Šodienas datums: 18.11.2017  |  Vārda dienas: Doloresa, Aleksandrs

Baznīca Latvijā

Kopš 1995. gada Romas katoļu Baznīcā Latvijā ir četras diecēzes:


Rīgas arhidiecēze

Draudžu kontaktinformācija | Priesteru kontaktinformācija

Teritorija: Rīgas arhidiecēze ietver Vidzemi, un tās teritorija ir 23 587 km2.

Bīskaps: Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Romas katoļu draudzes un misijas punkti (76): Aizkraukles, Alojas, Alūksnes, Ādažu, Baldones, Birzgales, Cesvaines, Cēsu, Dzelzavas, Ērgļu, Gulbenes, Igates, Ikšķiles Sv. Meinarda, Ikšķiles Baskāju Karmela māsu ordeņa klostera, Inčukalna, Iršu, Jaunkalsnavas, Jaunpiebalgas, Jumpravas, Kauguru, Kokneses, Krimuldas, Ķeguma, Ķeipenes, Ķekavas, Ķemeru, Lauberes, Lēdmanes, Lielvārdes, Limbažu, Lubānas, Ļaudonas, Madlienas, Madonas, Majoru, Mazozolu, Mazsalacas, Mālpils, Mārupes, Meņģeles, Ogres, Ogresgala, Olaines, Pēternieku, Pļaviņu, Raunas, Rīgas Sv. Alberta, Rīgas Betānijas dominikāņu māsu kongregācijas Sv. Jāzepa kapelas, Rīgas Bolderājas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas, Rīgas Sv. Antona, Rīgas Sv. Franciska, Rīgas Sv. Jāzepa, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles, Rīgas Kristus Karaļa, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas, Rīgas Sāpju Dievmātes, Rīgas Sv. Terēzes no Bērna Jēzus, Rīgas Vissvētās Trīsvienības, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sedas, Siguldas, Skrīveru, Slokas, Smiltenes, Suntažu, Taurenes, Taurupes, Upesciema, Valkas, Valmieras, Vecbebru, Zaubes.

Garīgo pakalpojumu statistika: 2015. gadā Rīgas arhidiecēzē bija 1960 kristības, 377 laulības un 1143 apbedīšanas. Pirmo komūniju saņēma 824 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 529 546 hostijas. 2014. gadā Rīgas arhidiecēzē bija 1959 kristības, 425 laulības un 1164 apbedīšanas. Pirmo komūniju saņēma 961 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 532 635 hostijas. 2013. gadā Rīgas arhidiecēzē bija 2044 kristības, 339 laulības un 1306 apbedīšanas gadījumi. Pirmo komūniju saņēma 924 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 541 588 hostijas.

Svētki

Sv. Meinarda svētki, kuri ir 14. augustā, saskaņā ar toreizējā arhibīskapa metropolīta Jāņa Pujata 1995. gada 8. maija lēmumu Ogres dievnamā un arī Sv. Meinarda salā ik gadus svinami svētdienā pēc 15. augusta – Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkiem. Sākot ar 2000. gadu, Ikšķiles Sv. Meinarda salā ik gadu notiek Svētās Mises, kurās piedalās daudz cilvēku ne tikai no Ogres un Ikšķiles, bet arī no visas Latvijas. Uz šiem dievkalpojumiem ierodas bīskapi, garīdznieki un ticīgie arī no kaimiņu zemēm. Svētās Mises laikā daudzi cilvēki saņem Iestiprināšanas sakramentu, un par tradīciju ir kļuvusi arī Kristības sakramenta saņemšana šajā svētku dienā. 

Sv. Jēkaba svētki – 25. jūlijā – ir Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles draudzes Debesu aizbildņa svētki. Lasīt vairāk par sv. Jēkabu

Diecēzes vēsture

Rīgas diecēzes pirmsākumi meklējami 12. gs., kad pie Daugavas lībiešiem kopā ar vācu tirgotājiem ieradās Zēgebergas augustīniešu konventa kanoniķis Meinards. Apmēram 1186. gadā Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II Meinardu iesvētīja par bīskapu. Lībiešu ciemā Ikšķilē uzcēla mūra pili un mūra baznīcu, ko veltīja Jaunavas Marijas godam un kas kļuva par bīskapa Meinarda katedrāli. 1188. gadā pāvests Klements III Ikšķiles bīskapiju iekļāva Brēmenes arhibīskapijā.

