Now Reading
Gaidu un skautu jūlija nometnes aizvadītas

Gaidu un skautu jūlija nometnes aizvadītas

Eiropas gaidu un skautu jaunākās vecuma grupas – vilcēnu – nometne notika no 15. līdz 21. jūlijam Rojā, kur bērnus laipni uzņēma Rojas draudzes prāvests Toms Priedoliņš. Kopā ar vilcēniem bija gaidu vadītāja Ilona Griboņika.
Bērniem tā bija pirmā nometne, kopš vilcēnu grupa ir izveidota Rīgas Katoļu ģimnāzijā. Tajā piedalījās pieci bērni, kas regulāri apmeklēja aktivitātes ģimnāzijā mācību gada laikā. Nometnē bērni apguva vairākas noderīgas lietas, piemēram, kā pagatavot kāpnes no auklas un koka sprunguļiem, nedaudz par pirmās palīdzības sniegšanu un dažādās spēlēs pielietoja gada laikā apgūtās zināšanas. Skautu, tai skaitā vilcēnu, nometnēs bērni mācās arī uzņemties atbildību par darbiņiem, kas nepieciešami nometnes dzīves uzturēšanai, piemēram, atnest produktus, dzeramo ūdeni, palīdzēt gatavot ēst. Šī nometne nebija izņēmums un katram tika kāds darbiņš, ko katru dienu padarīt.
Nometnei beidzoties, nebija citām nometnēm raksturīgo šķiršanās asaru, jo vilcēni zina, ka ar nometni nekas nebeidzas – tā ir tikai solis piedzīvojumā, kas turpināsies arī sākoties skolas gadam.
Gaida Inese Pūtere kopā ar citām gaidām no 10. līdz 19. jūlijam piedalījās gaidu patruļas līderu nometnē, kas norisinājās gleznainajā Latgalē netālu no Rundēniem. Neskatoties uz nelielo dalībnieku skaitu, meitenēm tā bija iespēja izdzīvot šīs dienas īsti skautiskā garā, mazliet viduslaikiem pietuvinātā noskaņā – praktizēt iemaņas koka konstrukciju veidošanā, labiekārtojot savu apmešanās vietu, gatavot maltīti uz ugunskura, kas piedod ēdienam tik īpašo dūmu un svaigā meža gaisa aromātu, doties izpētes gājienā, lai tuvāk iepazītu savu dzimto zemi, tās iedzīvotājus un vairāk uzzinātu par viņu dzīvi, paradumiem un vēsturi, kā arī padziļināt savu ticību, dodoties svētceļojumā uz Pasieni.
Atbilstoši viduslaiku tēmai, neiztikt arī bez stāstiem par pilīm, prinčiem, princesēm un karaļiem, kā arī bruņiniekiem. Šoreiz cīņasspars un sacensību gars visspilgtāk izpaudās olimpiādē, tomēr tajā pār ātruma, veiklības, lokanības pārbaudījumiem un šķēršļu pārvarēšanu dominēja vienotības, savstarpējās līdzjušanas, uzmundrināšanas, prieka un draudzības gars. Atskatoties uz 100 gadu karu un Orleānas atbrīvošanu, tika pārdomāts arī mūsu aicinājums – kas es esmu? uz ko Dievs mani aicina? kā es varu atbildēt viņa aicinājumam?
Tomēr gaidas nebūtu īstas gaidas, ja visu laiku dzīvotu mežā un noslēgtībā. Viens no skaistākajiem nometnes brīžiem noteikti bija pēdējais vakars, kad pēc kopīgi nosvinētas Svētās Mises un nelielas ceremonijas, kuras laikā viena no gaidām izteica savu gaidas solījumu, uz maltīti un kopēju vakara noslēgumu tika aicināts prāvests, draudzes aktīvisti un nometnes vietas saimnieki.

LRKB IC

Scroll To Top