Šodienas datums: 24.08.2017  |  Vārda dienas: Boļeslavs, Bērtulis

Ekumenisma iniciatīvas Latvijā

Romas Katoļu Baznīca Latvijā pašlaik iesaistījusies daudzos ekumeniskos projektos ar mērķi veicināt kristiešu vienotību un izpratni par dažādajiem veidiem, kuros kristieši kalpo Dievam un tuvākajam. Ekumeniskās iniciatīvas Latvijā ietver gan tādus pasākumus, kas vērsti uz kalpošanu cilvēkiem, gan garīdznieku un draudžu sadarbību un sadraudzību. Ekumeniskās iniciatīvas mērķis ir palīdzēt saliedēt Latvijas kristiešus, veidot dziļāku izpratni par citām konfesijām, veicināt sadarbību un atbilst Baznīcas galvas – Kristus – teiktajam „lai visi būtu viens (..) lai pasaule ticētu” (Jņ 17,21).

Vispasaules Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību

Šī tradīcija ir aizsākusies 1908. gadā. Ik gadus lasījumus izraugās un lūgšanas tai sagatavo Romas Katoļu Baznīca (konkrēti Pontifikālā Kristiešu vienotības veicināšanas padome) sadarbībā ar Pasaules Baznīcu padomi. Norises laiks no 18. līdz 25. janvārim izraudzīts simboliski – lūgšanu nedēļa aizsākas pirmā Romas bīskapa apustuļa Pētera svētkos un noslēdzas apustuļa Pāvila atgriešanās pie Dieva dienā. Piemēram, pērn materiālus lūgšanu nedēļai sagatavoja Indijas kristieši, īpaši mudinot lūgties par netaisnības un kristiešu apspiestības novēršanu visā pasaulē.

Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību Latvijā tiek atzīmēta kopš 2006. gada. Tās ietvaros katru gadu tiek gan publicēti katrai dienai veltītie lasījumi un lūgšanas, gan notiek dažādas aktivitātes draudzēs. Ekumeniski dievkalpojumi, svētbrīži, kopīgas diskusijas ar garīdzniekiem un slavēšana palīdz dažādu konfesiju kristiešiem iepazīt citam citu un atvērt Baznīcas durvis arī tiem cilvēkiem, kuri pagaidām vēl nepieder pie draudzes.

Ekumeniskie dievkalpojumi

Ekumeniskie dievkalpojumi ir regulārākā un publiski redzamākā saikne starp dažādu konfesiju kristiešiem un plašāku sabiedrību. Rīgas kristieši un citi interesenti ekumeniskos dievkalpojumos visbiežāk tiekas Rīgas Domā vai Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, bet šādi dievkalpojumi notiek arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Madonā, Cēsīs, Liepājā, utt. Katru gadu ekumeniskie dievkalpojumi notiek Latvijas Republikas dibināšanas dienā 18. novembrī un lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību ietvaros un tiek rīkoti arī citos gadījumos, piemēram, par godu LU Teoloģijas fakultātes 90. gadadienas svinībām; lai paustu kristiešu atbalstu tradicionālajām ģimenes vērtībām pretstatā tādiem pasākumiem, kas veicina homoseksuālisma propagandu;  XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku atklāšanas ietvaros u.c. Šajos dievkalpojumos parasti piedalās vairāku konfesiju (pārsvarā lielāko tradicionālo konfesiju – Romas katoļu, luterāņu, baptistu, pareizticīgo) garīdznieki, tiek lasīti Dieva Vārda lasījumi, teiktas uzrunas un slavēšanā iesaistīti vienas vai vairāku konfesiju mūziķi.

Ekumenisks Krusta ceļš

Kopš 2006. gada pa Vecrīgas ielām Lielajā Piektdienā notiek Ekumenisks Krusta ceļš, kas jau ir izveidojies par tradīciju, kas vieno vairākus tūkstošus dažādu konfesiju pārstāvju un kura veidošanā un izpildīšanā iesaistās profesionāli režisori un aktieri. Krusta ceļa mērķis ir izdzīvot līdzdalību Kristus dzīves notikumos, kas norisinājās neilgi pirms Viņa nāves. Iedziļināties Kristus ciešanu apcerē palīdz Sv. Rakstu lasījumi, dažādu bīskapu, priesteru, mācītāju un laju teiktās meditācijas, kā arī teatrāli uzvedumi, kas ļauj dziļāk ieraudzīt to, kas šajā laikā notika ar Jēzu, kā arī to, kā tas ir saistīts ar katru no mums, līdz ar to palīdz mums izdzīvot Kristus vēsti ikdienā – vietā, kur katrs atrodamies.

Gājiena laikā tiek nests koka krusts, to pavada jaunieši ar lāpām, tiek kopīgi dziedātas dziesmas un pārdomāti Lielās Piektdienas notikumi. Ekumenisks Krusta ceļš tiek rīkots arī Aucē, Cēsīs, Liepājā, Cesvainē, Madonā, u.c.

Baznīcas, kurās dievkalpojumus notur dažādu konfesiju draudzes

Latvijā ir vairāki dievnami, kuros dievkalpojumus notur dažādu konfesiju draudzes. Kā spilgtākais piemērs jāmin nesen atklātā Igates baznīca, kuru iesvētīja Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps–metropolīts Zbigņevs Stankevičs kopā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu un Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieku Pēteri Eisānu, klātesot Pareizticīgās baznīcas virspriesterim tēvam Valērijam. Šajā dievnamā darbojas četras Latvijas lielākās reliģiskās kristiešu konfesijas – luterāņi, katoļi, pareizticīgie un baptisti. Savukārt divu konfesiju dievkalpojumi notiek arī, piemēram, Alojas, Birzgales, Ērberģes, Ķekavas un Ļaudonas draudzēs (evaņģēliski luteriskās baznīcas telpās) un Dzelzavas draudzē (pareizticīgās baznīcas telpās).

Kristīgā mācība skolās

Lai skolēnus iepazīstinātu ar ticības pamatpatiesībām, nepieciešami pedagogi, kuri skolās varētu pasniegt kristīgo mācību. Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā (RARZI) tiek īstenota profesionālā maģistra studiju programma "Reliģija" ar kvalifikāciju filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs. Skolotāji iegūst tiesības pasniegt vairākus priekšmetus, kas ir īpaši aktuāli darbam mazpilsētu un lauku skolās, jo šīs skolas bieži nevar nodrošināt, lai katru priekšmetu pasniegtu atsevišķs skolotājs. Šobrīd RARZI Katehēzes metodiskais centrs metodisko materiālu sagatavošanā kristīgās mācības apguvei sadarbojas ar BKIA Bērnu Kristīgās izglītības apvienību un Bībeles draugu līgu, tādējādi turpinot ekumenisko sadarbību, kuras rezultātā arī ir tapis un nepārtraukti tiek pilnveidots (kristīgās mācības skolēnu olimpiādes, sadraudzības dienas, uc.) mācību priekšmets Kristīgā mācība.

Lai nodrošinātu kristīgās mācības pēc iespējas plašāku apguvi, RARZI Katehēzes metodiskā centra vadītāja Lolita Ērgle uzsver, ka ir svarīgi informēt sabiedrību, īpaši skolu vadību, pedagogus un vecākus, par to, kas īsti ir kristīgā mācība un ko tā sevī ietver, tādējādi novēršot stereotipiskus priekšstatus par kristīgās mācības mērķi un uzdevumiem. L. Ērgle: "Kristīgā mācība palīdz saskatīt dabas un žēlastības vienotību, kuras caurstrāvo viena otru, līdzīgi kā miesa un dvēsele veido vienotu personu. Tādēļ arī audzināšanas un izglītošanas priekšmets ir viss cilvēks, tā gars un ķermenis ar visām tā dabiskajām un pārdabiskajām spējām. Skolēniem un skolotājiem ir vēlme un gatavība turpināt mācīties un mācīt kristīgo mācību."

Ekumeniska rakstura kustības un kopienas Baznīcas ietvaros

- Kopiena „Chemin Neuf” ir katoļu kopiena ar ekumenisku aicinājumu. „Chemin Neuf” īpaša misija ir kalpošana vienotības labā, tostarp veicinot vienotību un izlīgumu starp dažādām kristīgajām konfesijām. Latvijā kopienā darbojas vairāki brāļi un māsas no Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas.

Latvijā dažādas kopienas misijas darbojas jau vairāk kā desmit gadus. Kopš 2011. gada darbojas kopienas māja Liepājā, Karostā, kur tiek rīkoti gan dažādi kopienas pasākumi, gan aktivitātes, kurās iesaistīti pilsētas jaunieši, piemēram, Liepājas diecēzes jauniešu dienas.