1196. gadā bīskaps Meinards nomira. Par Ikšķiles bīskapu 1198. gadā iesvētīja Brēmenes kapitula kanoniķi Albertu Bukshevdenu, kurš ieradās Livonijā ar 23 kuģiem un 500 krustnešiem. 1201. gadā tapa Rīgas pilsēta, uz kuru no Ikšķiles pārnesa diecēzes sēdekli. Jau 1207. gadā bija kristīti visi lībieši un daļa latgaļu. 1214. gadā bīskaps Alberts atbrīvojās no pakļautības Brēmenei, un turpmāk Rīgas bīskapija bija pakļauta tieši Romai. 1215. gadā pāvests Inokentijs III pasludināja Livoniju par Dievmātei veltītu zemi (Terra Mariana).

1229. gadā bīskaps Alberts nomira, un no 1230. līdz 1253. gadam Livonijas diecēzi pārvaldīja bīskaps Nikolajs. Viņa laikā Rīgā ienāca un sāka darboties dominikāņi un franciskāņi. 1255. gadā Rīgas bīskapu Albertu II Suerbaueru paaugstināja par arhibīskapu. Rīgas Metropolijai tika pakļautas piecas bīskapijas – Tērbatas, Sāmsalas, Rēveles, Kurzemes un Piltenes.

1393. gadā Livonijas ordenis pakļāva Rīgas arhibīskapiju sev, tomēr tai bija vēl arvien liela ietekme uz notiekošo Rīgas pilsētā un provincē. Tāpēc no 13. gs. beigām līdz pat 15. gs. vidum norisinājās lielākas un mazākas sadursmes starp arhibīskapu un ordeni.

1521. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcas kapelāns Andreass Knopkens šajā baznīcā sāka sludināt luterānismu, bet 1524. gadā notika baznīcu grautiņi, kuros tika izpostītas svētbildes un kulta priekšmeti. 1558. gadā sākās Livonijas karš, kas ilga līdz 1583. gadam. Tā laikā tika iznīcinātas gandrīz vai visas baznīcas. Lai sevi pasargātu no Krievijas, Rīgas arhibīskaps ierosināja padoties Polijai. 1561. gadā starp Livonijas kārtām un Poliju tika noslēgta padošanās un Livonijas ordenis pārstāja eksistēt. Visa Latvijas teritorija uz ziemeļiem nonāca Polijas varā. 1563. gadā nomira pēdējais Rīgas arhibīskaps Vilhelms, un 1566. gadā Rīgas arhidiecēze pārstāja eksistēt.

1582. gadā Polijai padevās arī Rīgas pilsēta, kur tika pasludināta ticības brīvība. Līdz ar Polijas karali Stefanu Batoriju Rīgā ieradās arī jezuīti. Katoļi atguva Sv. Jēkaba baznīcu, bet Sv. Marijas Magdalēnas klostera cisterciešu māsas varēja piedalīties dievkalpojumos. Vidzemei nonākot Polijas varā, Polijas karalis Stefans Batorijs, nodibināja Cēsu jeb Livonijas bīskapiju. Pāvests šo bīskapiju apstiprināja 1584. gadā. Cēsu bīskapija sastāvēja no četriem arhidiakonātiem – Rīgas, Cēsu, Tērbatas un Limbažu – ar draudzēm Pērnavā, Valmierā, Raunā un Rubenē. Vēlāk tām pievienojās citas. Cēsu diecēze (ar laiku pārdēvēta par Inflantu, bet vēlāk par Inflantu un Piltenes diecēzi) līdz 1621. gadam bija tieši atkarīga no Svētā Krēsla, bet vēlāk kļuva par Gņeznas Metropolijas pakļautībā esošu diecēzi, kas formāli eksistēja līdz pat 1798. gadam. Latgalei, Vidzemei un Kurzemei nonākot Krievijas pakļautībā, Livonijas bīskapijas pastāvēšana beidzās. Latgali un Vidzemi 1783. gadā ieskaitīja Mogiļovas arhidiecēzē, bet Kurzemi 1798. gadā – Viļņas diecēzē.

Pēc I Pasaules kara, izveidojoties jaunām valsts administratīvām robežām, radās nepieciešamība pēc garīgās pārvaldīšanas jauna iedalījuma. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā Latgales latviešu katoļi nosūtīja Svētā Krēsla nuncijam Bavārijā lūgumu dabūt pāvesta atļauju dibināt patstāvīgu latviešu katoļu bīskapiju. 1918. gada 29. septembrī pāvests Benedikts XV ar bullu Hodie Nos atjaunoja seno Rīgas bīskapiju un ar bullu Comissum humilitati Nostrae iecēla grāfu Eduardu O’Rurki par Rīgas diecēzes bīskapu. 

1920. gada 14. aprīlī pāvests Benedikts XV ar bullu Hodie Nos pavēstīja, ka par viņu ganu un bīskapu ir iecēlis Antoniju Springoviču. 1922. gada 30. maijā tika noslēgts konkordāts starp Latviju un Svēto Krēslu, kas stājās spēkā 1922. gada 3. septembrī. Pēc konkordāta noslēgšanas katoļu bīskapam bija nepieciešama katedrāle Rīgā, un par tādu valdība ar Svētā Krēsla piekrišanu izraudzījās kopš 1621. gada luterāņu lietošanā esošo Sv. Jēkaba baznīcu. 1923. gada 25. oktobrī pāvests Pijs XI paaugstināja Rīgas bīskapiju par arhibīskapiju un Rīgas bīskapu par arhibīskapu.

Brīvās Latvijas Republikas laikā attīstījās katoļu laju organizāciju darbība, kā arī tika izdoti dažādi katoļu periodiskie izdevumi. 1937. gada augustā Rīgas arhibīskapa Antonija Springoviča vadībā notika Baznīcas Rīgas provinces sinode, kas iezīmēja virzienu turpmākajam pastorālajam darbam Latvijā. Tajā pat gadā arhibīskapam Antonijam Springovičam piešķīra metropolīta titulu.

1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja padomju karaspēks un iesaistīja Padomju Savienībā. Rīgas arhidiecēze turpināja pastāvēt, taču Baznīcas īpašumus visā Latvijā konfiscēja, katoļu organizācijas un izdevumus likvidēja, priesteriem bija jāatstāj baznīcu mājas. 1941. gada 14. jūnijā represēto vidū bija arī daudzi priesteri. 1941. gada 22. jūnijā sākās karš, un Latviju okupēja vācu karaspēks. Kara laikā Latvijas katoļu Baznīca nepiedzīvoja īpašus spaidus. 1944. gadā, padomju karaspēkam tuvojoties Rīgai, uz Rietumiem emigrēja trīs Latvijas bīskapi un 40 Latvijas priesteri.

1945. gadā, kad Latvijā atjaunojās padomju vara, sākās katoļu Baznīcas vajāšana. 1946. gadā Rīgā atvēra Garīgo semināru pie Sv. Franciska baznīcas, taču arī tas bija pakļauts vajāšanām. No pirmskara laika 198 priesteriem Latvijā 1950. gadā bija palikuši tikai apmēram 60.

Metropolīts A. Springovičs 1958. gadā nomira, viņa vietā stājās bīskaps Pēteris Strods. Ticības spaidi un ateisma aģitācija arvien pastiprinājās, priesteri tika šantažēti. Jau 1960. gadā bīskaps P. Strods nomira. Pēc tam par arhidiecēzes administratoru kļuva dekāns Juliāns Začests. Pēc pāris gadiem valdība viņam aizliedza pildīt arhibīskapijas administratora pienākumus, un viņa vietā stājās Liepājas bīskapa ģenerālvikārs un kūrijas kanclers Juliāns Vaivods.

