fbpx
Now Reading
Jēkaba katedrāles “Caritas” svin Ziemassvētkus ar Dieva Vārdu un sadraudzību

Jēkaba katedrāles “Caritas” svin Ziemassvētkus ar Dieva Vārdu un sadraudzību

 Ziemassvētku laika smaržas, krāsas un garšas ienāk pilsētā un tās iemītniekos pa dažādiem ceļiem. Vieni tās mēģina iegūt iepirkšanās vietās, pērkot daudz, dārgi un pat nezinot, kāpēc. Tā ir pieņemts, ko citi teiks, ja tā nebūs? Vēl kādi meklē mieru pie Iemiesotā Vārda kājām, kurš nācis pasaulē apgaismot katru cilvēku, bet tiem, kuri gatavi Viņu uzņemt, dot īpašu dāvanu – spēku, autoritāti kļūt par Dieva bērniem.

Jēkaba katedrāles “Caritas” grupas aprūpējamie kopā ar saviem aprūpētājiem, Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču un katedrāles garīdzniekiem svinēja Mūžīgā Vārda ienākšanu pasaulē, pulcējoties Svētajā  Misē un sadraudzības mielastā . 

Svinības iesākās ar Z. Stankeviča celebrēto Svēto Misi, kurā koncelebrēja arī Jēkaba katedrāles draudzes vikārs Aivars Līcis. Arhibīskapa sacītā homīlija pievērsa sanākušo svinību dalībnieku uzmanību dažām būtiskām patiesībām, īpaši izceļot Vecās Derības lasījuma (skat. Sīr 3. 3-7, 14-17a) vārdus par tēva vietu ģimenē, kā arī attiecībām Dievā, kuras ir cilvēku attiecību ģimenē, kā arī sabiedrībā pirmtēls. Viņš pievērsa klausītāju uzmanību attiecībām Dievā saistībā ar šajā dienā svinētajiem Svētās Ģimenes svētkiem. Dievs atklājas cilvēkiem kā Trīsvienība, kurā notiek attiecības starp trīs dievišķajām Personām, tātad jau pats Dievs ir attiecības. No arhibīskapa teiktā izaug atziņa, ka katrā cilvēku saskarsmē, vai tā būtu ģimene, attiecības darbā, sabiedrībā, starp dažādam cilvēku kopienām, arī attiecības “Caritas” brīvprātīgo un aprūpējamo saimē var iegūt dievišķo attiecību savstarpējās mīlestības un sapratnes zīmogu.

Kā otrais arhibīskapa homīlijas “enkurs” bija dienas pirmā lasījuma fragmentā no Sīraha dēla grāmatas izteiktais apsolījums, kas daudzas reizes it kā paslīd garām acīm un ausīm – teksta autors pavēsta, ka cilvēks, kas godā tēvu, lai arī kāds šis tēvs būtu, tiks uzklausīts lūgšanas laikā. Jāatzīst, ka arhibīskapa sacītais, ņemot vērā mūsdienu situāciju, kad attiecības ar tēviem ļoti bieži ir atsvešinātas vai pat naidīgas, bija “smagi vārdi”, taču vienlaikus tie izved arī piedošanas ceļā – kā un kas notiek, kā mainās dzīve, ja sirdī un Dieva priekšā notiek izlīgums ar tēvu. Arhibīskapa uzruna mudināja klātesošos meklēt atbildi uz jautājumu, kādēļ attiecības ar tēvu ir tik būtiskas uzklausītas lūgšanas kontekstā. Vai miers ar tēvu un Dievā atdzimusi mīlestība uz viņu nav atslēga uz attiecībām ar Debesu Tēvu – visa Iesācēju un Radītāju?   

Pēc Svētās Mises sekoja pasākuma saviesīgā daļa ar mielastu Svētdienskolas telpās. Ar mūziku to greznoja saksofonists Matīss Ozoliņš, bet paši svētku dalībnieki šoreiz ar prieku izdziedāja daudzas Ziemassvēku dziesmas. Uzrunas sacīja Z. Stankevičs, atgādinot palīdzības saņēmējiem par iespēju pašiem iesaistīties kalpošanā, kā arī draudzes administrators priesteris Pauls Kļaviņš, A. Līcis un diakons Gunārs Konstantinovs. Pēc arhibīskapa aicinājuma atziņās par attiecībām ar Dievu un kalpošanu dalījās arī grupas brīvprātīgie, kā arī paši palīdzības saņēmēji, izsakot savu prieku par kalpošanas iespējām, sadraudzību ar Dievu un kopību ar līdzcilvēkiem. Pasākuma izskaņā klātesošos uzrunāja Jēkaba katedrāles “Caritas” grupas koordinatore Anžella Roze-Jumiķe, akcentējot Dieva Vārda nozīmi Katedrāles “Caritas” grupas dzīvē. Visiem svētku dalībniekiem tika pasniegtas dāvanas.

Jēkaba Katedrāles draudzes “Caritas” grupa pateicas visiem brīvprātīgajiem un ziedotājuiem par dāvāto laiku un materiālo devumu.

Stella Jurgena

 

 

 

 

Scroll To Top