Now Reading
Ekumeniskajā Krusta ceļā šogad aicinās pārdomāt sava personīgā krusta nozīmi

Ekumeniskajā Krusta ceļā šogad aicinās pārdomāt sava personīgā krusta nozīmi

Lielajā piektdienā, 18. aprīlī, jau astoto gadu Vecrīgas ielās norisināsies par tradīciju kļuvušais Ekumeniskais Krusta ceļš, kas vieno dažādu tautību un reliģisko uzskatu cilvēkus. Šā gada Krusta ceļā tā organizētāji vēlas vērst uzmanību uz to, ka Kristus joprojām turpina krusta ceļu mūsu sirdīs. Tāpēc caur dažādu cilvēku dzīves stāstiem gājiena dalībniekiem būs iespēja apzināties, ka katrs cilvēks nes savu krustu.

Viens no simboliem, kas caurvīs šī gada Krusta ceļu, būs maize. Maize simbolizē dalīšanos, jo dodot, mēs saņemam. Turklāt Kristus ir Dzīvā Maize, kas atdeva pats sevi, lai ikvienam dāvātu piedošanu un brīvību.

Krusta ceļa sākums pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles plānots plkst. 12, taču tā dalībnieki aicināti ierasties jau agrāk, jo no plkst. 11.30 iepretim Saeimas ēkai būs muzikāli priekšnesumi un garīgi lasījumi, kas palīdzēs noskaņot sirdi lūgšanai. Krusta ceļš sāksies ar arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunu un turpināsies Vecrīgas ielās.

Apstāšanās vietās būs režisora Pētera Vilkastes sagatavotie uzvedumi, kuros piedalīsies aktieri Zane Daudziņa, Elīna Dzelme, Juris Gornovs, Januss Johansons un citi. Pēc uzveduma sekos apceres un priesteru un mācītāju vadītas meditācijas, lai iedziļinātos Kristus ciešanu noslēpumā.

Krusta ceļa noslēgums plānots aptuveni plkst. 14.30 pie Rīgas Doma baznīcas, kur Krusta ceļa dalībniekus uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Pirms astoņiem kardināls Jānis Pujats deva savu svētību pirmajam gājienam pa Vecrīgas ielām. Kopš tā laika Krusta ceļš ik gadu pulcē aptuveni divus līdz trīs tūkstošus cilvēku, kā arī tā veidošanā iesaistījušies profesionāli režisori, aktieri un dziedātāji.

Jēdziens “Krusta ceļš” – Via Crucis – nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts Viņam bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš 1750. gadā pēc pāvesta Benedikta XIV lūguma sāka Lielās piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, kas turpinās vēl šodien.

Mūsdienās Krusta ceļš ir kļuvis par vienu no populārākajām lūgšanām Romas katoļu Baznīcā, taču arvien plašāku ievērību tas gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas jeb stacijas. Īpaši aktuāls Krusta ceļš ir Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli dodas Krusta ciešanu atceres ceļā, izmantojot jau iepriekš sagatavotas meditācijas vai Jēzus ciešanas apdomājot saviem vārdiem.

LRKB IC

Scroll To Top