1991. gada 8. maijā pāvests Jānis Pāvils II atjaunoja Rīgas Metropoliju kā Baznīcas provinci un iecēla par Rīgas arhibīskapu - metropolītu Jāni Pujatu. 1993. gada 8. septembrī pāvests apmeklēja Rīgas Sv. Jēkaba katedrāli un vizītes laikā atjaunoja mūsu zemes pirmā bīskapa, Livonijas apustuļa svētā Meinarda godināšanu.

1995. gada 2. decembrī tika izsludināts Svētā Krēsla dekrēts par Latvijas katoļu sadalīšanu četras diecēzēs: Vidzeme ar centru Rīga (Rīgas arhidiecēze), Kurzeme ar centru Liepāja (Liepājas diecēze), Latgale ar centru Rēzekne-Aglona (Rēzeknes-Aglonas diecēze) un Zemgale ar centru Jelgava (Jelgavas diecēze).

2010. gada 8. augustā Rīgas Domā par Rīgas arhibīskapu – metropolītu tika iesvētīts priesteris Zbigņevs Stankevičs.

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle ir Rīgas kultūrvēsturiskajai videi nozīmīga celtne gan kā arhitektūras piemineklis, kurā saglabāti arī daudzi Latvijas sakrālās mākslas kontekstā nozīmīgi mākslas pieminekļi, gan kā UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra būtiska arhitektoniska dominante. Kā Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa katedrāle Sv. Jēkaba baznīca kopā ar tai līdzās esošo Sv. Marijas Magdalēnas baznīcu, kūrijas un klostera ēkām, kā arī dažādu katoļu laju organizāciju mītnēm, veido vienu no katoļu garīgajiem centriem Rīgā.

Lasīt vairāk par Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas celtnes tapšanas pirmsākumiem

Jaunās baznīcas

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgas arhidiecēzē ir uzceltas baznīcas Siguldā, Limbažos, Salacgrīvā, Aizkrauklē, Skrīveros, Vecbebros, Alūksnē, Ogrē, Suntažos, Lēdmanē, Ikšķilē (klostera baznīca), Rīgā (Vissv. Trīsvienības baznīca), Salaspilī, Gulbenē, Smiltenē, Cesvainē, Saulkrastos, Olainē, Pļaviņās, Ērgļos, Kauguros un Valmierā.


Rēzeknes-Aglonas diecēze

Draudžu kontaktinformācija | Priesteru kontaktinformācija

Teritorija: Rēzeknes-Aglonas diecēze ietver Latgali, un tās teritorija ir 15 679 km2.

Bīskaps: Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.

Rēzeknes-Aglonas diecēzes mājas lapa: www.radieceze.lv

Romas katoļu draudzes un misijas punkti (116): Aglonas, Aizpūres, Ambeļu, Andrupenes, Andžeļu, Arendoles, Asūnes, Atašienes, Augškalnes, Augustovas, Aulejas, Ārdavas, Balbinovas, Baltas, Baltinavas, Balvu, Barkavas, Beresnes, Bērzgales, Bērzgales (Aglonas dekanātā), Bēržu, Bikavas (Gaigalavas), Borovkas, Briģu, Brodaižu, Bukmuižas (Ezernieku), Ciblas (Eversmuižas), Ciskādu, Dagdas, Daugavpils Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas, Daugavpils Jēzus Sirds, Daugavpils Sv. Pētera Ķēdēs, Dricānu, Dubnas, Dukstigala, Feimaņu, Ilzeskalna, Indricas, Istalsnas, Istras, Izvaltas, Īdeņas, Jasmuižas, Jaunstružānu, Kalupes, Kaunatas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Krišjāņu, Krustpils, Kupravas, Landskoronas (Šķaunes), Lauderu, Liepnas, Līksnas, Līvānu, Ludvikovas, Ludzas, Lūznavas, Madalienas (Jersikas), Malnavas (Kārsavas), Maltas (Rozentovas), Mežvidu, Nagļu, Naujenes (Jezupovas), Nautrēnu, Nīcgales, Nīdermuižas, Okras, Ostrones, Ozolmuižas, Pasienes, Peipiņu, Piedrujas, Pieniņu, Pilcenes, Pildas, Preiļu, Prezmas, Pustiņu (Robežnieku), Pušas, Pušmocovas, Raģeļu, Raipoles, Rēzeknes Sāpju Dievmātes, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles, Riebiņu, Rikavas, Rudzātu, Rugāju, Rundānu, Ruskulovas, Rušonas, Salnavas, Sarkaņu, Skaistas, Smelteru, Sproģu, Spruktu, Stiglavas, Stirnienes, Stoļerovas, Strūžānu, Šķilbēnu, Tilžas, Vanagu, Varakļānu, Vārkavas, Vidsmuižas, Viļakas, Viļānu, Višķu, Zilupes, Znotiņu, Zosnas.

Garīgo pakalpojumu statistika: 2015. gadā Rēzeknes-Aglonas diecēzē bija 2287 kristības, 400 laulības un 2500 apbedīšanas. Pirmo komūniju saņēma 1074 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 656 813 hostijas. 2014. gadā Rēzeknes-Aglonas diecēzē bija 2188 kristības, 383 laulības un 2291 apbedīšanas. Pirmo komūniju saņēma 1191 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 684 968 hostijas. 2013. gadā Rēzeknes-Aglonas diecēzē bija 2082 kristības, 362 laulības un 2444 apbedīšanas gadījumi. Pirmo komūniju saņēma 1026 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 660 374 hostijas. Tāpat 5227 reizes tika piešķirts slimnieku sakraments.

Svētki

Svētā Donata svētki Krāslavā tiek svinēti pirmajā svētdienā pēc sv. apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem un iesākas jau divas dienas pirms tam. Krāslavas Sv. Ludviga baznīcas Sv. Donata kapelā atrodas šī 4. gs. dzīvojušā mocekļa relikvijas, kas uz Krāslavu no Romas katakombām tika atvestas 1775. gadā. Svētā mocekļa Donata 40 stundu atlaidas 1790. gadā iedibināja pāvests Pijs VI.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki 15. augustā Aglonā ir galvenie gada svētki un pulcē svētceļniekus no visas Latvijas, kā arī no ārvalstīm. Aglonas dievnams jau izsenis nesis Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas vārdu. Kopš 1980. gada, kad šai baznīcai piešķīra bazilikas statusu, tā ir arī vienīgā bazilika Latvijā. Ņemot vērā šos aspektus, kā arī svētvietas popularitāti, ticīgie Latvijā visvairāk pulcējas 15. augusta svētkos Aglonā.

Diecēzes vēsture

Jau Franča Trasuna laikā radās doma par atsevišķu diecēzi Latgalē. Šī iecere īstenojās 1995. gada 2. decembrī, kad pāvests Jānis Pāvils II ar bullu Ad aptius consulendum nodibināja Rēzeknes – Aglonas diecēzi, kurā ietilpst 11 dekanāti: Aglonas, Dagdas, Daugavpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Nautrēnu, Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu, Viļakas. Rēzeknes Jēzus Sirds baznīca tika pasludināta par katedrāli, tas ir, bīskapa sēdekli, bet Aglonas bazilika - par līdzkatedrāli. 1996. gada 17. martā Rēzeknes Jēzus sirds katedrāle sagaidīja savu augsto ganītāju bīskapu Jāni Buli.

Diecēzes pastāvēšanas laikā: saimnieciski sakārtota Rēzeknes Jēzus sirds katedrāle, uzcelts jauns diecēzes kūrijas nams, izveidots katoļu bērnudārzs, pamatskola un nu jau arī vidusskola Rēzeknē, konsekrēts dievnams Krustpilī, Daugavpilī, Kārsavā, Šķilbēnos, lūgšanu nams Ļauderos, Ratniekos, atjaunota baroka pērle Pasienē, renovēta baznīca Briģos, iesvētīts Balvu Garīgās kultūras centrs, jaunā Ludzas draudzes māja, Preiļu pils kapela u.c. Bīskapa īpaša rūpe ir skaistākās Latgales Dievmātes svētnīcas Aglona un Pasiene. Top jaunceltnes - Dieva žēlsirdības baznīcas Rēzeknē un Daugavpilī. Izdotas lūgšanu grāmatas latviešu un latgaliešu valodā. Šo gadu laikā daudz lūgts par paaicinājumiem uz priesterību – puse no pašreiz Rēzeknes - Aglonas diecēzē kalpojošajiem priesteriem ir bīskapa J. Buļa iesvētīti.

Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds katedrāle

Ēkas fasādes daļa veidota pseidoromantikas stilā, bet altāra daļa – pseidogotikas. Sākotnēji šīs katoļu baznīcas vietā 1685. gadā par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem tika uzcelta koka baznīca. Tā nodega negaisa laikā pēc diviem gadsimtiem – 1887. gadā. Jau nākamajā gadā nodegušās baznīcas vietā sākās jaunās katedrāles celtniecība pēc Rīgas inženiera Floriana Viganovska projekta. Tagad tā ir viena no lielākajām un skaistākajām baznīcām Latvijā. Katedrāles apdares darbi ilga līdz pat 1902. gadam. 1914. gadā Jēzus Sirds katedrāle tika iesvētīta. Apmeklējot katedrāli, ir vērts pievērst uzmanību grieztajiem koka altāriem, kas rotāti ar Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas, Svētās Terēzes un citām skulptūrām. Katedrāle ir slavena ar pirmo Livonijas bīskapu – Svētā Meinarda un Svētā Alberta, attēlojumiem tās vitrāžās.


Jelgavas diecēze

Draudžu kontaktinformācija | Priesteru kontaktinformācija

Teritorija: Jelgavas diecēze ietver Zemgali, un tās teritorija ir 13 620 km2.

Bīskaps: Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.

Jelgavas katedrāles mājas lapa: www.jelgavaskatedrale.lv

Romas katoļu draudzes un misijas punkti (63): Aknīstes, Auces, Bauskas, Bārbeles, Bebrenes, Bēnes, Brunavas, Budbergas, Daudzeva, Demenes, Dobeles, Dunavas, Dvietes, Eglaines, Elejas, Elernes, Ērberģes, Gārsenes, Glūdas, Grendzes, Grīvas, Iecavas, Ilūkstes, Īslīces, Janču, Jaunbornes, Jaunjelgavas, Jaunsaules, Jelgavas, Jēkabpils, Kalnciema, Kankaļu, Kaplavas, Kumbuļu, Kurmenes, Lamiņu, Lauceses, Līvbērzes, Medumu, Neretas, Ozolaines, Penkules, Priedaines, Rubas, Rubeņu, Salas, Seces, Sēlpils, Silenes, Skaistkalnes, Sproģu, Staļģenes, Subates, Sventes, Tukuma, Valles, Varnaviču, Vecumnieku, Viesītes, Zalves, Zaļenieku, Zasas, Zemgales.

Garīgo pakalpojumu statistika: 2015. gadā Jelgavas diecēzē bija 752 kristības, 151 laulības un 606 apbedīšanas. Pirmo komūniju saņēma 312 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 151 463 hostijas. 2014. gadā Jelgavas diecēzē bija 891 kristības, 117 laulības un 571 apbedīšanas. Pirmo komūniju saņēma 276 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 142 575 hostijas. 2013. gadā Jelgavas diecēzē bija 800 kristības, 102 laulības un 600 apbedīšanas gadījumi. Pirmo komūniju saņēma 312 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 149 326 hostijas.

Svētki

Skaistkalnes Dievmātes – Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētnīcā, kur atrodas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca,  maija pirmajā svētdienā tiek svinēti  Vissv. Jaunavas Marijas – Māras Zemes Karalienes svētki un augusta pirmajā svētdienā – Vissv. Jaunavas Marijas – Ģimeņu aizbildnes svētki jeb Kanepenes svētki. Kanepenes svētki notiek trīs dienas, un tajos īpaši lūdzas par slimniekiem, laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm, lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība un lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.

Diecēzes vēsture

Jelgavas diecēze tika izveidota 1996. gada 25. martā, sadalot Liepājas diecēzi. Antons Justs tika iecelts par Jelgavas diecēzes pirmo bīskapu. Par Jelgavas diecēzes teritoriju kļuva tradicionālā Zemgales teritorija Daugavas kreisajā krastā. Pie Jelgavas diecēzes pieder: Engure, Tukums, Jaunpils, Auce, Tērvete, Dobele, Jelgavas novads, Jelgavas pilsēta, Ozolnieki, Iecava, Rundāle, Bauska, Vecumnieki, Jaunjelgava, Nereta, Viesīte, Salas, Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Aknīste, Ilūkste, Daugavpils novads Daugavas kreisajā krastā, Daugavpils pilsētā Daugavas kreisajā krastā, Krāslavas novads Daugavas kreisajā krastā un Saldus novada daļa.

Jelgavas diecēzes pastāvēšanas laikā ir uzbūvēts Jelgavas Katehētikas centrs (1997), Kalnciema baznīca (1998), Jelgavas diecēzes centrs (1999), Neretas baznīca (2000), Priedaines baznīca (2002), Dobeles baznīca (2003), Zemgales baznīca (2006), Jelgavas Karmelītu klosteris (2008), Iecavas baznīca (2009) un Tukuma Pastorālais centrs (2010).

Bīskaps Antons Justs vadīja diecēzi līdz 2011. gada 22. jūlijam, kad pāvests Benedikts XVI pieņēma viņa lūgumu atbrīvot no ieņemamā amata un par Jelgavas bīskapu nominēja priesteri Edvardu Pavlovski.

Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle

Baznīca ir Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa pazīstamākais darbs Latvijā. Pirmo katoļu baznīcu, kas atradās tajā pašā vietā, cēla Kurzemes hercogs Fridrihs 1635.-1645. g. Tā kā vecā baznīca draudēja sabrukt, tad 1904. gadā baznīcas ēku nojauca. Mons. Kazimira Jasenas vadībā Strandmaņa projektu realizēja brīvuzņēmējs P. Pumpītis. 1906. gadā jauno baznīcu pabeidza un iesvētīja sv. Jura godam. 1925. g. bīskaps J. Rancāns konsekrēja Sv. Jura baznīcu un nosauca par Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcu. Neogotikas stilā celtā sarkano ķieģeļu būve ar vienu torni, transeptu un trīs jomiem kļuva par vienu no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm.

Ievērojamais arhitektūras piemineklis smagi cieta Otrā pasaules karā 1944. gadā, bet pateicoties prāvestam I. Ancānam, baznīcu atjaunoja. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja tikai 1992. gadā. Katedrāles statusu pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra 1996. gada 25. martā, kad par pirmo Jelgavas diecēzes bīskapu iecēla V. E. Antonu Justu.


Liepājas diecēze

Draudžu kontaktinformācija | Priesteru kontaktinformācija

Teritorija: Liepājas diecēze ietver Kurzemi, un tās teritorija ir 13 210 km2.

Bīskaps: Liepājas bīskaps Viktors Stulpins.

Liepājas diecēzes mājas lapa: www.katedrale.lv

Romas katoļu draudzes un misijas punkti (32): Aizputes, Alsungas, Bārtas, Brocēnu, Dundagas, Ezeres, Grobiņas, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalētu, Kalnu, Kandavas, Kolkas, Kuldīgas, Lēnu, Liepājas Māras, Liepājas Sv. Dominika, Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles, Liepājas Sv. Meinarda, Lutriņu, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Saldus, Silaiņu, Skrundas, Talsu, Ugāles, Vaiņodes, Vecpils, Ventspils, Zirņu.

