Now Reading
Arhibīskaps Aglonas svētkos piedalīsies attālināti; aicina novērtēt krīzes sniegtās iespējas

Arhibīskaps Aglonas svētkos piedalīsies attālināti; aicina novērtēt krīzes sniegtās iespējas

Šorīt Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs piedalījās TV 3 raidījumā “900 sekundes”, kura laikā viņš apstiprināja, ka pēc vizītes Polijā atrodas 14 dienu pašizolācijā un tāpēc Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā šogad piedalīsies attālināti, kā arī nosūtīs Aglonas svētku dalībniekiem un visai Latvijas sabiedrībai video vēstījumu. Tas tiks pārraidīts Aglonā rīt, 14. augustā, pēc vakara Svētās Mises, kuru arhibīskaps bija plānojis celebrēt.

Uz raidījuma moderatores Kristīnes Garklāvas jautājumu par to, ar kādām domām arhibīskaps svētkus sagaida šogad, Z. Stankevičs atbildēja, ka “viss notiek, lai arī ir papildu grūtības sakarā ar ierobežojumiem”. Tas nozīmē, ka ierasto 50 000 svētku dalībnieku vietā šogad svinīgajos dievkalpojumos būs tikai 3000. Taču arhibīskaps uzsvēra, ka, neskatoties uz šo situāciju, viņš uzstāja, ka jānotiek svētceļojumiem uz Aglonu. “Protams, aicinājām būt atbildīgiem un izvērtēt riskus. Bet svētceļojums daudziem ir gada notikums. Šodien klausījos LR1 un cilvēki deva liecības. Ir cilvēki, kas jau 30 gadus iet katru gadu. (…) Tā ir ne tikai garīgā pieredze, bet arī aktīvā atpūta. Tā kā šogad tiek ieteikts atturēties no ārzemju braucieniem un doties uz ārzemēm galējas nepieciešamības gadījumā, tad tā [svētceļojums] ir brīnišķīga iespēja iepazīt mūsu skaisto Latvijas dabu un cilvēkus,” sacīja arhibīskaps.

Viņš tāpat norādīja, ka pašam šie svētki šogad būs citādāki, godprātīgi ievērojot pašizolācijas noteikumus. Parasti svētku laiks arhibīskapam ir intensīvs, iespēju robežās Aglonā viņš pieņem grēksūdzes, uzklausa cilvēkus. “Šajā reizē būšu mājās. Vajadzēs enerģiju, lai sagatavotu vēstījumu, bet pēc tam būšu vairāk relaksētā stāvoklī. Un ceru, ka tā man būs iespēja sagatavot manu grāmatu, ko esmu izdevis pēc sava doktora darba itāliešu valodā, un man nav bijis laika izrediģēt tās latvisko variantu. Ceru izmantot šo laiku, lai kārtīgi pastrādātu […],” sacīja Z. Stankevičs.

Uz jautājumu, vai viņaprāt Covid-19 krīzes laiks ir cilvēkiem sniedzis kādu mācību, arhibīskaps atbildēja apstiprinoši. Viņš atsaucās uz Svētajiem Rakstiem, kuros Jēzus runā par laika zīmēm, skaidrojot, ka, ja redzam tumšu mākoni, tad zinām, ka būs lietus, bet līdzīgi ir arī ar pārējām lietām. Ar garīgām lietām un procesiem, kas notiek pasaulē. “Covid krīze ir sagriezusi daudziem cilvēkiem pilnīgi otrādi dzīves un ietekmējusi pilnīgi visus. Domāju, nav neviena, uz kuru tas nebūtu atstājis ietekmi. No vienas puses, tā ir krīze, kas daudzos ir izraisījusi apjukumu, nedrošību, daudzi ir izslimojuši. Esmu runājis ar tiem, kas slimoja, un viņi teica, ka ir reāli jutuši dzīvības apdraudējumu, trūcis elpas un ir izgājuši cauri visiem slimības etapiem. No otras puses, katra krīze ir arī iespēja. Mēs zinām, ka cilvēks parasti izvēlas vieglāko ceļu un peld pa straumi. Kamēr dzīve neliek mainīties un nomainīt ērtāko ritmu, tad viņš to nedara,” savās pārdomās dalījās Z. Stankevičs. Viņš minēja, ka, piemēram, Baznīcas gadījumā Covid-19 krīze ir mudinājusi intensīvi lūgties par to, lai Dievs sargā Latviju, mūsu dievnamus no infekcijas perēkļiem, sajust līdzatbildību par līdzcilvēkiem, kas bija saslimuši vai kuriem bija liegts doties ārā. “Baznīcā tā bija laba skola, disciplinētības, atbildības skola. Tas mūs mudināja attīstīt tehnoloģijas. Daudzos dievnamos ievietojām kameras un varēja piedalīties dievkalpojumos attālināti. Tas bija stimuls attīstīties un atvērties jaunām iesējām, ko dod mūsdienu tehnoloģijas,” par krīzes ietekmi uz Baznīcas dzīvi stāstīja arhibīskaps.

Ņemot vērā, ka cilvēkiem mēdz būt īsa atmiņa un daudzas labas lietas pēc krīzes situācijām tiek aizmirstas, arhibīskaps uzsvēra, ka šo pozitīvo piemēru tālāka attīstība ir atkarīga no katra no mums. Viņš aicināja arī medijiem un Baznīcai būt sabiedrotajiem. “Tas būs atkarīgs no mums, kā turpināsim komunicēt,” norādīja Z. Stankevičs, aicinot izdarīt secinājumus un modinot atbildības sajūtu cilvēkos.

Jautāts par nākamo gadu lielākajiem izaicinājumiem, Z. Stankevičs uzsvēra, ka lielākais izaicinājums ir miers. Viņaprāt daudzas lielvalstis nereti iesaistās konfliktos tā vietā, lai stātos pretī visdažādākajiem izaicinājumiem, kā Covid-19, klimata pārmaiņas, bads utml. Tā vietā, lai tiktu risinātas problēmas, virsroku gūst ambīcijas un ekonomiskas intereses, bet “cik tad ilgi tā var!” retoriski jautāja Z. Stankevičs, uzsverot, ka ir nepieciešams modināt šo ietekmīgo cilvēku sirdsapziņu.

Sarunas noslēgumā Z. Stankevičs vēl atgādināja Latvijas iedzīvotājiem, ka Dievs mūs nav aizmirsis. “Dievs ir tuvu, un tas [Covid-19] nav ārpus Dieva apredzības. Tas ir aicinājums mūsu sabiedrībai uz solidaritāti, iejūtību, lai paskatāmies blakus, vai nav kāds, kam ir grūtāk nekā mums un lai viņam kaut vai pateiktu labu vārdu un sniegtu palīdzīgu roku. Šī krīze ir aicinājums uz solidaritāti un ticību. Uz atvēršanos tai palīdzībai, kas nāk no augšienes,” sacīja arhibīskaps.

Raidījuma ierakstu var noskatīties šeit.

LRKB IC

Scroll To Top