Noslēdzies „Caritas Latvija” brīvprātīgo seminārs

25. maijā noslēdzās „Caritas” brīvprātīgo seminārs. Šī ir jau otrā grupa, kura iziet gada apmācību, pulcējoties uz semināriem vienreiz mēnesī. Apliecības par semināru iziešanu saņēma 40 cilvēki no Rīgas, Gulbenes, Saldus, Liepājas, Cēsīm, Krustpils u.c.
Semināra dalībniekus uzrunāja māsa Inese Lietaviete, stāstot par izdegšanas sindromu un to, kā no tā izvairīties. Izdegšana kalpojot tika salīdzināta ar pravieti Eliju, kuru Dievs gatavoja misijai, liekot viņam atpūsties, paēst un pēc tam satiekoties ar viņu maiga vēja pūsmā. Kā ieteica māsa Inese, vajag atpūsties, lai atgrieztos savā misijā. Lai pasargātu sevi no izdegšanas, svarīgi apzināties savas vājās vietas un saprast savas motivācijas. Māsa Inese uzsvēra arī to, cik svarīgi ir nepalikt vienam un meklēt kopienu, turklāt ir jāpārvērtē savs dzīvesveids un režīms. Jāvelta laiks arī sev un lietām, kas dara prieku. Jo vairāk kalpoju, jo vairāk vajag hobijus, lietas, kas pašam dara prieku. Lekcijas noslēgumā māsa Inese visiem klātesošajiem un arī sev novēlēja degt, bet neizdegt.

Lai uzrunātu „Caritas” brīvprātīgos un pasniegtu apliecības, ieradās arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Arhibīskaps turpināja māsas Ineses iesākto sarunu par izdegšanu, atsaucoties uz to kā ļoti būtisku problēmu Baznīcā Latvijā. Kā skaidroja arhibīskaps Z. Stankevičs, lielā mērā tam pamatā ir cilvēka ievainotā daba – jebkuram cilvēkam gribas justies vērtīgam, gribas, lai viņu uzslavē. Var gadīties, ka cilvēks kalpo sava ego dēļ, nevis tāpēc, ka viņam rūp citi. Ja tā notiek, cilvēks agrāk vai vēlāk izdeg.
Arhibīskaps norādīja arī uz to, ka jāuzmanās, lai cilvēki, kurus iesaistām kalpošanā, netiktu izmantoti instrumentāli. Cilvēki sākumā garīgi jāpabaro un, kad viņi jutīsies aprūpēti, tad viņi arī varēs sākt kalpot, viņiem būs atspēriens. Turklāt jāuzmanās arī no pārlieku liela aktīvisma. Kā skaidroja arhibīskaps, aktīvisms ir cilvēka ego „blakusprodukts”. Šāds cilvēks nemeklē Dieva plānu, bet gan bauda to, ka ir centrā, ir redzams, tiek uzslavēts. Z. Stankevičs uzsvēra arī to, ka nedrīkst balstīties uz personīgajām atklāsmēm, tām jātiek pārbaudītām, runājot ar citiem kalpotājiem un priesteriem. Uzrunas noslēgumā arhibīskaps aicināja klātesošos nebūt individuālistiem, nedarīt uz savu galvu – darīt to, uz ko Dievs aicina, un tad tas nebūs pāri spēkiem.
Daloties par semināros piedzīvoto, Gita no Gulbenes uzsvēra, ka vissvarīgākā ir tieši dalīšanās pieredzē. Vispirms tiek iegūtas teorētiskās zināšanas, psiholoģiski tās ir ļoti vērtīgas lekcijas, taču ir ļoti derīgi, kad draudzes, kurās jau darbojas Caritas, dalās pieredzē – ar kādām grūtībām nākas saskarties, kā iegūtās zināšanas var likt lietā. Gitu īpaši uzrunāja arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča sprediķis noslēguma Svētajā Misē, kurā viņš kalpošanu Caritas pielīdzināja desmitajai tiesai, maksājot „graudā”. Turpinot dalīties, Gita pastāstīja, ka Gulbenē jau ir sagatavotas anketas, lai uzzinātu, kādas vajadzības ir draudzē. Viņa norādīja, ka šīs ir vērtīgas apmācības, kuras būtu nepieciešamas visiem, kas kalpo.
Skatoties nākotnē, „Caritas Latvija” vadītāja Egita Volinska atzina, ka centrālā biroja redzeslokā arī turpmāk būs brīvprātīgo jeb žēlsirdības darbu veicēju izglītošana. Aglonas svētku laikā no 13. – 15. augustam varēs iepazīties ar „Caritas Latvija” darbību prezentācijas teltī. Rudenī atsāksies „Caritas Latvija” brīvprātīgo pamatapmācību semināri, savukārt „Caritas” semināru beidzējiem tiks piedāvātas rekolekcijas, kurās atjaunot garīgos spēkus kalpošanai tuvākajam. 
LRKB IC, foto: “Caritas Latvija”

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti