Now Reading
Betlēmes žēlsirdības māja rosina domāt par sociālo uzņēmējdarbību

Betlēmes žēlsirdības māja rosina domāt par sociālo uzņēmējdarbību

20. februārī Betlēmes žēlsirdības mājā norisinājās seminārs „Uzņēmējiem un interesentiem par sociālo uzņēmējdarbību”. Uz to bija sapulcējies krietns skaits interesentu, kas sevi bija definējuši kā tādus, kuri gatavi, veicot uzņēmējdarbību, daļu no sava laika un/ vai resursiem veltīt tiem, kam klājas grūtāk. Tāpat bija ieradušies arī vairāki eksperti, kas dalījās savā līdz šim iegūtajā pieredzē.

Varētu jautāt, kāda ir šī sociāli karitatīvā centra saistība ar sociālo uzņēmējdarbību? Šī jēdziena definīcijas skaidro, ka sociālā uzņēmējdarbība ir tā, kas ļauj risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem – uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus ar mērķi risināt sociālo problēmu, nevis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem. Nodibinājums „Nova vita” īsteno projektu „Integrēta pieeja atkarīgo personu sociālai iekļaušanai” un viens no tā mērķiem ir veidot iestrādes sociālajai uzņēmējdarbībai, kas būs kā palīdzība Betlēmes žēlsirdības mājas iemītnieku darba prasmju atjaunošanā un darba vietu nodrošināšanā pēc rehabilitācijas programmas.

Seminārā ar savu pieredzi dalījās Dana Anskaite, SIA „Skaistuma saloni Gabriels” vadītāja un arī nodibinājuma „Nova vita” valdes priekšsēdētāja. Viņa atzina, ka tikai pavisam nesen ir sapratusi, ka jau labu laiku nodarbojas ar sociālo uzņēmējdarbību, jo līdzekļus, ko izdodas nopelnīt uzņēmumā, viņa investē Betlēmes žēlsirdības mājas attīstībā, tādējādi palīdzot cilvēkiem ar atkarības problēmām.
Zane Bojāre pārstāv SIA „Z2B” (zīmols „Lude”). Šis sociālais uzņēmums nodarbina seniorus dizaina produktu ražošanā. Z. Bojāres iecere radās, līdzās sev redzot pensijas vecuma cilvēkus, kuriem pēc pensionēšanās strauji sarūk jebkādas socializācijas iespējas. Šobrīd viņas uzņēmumā strādā piecas pirmspensijas un pensijas vecuma dāmas, kas auž lupatu deķus. Būtisks posms bija apmācības, jo šīs sievietes pirms tam neprata aust. Tāpat būtiski bija piesaistīt profesionālu dizaineri, kas nodrošināja, ka saaustie lupatu deķi patika ne tikai pašām audējām, bet arī pircējiem. Z. Bojāre atzina, ka šādam uzņēmumam ir vieglāk piesaistīt sadarbības partnerus. Savukārt pie grūtībām viņa minēja to, ka diezgan daudzi cilvēki, kas bija pieteikušies strādāt un tika apmācīti, tomēr ar laiku aizgāja prom – vai nu tādēļ, ka bija no laukiem un nevarēja izbraukāt, vai arī veselības problēmu dēļ, jo strādāt pie stellēm ir liela fiziska piepūle.
Dizaineris Čārlzs Burijērs pastāstīja par sociālā dizaina iniciatīvu „JŪHŪ”, ko viņš aizsāka kopā ar savu domubiedri, arī dizaineri Elīnu Bušmani. Tās mērķis ir savest kopā dizainerus un sociālā riska grupu pārstāvjus. Viņš skaidroja, ka sociālais dizains top atbildīgā veidā un ar empātiju, un uzsvēra, ka cilvēks ir vissvarīgākais resurss. „JŪHŪ” pirmais sadarbības partneris ir biedrība „Gaismas stars”, kuras telpās ir izveidota keramikas darbnīca un ceplis. Šajā „JŪHŪ” tīkla darbnīcā pēc dizaineru izveidota parauga un „Gaismas stars” klientu iespējām piemērotas tehnoloģijas top skaistas krūzītes. Par katru priekšmetu, kas nonāk veikalā, „Gaismas stars” saņem samaksu, taču sadarbības līgumā ir noteikts, kam šos līdzekļus drīkst izmantot: maksāt klientiem, fizioterapeitam vai uzlabot biedrības aprīkojumu, skaidro Č. Burijērs.
Ar savu pieredzi dalījās arī Madara Makare, kas pārstāvēja SIA „DIZZ” zīmolu „HOOPP”. Viņas pārstāvētais uzņēmums ražo trīsriteņus, kas ir īpaši ērti cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem. Uzņēmuma sociālais aspekts izpaužas tajā, ka viņi ne tikai rada noteiktai sabiedrības grupai piemērotu līdzekli, bet arī meklē papildus finansējumu un rūpējas par to, lai šiem cilvēkiem viņu radītais produkts cenas ziņā būtu pieejams.
Kā pēdējais ar savu pieredzi dalījās „Latvijas Samariešu apvienības” vadītājs Andris Bērziņš. Viņš pastāstīja par pēdējo biedrības veiksmīgi īstenoto iniciatīvu sociālo projektu „Samariešu atbalsts mājās”. Tās mērķis ir attīstīt kvalitatīvu un pieejamu aprūpi vientuļiem, veciem cilvēkiem lauku reģionos. Šim nolūkam tika uzbūvētas un speciāli aprīkotas automašīnas, kurās ir pieejams viss nepieciešamais, lai šo aprūpi varētu veikt cilvēka ierastajā dzīves vidē. „Latvijas Samariešu apvienība” vienojās ar pašvaldībām, ka tās maksā par šo pakalpojumu. Viņš atzina, ka idejas konkrētām iniciatīvām rodas no empātijas – no tā, ka ierauga konkrētu cilvēku vajadzību. Pēc tam ir jāizsapņo rezultāts un jābūt pietiekami lielam entuziastam, lai šo ieceri īstenotu, t.i. aizvestu līdz konkrētam iznākumam.
Semināra vadītājs Jānis Balevičs no Latvijas Universitātes noslēgumā aicināja visus veidot kontaktus un domāt par kopīgām sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvām. Nodibinājums „Nova vita” piedāvāja būt par koordinatoru ceļā uz šāda veida sadarbību.

LRKB IC

Scroll To Top