Now Reading
Kristīgie demokrāti: nedrīkstam kritizēt politiku, ja aktīvi tajā nepiedalāmies

Kristīgie demokrāti: nedrīkstam kritizēt politiku, ja aktīvi tajā nepiedalāmies

Latvijas Sociālās tirgus ekonomikas institūts (LSTEI) sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu, Eiropas Kristīgi politisko kustību un Kristīgi Demokrātisko Savienību (KDS) 28. maijā Baltic Beach Hotel konferenču zālē Jūrmalā rīkoja starptautisku konferenci „Eiropas nākotne: kristīgi demokrātiskā politika Eiropā”.
Atklājot konferenci, Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzsvēra, ka demokrātija ir cieši saistīta ar brīvības izpratni. Tai pat laikā mēs nevaram ignorēt morāles principus, kas cilvēkiem jāievēro neatkarīgi no viņu izjūtām un subjektīvās izpratnes. Kristīgās demokrātijas politiskais virziens vislabāk atklāj un palīdz izprast brīvības, cilvēka cieņas un solidaritātes principus un parāda, kā tie konkrēti realizējami dzīvē. Tāpat konferences atklāšanā ar videouzrunu dalībniekus sveica Konrāda Adenauera fonda Baltijas valstu pārstāvniecības vadītājs Norberts Bekmans-Dirkess.
Konferences darba kārtība notika trīs aktuālu jautājumu paneļos. Tajos tika runāts par Eiropas Savienības (ES) izturību un izaicinājumiem krīzes laikā, nacionālo interešu un kultūru mijiedarbību, kā arī Eiropas nākotni, kas ir virzība uz vienotās Eiropas stabilitāti un stiprumu.
Kā informēja KDS valdes priekšsēdētāja Māra Vitorija Zilgalve, konference tika veidota, skatoties uz nākotni, jo 2014. gada 24. maijā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas Parlamentā jau patlaban kristīgie demokrāti ir lielākā frakcija, un, pēc M. V. Zilgalves domām, arī Latvijā būtu jāstiprina kristīgās vērtības un pozīcijas politikas līmenī. Tāpēc konferencē dažādu valstu eksperti pastāstīja par savu nacionālo skatījumu, kā arī to, kā sevi un savu valsti redz Eiropas kontekstā.
M.V.Zilgalve secina, ka kristīgā auditorija par maz iesaistās politikā. Protams, var sniegt atblastu „no apakšas”, tomēr ir nepieciešama varas pozīcija jeb vieta politikā, lai kaut ko reāli varētu ietekmēt un mainīt. Tas nozīmē arī to, ka mēs kā kristīgā auditorija nedrīkstam kritizēt to, kas notiek politikā, ja paši aktīvi tajā nepiedalāmies.
Starptautiskie referenti novērtēja gan priekšrocības, kas devušas stimulu nacionālo valstu ekonomikas attīstībai, gan arī nepilnības. Piemēram, Dienviddānijas partijas ģenerālsekretārs Kurts Bjorndals no Dānijas uzsvēra, ka dāņi pievienošanos ES uztver kā brīvā tirgus iespēju nepieciešamību, bet nav to akceptējuši ar ovācijām. Turpretī ECPM (Eiropas Kristiešu politikas kustības) prezidents Pēteris Vosu no Igaunijas atzina, ka iestāšanās ES Igaunijai deva lielas iespējas IT attīstības jomā, apsteidzot citas Eiropas valstis. Tāpat arī Igaunijas pāriešanu uz eiro valūtu igauņi kopumā novērtē kā valsts ekonomisko ieguvumu.

M.V.Zilgalve uzskata, ka arī Latvijai nākotnē stingri jāturas pie Eiropas politiskās kultūras, kura veidojusies tieši uz kristīgi demokrātiskajiem pamatiem, un īpaši svarīgi atcerēties, ka pāri visam ir absolūtās vērtības, kuras notur un vieno visas valstis savstarpējā uzticībā un kopīgu mērķu izpratnē.
Konferencē piedalījās un klātesošos uzrunāja arī KDS ģenerālsekretārs, LSTEI direktors Armands Agrums un Somijas, Vācijas, Nīderlandes un citu valstu eksperti.
Pēc konferences M.V.Ziglalve teica, ka līdzīgus pasākumus ar ārvalstu speciālistiem nākotnē plānots rīkot arī reģionos.
LRKB IC

Scroll To Top