Tagad lasi
Terēzes svētkos semināristi mācās no savas aizbildnes

Terēzes svētkos semināristi mācās no savas aizbildnes

Pirmdien, 7. oktobrī, Rīgas Starpdiecēžu augstākajā garīgajā seminārā notika tā aizbildes svētās Terēzes no Bērna Jēzus svētki. Tie sākās ar Svēto Misi un uzrunu par svēto Terēzi Rīgas Svētā Franciska baznīcā, bet pēc tam turpinājās semināra telpās.

Dievkalpojumā sanākušos svētku viesus uzrunāja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins. Savā sprediķī viņš atsaucās uz vienu no svētās Terēzes tituliem – vispasaules misiju aizbildne – un atgādināja, ka šī gada oktobrī Baznīcā tiek īpaša uzmanība pievērsta misiju darbam. Varētu likties dīvaini, ka klauzūrā dzīvojoša māsa ir kļuvusi par misiju aizbildni, tomēr bīskaps norādīja, ka Terēze ar vēstulēm, lūgšanu, gandarīšanu atbalstīja vairākus misionārus. Pati par savu misiju viņa sacīja: “Baznīcas sirdī es būšu mīlestība.”

V. Stulpins, meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir misija, atgādināja Evaņģēlija notikumus. Jēzus sūtīja savus mācekļus pasaulē, sakot, lai viņi iet un sludina, “tāpat kā tēvs ir mani sūtījis, tā es jūs sūtu”. Bīskaps sacīja: “Un patiesais misijas iesācējs ir Debesu Tēvs, kas sūta Jēzu pasaulē. Kādēļ sūta? Jo Dievs pasauli mīlēja. Dieva mīlestība ir vienīgais Baznīcas misijas avots.”

Tālāk V. Stulpins skaidroja, ka ar jautājumu, kāda ir misija, pieskaramies Dieva būtībai. “Dievs ir mīlestība. Dievs sūta Dēlu un Svēto Garu, lai ikvienu apdāvinātu ar dievišķās dzīves pilnību un cilvēkiem dāvātu līdzdalību viņa mīlestībā un vienotībā. Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē – tas ir viņa misijas lauks.” Bīskaps tāpat jautāja, kas tad ir mūsu misijas lauks. Protams, ka saistībā ar misijām vispirms domājam par misionāriem, kas devušies uz tālām zemēm. Bet arī mūsu zemē ir cilvēki, kuriem Evaņģēlijs vēl nav pazīstams. Arī paliekot šeit, varam būt misionāri, gan lūgšanā, gan ar ziedojumu atbalstot tos, kas devušies uz citām zemēm, gan  savā apkārtnē kļūstot par misionāŗu, liecinot ar savu dzīvi.

“Visu misiju cēlonis, mērķis un pamats ir mīlestība. Mīlestība uz Dievu kā primārā. Bet mīlestība arī uz savu aicinājumu, kādu nu kuram Dievs to ir dāvājis. Un mīlestība uz tiem, pie kuriem Dievs mūs ir sūtījis,” sacīja bīskaps. Viņš uzskata, ka misija šodien ir lielais izaicinājums Baznīcai. Un tas ir izaicinājums ne tāpēc, ka vēl arvien ir daudz cilvēku, kas nepazīst Kristu, ne tādēļ, ka cilvēku baznīcās paliek arvien mazāk. Arī ne tādēļ ka ir mazāk aicinājumu uz garīgo kārtu. “Kāds varbūt šajā brīdī nodomāja – un kādēļ tad? Es neiedomājos, ka esmu gurdākais no visiem, un arī atbilde nebūs unikāla un nedzirdēta. Atbilde ir Evaņģēlijā – ja jūs neatgriezīsieties. Mums visiem ir nepieciešama atgriešanās pie pirmās mīlestības, un ar pirmo mīlestību jāsaprot cieša vienotība ar Dievu. Ar to, kurš ir patiesais misijas iesākums.” Bīskaps skaidroja, “lai īstenotu savu misionāŗo aicinājumu, vispirms jāatgriežas pie lūgšanu dzīves”.

Pēc dievkalpojuma Garīgā semināra rektors priesteris Marcins Vozņaks pateicās ikvienam par semināra atbalstīšanu gan garīgā, gan materiālā veidā, kā arī visiem, kas seminārā strādā, rūpējas par ikdienu, visdažāsākajos veidos palīdzot semināristiem priesterības ceļā. Viņš tāpat sacīja, ka augstskolai šajā akadēmiskajā gadā ir divi lielie izaicinājumi – akreditācija un Garīgā semināra simtgade.

Pasākums baznīcā noslēdzās ar māsas Ineses Lietavietes uzrunu. Viņa bija sagatavojusi referātu, kurā bija iekļāvusi gan savu personisko, gan arī citu cilvēku, īpaši jauniešu, liecības par Terēzi no Bērna Jēzus. Viņasprāt, Terēze, kas nomira agrā jaunībā, spēj uzrunāt daudzas sirdis. “Terēze uzrunā arī šodien. Dažādās situācijās. Bērnu katrā no mums. Varbūt sāpināto, nobijušos bērnu, dusmīgo bērnu. Bērnu, kurš ilgojas būt labs, mīlēts.” Māsa Inese sacīja, ka viņas rokās grāmata par mazo Terēzi nonāca pusaudža gados. “Zināju, ka tā mainīs manu dzīvi, bet nezināju, ka tik ļoti. Terēze kļuva drīz mana draudzene. Pavadīja pirmajos klostera gados un Dieva mīlestības piedzīvošanā,” atminas māsa.

Viņasprāt Terēze uzrunā, jo līdzīgi kā mēs ir vienmēr ceļā, “atgriešanās ceļā, [viņa] neapstājas nekad, neguļ uz iepriekš sasniegtajiem lauriem. Viņa māca dzīvot atgriešanās nostājā”. Viņas dzīve ir uzrunājoša, jo tā ir “Dieva vārda komentārs, atblass, viņa neatklāj neko jaunu. Viņa ir viens no Evaņģēlija mazajiem, kuram Tēvs ir atklājis debesu valstības noslēpumus. Viņa var palīdzēt arī mums tos noslēpumus atklāt”.

LRKB IC

<