Tagad lasi
V. Stulpins: Pašu interesēs ievērosim noteikumus un pavadīsim šo laiku mierīgi

V. Stulpins: Pašu interesēs ievērosim noteikumus un pavadīsim šo laiku mierīgi

Pirmdienas, 16. marta, Radio Marija Latvija raidījumā “Saruna ar bīskapu” Māris Veliks sarunājās ar Latvijas Bīskapu konferences prezidentu Liepājas diecēzes bīskapu Viktoru Stulpinu. Šoreiz uzmanības centrā bija daudzi jautājumi, kas saistīti ar vīrusa COVID-19 izplatību un ieviestajiem ierobežojumiem Latvijā, kuru mērķis ir apturēt vīrusa izplatību.

Piedāvājam lasītājiem daļēju sarunas atšifrējumu. Sarunas audio ierakstu iespējams noklausīties ŠEIT, savukārt video ieraksts pieejams Facebook vidē – ŠEIT.

M. Veliks: Vēl pirms noteiktajiem ierobežojumiem, 9. martā, notika Latvijas Bīskapu konferences tikšanās. Kas tajā tika pārrunāts?

V. Stulpins: Toreiz vēl situācija bija daudz maz miermīlīgāka. Zinājām, ka kaut kur vīruss plosās, daudzi cieš un mirst, ka ir nepieciešama zināma līdzjūtība. […] Pārrunājām lietas, kas attiecas uz Baznīcas dzīvi Latvijā. Lielākā daļa laika bija veltīta, lai pārrunāta cietuma kapelānu darbību, jo bija atbraukuši cietumu kapelāni no visas Latvijas. […] Otrs jautājums bija par Rīgas Augstāko reliģijas zinātņu institūtu. Šī mācību iestāde nav vieglā situācijā, bieži vien vajadzīga palīdzība no Bīskapu konferences. Mēs mēģināsim rast risinājumus. Tie nav viegli risinājumi, jo zinām, kāda ir finansiālā situācija valstī. Tagad, ņemot vērā pašreizējo situāciju, tas būs vēl grūtāk. […]

Bija arī priecīgākas lietas. Radio Marija Latvija prezentācija, piedāvājot sniegt palīdzību pastorālajā aprūpē tiem, kas nevar doties uz dievnamu, kas nevar aktīvi piedalīties Baznīcas dzīvē, kas laiku pavada mājās, izmantot RML kā informatīvu līdzekli. […] Bija runa arī par svētceļojumu uz Svēto zemi, lai iesvētītu Dievmātes mozaīku. Tagad šis jautājums ir ne līdz galam atrisināms, jo nezinām, kā situācija virzīsies tālāk. […] Bija arī jautājumi, kas attiecas uz Baznīcas dzīvi saistībā ar VID, ar jauno grāmatvedības likumu. Šim darbam jāturpinās, lai izveidotu sakārtotu sistēmu. […]

M. Veliks: Kā organizēto pasākumi aizliegumi un neorganizētās pulcēšanās ierobežojumi ietekmē baznīcas apmeklējumu iespējas?

V. Stulpins: Protams, svētdien baznīcās jau bija mazāk apmeklētāju. Viņi bija, un mēģinājām, cik var, lai cilvēki saņem informāciju, ka ir šie ierobežojumi. Varbūt nebija gluži skaidrs, kā rīkoties. Pirmā reakcija nebija varbūt tik ātra, bet svētdien cilvēki tika informēti. Pateicamies policistiem, kas bija pie dažām baznīcām un mēģināja sekot līdzi, kas un kā notiek, cik cilvēku ir. Policisti vienkārši novēroja situāciju. Un mums ir jāsadarbojas, sekojot līdzi tam, kas notiek pasaulē un Latvijā. Saprotam, ka situācija nav viegla. Nevajadzētu viņu saasināt, lai radītu problēmas. Svarīgi, lai šis laiks paietu mierīgi.

M. Veliks: Vai ir korekti apgalvot, ka Svētās Mises apmeklējums ir aizliegts?

V. Stulpins: Jā. Domāju, ka par šo situāciju nav vērts lauzt šķēpus. To varētu darīt,  ja tā būtu ikdienišķa situācija, kad kaut ko aizliegtu. Tagad jārūpējas, lai esam dzīvi un veseli.

M. Veliks: Svētās Mises turpinās?

V. Stulpins: Svētās Mises turpinās, priesteriem individuāli tās svinot.

M. Veliks: Ja uz šiem dievkalpojumiem cilvēki tomēr nāk, ja ierodas 51 cilvēks, vai nevar veidoties situācija, ka tiek vērstas sankcijas?

V. Stulpins: Cilvēki var nākt individuāli, bet tomēr vajadzētu ņemt vērā un uzklausīt, uz ko mudina valsts vadītāji, Veselības ministrija. Respektīvi, ievērot distanci, drošības līdzekļus, lai neradītu iespējas inficēties, kā arī parādītu, ka kā pilsoņi esam atbildīgi valsts priekšā. […] Klausījos stāstu par svēto Kārli Boromeju, kas 16. gs., kad Milānā plosījās mēris un kad visi no Milānas aizmuka, kā bīskaps palika uz vietas. Viņš ieviesa stingras sanitārās normas, lai pasargātu iedzīvotājus. Vienlaicīgi organizēja arī lūgšanas, gandarīšanas dievkalpojumus. 16. gs. nebija tādu iespēju, kā mums. Mums ir internets, radio, TV. Tas jāizmanto, jābūt vienotiem lūgšanā, jāizmanto iespējas lūgties ar radio starpniecību, gan, veidojot vai izmantojot esošās Whatsapp grupas, arī lūgties. Mēs reizēm tur pavadām laiku, pārsūtot muļķības, bet varbūt šai laikā ir vērts palūgties. Lai tas nebūtu tikai laiks, kad krītam panikā, uztraucamies, kā būs, bet izmantojam gavēņa aicinājumu uz lūgšanu un gavēni. […] Lūgsimies šai vienā nodomā, kas ir visā pasaulē, lai šī slimība ātrāk beigtos, lai ārsti varētu strādāt, lai slimnieki kļūst veseli, lai Kungs pieņem mirušos.

M. Veliks: Mazā draudzē, kur svētdienās savācas tikai daži cilvēki, labāk braukt vai nebraukt uz dievkalpojumu?

V.Stulpins: Es domāju, labāk nē. Dievkalpojumi tiešraidē skan arī Latgales teritorijā. Varbūt ir grūtāk, kur nevienu radio nevar uztvert. Tad var sekot līdzi internetā. Arī garīgās komūnijas pieņemšana ir svarīga. Tātad mēģināt izmantot līdzekļus, ko Dievs mums ir devis. Mēs šai laikā varam pateikties, ka ir šie tehnikas sasniegumi, ka tādā veidā varam viens otram nodot Labo Vēsti, ka esam kopā, ka neesam palikuši vieni, ka lūdzamies.

M. Veliks: Vai sekošana Svētās Mises norisei neklātienē ir uzskatāma par vēlamu vai obligātu?

V. Stulpins: Es domāju, ka obligātu. Tā varbūt nav tik pilnīga kā klātienē, tomēr tas ir tas, ko varam darīt garīgās dzīves kopšanai. […] Ir tāds teiciens: Katrā nelaimē ir sava laime. Un varbūt šis ir viens no tādiem gadījumiem.

M. Veliks (klausītāja jautājums): Kā šai laikā tiks vākta kolekte?

V. Stulpins: Šis jautājums vēl tuvākajās dienās būs jārisina, jo saprotiet, vēl mums pašiem ir daudz jautājumu. Paldies par interesi. Mēs sakoncentrējāmies uz garīgo atbalstu, bet , ja nāk vēlme no cilvēkiem materiālā veidā atbalstīt Baznīcu, tas ir tikai uzslavas cienīgi.

M. Veliks: Kā ir ar citu garīgo pakalpojumu, kā grēksūdze, Slimnieku sakraments, pieejamību?

V. Stulpins: Grēksūdze ir individuāls pakalpojums, tāpēc aicināju priesterus būt baznīcā, ik pa laikam padežurēt. […] Tāpat ir priesteru saraksti un kontakti pieejami gan internetā, gan Katoļu Kalendārā. Var izmantot šos līdzekļus, lai sazinātos. Attiecībā uz Slimnieku sakramentu priesteri aicināti ievērot un izmantot visus drošības līdzekļus, lai neinficētos paši un nenestu infekciju tālāk.

M. Veliks: Vai priesteris ir aicināts apmeklēt slimnieku arī tad, ja viņš inficējies ar COVID-19?

V.Stulpins: Es domāju, jā, bet jākontaktējas un jājautā ārstiem. Nevajag to darīt pašrocīgi. Var mudināt tuviniekus sākumā sazināties ar ārstiem. Kristības un laulības gavēņa laikā parasti nav, tās varētu būt pēc Lieldienām. Tiem, kas jau pieteikuši, padomājiet, sazinieties ar priesteri. Varbūt ir vērts pārcelt. Meklējiet kopīgu risinājumu, lai nav ieļaunojuma. Jāsaprot reālā situācija.

M. Veliks (klausītāja jaut.): Vai pirms garīgās komūnijas stundu jāatturas no ēšanas?

V. Stulpins: Tāda noteikuma nav. Tas ir tikai tad, ja pieņemam Kristu, klātesošu maizes un vīna zīmēs.

M. Veliks (kausītāju jaut.): Cik ilgi būs aizliegums apmeklēt dievkalpojumus?

V. Stulpins: Mums jāseko līdzi situācijai, ko teiks valdība un atbildīgie dienesti. Jāseko līdzi tam, kas tiek ziņots par notikumiem valstī, pasaulē. Pašu interesēs jāievēro šie noteikumi. Jo vairāk ievērosim, jo vairāk pasargāsim sevi, citus, ātrāk tiksim galā ar šo epidēmiju.

M. Veliks (iesūtīts komentārs): Lietuvas un Polijas bīskapi lēmuši, ka komūnija jādod uz rokas, nevis jāliek mutē. Vai Latvijā ir līdzīgs noteikums?

V. Stulpins: […] Mēs to pagaidām neieviesīsim. […] Polijā viņi nesaka, ka to vajag darīt, bet var darīt. Cilvēki bieži nepamana šo vārdu “var”.

M. Veliks: […]Vai, jūsuprāt, šajā situācijā ir kāda garīgā dimensija?

V. Stulpins: Mēs to pavisam izslēgt nevaram, vai arī domāt, ka viss ir cilvēku varā, spēkos un noteikumos. Tas ir svarīgi, bet tai pat laikā tā ir Dieva zīme, atgādinājums un aicinājums uz atgriešanos. Atšķirtība no Svētās Komūnijas ir labs laiks, lai novērtētu šo dāvanu, pie kuras varbūt esam pārāk pieraduši. Gavēnis ir laiks, nevis lai atteiktos tikai no sliktām lietām, bet arī tām, kas mums ir nepieciešamas.

Zvans studijā: Kā šai situācijā notiek apbedīšana un izdošana radiniekiem?

V. Stulpins: Jautājums par izdošanu ir valsts varas iestādēm. Iespēju robežās mēģināsim cilvēkus pavadīt pēdējā gaitā. Nevarēsim varbūt no Baznīcas ar Svēto Misi, bet parādīsim cilvēkam pēdējo cieņu par viņa dzīvi un lūgsimies. Tik daudz, domāju, varēsim atļauties. Tikai būtu labi neaicināt visus iespējamos radiniekus, būt līdzās tikai tuvākajiem.

M. Veliks: Svētā Jāzepa diena, 19. marts, ir izsludināta kā īpaša lūgšana diena par vīrusa izraisītās krīzes risinājumu. Kā lūgšanu akcijā piedalīties?

V. Stulpins: Iepriekš minētie varianti ir derīgi un lietojami. Un citas iespējas patriez nav. Piedalīties Svētajā Misē attālināti, pavadīt laiku lūgšanā, svētā Jāzepa aizbildniecībā uzticēt Baznīcu. Mums jābūt gataviem uz grūto situāciju. Mums jāsaprot, ka tā ir grūta situācija. Kad pēdējo reizi kaut ko tādu pasaule  piedzīvoja? Tas varbūt bija 2. pasaules karš…

M. Veliks: Naktī no 20. uz 21. martu paredzēta iniciatīva “24 h Kungam”. Varbūt jums ir kādi aicinājumi attiecībā uz šo lūgšanu iniciatīvu?

V. Stulpins: Baznīca pa nakti nevarēs būt vaļā, jo līdz pl. 23 var notikt neorganizētās tikšanās. Pa dienu baznīcas varēs būs atvērtas. Var uzstādīt Sakramentu, un cilvēki var nākt lūgties. RML arī būs īpaša programma, tāpēc var piedalīties neklātienē. […] Ejot garām kādai baznīcai, var ieiet un veltīt nelielu lūgšanu situācijai, kurā esam. […] RML skan raidījums par svētajiem. Izrādās, ka 2. vai 3. gs. ir dzīvojusi svētā Korona. Viņa ir aizbildne pret epidēmijām. Varēs noklausīties šo raidījumu, kuru priesteris Česlavs gatavo.

M. Veliks (klausītāja jaut.):  Kur var sekot līdzi Bīskapu konferences paziņojumiem?

V. Stulpins: Mēs visus paziņojumus publicējam portālos katolis.lv un katedrale.lv. Ļoti daudzi tiek pārpublicēti citos laicīgajos portālos.

M. Veliks (klausītāju jaut.): Lai Svētā Mise būtu derīga, ieraksts neder. Tādēļ arī LTV dievkalpojumu nav jēgas skatīties, jo tas nav tiešraidē?

V. Stulpins: […] Bet tanī brīdī cilvēks var lūgties. Ja ir nepārvarami šķēršļi, ka nevar piedalīties Svētajā Misē, tad nav arī nekāda grēka. Lūdzieties ieraksta laikā kopā.

M. Veliks (klausītāju jaut.): Vai Lieldienās un Pūpolu svētdienā būs Svētā Mise?

V. Stulpins: Jāseko līdzi situācijai.

M. Veliks: Kā ar mūsu ierastajām darbībām baznīcā – apslacīšanās ar svētīto ūdeni, krucifiksa noskūpstīšana utml.?

V. Stulpins: Paliek viss spēkā, kā bija rakstīts ieteikumos. Tā ir katra individuālā lieta. Mēs aicinām relikvijas un krustus neskūpstīt.

M. Veliks: Vai Bīskapu konference droša, ka tās lēmumi tiks īstenoti? Piemēram, attiecībā uz pērna gada vadlīnijām par uzvedību Svētajā Misē mani subjektīvie vērojumi ir, tas darbojas ļoti retā draudzē.

V. Stulpins: Atgādinu vēlreiz, ka tos jāievēro. […] Aicinām cilvēkus iekļauties. […]Un tagad par to brīdina valdība, visas instances, un tas ir jāņem vērā. Ja neņems vērā, sekas būs neparedzamas. Vai tās gribam?

M. Veliks: Bet tomēr, atgriežoties pie vadlīnijām par rīcību Svētajā Misē, kā rīkoties, ja draudzē tie netiek ievēroti? Pakļauties draudzes tradīcijai vai mēģināt būt celmlauzim?

V. Stulpins: Ja tu aizej ciemos, un tur stāv nazītis pie labās rokas un dakšiņa pie kreisās, bet mājās dakšiņa ir labajā rokā. Pieklājība prasa ievērot tās mājas likumu. Ja cilvēks atbraucis uz kādu draudzi un tā notiek, tad var kulturāli pajautāt priesterim, vai jums ir informācija, varu sagādāt to.  Arī man, ja kāds piezvanīs un pajautās, varu pārsūtīt šo informāciju elektroniski.

M. Veliks (Radio tehniķa Gintara jautājums): Svētā Alberta baznīcā šodien Svētā Mise nenotiks, bet bija paredzēta tās tiešraide radio. Vai bīskaps var iedrošināt svinēt Svētās Mises?

V. Stulpins: Priesteriem vajadzētu būt atsaucīgiem, sevišķi, kur var nodrošināt translāciju. Viņam ir atbildība par lūgšanu nodomiem katrai Svētajai Misei. Tā ir atbildība cilvēku un Dieva priekšā.

M. Veliks: Iespējams, starp klausītājiem valda neziņa, bailes, panika. Kāds ir jūsu iedrošinājums, lai šo laiku pavadītu ar mieru sirdī?

V. Stulpins: Pirms pāris mēnešiem, svinot Kristus dzimšanas svētkus, minējām, ka viens no Kristus apzīmējumiem ir Miera valdnieks. Tas ir labs laiks, kad vairāk laika pavadīsim mājās, varēsim pabūt kopā ar Miera valdnieku lūgšanā, grāmatu lasīšanā. Varam mēģināt sazināties ar tiem, ar kuriem ilgi nav bijis kontakts. […] Svarīgi, lai šis laiks nebūtu pavadīts tikai TV vai internetā. To arī var izmantot, jo nav jābūt visu laiku tikai lūgšanā vai gavēnī, bet lai nav tikai nosists laiks. Pie TV un interneta varam daudz laika nosist, un to zinām. Iesaku šo laiku pavadīt auglīgi priekš sevis, savas garīgās izaugsmes.

<