Now Reading
Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles ērģelēm – 100

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles ērģelēm – 100

Pirms 100 gadiem – 1913. gada 29. septembrī – Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē iesvētīja jaunās ērģeles. Svētdien, 29. septembrī, svinot ērģeļu simtgadi, katedrālē notiks koncerts “Rīgas Svētā Jēkaba Katedrāles Ērģelēm-100”.

Šoreiz visiem, kas ieradīsies uz svētdienas dievkalpojumu plkst.11, būs iespēja dzirdēt katedrāles ērģelnieku I. Kokina, J. Jonānes un ilggadējā katedrāles draudzes ērģelnieka Andreja Puriņa spēli, kā arī Sv. Jēkaba katedrāles jauktā kora balsis. Pēc dievkalpojuma ap plkst.12.30 sekos koncerts, kurā piedalīsies Latvijā un Eiropā atzīti mākslinieki, atskaņojot skaņdarbus ērģelēm, kā arī ērģelēm ar trompeti un balsi. Koncertā piedalīsies ērģelnieces Ilona Birģele un Diāna Jaunzeme, kā arī mūziķi Leons Meinarts (trompete) un Nacionālās operas soliste Evita Zālīte (soprāns).

Aptuveni stundu garā koncerta repertuārā skanēs dažādu laikmetu komponistu ērģeļmūzika, kā arī klausītājus priecēs vairāku latviešu komponistu skaņdarbi. Koncerts sāksies ar F. Mendelsona 4. Sonātes 1. daļas “Allegro con brio” I. Birģeles izpildījumā, kam sekos J.S. Baha “Quia respexit” soprāna ārija no “Magnificat” ar E. Zālītes balsi. Pēc tam ērģelniecei pievienosies trompetists L. Meinarts, lai atskaņotu T. Albinoni “Koncerta trompetei un ērģelēm” 1. un 2. daļu. Koncertā skanēs arī A. Vivaldi “Koncerta trompetei un ērģelēm” 2. un 3. daļa.

Turpinājumā būs arī vairāki latviešu komponistu skaņdarbi: R. Dubras “Dievmātes skatiena pieskāriens”, “Beata es, virgo Maria”, A. Kalēja “Tokāta par korāli “Allein Got in der Hoh’ sei Ehr”” un P. Barisona “Svētrītā” ērģeļu un soprāna izpildījumā.
Koncerta noslēgumā klausītājiem būs iespēja dzirdēt G. Merkela sonāti re minorā ērģelnieču dueta “Riga Organum Duo” (D. Jaunzeme un I. Birģele) atskaņojumā.
Ieeja koncertā būs par ziedojumiem dievnama uzturēšanai. Ērģelniece I. Birģele uzsver, ka koncerta mērķis ir pievērst uzmanību vēsturiski nozīmīgajam instrumentam, parādot tā skanējuma pilnskanību un daudzveidību. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Eiropā nav saglabājies daudz ērģeļu no šī perioda.
Vēstures avoti vēsta, ka Sv. Jēkaba katedrāles ērģeļu vēsture ir diezgan sena. Tomēr precīzākas ziņas ir sākot ar 1762. gadu, kad baznīca pasūtināja ērģeles pie ievērojamā vācu ērģeļbūvētāja Heinriha Andreasa Konciusa. No tiem laikiem ir saglabājies skaistais ērģeļu prospekts jeb ērģeļu redzamā, dekoratīvā daļa, kuru veido stabules un rotājumi.
Tagadējās ērģeles ir tapušas 1913. gadā. Tās būvējusi Emila Martina ērģeļbūves firma, kas tajā laikā bija lielākā nozares kompānija Latvijā. Ērģeļu būvei baznīcai ir bijuši nepieciešami aptuveni 8500 rubļu. Baznīcai tik lielas naudas nav bijis, taču kāds draudzes loceklis savā testamentā novēlējis 5000 rubļu šim mērķim. Tāpēc arī jauno ērģeļu būve varēja sākties. Vēstures avoti liecina, ka konkursā uz ērģeļu būvi bija pieteikušās arī vairākas ievērojamas ārzemju ērģeļu firmas – “Walckera”, “Sauera”, “Schlag”.
Ērģeles ir radītas kā jubilejas instruments E. Martina ērģeļbūves kompānijas 75 gadu jubilejā un ir arī lielākais kompānijas veikums. Mazāki šīs firmas instrumenti atrodas Sv. Jāzepa katedrālē Liepājā, Rīgas Sv. Alberta, Sv. Franciska un Sāpju Dievmātes baznīcā, kā arī Drustos, Kabilē, Ozolainē un Strazdē.
Interesanti, ka arī pirms 100 gadiem 29. septembris, kad notika ērģeļu iesvētīšana, bija svētdiena. Ja var ticēt 1913. gada 6. oktobra izdevumā “Evaņģeliuma Gaisma” rakstītajam, tad pirmais skaņdarbs, ko ērģelnieks atskaņoja uz jauniesvētītajām ērģelēm, bija korālis “Teici to Kungu, to godības ķēniņu svētu”, kas sākotnēji skanējis pavisam klusi, bet pēc tam skaņa kļuvusi arvien varenāka, piepildot visu baznīcu. Pēc dievkalpojuma toreizējais ērģelnieks Nuss uz ērģelēm atskaņoja J.S. Baha Tokātu un fūgu, rādot, “ko ērģeles spēj”. Tam sekojis koncerts.
Sv. Jēkaba katedrāles ērģeles ilgu laiku kalpoja bez nopietniem restaurācijas darbiem, bet pirms pāris gadiem bija skaidrs, ka ērģeļu labskanības un stāvokļa uzlabošanai ir nepieciešama speciālista palīdzība. Tā 2009. gadā noslēdzās viens no apjomīgākajiem Sv. Jēkaba katedrāles ērģeļu rekonstrukcijas darbiem kopš ērģeļu izveidošanas. Restaurācijas darbus toreiz veica restaurators Alvis Melbārdis.

Attēlos: Sv. Jēkaba katedrāles ērģeles; ērģelnieces D. Jaunzeme un I. Birģele

LRKB IC

Scroll To Top