Arhibīskaps: Iznīcināt ļauno savā dzīvē, lai staigātu Kunga vaiga gaismā un gavilētu

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Rīgas svētā Jēkaba katedrālē Ziemassvētku vigīlijas dievkalpojumā 24. decembrī.

Mīļie dievkalpojuma dalībnieki! Evaņģēlijā šogad ieklausījos ar milzīgu interesi, nekad tik aizrautīgi nebiju ieklausījies šajā dzimtas grāmatā. Man tā likās aizraujoša lasāmviela. Bet pirms Evaņģēlija dzirdējām vārdus: “Rītdien tiks iznīcināts ļaunums zemes virsū.” Es domāju, ka ļaunuma problēma satrauc ikvienu cilvēku – vai viņš ir ticīgs, vai neticīgs, jo ar ļaunumu esam saskārušies gan sevī, gan saskarsmē ar citiem, gan pavērojot to, kas notiek valstī, pasaulē. Un šeit ir šie vārdi, ka rītdien tiks iznīcināts ļaunums. Bet kādā veidā?

Lai to saprastu, gribu izdarīt mazu atkāpi. Droši vien visi savā dzīvē esat redzējuši skudrupūzni. Kad ejam garām un skatāmies no malas, tad skudras mums nepievērš uzmanību; ja nu vienīgi kāds sāk jaukt pūzni, tad tās sāk satraukties. Bet normālā gadījumā tās dodas savās skudru darīšanās un nepievērš uzmanību. Mums ir sarežģīti izveidot komunikāciju ar skudrām. Ja tajā skudru pūznī redzam nekārtības – lielās skudras dara pāri mazajām, atņem viņām barību, sāk ēst kūniņas, viņu starpā ir karš, vai citas nāk un iekaro skudru pūzni –, ja redzam šīs lielas problēmas, tad ko varam darīt, lai viņām palīdzētu? Atbilde varētu būt tāda – kļūt par skudru. Tad varēsim darboties. Laikam sapratāt manu domu – Dievs redzēja to, kas notiek cilvēku vidū, Viņš redzēja, ka nav citas izejas, kā kļūt par cilvēku un ienākt viņu vidū, lai būtu komunikācija, lai nestu cilvēkiem savu vēsti. […]

Dievs jau caur praviešiem cilvēkiem atklāja, ka Viņš nāks cilvēku vidū, lai viņus atbrīvotu no ļaunuma važām, lai iemācītu dzīvot, atšķirt labo no ļauna. Un svētais Jānis Pāvils II savā laikā ar lielu spēku teica, ka Dievs, topot cilvēks, ir noslēpumainā veidā savienojies ar katru cilvēku. Tas nozīmē, ar katru no mums. Lai atmaskotu ļaunumu, lai dotu spēku dzīvot saskaņā ar dievišķo plānu. Un gatavošana notika caur izvēlēšanu, caur mazu cilvēku izvēlēšanu un stāšanos ar viņiem tiešā dialogā, atklādamies viņiem. Ābrahams, atšķirībā no citiem, pieņēma nopietni šo atklāšanos, paklausīja tai. Dievs turpina šodien atklāties. Arī tiešā veidā. Tās ir privātās atklāsmes. Bet daudzi šodien saka, ka tā ir psihiska slimība, arī attiecībā uz Baznīcas atzītajām atklāsmēm kādi mēdz teikt, ka cilvēki kaut ko ir izdomājuši. Tomēr Dievs ir neuzbāzīgs un ir viegli viņu nostumt malā un teikt, ka tam ir dabisks izskaidrojums.

Apustuļu darbos teikts, ka Dievs izredzēja mūsu tēvus, […]  pēc tam padarīja viņus par lielu tautu un ar spēcīgu roku izveda viņus no turienes (Ēģiptes zemes). Šeit redzam gan no otrā lasījuma, gan psalmā, ka nosacījums, lai tauta varētu uzplaukt, ir atbilde Dieva atklāsmei. Tā ir paklausība Viņa balsij. Tas ir priekšnoteikums, lai apsolījums par ļaunuma iznīcināšanu varētu īstenoties mūsu dzīvē. Psalmā teikts: “Ar savu izvēlēto esmu noslēdzis derību.” Ko nozīmē noslēgt derību? Abas puses par kaut ko vienojas un apņemas darīt. Mozus un tauta apņēmās ievērot uzticību Dievam desmit baušļos, un Dievs, savukārt, apņēmās, ka tautu sargās, aizstāvēs un neļaus ienaidniekiem un ļaunumam to uzvarēt. Ja tauta bija uzticīga derībai, tā bija neuzvarama. Kad tajā kā skudru pūznī sākas problēmas, tad kaimiņš nāca un ieņēma un aizveda Bābeles trimdā. […]

Otrā lasījuma beigās dzirdējām – Jānis visai Izraēļa tautai sludināja grēku nožēlošanas kristību. Grēku nožēla. Ļoti vienkārši. Ja Svētā Mise ir kristīgās dzīves virsotne, tad kristība ir vārti, kuri atveras dievišķajai realitātei. Ja sagrēkojam, tad nākamās durvis ir grēksūdze. Tajā ir nosacījumi – sirdsapziņas izmeklēšana, salīdzināt to ar desmit baušļiem un skatīties, ko man uzrāda, ka ne tā esmu dzīvojis. Tad nozēla, izsūdzēšana, apņemšanās laboties, gandarīšana. Lūk, ceļš kādā veidā ļaunumu iznīcināt savā dzīvē, kā apsolījums kļūst par realitāti. […]

Tagad noslēdzās akcija “Dod pieci”, kurā savāca gandrīz 400 000 eiro. Cilvēki bija devīgi. Redzam, ka cilvēkos ir vēlme darīt labu.  Vladimirs Solovjovs, krievu filosofs, rakstīja, ka kristīgās dzīves pamati ir lūgšana, žēlsirdības darbi un gavēnis. Tie ir veidi, kā varam to īstenot.

Ir vēl viens ceļš, pie kura gribu pakavēties. Psalmā dzirdējām: “Svētīga ir tauta, kas prot gavilēt, Kungs, viņa staigās tava vaiga gaismā.” Tas ir liels izaicinājums latviešu tautai. Pie mums ir daudz negatīvisma, nosodījuma, kriticisma attiecībā pret citiem. Dieva svētība nāk par tiem, kas māk pateikties, cenšas redzēt vispirms labo gan sevī, gan citos, arī sabiedrībā. Kas prot pateicības garā gavilēt, pateikties Dievam, meklēt Dieva klātbūtni un Dieva darbību apkārtējā pasaulē, manā dzīvē un būt pateicīgiem. Un psalmā teikts – “viņi staigās Tava vaiga gaismā” – tas nozīmē, būs arvien vairāk skaidrības, kā jādzīvo, kādi lēmumi jāpieņem, kādā veidā var apkarot ļaunumu. […] Tālāk teikts: ikdienas viņi līksmosies par Tavu Vārdu. Dievs kļūst par realitāti, tā vietā, lai būtu tukša skaņa, kā tas bieži vien notiek mūsdienu pasaulē. Manas pestīšanas klints – saprotu, ka Dievs ir ienācis pasaulē, ka ir klātesošs, ar Viņu varu rēķināties, paļauties, piesaukt Viņa Vārdu, uzticēt savas problēmas. Un Viņš reāli palīdz manās problēmās, iet tām cauri un risināt, dod man skaidrību. Lūk, tā ir maza atklāsme un ieskats šajā Ziemassvētku notikumā, caur kuru Dievs ir tapis tuvāks, kļuvis mums saprotamāks. Ir vieglāk ar Viņu komunicēt. Jēzus personā Viņš atnāca kā cilvēks un runāja uz mums cilvēciskā valodā, caur savu nāvi Golgātā, caur savu dzīvi un darbiem. Jau šis pats ienākšanas fakts runā uz mums. To varam aplūkot silītē, bet par to varbūt rīt varēs sīkāk pameditēt Svētās Mises laikā. Lai Dievs mums palīdz piederēt pie tiem, kuri prot gavilēt un kuri staigā viņa vaiga gaismā! Amen.

LRKB IC; Foto: Flickr.com

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti