Nākamā gada aprīlī par svētajiem pasludinās pāvestus Jāni XXIII un Jāni Pāvilu II

30. septembrī Vatikānā notika kardinālu kopsapulce, kurā apstiprināts divu svētīgo pāvestu – Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII – kanonizācijas datums. Savus priekšgājējus pāvests Francisks pasludinās par svētiem 2014. gada 27. aprīlī, otrajā Lieldienu – Dieva Žēlsirdības – svētdienā. Svētīgā Jāņa XXIII gadījumā Francisks deva piekrišanu sava priekšgājēja kanonizācijai bez pieprasītā brīnuma. Līdz šim no 266 pāvestiem par svētīgiem vai svētiem ir pasludināti 90 Romas bīskapi. Pirmais no tiem bija svētais Pēteris, Kristus liecinieks.
Pāvests Jānis XXIII (Andželo Džuzepe Ronkali) dzimis Itālijā 1881. gadā kā ceturtais bērns 14 bērnu ģimenē. 1904. gadā viņš kļuva par priesteri. Bijis Bergamo bīskapa sekretārs, pasniedzējs seminārā, kapelāns ievainotajiem karavīriem. 1921. gadā viņu norīkoja kalpot pie Svētā Krēsla. 1925.gadā pāvests Pijs XI viņu nominēja par apustulisko delegātu Bulgārijā un iecēla par bīskapu. Pēc tam, būdams nuncijs Francijā, Ronkali atbalstīja kara gūstekņus. Viņš bija enerģisks, uzņēmīgs un priekpilns dvēseļu gans. Pēc pāvesta Pija XII nāves kardināls Ronkali 1958.gada 28.oktobrī tika ievēlēts par pāvestu, pieņemot Jāņa XXIII vārdu. Pāvests viņš bija piecus gadus, atklājot savu lēnprātību, maigumu, uzņēmību, drosmi, vienkāršību un žēlsirdību, apmeklējot slimos un ieslodzītos. Jānis XXIII sasauca Vatikāna II koncilu. Ticīgie pāvestu dēvēja par “labo pāvestu”. Pāvests nomira 1963.gada 3.jūnijā.
Pāvests Jānis Pāvils II (Karols Vojtila) dzimis Vadovicē, Polijā 1920. gadā. 1942. gadā viņš atklāja aicinājumu uz priesterību un sāka studēt Krakovas pagrīdes seminārā. 1946. gadā saņēma priestera svētības. Devās studēt dokturantūrā Romā, kā arī turpat Polijā. 1958. gadā viņu konsekrēja par Ombi titulārbīskapu un Krakovas palīgbīskapu. 1964.gadā viņš kļuva par Krakovas arhibīskapu. 1978. gada 16. oktobrī notika konklāvs, kura laikā kardināli par pāvestu ievēlēja Karolu Vojtilu. Viņš pieņēma Jāņa Pāvila II vārdu. Pontifikāta laikā viņš devās 104 pastorālajās vizītēs ārpus Itālijas un 146 vizītēs Itālijā. Mīlēdams jauniešus, viņš iedibināja Pasaules Jauniešu dienu tradīciju. Domājot par ģimenēm, sāka Pasaules ģimeņu tikšanās. Viņš veicināja dialogu ar jūdiem un citām reliģijām un vairākkārt aicināja lūgties par mieru pasaulē. Viņa pontifikāts bija trešais ilgākais un viens no svarīgākajiem Baznīcas vēsturē. 2005.gada 2.aprīļa, Dieva Žēlsirdības svētdienas priekšvakarā, pāvests pārkāpa mūžības slieksni.
Pāvestu Jāni Pāvilu II par svētīgu pasludināja 2011.gada 1. maijā.
Kanonizācija jeb pasludināšana par svēto ir nākamais solis aiz beatifikācijas, kad kāda persona tiek pasludināta par svētīgu. Lai pasludinātu par svētīgu, kandidāta sarakstītajiem darbiem jāatbilst katoliskās Baznīcas mācībai. Tāpat tiek pārbaudīti kandidāta tikumi un brīnums, kurš ir noticis, lūdzot kandidāta aizbildniecību. Kanonizācija notiek, ja tiek atzīts vēl viens brīnums, kas noticis, lūdzot svētīgā aizbildniecību.
“Katoļu Baznīcas kalendārā 2014.gadam”.
LRKB IC, Vatikāna Radio

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti