada 24. novembrim:
1) piedalīsies vismaz trijos Ticības gada pasākumos (svētajās misijās) vai vismaz trijās lekcijās par Vatikāna II koncila dokumentiem vai Katoliskās Baznīcas Katehismu, izdarīs sakramentālo grēksūdzi, pieņems sv. Komūniju, baznīcā esot, noskaitīs Tēvs mūsu…, Es ticu… un lūgšanu Svētā tēva nodomā;
2) ikreiz, kad svētceļos uz kādu no pāvesta bazilikām vai kristiešu katakombām, piedalīsies tur Sv. Misē, izdarīs sakramentālo grēksūdzi, pieņems sv. Komūniju, noskaitīs Tēvs mūsu…, Es ticu… un lūgšanu Svētā tēva nodomā (ja nav iespējas piedalīties Sv. Misē, vismaz jāpavada tur kādu laiku lūgšanā vai meditācijā, kuru noslēdz ar Tēvs mūsu…, Es ticu…, lūgšanu Dievmātes vai svēto godam);
3) svētdienās, lielajos obligātajos svētkos un draudzes svētkos apmeklēs Rīgas Sv. Jēkaba katedrāli, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāli, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāli, Liepājas Sv. Jāzepa katedrāli, Aglonas sanktuāriju, Pasienes svētvietu, Skaistkalnes svētvietu vai Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa baznīcu un piedalīsies tur Sv. Misē, izdarīs sakramentālo grēksūdzi, pieņems sv. Komūniju, noskaitīs Tēvs mūsu…, Es ticu… un lūgšanu Svētā tēva nodomā (ja nav iespējas piedalīties Sv. Misē, vismaz jāpavada tur kādu laiku lūgšanā vai meditācijā, kuru noslēdz ar Tēvs mūsu…, Es ticu…, lūgšanu Dievmātes vai svēto godam);
4) svētdienās, lielajos obligātajos svētkos un draudzes svētkos apmeklēs dekanāta baznīcu un piedalīsies tur Sv. Misē, izdarīs sakramentālo grēksūdzi, pieņems sv. Komūniju, noskaitīs Tēvs mūsu…, Es ticu… un lūgšanu Svētā tēva nodomā (ja nav iespējas piedalīties Sv. Misē, vismaz jāpavada tur kādu laiku lūgšanā vai meditācijā, kuru noslēdz ar Tēvs mūsu…, Es ticu…, lūgšanu Dievmātes vai svēto godam).
5) brīvi izvēlētā dienā dievbijīgi apmeklēs vietu, kur tikuši nokristīti, izdarīs sakramentālo grēksūdzi, pieņems sv. Komūniju, noskaitīs Tēvs mūsu…, Es ticu…, lūgšanu Svētā tēva nodomā un atjaunos Kristībā dotos solījumus:
Vai tu atsakies no grēka, lai dzīvotu Dieva bērna brīvībā? – Es atsakos.

Vai tu atsakies no vilinājumiem uz ļaunu, lai nenokļūtu grēka varā? – Es atsakos.

Vai tu atsakies no ļaunā gara, kas ir galvenais kārdinātājs uz grēku? – Es atsakos.

Vai tu tici Dievam, visvarenajam Tēvam, debesu un zemes Radītājam? – Es ticu.

Vai tu tici Jēzum Kristum, Viņa vienpiedzimušajam Dēlam, mūsu Kungam, kurš ir piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis, nomiris, apbedīts, augšāmcēlies no mirušajiem un sēž pie Tēva labās rokas? – Es ticu.

Vai tu tici Svētajam Garam, svētajai katoliskajai Baznīcai, svēto sadraudzībai, grēku piedošanai, miesas augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei? – Es ticu.

Tāda ir mūsu ticība. Tāda ir Baznīcas ticība, ko mēs apliecinām Jēzū Kristū, mūsu Kungā. Amen.

6) nopietnu iemeslu dēļ nevar izpildīt augstāk minētos noteikumus (piem., konsekrētās personas klauzūrā, slimnieki, vecāka gadu gājuma cilvēki, ieslodzītie), bet garīgi ar TV translācijas vai radio pārraižu starpniecību piedalīsies Ticības gada svinībās, ko vadīs Svētais tēvs vai diecēzes bīskaps, noskaitīs Tēvs mūsu…, Es ticu…, kā arī citas Ticības gada mērķiem atbilstošas lūgšanas, vienlaikus upurējot savas ciešanas, grūtības, neērtības.

Dārgie brāļi un māsas Kristū! Kā vienmēr, lai mūsu ceļā aizbildne ir Vissvētākā Jaunava Marija, „svētīgā, kas ticēja”.

Vēlam jums visiem Dieva svētību Ticības gadā un kristīgās dzīves liecībā un bagātīgus žēlastību augļus!

 

Rīgas arhibīskaps – metropolīts,
Bīskapu Konferences viceprezidents Zbigņevs Stankevičs

Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps,
Bīskapu Konferences prezidents Jānis Bulis

Jelgavas diecēzes bīskaps,
Liepājas apustuliskais administrators Edvards Pavlovskis

2012. gada 11. oktobrī

Scroll To Top