Kas slēpjas Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas pagrabos?

Pēc ilgāka laika ieejot Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā, ienācējs varētu apmulst – lai gan iekšdarbi vēl nav pilnībā pabeigti, baznīca ir kļuvusi gaišāka un skaistāka. Jau pirms kāda laika tika noņemtas stalažas, atklājot ikviena rīdzinieka un pilsētas viesa acīm ēkas atjaunoto fasādi, ir pabeigti arī grīdas seguma nomaiņas darbi. Vēl tikai pavisam nedaudz un arī baznīcas iekštelpas būs sakoptas.

Līdz ar grīdas seguma nomaiņu pilnībā noslēgušies arī arheoloģiskie pētījumi zem baznīcas grīdas. Jau pavasarī ziņojām, ka izpēti baznīcas pagrabos un blakus esošā kompleksa pagrabos pirms rekonstrukcijas darbu sākuma 2012. gada otrajā pusē veica SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” (AIG). Arī būvdarbu laikā AIG turpināja sekot līdzi projekta gaitai. Kā paskaidroja AIG pārstāvis arhitekts Ilmārs Dirveiks, tik plaša mēroga rekonstrukcijas darbi notiek labi ja reizi pusgadsimtā, tāpēc arī pētījumi ir tikpat reti. Tāpēc pētnieki izmantoja laiku, lai pēc iespējas vairāk uzzinātu un kliedētu mītus par pagātni. Turklāt, pēc grīdas uzlikšanas tāda apmēra izrakumi ilgi nebūs iespējami.

I. Dirveiks uzsver, ka līdz 21. gadsimtam Magdalēnas baznīcas ēka detalizēti netika pētīta, tāpēc bija tikai teorētiski pārspriedumu par to, kāda šī ēka reiz bijusi. Tikai 2006. gadā baznīcā notika nelieli pētījumi – sava veida inventarizācija, jo bija ieplānoti fragmentāri iekštelpu rekonstrukcijas darbi. Toreiz baznīcā tika atklāti viduslaiku gleznojumi, kuri jau tagad ir iekļauti visās vēstures grāmatās.

“Toreiz palikām pie pieņēmuma, ka no viduslaikiem, tas ir, no cisterciešu klostera ēkai palikušas tikai divas sienas, kas atrodas tieši pie torņa un kurās ir apaļas kāpnītes. Tāpat sapratām, ka no tā laika ir atsevišķi sienu fragmenti pie altāra daļā esošās triumfa arkas. Bet pētījumi beidzās 2007. gadā, restaurējot viduslaiku sienas gleznojumu uz balkona,” atminas I. Dirveiks.

2012. gadā sākās apjomīgāki darbi, kas notika saistībā ar Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas rekonstrukcijas projektu. Pirms rekonstrukcijas darbu sākuma speciālistu grupa atraka vienu lielu kapeni, kura, domājams, radusies pēc Ziemeļu kara 18. gadsimtā, kad baznīca no drupām tika celta no jauna. Arheologi toreiz atklāja vēl vienu aizbērtu mazāku kapeni baznīcas ziemeļu pusē, kas lika domāt, ka kapenes varētu būt arī sānu jomos. Zem torņa un blakus tornim izrakumos tika atklāti masīvi mūrēti pamati, kas ir senāki par 18. gadsimtu, un 17. gadsimtā veidota apkures ierīce. Tāpat vienā no pagrabiem, kas atrodas tai pusē, kur patlaban ir adorācijas kapela, izdevās atrast ēkas fragmentu no viduslaiku sieviešu cisterciešu klostera.

“Grīdas nomaiņa ir ekstrēms pasākums, jo visi sagaida, ka kaut ko zem grīdas ieraudzīsim. (…) Tā 10 vietās veicām seklākus vai dziļākus pētījumus. Mums nebija mērķis visu izpētīt, bet gan piefiksēt to, kas atklājas būvdarbu laikā, un iespēju robežās izpēti padziļināt, lai kaut nedaudz pēc vairāku 100 gadu perioda pabīdītos izziņas procesā, jo teorētiskie pārspriedumi visiem jau apnikuši,” par pētījumiem stāsta I. Dirveiks.