„Chemin Neuf” kalpošana ekumeniskās sadraudzības jomā saistās ar vairākām jomām. Pirmkārt, Ģimeņu Kānas brālību, kura rīko pasākumus dažādu konfesiju laulātiem pāriem. Kānas pāri vasarā tiekas nedēļu garā sesija, kuras laikā labāk iepazīst Dievu un viens otru, kā arī pēc tam reizi mēnesī tiekas mazajās grupās un vairākās nedēļas nogalēs. Patlaban aptuveni puse no visiem Ģimeņu Kānas brālības pāriem ir katoļi, savukārt otra puse – luterāņi, baptisti un citu konfesiju pārstāvji. Otrkārt, ekumenisma jomā kopiena kalpo arī ar tās Jauniešu misiju, kuras ietvaros organizētajās nedēļas nogalēs un rekolekcijās piedalās gan katoļu, gan arī citu konfesiju jaunieši. Kopiena katru mēnesi vairākās vietās Latvijā rīko starptautiskās ekumeniskās brālības “Net for God” tikšanās, kuru laikā dažādu konfesiju pārstāvji skatās kopienas sagatavotu filmu par kādu garīgu tēmu un kopīgi lūdzas. “Net for God” ir lūgšanu tīkls, kura ietvaros dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji vairāk nekā 50 pasaules valstīs lūdzas par vienotību starp Baznīcām un izlīgumu starp tautām.

- Laulāto Tikšanās ir kustība, kura Latvijā darbojas kopš 1994. gada, apvienojot pārus ar atšķirīgu laulības stāžu un konfesionālo piederību. Kustības ietvaros tiek rīkotas regulāras pāru tikšanās un rekolekcijas, tā darbojas visās diecēzēs – Rīgas, Jelgavas, Liepājas un Rēzeknes-Aglonas. Uz tām tiek aicināti gan tādi pāri, kuru laulības dzīvei nav būtisku apdraudējumu, kā arī tie, kuri pārdzīvo nopietnu konfliktu un pat atrodas uz šķiršanās sliekšņa. Rekolekcijās piedalījušies arī tādi laulātie pāri, kuriem bija nodoms atkal sanākt kopā pēc vairāku gadu separācijas.

Laulāto Tikšanās ietvaros notiek arī saderināto tikšanās (Rīgā, Jelgavā, Madonā un Valmierā) – pāri, animatori un garīdznieki tiekas vienu vakaru nedēļā deviņas reizes pēc kārtas, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kuri skar ticības dzīvi un dažādus savstarpējo attiecību aspektus laulībā.

- Harizmātiskā katoļu laju kopiena „Effata” ir atvērta visiem kristiešiem un regulāri rīko iknedēļas tikšanās (Rīgā, Klostera ielā 4). Kopiena radusies Latvijā 1993. gadā, tās devīze ir “Atveries Evaņģēlijam un nes to citiem!” Kopiena rīko lekcijas, rekolekcijas, kā arī viesojas dažādu konfesiju draudzēs.

- Betlēmes Žēlsirdības māja ir rehabilitācijas centrs trūcīgiem, atkarībās un grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Kaut arī šis rehabilitācijas centrs ir ar katolisku ievirzi, uzņemts tiek katrs, neatkarīgi no konfesionālas piederības, turklāt katram tiek dota iespēja atbilstoši tai arī dzīvot. Misionārs Staņislavs (Betlēmes Žēlsirdības mājas kalpotājs) stāsta: „Pie mums mīt dažādu konfesiju pārstāvji – gan katoļi, luterāņi un pareizticīgie, gan arī baptisti un vasarsvētku draudzēm piederīgie. Sadarbojamies un pie mums regulāri ciemojas katoļu un pareizticīgo priesteri, luterāņu mācītāji. Turklāt reizi nedēļā katram iemītniekam ir iespēja kopā ar kādu no misionāriem doties uz savas konfesijas dievkalpojumu ārpus Žēlsirdības mājas.

Kapelānu kalpošana

Dažādu konfesiju kristieši darbojas kā kapelāni slimnīcās, cietumos, armijā, darbā ar sportistiem, veicot garīgās aprūpes darbu un rūpējoties par citām uzklausāmo vajadzībām.

Stāsta cietumu kapelāns Mārtiņš Krūklis: „Cietumos garīgo aprūpi veic dažādu konfesiju kapelāni un viņu brīvprātīgie palīgi. Pastorālais darbs cietumos katoliskā izpratnē ir holistisks – visu cilvēka vajadzību aptverošs. Ja jūsu draudzes teritorijā atrodas kāds no Latvijas cietumiem, jūs varat uzzināt, kurš katoļu kapelāns tajā kalpo, tad sazināties ar viņu un noskaidrot, kāda viņam palīdzība nepieciešama. Galvenais, ko topošajam brīvprātīgajam vajadzētu saprast, ir tas, ka viņš ir nepieciešams tieši tur, kur šobrīd ir vajadzīga palīdzība, un tas ne vienmēr sakrīt ar to, ko viņš iedomājas, ka vēlētos darīt.”

Kapelāne Inese Lūse kalpo slimnīcā kopš 2005. gada. 2010. gadā viņa tika iecelta par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas „Gaiļezers” Kapelānu dienesta vadītāju. I. Lūse stāsta, ka lielākoties nākas sastapties ar katoļu, luterāņu un pareizticīgo konfesiju cilvēkiem. Retāk tās ir citas konfesijas – metodistu, adventistu, vecticībnieku u.c. I. Lūse: „Esmu runājusi arī ar Jehovas lieciniekiem, Jaunās paaudzes cilvēkiem, citu jauno kustību cilvēkiem. Reti, bet ir bijušas sarunas arī ar musulmaņiem. Un, protams, ar cilvēkiem, kuri sevi nesaista ne ar kādu draudzi. Vislielāko gandarījumu sniedz apziņa kalpot Jēzum, kas mums ir teicis: „Kad biju slims, jūs mani apmeklējāt” (Mt 25:36), Baznīcai un cilvēkiem. Slimnīcā ir ļoti daudz ciešanu, bet vienlaicīgi ir liels gandarījums un prieks būt līdzdalīgai Baznīcai, kura cieš – būt par mazu instrumentu lielajā Dieva darbā.”

Armijas kapelāns Raimonds Krasiniskis, kurš strādā ar karavīriem Ādažu bāzē, atzīst, ka ir interesanti būt starpkonfesionālā vidē ikdienā, īpaši bruņotajos spēkos, kur dien karavīri no dažādām konfesijām, kā arī kolēģi kapelāni ir no dažādām konfesijām. R. Krasinskis: „Tā ir pieredze, kas paplašinājusi manu redzesloku. Kad katrs tiek pieņemts kā brālis Kristū, nav aizspriedumu un ierobežojumu, jo šī pieredze dara atvērtāku skatījumu kristīgajā pieredzē. Katram ir savas tradīcijas, savs liturģiskais izpildījums, bet viss tomēr notiek caur Kristu, ar Viņu un Viņā.”

Latvijā darbojas arī sporta kapelāni. Pēteris Tervits no Ventspils baptistu draudzes ir nodibinājis biedrību „Sporta kapelānu serviss” un kā kapelāns kalpojis Londonas 2012. gada Paralimpiskajās spēlēs. P. Tervits: „Londonā multireliģiju komandā bez kristiešu kapelāniem bija arī no musulmaņiem, hinduistiem, budistiem un jūdaistiem. Protams, kristiešu kapelāni tika pārstāvēti visvairāk. Tas pagaidām spilgtākais notikums, kurš ceru būs ar iespaidu arī Latvijas sporta pasaulē.”

Alfa kurss

Alfa kurss ir viena no aktuālākajām ekumeniskajām iniciatīvām. Tas ir 15 nodarbību cikls, kurā klausītājus iepazīstina ar kristietības pamatpatiesībām. Latvijā Alfa kurss norisinās katoļu, luterāņu un baptistu draudzēs. Tajā ir vienota evaņģelizācijas programma, kura paredzēta gan tiem, kuri vēlas iepazīt kristietību, gan tiem, kuri vēlas atsvaidzināt ticības pamatzināšanas. Alfa kursa dalībnieku vidū mēdz būt dažādi cilvēki – gan tie, kuri vēl meklē savu draudzi, gan katoļu, luterāņu un pareizticīgo konfesijai piederīgie, kā arī brīvprātīgie kalpotāji.

Bīskapu un garīdznieku tikšanās

Lai spētu savstarpēji vienoties par ekumenisma izpratni un īstenošanu darbībā, Latvijā notiek aktīva dažādu konfesiju garīdznieku sadarbība. Kā min priesteris Andris Kravalis, regulāras bīskapu un garīdznieku tikšanās un rekolekcijas palīdz atrast kopīgu nostāju kristiešiem nozīmīgos jautājumos, piemēram, kad jāaizsargā dzīvības svētums.

Dažādu konfesiju draudžu sadraudzība

Viena no sadraudzības formām, kuru īsteno katoļu Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas, luterāņu Rīgas Lutera un Āgenskalna baptistu draudze Alfa kursa ietvaros,  ir ikgadēja kalendāra izdošana. Sadraudzības iniciators ir iepriekšējais Sv. Terēzes un pašreizējais Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests priesteris Andris Kravalis. Bez tam bieži notiek arī garīdznieku tikšanās neformālā gaisotnē, svinot kopīgus svētkus un pārrunājot dažādus kalpošanas aspektus. Kā jauku sadraudzības piemēru priesteris A. Kravalis min ekumenisko svētceļojumu uz Aglonu, kurā piedalījies arī Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis un vairāki draudzes locekļi.

Aktīva dažādu konfesiju draudžu sadraudzība notiek arī Madonā. Kristus Karaļa draudzes prāvests priesteris Rihards Rasnacis iesaistījies ekumeniskā kalpošanā, būdams kopienas „Chemin Neuf” Ģimeņu Kānas brālības kapelāns. Viņš uzsver, ka Madonā ekumeniskā sadraudzība ir ļoti aktīva. Kad prāvests 1999. gadā sāka darboties Madonā, viņš aicināja pārējo kristīgo konfesiju pārstāvjus un pilsētas domi atbalstīt ideju par Betlēmītes veidošanu pirms Ziemassvētkiem. Nākamais, 2000., bija kristietības jubilejas gads, kurš vēl vairāk saliedēja pilsētas kristīgās draudzes. Tika izveidota ekumeniska adorācijas kapela, kuru apmeklē un uztur gan katoļu, gan luterāņu draudzei piederīgie. Katru Vecgada vakaru priesteris R. Rasnacis un luterāņu mācītājs H. Jenoss kapelas priekšā dala kafiju un tēju garāmgājējiem, aicinot viņus uzsākt jauno gadu ar lūgšanu. Katoļu, luterāņu un baptistu draudzes ik gadu Lielajā Piektdienā rīko kopīgu Krusta ceļu, notiek kopīgas „Alfas kursa” vadītāju apmācības, lekcijas par personīgo finanšu plānošanu pēc Bībeles principiem. Īpaša ir lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību (18.-25.janvāris), kuras ietvaros katru dienu notiek ekumenisks dievkalpojums kādā no Madonas baznīcām, kā arī slimnīcā. Piemēram, 2013. gadā pilsētas bibliotēkā tika rīkota ekumeniska diskusija „Kas mūs vieno?”.

Ekumeniskas teoloģiskās konferences

Lai padziļinātu izpratni par dažādu konfesiju nostāju teoloģiskos jautājumos, laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam notikušas trīs teoloģiskās konferences ar ekumenisku ievirzi, kuras rīkoja Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) sadarbībā ar Lutera Akadēmiju. RARZI katehēzes metodiskā centra vadītāja Lolita Ērgle atklāj, ka konferenču mērķis bija veicināt teoloģiskas diskusijas par svarīgiem jautājumiem Baznīcas dzīvē (teoloģiskie jautājumi, pastorālā darba aktualitātes, izglītības jautājumi), tādējādi veicinot konfesiju sadarbību visai sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā. Šo konferenču būtību lieliski izgaismo kardināla Valtera Kaspera sacītais: “Ekumenisks dialogs nav tikai ideju apmaiņa, tā ir arī dāvanu apmaiņa. Katrai Baznīcai ir savas īpašās dāvanas un harizmas. Šī apmaiņa mums var palīdzēt augt kā kristiešiem, lai sasniegtu Kristus pilnību.” Konferences tika rīkotas trīs gadu garumā no 2009. – 2011. gadam, tomēr domājams, ka pēc neliela pārtraukuma ekumeniski teoloģiskās konferences tiks rīkotas arī turpmāk. Konferencēs piedalījušies Latvijas lielāko tradicionālo konfesiju pārstāvji, RARZI un Lutera Akadēmijas mācībspēki, kā arī viesi no Polijas un Itālijas. Konferenču materiāli ir apkopoti žurnālā iznākuši divi žurnāli „Terra Mariana”. 2014. gada 10. maijā RARZI un RTI rīkoja Kristīgo studentu zinātnisko konferenci, kurā ar referātiem uzstājās arī citu konfesiju studenti.

Rīgas Kristīgo draudžu kolēģija

Lai attīstītu veiksmīgu sadarbību ar laicīgo varu, sadarbībā ar Rīgas domi izveidota Rīgas Kristīgo draudžu kolēģija, kuras pamatuzdevumi ir pārstāvēt kristīgo draudžu intereses pašvaldībā un konsultēt domi jautājumos, kas skar kristīgo draudžu dzīvi. Rīgas draudžu kolēģijā piedalās Romas katoļu, Pareizticīgās, Evaņģēliski luteriskās un baptistu baznīcu pārstāvji, kā arī Vasarsvētku, Septītās dienas adventistu, vairāku kristīgu organizāciju (Pestīšanas armija, Latvijas Kristīgais radio, biedrība „Agape Latvia”) pārstāvji un Rīgas domes deputāti.

Lūgšanu brokastis

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību kristīgajām konfesijām svarīgiem jautājumiem, ir izveidojusies lūgšanu brokastu tradīcija. Šie pasākumi Latvijā notiek kopš 2006. gada. Lūgšanu brokastu iniciatīva aizsākusies 1952. gadā ASV ar mērķi sapulcināt vienkopus dažādu konfesiju garīdzniekus un valsts amatpersonas, lai tādējādi pievērstu sabiedrības uzmanību aktuāliem jautājumiem, kuros kristieši vēlas paust savu nostāju. Latvijā rīkotajās lūgšanu brokastīs piedalījušies dažādu kristīgo baznīcu pārstāvji, uz tām tiek aicinās Valsts prezidents, ministri, Saeimas deputāti un pašvaldību vadītāji, izglītības, mākslas, kultūras, sporta, mediju pārstāvji, uzņēmēji.

Dievkalpojumu translācija LTV

Lai sasniegtu cilvēkus, kuri dažādu slimības, vecuma vai citu iemeslu dēļ baznīcā uz dievkalpojumu ierasties nevar, Latvijas Televīzijā (LTV) katru svētdienu tiek translēts kāds no lielāko tradicionālo kristīgo konfesiju (katoļu, luterāņu, pareizticīgo vai baptistu) dievkalpojumiem. Ekumenisko TV padomi 1989. gadā dibināja LTV kristīgo raidījumu redaktore Dace Kudiņa, kopš tā laika ik svētdienu skatītājiem ir iespēja sekot līdzi dievkalpojumam neklātienē. Ziemassvētkos un Lieldienās tiek translētas tiešraides no Vatikāna. Šobrīd Ekumeniskā TV padome cīnās, lai raidlaiks dievkalpojumiem tiktu saglabāts līdzšinējā ilgumā (1 stunda) un netiktu saīsināts.

Izdevums „Kas mūs vieno?”

Latvijā kopš 2005. gada iznāk ekumenisks izdevums „Kas mūs vieno?”. Tā redaktore ir Anda Done. Viņa stāsta: „Parasti žurnāla izplatīšana notiek reizi gadā Lūgšanu nedēļas laikā par kristiešu vienotību. Svarīgi, ka izplatīšana notiek dažādu konfesiju draudzēs. Izdevums ir privātpersonas iniciatīva, taču tas, ka šī tēma ir aktuāla, apliecina tie cilvēki, kas palīdz pie izplatīšanas – nepilnas nedēļas laikā visa tirāža (2500 eks.) ir izdalīta dažādu konfesiju cilvēkiem dažādās Latvijas vietās. Arī cilvēku motivācija veltīt ziedojumus speciāli šim mērķim apliecina tā svarīgumu.”

Redaktore atzīst, ka sākotnēji “Kas mūs vieno” nebija iecerēts kā regulārs izdevums, taču notikumi liecināja, ka pirmajam izdevumam nepieciešams turpinājums. Katrs numurs veltīts kādai tēmai, kuras ietvaros tiek atspoguļoti dažādu konfesiju viedokļi. Dažas no tēmām - kas ir Baznīca, dažādu konfesiju praktizētās lūgšanas, par Dievmāti Mariju, par Asīzes Francisku un mierīgu līdzāspastāvēšanu, par Dieva Vārdu Bībelē.” „Kas mūs vieno?” ir arī mājaslapa internetā latviešu un angļu valodā: www.kasmusvieno.lv. Pēdējais "Kas mūs vieno?" numurs iznāca 2014. gada janvārī.

Latvijas Kristīgais radio

Kā ekumenismu veicinoša iniciatīva savulaik tika izveidots arī Latvijas Kristīgais radio. Tā pastāvēšanas laikā ir bijuši dažādu konfesiju raidījumi, tāpat arī radio dīdžeji pārstāvējuši dažādas konfesijas.