Lūgšanu nodomi martam

Lai gan Benedikta XVI pontifikāts ir noslēdzies, taču viņa iepriekš apstiprinātie lūgšanu nodomi paliek spēkā arī sede vacante laikā. Martā nu jau emeritētais pāvests vispārējā nodomā aicina ticīgos lūgties: Lai pieaug cieņa pret dabu, kas ir cilvēka atbildībai uzticēts Dieva veikums!
Vēstījumā 43. Pasaules Miera dienā, kas tika svinēta 2010. gada 1. janvārī, Benedikts XVI mudina cilvēci apzināties, ka ar dabas aizsardzību cieši saistās miera veicināšana. Mūsdienās šī saikne aizvien biežāk tiek apdraudēta. Miera pamatā ir harmonija starp Dievu, cilvēku un radību – Dieva iedibinātās kārtības respektēšana. Apkārtējās vides iznīcināšana izjauc harmoniju ne tikai starp cilvēci un radību, bet arī grauj attiecības starp cilvēci un Dievu.

Šodien saskaramies ar vides aizsardzības problēmu, zemes resursu un biotehnoloģiju neadekvātu izmantošanu, klimatiskajām izmaiņām un demogrāfisko pieaugumu. Ja, stājoties pretī šiem jaunajiem izaicinājumiem, tiks atstāta novārtā taisnība, sociālā vienlīdzība un starptautiskā solidaritāte, tad pastāv risks, ka varētu pieaugt spriedze un vardarbība starp tautām un paaudzēm. Tāpēc emeritētais pāvests uzsver, ka cilvēcei šodien vajadzīga dziļa iekšējā un kultūras atjaunotne. Tai nepieciešams no jauna atklāt pamatvērtības, uz kurām var veidot labāku nākotni priekš visiem. Ekonomiskā, pārtikas, apkārtējās vides un sociālā krīze ir cieši saistīta ar morālo krīzi. Atbildība pret radību saista visus, gan attīstītās, gan trūcīgās zemes – norāda Benedikts XVI, aicinot atmest patēriņa mentalitāti un būt pieticīgākiem un solidārākiem.

Vēstījumā emeritētais Romas bīskaps brīdina no divām galējībām, proti, no vienas puses, neabsolutizēt dabu un nenostādīt to augstāk par pašu personu, bet, no otras puses, viņš atgādina, lai cilvēks nekļūtu par tehnikas vergu un apzinātos pats savas varas un iespēju robežas. Radības vienīgais Kungs ir Dievs, taču mēs esam aicināti būt atbildīgiem līdzstrādniekiem Viņa radības plānā. Kā kristieši, esam aicināti raudzīties uz pasauli un tās brīnumdarbiem ticības gaismā. Vēstījumā 43. Pasaules Miera dienā Benedikts XVI atgādina, ka apkārtējās vides sargāšana, lai tādējādi veicinātu mieru, ir gan izaicinājums, gan arī reizē izdevība sniegt jaunajām paaudzēm labākas nākotnes perspektīvu.

Misionārais lūgšanu nodoms ir veltīts tiem, kas ir misionāri pēc savas būtības, saskaņā ar savu no Dieva saņemto aicinājumu, proti, ordinētajiem kalpotājiem: Lai bīskapi, priesteri un diakoni ir nenogurdināmi Evaņģēlija sludinātāji līdz pat pasaules robežām!

2012. gada 6. janvārī Benedikts XVI izdeva vēstījumu Pasaules Misiju dienā. Tajā viņš atgādina, ka mums, šodienas ticīgajiem, jākļūst tikpat dedzīgiem, cik dedzīgi bija pirmie kristieši. Tieši pateicoties savai apustuliskajai dedzībai, viņi varēja sludināt Evaņģēlija patiesības un liecināt par tām ar savu dzīvi visai toreiz zināmajai pasaulei. Pirmais atbildīgais par Evaņģēlija sludināšanas misiju ir bīskaps – lasām dokumentā. Taču šis uzdevums ne mazākā mērā skar arī priesterus, diakonus, reliģisko institūtu locekļus un lajus. Misiju darbs ir būtiska Baznīcas dzīves dimensija. Katram kristietim vajadzētu sadzirdēt Kunga aicinājumu iet un sludināt Evaņģēliju, lai tādējādi visa pasaule iepazītu Kristu.

Cilvēku, kuri Kristu nepazīst, vēl ir ļoti daudz. Svētīgais Jānis Pāvils II savā enciklikā Redemptoris missio raksta: „Mēs nevaram būt mierīgi, kamēr miljoni brāļu un māsu, arī būdami atpirkti ar Kristus asinīm, joprojām neko nezina par Dieva mīlestību” (86). Pasludinot Ticības gadu, arī Benedikts XVI atgādināja, ka šodien Kristus mūs sūta doties pasaules ceļos, lai sludinātu Viņa Evaņģēliju visām zemes tautām (sal. Porta fidei, 7). Līdz ar to jau pāvests Pāvils VI rakstīja, ka Evaņģēlija sludināšana nav fakultatīvs darbs. Tas ir visas Baznīcas uzdevums, ko tai ir uzticējis pats Kristus, lai cilvēki Viņam ieticētu un iemantotu pestīšanu (sal. Evangelii nuntiandi, 5).

J. Evertovskis / VR

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti