Kājām un ar velosipēdiem ceļu šogad uz Aglonu mērojušas 30 svētceļnieku grupas, kopā vairāk nekā 1000 cilvēku. Svētceļnieku grupas šodien pl. 12 Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā tikās īpašā svētceļniekiem veltītā Svētajā Misē, kuras laikā īsi pastāstīja par ceļā piedzīvoto. Dievkalpojumu celebrēja Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis.
Svētceļojumā šogad kājām devušās 29 grupas, bet viena ceļu no Kolkas līdz Aglonai mērojusi ar velosipēdiem. Šis velosipēdistiem ir bijis desmitais – jubilejas – svētceļojums, kuru visus šos gadus vada priesteris Toms Priedoliņš. Dažās svētceļnieku grupās bija apvienojušās divas un vairāk draudzes vai kopienas, piemēram, Rīgas Svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudze uz Aglonu devās kopā ar Rīgas Katoļu ģimnāziju un Liepājas Katoļu pamatskolu, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles draudze kopā ar Rīgas Kristus Karaļa draudzi. Atsevišķām svētcelnieku grupām bija pievienojušies arī iet gribētāji no citām valstīm. Piemēram, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzei, kas uz Aglonu devās no Sarkaņiem, pievienojās septiņi cilvēki no Nīderlandes, bet kopā ar siguldiešiem, kas ceļā devās no Zilupes, gāja 12 jaunieši no Vācijas.
Tradicionāli visgarāko ceļu mēroja liepājnieki. Viņi 18 dienās nogāja gandrīz 500 kilometrus. Vieni no vecākajiem svētceļniekiem bija Balvu grupā, kurai pievienojās 93 gadus vecais Alberts, kā arī Marijas skolas grupā, ar kuru visas desmit dienas kopā gāja 89 gadus veca svētceļniece. Vairākās grupās kopā ar vecākiem devās mazi bērni, pat tādi, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu.
Svētceļnieki parasti ceļā dodas dažādos nodomos. Tā svētceļnieki no Ilūkstes ceļā lūdzās par aicinājumiem, savukārt valmierieši ceļu veltīja rūpēm par apkārtējo vidi. Viņi ceļā ne tikai lūdzās, bet rīkojās, savācot 16 maisus ar atkritumiem.
Svētceļnieku grupu prezentācijai sekoja dievkalpojums. Tā laikā svētceļniekus uzrunāja A. Kravalis. Savas uzrunas sākumā viņš atgādināja, ka šajā dienā tiek svinēti Latvijas pirmā apustuļa svētā Meinarda svētki. Arī viņš “kā svētceļnieks un misionārs ieradās mūsu zemē, mīlestības vadīts”. Tas bija kristīgās ticības dzimšanas sākums Livonijā. Tāpat viņš sacīja, ka Aglonā svinam Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanu, un “Mariju esam aicināti uzlūkot kā svētceļnieci, kas pirmā sasniedza mērķi,” tas ir, Debesis.
Bīskaps svētceļniekiem apliecināja, ka viņi ir malači, un aicināja pateikties par noieto ceļu, par ceļā sastaptajiem cilvēkiem, nonākšanu Aglonā. “Doties svētceļojumā ir privileģēts veids, kā sagatavoties svētkiem, kā kļūt par Dieva mīlestības misionāru un liecinieku. Aglona savā veidā ir Latvijas Galileja, garīgā virsotne, kalns, kur visa Katoliskā Baznīca pulcējas, lai svinētu Kunga augšāmcelšanos,” sacīja A. Kravlis.
Turpinājumā viņš uzsvēra: “Dārgie svētceļnieki, šodien ar iegūto [svētceļojuma] pieredzi, jūs patiesībā kļūstat par Baznīcas garīgo eliti. Jūs varētu salīdzināt ar raugu mīklā, kurš izmaina, saraudzē un dod maizei labu garšu. Jūs īpašā veidā kļūstat par sāli un gaismu pasaulei. Kā pagājušā svētdienā “Kunga eņģelis” lūgšanā pāvests Francisks sacīja, ka tieši svētceļnieki apjož gurnus, ar ticības gaismekļiem kļūst par uzticīgiem kalpiem un modriem sargiem.
Izvēloties iet svētceļojumā, jūs pieņēmāt lēmumu un vispilnīgākā viedā atgādināt Baznīcai par tās sūtību un aicinājumu. Jūs padarāt Baznīcu redzamu, klātesošu, dzīvu, evaņģēlisku. Ienesat Kristus klātbūtni tur, kur Viņš vēlas doties. Ar Dieva Vārdu, lūgšanu, svētību jūs izgaismojat ceļus, pa kuriem esat gājuši.”
A. Kravalis atgādināja, ka svētceļojums ir vairāk nekā tikai garīgs tūrisms, jo šajā ceļā “esat ne tikai ceļotāji, bet esat ar Kristu, esat svēto sadraudzībā, ejat svēttapšanas un svētuma ceļu, iepazīstat Baznīcu, un Dieva žēlastība jūs pārveido. Jūsu sejās un soļos var atklāt Baznīcas vaigu, tās sūtību un Kristus žēlsirdību”. Svētceļnieki īsteno mīlestības bausli un kļūst par Kristus vēstnešiem, ceļā viņi trenējas dzīvot saskaņā ar Evaņģēlija loģiku, kā arī atgādina, ka cilvēka dvēsele ir nemirstīga un mūs gaida mūžība, skaidroja bīskaps.
Sprediķa turpinājumā A. Kravalis piedāvāja piecus punktus, lai paskaidrotu, kāpēc ir vērts mīlēt Baznīcu. Vispirms piederēt Dieva Baznīcai un celt draudzi – tā ir paklausība Kristum. Jāņa evaņģēlija 14. nodaļā teikts, kurš mīl, tas paklausa, savukārt Atklāsmes grāmatā redzam, ka vēstules tiek rakstītas draudzēm. Tāpēc A. Kravalis aicināja ienest svētceļojuma garu savās draudzēs, kā arī klosteru un kopienu pārstāvjiem – iesaistīties draudzes dzīvē. Otrkārt, A. Kravalis norādīja, ka katram kristietim ir nepieciešams gans, ganāmpulks, lai nebūtu jāpaliek vienam. Treškārt ir nepieciešama dzīve brāļu un māsu sadraudzībā, jo Dievs nav vēlējies, lai savu ticību izdzīvojam tikai individuāli. Viņš vēlas, lai veidojam vienu kopīgu ģimeni ar brāļiem un māsām. Un to mācāmies jau savā ģimenē. Mīlestības bausli varam apgūt tikai saskarsmē viens ar otru. Ceturtkārt, draudze ir garīgās izaugsmes vieta. Šodien ir kārdinājums sacīt, ka daudzas lietas var atrast internetā, piemēram, labākus sprediķus, bet garīgā dzīve ir arī ziedošanās un sevis dāvināšana, kalpošana. Piektkārt, Kungs ir vēlējies lai draudze ir vieta, kur Viņš tiek godināts, pielūgts slavēts, īpaši Kunga dienā, svētdienā. “Tāpēc neattālinies no Baznīcas, viņa ir mūsu cerība un patvērums, tā nekad nenoveco! […] Tā ir debesu valstības iesākums zemes virsū, un šim nolūkam Dievs mums ir dāvājis Euharistiju,” uzsvēra A. Kravalis.
Savas pārdomas bīskaps noslēdza ar lūgšanu, kas izriet no dienas “pirmā lasījuma, kur Jeremijs Kungam saka, ka viņš ir vēl jauns, bet Kungs viņu iedrošina”. “Kungs mūs aicina vairāk nekā domājam! Ja atbildam un sevī uzmodinām vēmi viņam piederēt un sekot aicinājumā, ko viņš mums vēlas dāvāt, mūsu dzīve mainās, piepildās ar prieku, Dieva svētību,” sacīja A. Kravalis un aicināja ar atbildību lūgties par aicinājumiem, kā arī mudināja lūgt, lai jauniešu sirdīs atmostas vēlme piederēt Kristum, kļūt par draudžu ganiem.
LRKB IC; Foto: Anita Sosnare