Grīdas seguma nomaiņas darbu laikā pētnieki konstatēja divas kapenes ziemeļu sānu jomā. Vienai no tām velve bija zudusi. Otra palikusi savā vietā un to arheologi neaiztika. Dienvidu pusē bija tikai pazīmes, ka kapenes tur ir. Tāpat tika precizēta interjera apdare un nodoti restaurācijai divi rāmji ar audekliem, uz kuriem ir gleznojumi.

Arheologi arī konstatēja, cik dziļi atrodas tā dēvētā Annas Notkenas (sieviešu klostera abate 16. gadsimta beigās) laika dievnama grīda. “Pietrūka laika un resursu, lai līdz grīdai nonāktu. Palika aptuveni 30 – 50 cm, bet kopumā tā laika grīda atrodas aptuveni 2,5 m dziļāk par šodienas grīdas līmeni.” I. Dirveiks turpina, ka turpmāk varēsim šo atšķirību ļoti labi pamanīt, jo sienā ir atstāta durtiņu vieta, pa kurām tolaik varēja iznākt uz ērģeļu balkona. Šis balkons šodien ir mūsu acu augstumā.

Izrakumu laikā arī radās pilnīga pārliecība par to, ka no rietumu puses ieejas baznīcā nebija. Tas nozīmē, ka sākotnēji ieeja baznīcā bija no sāna, no klostera pagalma, kā tas pieņemts daudzās klostera baznīcās. Baznīcas veidols, ko redzam šodien, izveidojies 18. gadsimta otrajā pusē. Jau 2006. gada pētījumu laikā arheologiem radās jautājums, kas ar baznīcu bija noticis iepriekš, jo bija aplami attiecināt ārējo baznīcas veidolu uz viduslaikiem. Izrādījās, ka 16. gadsimtā visdrīzāk jezuīti bija veikuši baznīcas pārbūvi. Tomēr arheologus interesēja, kāds bijis baznīcas sākotnējais veidols. Bija jau izteiktas idejas, ka tā varētu būt bijusi kā Sv. Jāņa baznīca Vecrīgā. “Un nonācām pie slēdziena, ka tā tiešām bijusi līdzīga Jāņa baznīcai – ar vienu jomu, un zem šodienas pīloniem atradām viduslaiku pīlonus. (…) Tāpat konstatējām, ka katrā logu nišā bija pa altārim,” pēc pētījumiem informē I. Dirveiks, papildinot, ka atrasti vērtīgi materiāli ar liecībām par to laiku.

Pēc viņa sacītā, viens no interesantākajiem un eksotiskākajiem atradumiem ir kapu plāksne no 18. gadsimta vidus, kad baznīca bija tikko atjaunota. Tā ir viena no jaunākajām kapu plāksnēm, kas ir konstatēta baznīcu kapenēs, jo pēc pāris gadiem apbedījumi baznīcās tika aizliegti. Kapa plāksne bija veltīta kādai 19 gadus vecai aristokrātei – kņazienei. Plāksne tagad ir nosegta ar pašreizējo grīdas segumu.

Noslēgumā I. Dirveiks norāda, ka pētījumi noteikti vēl būs, bet citur – zem ēkas Mazā Pils ielā 2. Tāpat arhitekts izteic cerību, ka drīz pienāks Svētā Jēkaba katedrāles laiks, jo tā ir Doma baznīcas laikabiedre, kurā “ir daudz mīklu un vēl nepubliskotu lietu” un būšot noteikti arī pārsteigumi, ir pārliecināts I. Dirveiks.

Projekta “Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas ar vēsturisko ēku kompleksu atjaunošana, saglabāšana un sociālekonomiskās izmantošanas nodrošināšana” (līgums Nr. 3DP/3.4.3.3.0./11/APIA/CFLA/005/003) īstenošanu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet, piemēram, baznīcas torņa seguma nomaiņu, apkures sistēmas un elektroapgādes rekonstrukcijas, kā arī vājstrāvu sistēmas darbus draudze veic par saviem līdzekļiem. Tāpēc draudzei ir iespējams ziedot, ziedojumus pārskaitot Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai (reģ.nr. 90000106677) kontā: LV23UNLA0050019592982 (bankas kods: UNLALV2X) ar norādi “Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas atjaunošanai”.

LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti