Now Reading
Iznākusi M. Kiopes monogrāfija par filozofu un jezuītu tēvu Staņislavu Ladusānu

Iznākusi M. Kiopes monogrāfija par filozofu un jezuītu tēvu Staņislavu Ladusānu

5. novembra pievakarē Latvijas Universitātes Zinātniskās bibliotēkas telpās notika Māras Kiopes monogrāfijas “Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa  jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un darbs” atvēršana. Kā pasākuma ievadā sacīja grāmatas autore, šis pasaulē pazīstamais cilvēks diemžēl viņa dzimtenē bija nepelnīti aizmirsts. Viņa  arī paskaidroja: “Grāmatas nosaukums ir “Klātbūtne”, jo es ceru, ka šis vakars ir Ladusāna ienākšana Latvijā uz palikšanu 20 gadus pēc viņa aiziešanas mūžībā.”

M. Kiope ir Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) vadošā pētniece un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) asociētā profesore, tāpēc pasākumu apmeklēja kolēģi no abām augstskolām, draugi, atbalstītāji un interesenti. Vispirms autore saņēma atzinības un apsveikuma vārdus no Latvijas izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles, kuras vēstuli nolasīja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna. Ministre uzsvēra, ka ar šo monogrāfiju Latvijas kultūrā un izglītībā ir ielikts stingrs pamats šī “izcilā latviešu filozofa klātbūtnei”.

Savukārt Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča apsveikumu nolasīja viņa sekretārs priesteris Aivars Līcis. Vēstulē arhibīskaps uzsvēra, ka šī priestera “dzīves ceļa virzienu lielā mērā noteica Rīgas Garīgā semināra filozofijas pasniedzējs bīskaps Pēteris Strods – latviešu katoliskās profesionālās filozofijas izveidotājs”. “Tomēr lielāko savas dzīves daļu S. Ladusāns ir veltījis misiju darbam Brazīlijā, kur aktīvi darbojies filozofiskās domas attīstīšanā, organizējot starptautiskus kongresus un konferences, rakstot grāmatas un publicējoties daudzos zinātniskos preses izdevumos,” norādīja Z. Stankevičs. Pateicoties S. Ladusānam, Brazīlijā trīs jezuītu augstskolas kļuva par valsts atzītām, tāpat viņš ir vadījis Brazīlijas Katolisko filozofu biedrību, bijis Amerikas Katolisko filozofu asociācijas prezidents, kā arī Brazīlijas Filozofijas Akadēmijas dibinātāju vidū.

90. gadu sākumā viņš strādājis ar studentiem Rīgas Garīgajā seminārā un toreizējā Kathētikas institūtā. “Viņš mācīja, ka cilvēka iekšējā pieredzē var būt arī Dieva pieredze, un pats ar savu piemēru un vārdu nemitīgi aicināja uz Labo. Novēlu mums visiem pieņemt šo tēva Ladusāna aicinājumu un vienmēr meklēt patiesību un sekot tai,” vēstulē aicināja Z. Stankevičs.

Uz grāmatas atvēršanu bija ieradies arī LU rektors Indriķis Muižnieks, kura skatījumā S. Ladusāns ir sintezējošs piemērs, ka “neesam mazi, tomēr tai pat laikā spējam saglabāt saknes un piederību savai tautai”. LU FSI direktore Maija Kūle, sveicot M. Kiopi, sacīja, ka izdotajā rakstu sērijā programmā “Letonika” šis ir apjomīgākais darbs, kā arī uzteica autores drosmi un uzcītību, apgūstot portugāļu valodu, jo lielākā daļa materiālu bija tieši portugāļu valodā.

Institūta direktore dalījās atmiņās par 90. gadu sākumu, kad tikās ar S. Ladusānu. Viņas skatījumā viņš “Latvijā ir augstākā ranga filozofijas personība, kura lielumu neesam novērtējuši. Mazam puikam no Latgales nonākt tik tālu – tas ir tiešām daudz”. M. Kūle arī atminējās reizi, kad kopā ar filozofu iestrēguši liftā. Laikā, kamēr gaidīta palīdzība, liftā valdījis miers, un abi runātāji iegrimuši filozofiskās sarunās.

M. Kiopi sveica RARZI direktore Žanete Narkēviča, sakot, ka autore ir “radījusi Ladusāna klātbūtni un likusi par viņu padomāt nopietni”. Ladusānam svarīga bija gnozeoloģija jeb jautājums par to, kā varam nonākt līdz patiesībai. Viņš to meklēja, un par to  varēja pārliecināties studenti, jo laikā, kad Ž. Narkēviča vēl studēja filozofiju, S. Ladusāns tikās ar studentiem. “Viņš mums uzdeva divus jautājumus: kas tu esi, un vai tu tici Dievam. Tieši, precīzi un grūti jautājumi, kuri izriet no viņa personības. Viņš meklē pamatus, skatās uz svarīgāko,” stāstīja RARZI direktore. Viņa arī pateicās M. Kiopei par padarīto darbu, kas ir “nozīmīgs ieguldījums Latvijas kultūras vēsturē”.

Pateicības vārdus M. Kiopei veltīja arī LU FSI vadošā pētniece Inese Runce, bīskaps emeritus Antons Justs, jezuītu tēvs Algimantas Gudaitis, LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors Jānis Priede, kas bija viens no grāmatas zinātniskajiem recenzentiem. Viņš arī izteica aicinājumu padomāt par S. Ladusāna kopoto rakstu sagatavošanu. Savukārt grāmatas autore pateicās visiem tiem, kas visdažādākajā veidā palīdzēja grāmatas tapšanā.

S. Ladusāns dzimis 1912. gadā Latvijā, Ludzas pusē, taču lielāko daļu savas dzīves pavadījis ārpus dzimtenes robežām – Polijā, Itālijā, Brazīlijā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tam Krakovas Universitātes Filozofijas fakultātē, Romas Svētā Gregora universitātē. Par priesteri iesvētīts 1941. gadā, bet 1946. gadā Romā ieguvis doktora grādu. Dzīves laikā publicējis  vairākas grāmatas un daudzus filozofiska satura rakstus. Miris Riodežaneiro, Brazīlijā, 1993. gadā.  

LRKB IC; FOTO: Māris Kūlis

 

Scroll To Top