Iznākusi grāmata “Mīļotie. Sarunājoties ar Henriju Nouvenu”

Kristīgās dzīves institūts ir izdevis jaunu grāmatu – “Mīļotie. Sarunājoties ar Henriju Nouvenu”, kas adresēta ikvienam cilvēkam, kuru interesē garīgā dzīve, jo kā Henrijs Nouvens saka: „… es mīlu cilvēkus, es ļoti mīlu cilvēkus, neskatoties, vai viņi tic vai netic Dievam.”  Grāmatas prezentācija notiks otrdien, 20. novembrī, pl. 20.00, Rīgā, Klostera ielā 4, Māras zālē.

Henrijs Nouvens (1932-1996) ir starptautiski pazīstams teologs un grāmatu autors, kas sarakstījis vairāk nekā četrdesmit grāmatu par garīgo dzīvi. Tās ir tulkotas vairāk nekā divdesmit divās valodās.

Šī grāmata ir Filipa Roderika sarunas pieraksts, kas notikusi 1992. gadā Anglijā. Grāmata vieglā sarunas formā aplūko jautājumus, kas svarīgi katra cilvēka dzīvē. Ko darīt ar vienatni, lai tā nekļūtu par ciešanas nesošu vientulību, bet par vienatnību, kas kļūst par dzīvības avotu? Šajā sarunā tiek aplūkoti arī tādi jautājumi kā – pārāk maz vai pārāk daudz laika, klusēšanas nozīme, aicinājuma atrašana un lūgšana.

“Izdevēji sabiedrības uzmanībai šo grāmatiņu piedāvā ar nolūku, lai rosinātu drosmīgas pārdomas par pilnvērtīgas cilvēka dzīves integritāti. Grāmatas autors nepiespiestā veidā, varētu pat teikt – familiāri, kā draugs, ar mums vēlas pārrunāt, kas tad īsti veido katra cilvēka ikdienas dzīves pamatus. Vai tās ir emocijas un jūtas? Vai pārsvarā rodami racionāli apsvērumi? Vai arī reliģiskās pārliecības diktētas apņemšanās? Autora ilgā un nesavtīgā kalpošana mums palīdz atklāt, cik vienlaikus daudz nenoslāpējamu ilgu pēc cilvēcīgu attiecību siltuma un cik daudz pārprastas individuālas neatkarības apziņas slēpjas industrializētās sabiedrības cilvēkā,” raksta pr. Andris Priede. “Vai šī grāmata var ļaut atklāt kaut ko jaunu arī mums katram kā individuālam lasītājam? Varbūt visu, ko autors vēlas atklāt, daloties savā pieredzē, mēs jau zinām vai vismaz varam uzminēt? Zināmā mērā tā tas arī ir, bet tieši tas dara autoru mums jo tuvu un saprotamu, kā vienu no mums. Henrijs Nouvens spēj tā uzrunāt savu sarunu biedru, ka to, ko sen labi zinām (vai vismaz iedomājamies par sevi zinām), uzdrošināsimies ar Dieva palīgu arī īstenot. Tas ļaus gan sev, gan citiem atklāt mīlestības piestrāvotas un pilnvērtīgas dzīves skaistumu.”

***

Ieskatam – daži izvilkumi no grāmatas teksta:

“… ir tāds neliels daoistu pastāsts, Džuandzi izteikums: „Zivju slazda mērķis ir noķert zivis; kad zivis ir noķertas, tad slazds tiek aizmirsts. Trušu lamatu mērķis ir ķert trušus; kad truši ir noķerti, tad lamatas tiek aizmirstas. Vārda mērķis ir izteikt idejas; kad idejas ir saprastas, tad vārdi tiek aizmirsti. Kur es varu atrast cilvēku, kas būtu aizmirsis vārdus? Es ar viņu vēlētos runāt.”

“Ticības akts nozīmē ticēt, ka ir Dievs, kas mūs mīl. Es to nevaru jums pierādīt, es nevaru par to pārliecināt. Es varu tikai vienkārši teikt, ka man pazīstamie cilvēki, kas tāpat kā es praktizē vienatnību, lūgšanu, sadraudzību un atrodas kontemplatīvā kopienā, sākuši mīlēt cits citu, sākuši patiesi piedot cits citam un sākuši dzīvot. Viņi atklāj, ka žēlastība, lai tā rīkotos, ir žēlastība, kas paceļas mums pāri; ka ir kāds cits, kas mums sūtīja Jēzu. Viņi apjauš, ka Dievs negrasās mūs atstāt.”

 Kristīgās Dzīves institūts

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti