Rīgas Ukraiņu grieķu katoļu draudze svin gada jubileju

Svētdien, 9. decembrī uz Rīgas Ukraiņu grieķu katoļu draudzes gada jubilejas dievkalpojumu Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas kapelā (Pils ielā 5) bija pulcējušies apmēram 30 draudzes locekļi, noslēdzot pirmo gadu, kad Latvijā ar Kijevas Grieķu katoļu bīskapa Josifa Miļana un Rīgas arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča svētību ukraiņu valodā regulāri notiek liturģija Bizantiešu ritā. Kamēr draudzei vēl nav pastāvīga gana, liturģiju Rīgas Ukraiņu grieķu katoļu draudzē visbiežāk svin Lietuvas Grieķu katoļu baziliāņu klostera priekšnieks, mūks priesteris Pavlo Jahimecs OSBM, kā arī citi garīdznieki, kas tiek īpaši uzaicināti. Šoreiz dievkalpojumu vadīja priesteris Romāns Sapužaks no Ukrainas un priesteris P. Jahimecs OSBM no kaimiņzemes Lietuvas, klātesot arhibīskapam Z. Stankevičam.

Šis Bizantiešu ukraiņu rita dievkalpojums notika saskaņā ar sv. Jāņa Hrizostoma (latv. versijā sv. Zeltamutes) liturģiju, ko grieķu katoļi svin gandrīz visās gada dienās . To veido trīs daļas: proskomidija – Liturģijas ievaddaļa, kuras laikā priesteris uz sānu altāra galda bez ticīgo līdzdalības sagatavoja maizes un vīna dāvanas; Vārda Liturģija un Upura Liturģija. Liturģijas teksti, kas ir nostiprināti īpašās liturģiskajās grāmatās, tika izdziedāti.

Uzrunājot draudzes locekļus, priesteris R. Sapužaks uzsvēra, ka Advents ir laiks, kad gaidām satikšanos ar Jēzu, un ir ļoti svarīgi tai rūpīgi sagatavoties. Marija paklausīja Dieva gribai kļūt par Jēzus māti, un arī gaidīja tikšanos ar Viņu. Adventā mūsu sirdīm jātop tādām, lai Jēzus tajās varētu piedzimt, lai Viņam tajās būtu vieta – līdzīgi kā silītē, kur Marija guldīja jaundzimušo Dēlu. Tad Kristus dzimšanas svētkos mēs patiesi piedzīvosim satikšanos ar Jēzu.

Pēc svinīgās un dziedājumiem bagātās liturģijas priesteris P. Jahimecs OSBM pateicās Rīgas arhibīskapam – metropolītam Z. Stankevičam par viņa pirms gada doto svētību grieķu katoļu dievkalpojumu norisei ukraiņu valodā Rīgā un izteica cerību, ka ar viņa svētību tas turpināsies un ar Dieva palīdzību ukraiņi varēs piedalīties grieķu katoļu dievkalpojumos ne tikai reizi mēnesī, bet arī reizi nedēļā un pat katru dienu.

Savukārt Rīgas arhibīskaps – metropolīts savā uzrunā atzina, ka šī Austrumu rita draudze ir Katoliskās Baznīcas Latvijā bagātība. Z. Stankevičs pauda prieku par to, ka tā ir izveidota, jo ir svarīgi, ka ukraiņi var lūgties, piedalīties liturģijā, izsūdzēt grēkus un saņemt garīgus padomus ukrainiski, – dzimtā valoda vienmēr ir vistuvāk dvēselei un aizskar sirds stīgas.

Arhibīskaps iezīmēja šīs ukraiņu grieķu katoļu draudzes īpašo misiju Latvijā, kur ir 54 000 ukraiņu: „Jums ir liels uzdevums. Dieva plānā jūs esat tas ieraugs, kas vajadzīgs, lai uzrūgtu visa mīkla.” Jēzus, vēršoties pie apustuļiem, teica: „Ejiet vispirms pie Izraēla cilts pazudušajām avīm!”, tāpēc arī šīs draudzes locekļi vispirms ir aicināti iet pie tiem ukraiņiem, kuri ir zaudējuši ticību un dzīvo tā, it kā Dieva nebūtu. „Jūs viņiem esiet savējie. Kad jūs sāksiet runāt viņu dzimtajā valodā, viņi būs tam vairāk atvērti,” sacīja arhibīskaps. Tālākā perspektīva ir evaņģelizēt latviešus, lietuviešus, krievus, poļus un vēl citu tautību Latvijas iedzīvotājus un pēc tam – visu Eiropu.

Z. Stankevičs arī uzsvēra, ka radniecība Kristū ir pārāka par nacionālās piederības saitēm, un brīdināja par divām galējībām, no kurām būtu jāuzmanās: kosmopolītisma un galēja nacionālisma. Kosmopolītisma gadījumā cilvēkam nav svarīgi, pie kādas tautības viņš pieder – vai ir latvietis vai ukrainis. Šādā gadījumā cilvēks ir atsvešinājies no savas kultūras, taču tas ir aplami, jo Dievs vēlas, lai katram būtu savas saknes, ģimene, dzimtā valoda, lai ikviens mīlētu savu kultūru un ar to lepotos. Otra bīstamība ir, kad cilvēks saka, ka viņa kultūra ir vislabākā, un sāk paaugstināt sevi uz citu rēķina. Apustulis Pāvils saka, ka Jēzū Kristū nav ne jūda, ne grieķa. Arī Katoliskajā Baznīcā Jēzū Kristū nav ne ukraiņa, ne krieva, ne latvieša, ne arī poļa. „Mēs visi esam viens, brāļi un māsas, vienas ģimenes locekļi,” atzina arhibīskaps.

Noslēgumā arhibīskaps aicināja saglabāt to garu un vienotību, kas bija draudzes gada jubilejas dievkalpojumā. „Kad jūs dziedat, dariet to vienotībā, vienā garā, lai kapelas griesti paceltos! Jo tad tos, kas šeit atnāks, Dieva klātbūtne gāzīs no kājām. Lūgšanai ir liels spēks, un Dieva klātbūtne aizskars sirdis. Tad cilvēki atnāks un jutīs, ka šeit ir tikuši atjaunoti. Tad jūs augsiet un notiks evaņģelizācija,” sacīja Z. Stankevičs.

Uz Rīgas Ukraiņu grieķu katoļu draudzes gada jubileju no Tallinas draudzes 20 gadu pastāvēšanas svinībām bija ieradies arī Kijevas Grieķu katoļu bīskaps Josifs Miļans, kurš, sakot uzrunu pasākuma saviesīgajā daļā, pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību, kas šī gada laikā bijusi starp ukraiņu grieķu katoļiem un Rīgas arhibīskapu – metropolītu.

Bizantiešu rita liturģijā ukraiņu valodā Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapelā var piedalīties ikviens interesents. Parasti dievkalpojumi notiek katra mēneša otrajā svētdienā, pl. 14.30, taču Adventā un vēl nākamā gada sākumā līdz 8. janvārim – arī katru svētdienu. Par dievkalpojumu laikiem darbdienās lūgums sazināties ar pr. Romānu Sapužaku pa tālr. 20644702. Interesējošos jautājumus draudzei var uzdot pa e-pastu: ugkcriga@gmail.com.

Uzziņai par ukraiņu grieķu katoļiem

• Latvijā dzīvojošos ukraiņu grieķu katoļus jeb uniātus pārvalda Kijevas – Galīcijas metropolijas lielarhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks (Святослав Шевчук), kas ir ukraiņu grieķu katoļu Baznīcas vadošais arhibīskaps. Latvijā nav uniātu bīskapa, tāpēc Latvijā dzīvojošie ukraiņu grieķu katoļi ir pakļauti Rīgas arhibīskapam – metropolītam Zbigņevam Stankevičam.

• Kaut gan ukraiņu grieķu katoļu Baznīcai ir pašnoteikšanās tiesības (tā ir Ecclesia sui juris), ticības un morāles jautājumos tā paklausa Romas pāvestam un pilnībā atzīst viņa garīgo un juridisko varu.

• Šīs Baznīcas pirmsākumi meklējami 988. gadā, kad kņazs Volodimirs Lielais Kijevas Krievzemē ieviesa kristietību, iedibinot Bizantijas slāvu ritu par savas zemes reliģisko tradīciju. Tas notika vēl pirms Lielās shizmas jeb kristīgās Baznīcas sašķelšanās Rietumu un Austrumu Baznīcā 1054. gadā. Kaut gan Baznīca Kijevas Krievzemē bija mantojusi Bizantiešu ritu, tā saglabāja vienotību ar rietumu Baznīcu un palika uzticīga Romas pāvestam. No tā cēlies apzīmējums – „uniāti”, tie, kas paliek vienotībā.

• Grieķu katoļi var pieņemt Sv. Komūniju Romas katoļu baznīcā, tāpat ir atļauts rīkoties Romas katoļiem.

• Atšķirībā no Romas katoļiem, grieķu katoļu garīdzniecībā saglabāta Bizantijas tradīcija, ka priesteris var būt vai nu mūks, vai arī precējies.

• Šobrīd ukraiņu grieķu katoļu Baznīca ir lielākā Austrumu katoļu Baznīca pasaulē: pie tās pieder apmēram 5,5 miljoni ticīgo.

Avots: www.ugcc.org.ua

LRKB IC sadarbībā ar Rīgas Ukraiņu grieķu katoļu draudzi.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti