Now Reading
Lūgsimies kā māca Māte Terēze

Lūgsimies kā māca Māte Terēze

Katram Dievs ir devis savus talantus. Fantastiski, ka ir cilvēki, kuriem Dievs devis skanīgas balsis un vēlēšanos dziedāt Dievam par godu. Apbrīnojama ir komponistu spēja radīt skaņdarbus, kas ne tikai iepriecina, bet arī uzrunā un liek dzīvot mūzikas saviļņojumā vēl nevienu vien dienu. Sestdien, 25. maijā, Viļakas novada ļaudis un viesi no citiem novadiem piedzīvoja svētkus dvēselei, jo Viļakas Vissv. Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā jau otro reizi ar koncertu viesojās kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava. Pagājušogad Ziemeļlatgales cilvēki piedzīvoja pirmo satikšanos ar Latvijā un pasaulē pazīstamiem un mīlētiem māksliniekiem. Šķita tik neticami, ka tieši pēc gada S. Kļava, Latvijas Radio koris un kamerorķestris viesojas pie mums atkal.

Mēs esam Dieva izredzētie, jo piedzīvojām tik neparastiem notikumiem bagātu maija mēnesi. Šajā mēnesī Latgalē ir sena tradīcija dziedāt Dievmātei par godu. Šogad ne tikai dziedam pie ceļmalu krucifiksiem, bet piedzīvojām skaistus koncertus Viļakas Romas katoļu baznīcā. Pirmajā koncertā dzirdējām topošos māksliniekus jeb Viļakas Mūzikas un mākslas audzēkņu Garīgās mūzikas koncertu, 18.maijā iepazinām lieliskās, jaunās ērģelnieces Lauru Struķi, Baibu Betleri un Larisu Carjkovu. 25. maijā dzirdējām koncertu „Mātes Terēzes lūgšana”, kuru Latvijā atskaņoja tikai otro reizi. Pirmatskaņojums piedzīvots 2012. gada 28. novembrī Rīgas Domā.

Koncerta „Mātes Terēzes lūgšana” apmeklētāji klausījās koncertu kā sastinguši, baidoties elpot un pakustēties, lai tik netraucētu mūzikai aizskart dziļākās dvēseles stīgas, lai uztvertu katru skaņu, noti, kas ļāva dzīvot līdzi koncertā izdziedātajām lūgšanām. Koncerts sākās ar baznīcas zvanu skaņu un kora vokālo dziedājumu, atskaņojot jauno Riharda Dubras skaņdarbu „Silence, love and light” (Klusums, mīla un gaisma). Turpinājumā varējām novērtēt izteiksmīgo kora dziedāšanu un virtuozo stīgu instrumentu spēli latviešu komponista Ērika Ešenvalda skaņdarbā „A Drop in the Ocean” (Piliens okeānā) un pasaulē populārākā igauņu komponista Arvo Perta „Siluana dziesmā”. Koncerts kulmināciju sasniedza, kad kamerorķestris un koris izpildīja Andreja Selicka „Litānija mātei Terēzei”, kurā ieskanējās arī dūdu skaņas un solo dziedāja latgaliete Līga Paegle. Skanot Pētera Vaska skaņdarbam „Lord, open our eyes” (Kungs, atver mūsu acis!), gribējās, lai koncerts nekad nebeigtos, bet turpinātos un turpinātos. „Šis dievnams ir tāds, kurš rosina uz sevišķu pārdzīvojumu. Šis nav kārtējais no daudzajiem pasākumiem, kur garām skrejot var atbraukt un kaut ko uzspēlēt. Šī ir vieta, kur gribas apstāties, kur gribas atgriezties. Galvenais saprast, ko jūs no mums vēlētos dzirdēt, un tad atkal piedzīvosim satikšanos,” pēc koncerta teica diriģents S. Kļava.

Mātes Terēzes dzīve bija aicinājums dzīvot gaismā. Kalpojot visnabadzīgākajiem no nabadzīgākajiem, bezgalīgā paļāvībā Dieva gribai Māte Terēze spēja paveikt neticamo. Māte Terēze ir norādījusi, ka Kalkutā atrodas acīm redzami mirēju nami, taču Rietumu sabiedrībās daudzi jaunieši dzīvo neredzamos mirēju namos. Viņus ir apzīmogojušas sabojātas cilvēciskās attiecības vai raizes par savu nākotni. Viņi bieži uzdod jautājumos: vai vispār ir vērts dzīvot, vai dzīvei vispār ir kāda jēga?

Gribētos, lai ikvienam no mums būtu kaut 1% no Mātes Terēzes uzticības, paļāvības un mīlestības Dievam. Gribētos, lai šāds koncerts Viļakas Katoļu baznīcā būtu pārpildīts, lai cilvēki izrautos no neredzamā mirēju nama un piedzīvotu svētkus dvēselei. Paldies Viļakas novada kultūras metodiķei Sandrai Ločmelei, kura, rakstot projektus, piesaista finansējumu, lai mums būtu iespējams apmeklēt profesionālu mūziķu koncertus un mēs spertu nozīmīgu soli savā garīgajā izaugsmē. Jo māte Terēze ir teikusi, lai „saprastu Dieva dāvāto mīlestību, mums ir nepieciešama lūgšana. Un ja mēs patiesi esam nolēmuši un vēlamies lūgties, tad mums ir jāsāk jau tūlīt un jāsper pirmie soļi. Jo bez pirmā soļa mēs nekad nenonāksim pie pēdējā – pie tā, kas ieved Dieva klātbūtnē”.

Teksts un foto Vineta Zeltkalne

Scroll To Top