„Svētceļojuma īstais galamērķis ir nevis Aglona, bet mīlestība pret jūsu tuvāko,” šādu „ceļa maizi” pr. Ingars Stepkāns deva „Caritas Latvija” svētceļniekiem, kas 6. augustā bija pulcējušies Svētajā Misē Rīgas Sv. Franciska baznīcā. Šeit sākās „Caritas Latvija” svētceļojums, kurā bija paredzēts ne vien lūgties un mērot 70 km no Viļāniem līdz Aglonai, bet arī strādāt – uzkopt telpas, palīdzēt lauku darbos u.c.
Pirmā pieturvieta bija Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca un klosteris, kur viesus – ap 20 pieaugušo un desmit bērnus – viesmīlīgi uzņēma draudzes prāvests pr. Rinalds Stankēvičs MIC. Rīta Svētajā Misē priesteris uzsvēra, ka svētceļojuma augļus visdrīzāk varēs pamanīt nevis pa ceļam vai Aglonā, bet pēc tam ikdienā, atgriežoties skolās un darba vietās, saskarsmē ar līdzcilvēkiem. Svētceļojums būs bijis auglīgs, ja būsim kļuvuši labāki, atzina priesteris. Rīta cēlienā pieaugušie svētceļnieki arī nomazgāja Viļānu klostera logus un sakrāva šķūnī malku. Savukārt bērni izgatavoja un izkrāsoja katrs savu zivi – kristiešu simbolu. Kāpēc mana zivs ir tieši tāda? – par to pirms došanās ceļā bērni stāstīja pieaugušajiem.
Ceļu no Viļāniem līdz Galēniem jeb Vidsmuižai Caritas svētceļnieki mēroja kopā ar pr. Ilmāru Tolstovu, kurš aicināja pārdomāt fragmentu no Jāņa evaņģēlija par pirmo Jēzus darīto brīnumu – ūdens pārvēršanu vīnā kāzās Kānā. Arī mums jāļauj Dievam sevi pārveidot, atbrīvot no egoisma. Ja grauds paliek vārpā un nekrīt zemē, tas nekad nekļūs par maizi. Līdzīgi arī svētceļniekiem ir jāatsakās no individuālisma, lai piedzīvotu vienotību savā starpā un, ieejot Aglonā, visa grupa būtu kā balts maizes kukulītis, nevis atsevišķu graudu kopums.
Savukārt, sakot uzrunu Svētajā Misē Vidsmuižas Svētā Gara baznīcā, pr. Ilmārs aicināja rūpīgi iepazīties ar pāvesta Franciska apustulisko pamudinājumu „Evangelii Gaudium” (Evaņģēlija prieks), kurā pāvests pārdomā, kā sludināt Evaņģēliju mūsdienu pasaulē un mudina „ar atjaunotu dedzību un dinamismu atklāt saviem līdzcilvēkiem Jēzus mīlestību, sargājoties no lielā mūsdienu riska, proti, padošanās skumjām, kuru cēlonis ir individuālisms” . Pēc Svētās Mises Caritas svētceļniekiem bija iespēja parādīt tuvākmīlestību darbībā, palīdzot uzņemt Latgales skolēnus Galēnu pamatskolā, kur notika filosofam Robertam Mūkam veltīts pasākums, kā arī piedaloties baznīcas apkārtnes sakopšanas darbos.
Nākamā apstāšanās vieta bija kādas lauku mājas „Lejnišķi” Riebiņu tuvumā, kur gan lieli, gan mazi ravēja kartupeļu lauku. Todien, 9. augustā, svētceļniekiem dvīņubrāļiem Jēkabam un Jāzepam palika 3 gadi. Māju saimnieci aizkustināja gan izravētās kartupeļu vagas, gan mazie jubilāri, kuri viņu, tāpat kā citus savus ciemiņus cienāja ar dzimšanas dienas torti.
Tālāk ceļš veda netālu no Gaiļmuižas pie saimnieces Venerandas, kura svētceļniekus sagaidīja gluži kā kāzu viesus – ar balti klātu galdu, pēc senām tradīcijām ceptu maizi ar speķi un lupstājiem un latgaliešiem raksturīgo sirsnību. Svinot Svēto Misi pļavā pie šīm mājām, pr. Ilmārs uzdeva jautajumu: ”Kāpēc jūs ejat šajā svētceļojumā?” Šķiet, visdziļāk uz to atbildēja 11 gadus vecais Pēteris: „Lai būtu tuvāk Dievam.” Tas palika prātā arī citiem, turpinot ceļu līdz galamērķim.
Pēdējās naktsmājās – „Birzēs” svētceļnieki varēja baudīt Aglonas maizes muzejā cepto gardo rupjmaizi un, no rokas rokā padodot šķūnī kraujamās malkas pagales, arī pašiem sajusties vienotiem kā graudiem maizes klaipā, par ko svētceļojuma sākumā runāja priesteris.
Arī Aglonā Caritas grupai bija iespēja līdzdarboties svētku sagatavošanā, uzkopjot telpas un palīdzot virtuvē.
Ar sargeņģeļu atklāšanos, skečiem par piedzīvoto, dāvanām un pateicības vārdiem svētceļojums noslēdzās 12. augusta vakarā telšu pilsētiņā Aglonā, bet patiesībā tas turpinās katra dalībnieka ikdienā… patiesībā – tikai sākas pa īstam!
Vita Briže, foto: Ints Ābele