Garīgo pakalpojumu statistika: 2015. gadā Liepājas diecēzē bija 339 kristības, 61 laulības un 112 apbedīšanas. Pirmo komūniju saņēma 69 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 61 692 hostijas. 2014. gadā Liepājas diecēzē bija 232 kristības, 60 laulības un 134 apbedīšanas. Pirmo komūniju saņēma 93 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 82 303 hostijas. 2013. gadā Liepājas diecēzē bija 295 kristības, 54 laulības un 150 apbedīšanas gadījumi. Pirmo komūniju saņēma 74 cilvēki, un kopumā tika izdalītas 82 164 hostijas. Tāpat 25 cilvēki saņēma iestiprināšanas sakramentu.

Svētki

Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles draudzei īpaši ir sv. Jāzepa svētki 19. martā, kas ir draudzes debesu aizbildņa svētki.

Diecēzes vēsture 

Liepājas diecēzi izveidoja 1937. gadā. Liepājas diecēzē ietilpa Kurzeme un Zemgale. Tai pat laikā Rīgas arhibīskapija tika paaugstināta par Baznīcas provinci – Metropoliju. Par metropolītu tika iecelts Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs, bet par Liepājas diecēzes pirmo bīskapu – Ludzas dekāns Antonijs Urbšs. 1944. gadā Liepājas bīskapu A. Urbšu izveda uz Vāciju, un Liepājas kūrijas kanclers Julijans Vaivods kļuva par Liepājas diecēzes pārvaldītāju.

1947. gadā par bīskapu un Liepājas diecēzes apustulisko administratoru kļuva Garīgā semināra rektors Pēteris Strods.

1958. gadā nomira metropolīts Antonijs Springovičs, un faktiski beidza pastāvēt Rīgas Metropolija kā Baznīcas province. Turpmāk abas – Rīgas arhidiecēzi un Liepājas diecēzi – pārvaldīja viens pāvesta iecelts apustuliskais administrators.

1991. gadā tika atjaunota Rīgas Metropolija un līdz ar to Liepājas diecēzei un Rīgas arhidiecēzei bija atkal katrai savs bīskaps. Par Liepājas diecēzes bīskapu tika iecelts bīskaps Jānis Bulis.

1995. gadā no Liepājas diecēzes atdalīja Zemgales apgabalu, un tika izveidota Jelgavas diecēze, bet 1996. gadā bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis stājās Liepājas diecēzes bīskapa amatā.

2001. gadā Liepājas diecēzes koadjutorbīskaps Vilhelms Lapelis pēc bīskapa A. A. Brumaņa aiziešanas pensijā kļuva par Liepājas diecēzes bīskapu.

2012. gadā V. Lapelis atteicās no Liepājas diecēzes bīskapa amata pienākumu pildīšanas, un par Liepājas diecēzes apustulisko administratoru tika iecelts Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. 2013. gada 7. septembrī par jauno Liepājas diecēzes bīskapu tika iecelts Viktors Stulpins.

Liepājas Sv. Jāzepa katedrāle

Dievnama tagadējā vietā agrāk atradusies neliela katoļu draudzes baznīca, kas iesvētīta 1762. gada 28. jūlijā. Ar laiku katoļu draudze Liepājā kļuva lielāka un radās nepieciešamība pēc plašākām telpām. Draudzei bija grūtības saņemt atļauju jaunas baznīcas būvei, tāpēc 1894. gadā sāka dievnama it kā kapitālo remontu, ko pabeidza 1900. gadā. Apjomīgo, no dzelteniem, tā sauktajiem, Dancigas ķieģeļiem būvēto ēku ar sarežģītu plānojumu projektējis Luiss Melvils. Ķieģeļi, kas izmantoti būvniecībā, katrs atsevišķā iesaiņojumā vesti no ārzemēm. Tie savu līdz šodienai nemainīgo izskatu it kā ieguvuši no krāsām, kam piejauktas olas un medus.