Šodienas datums: 27.06.2017  |  Vārda dienas: Malvīne, Malvis

Marijas Bezvainīgās Sirds Mazo māsu kongregācija

DIBINĀŠANA

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu kongregācija ir dibināta 1888. gada 4. oktobrī ar mērķi rūpēties par fabrikās un rūpnīcās strādājošo jauniešu garīgajām un materiālajām vajadzībām. 19. gadsimta otrajā pusē Eiropā bija vērojams straujš rūpniecības uzplaukums. Pilsētās veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi, kuriem bija nepieciešami strādnieki. Tāpēc, cerot uz labākiem dzīves apstākļiem, lauku iedzīvotāji masveidā pārcēlās uz pilsētām. Taču ne visiem izdevās atrast darbu un nodrošināt sev normālus dzīves apstākļus. Liela daļa jauno strādnieču bija pakļautas darba devēju patvaļai, daudzas slīga parādos, citām draudēja morālais pagrimums. Redzot strādnieču smago situāciju, poļu tautības kapucīnu tēvs Honorāts Kožmiņskis nolēma dibināt jaunu kongregāciju, par kuras līdzdibinātāju izvēlējās skolotāju Aneli Rozi Godecku.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu aicinājums ir veltīt savu dzīvi kristīgo vērtību nostiprināšanai sabiedrībā, īpaši strādājošo vidē. Šo uzdevumu māsas cenšas īstenot, lūdzoties, sniedzot kristīgas dzīves liecību, rūpējoties par citu cilvēku garīgajām vajadzībām. Mazās māsas aktīvi iesaistās apustuliskajā darbībā: katehizē bērnus un jauniešus, strādā skolās un slimnīcās, izšuj liturğiskos tērpus, veic nepieciešamos pakalpojumus draudzēs. Atbildot uz Baznīcas aktuālajām vajadzībām, māsas strādā arī plašsaziņas līdzekļos (piemēram, Vatikāna radio). Jāpiebilst, ka mazās māsas nenēsā speciālos mūku un mūķeņu tērpus - habitus, tāpēc tām ir plašākas darbības iespējas, vieglāk veidot attiecības ar visu sociālo slāņu piederīgajiem.

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu kongregācijas regula balstās uz sv. Asīzes Franciska Trešo regulu. Kā sv. Franciska garīgās meitas mazās māsas ir aicinātas dzīvot saskaņā ar lūgšanas un aktīvas darbības, dziļas pazemības un vislielākās nabadzības, kā arī dedzīgas mīlestības uz Dievu un tuvāko garu. Uz to māsas tiecas, sekojot arī Vissvētākās Jaunavas Marijas dzīves piemēram.

DARBĪBA

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu kongregācija ir vecākā sieviešu kongregācija Latvijā. Pirmās māsas no Polijas Latvijā ieradās 1897. gadā. Pēc neilga laika tām pievienojās daudzas vietējās strādnieces, kuras vēlējās dzīvot un strādāt Dieva godam. Māsas vadīja internātus, profesionālās apmācības iestādes un rokdarbu pulciņus Līksnā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā. Aktīvi tika veikta arī bērnu un jauniešu katehizācija.

Padomju varas gados, kad reliģiskās aktivitātes bija aizliegtas, mazās māsas turpināja kalpot Baznīcai slepeni. Daudzas māsas strādāja valsts iestādēs, galvenokārt slimnīcās. Par spīti regulārām milicijas pārbaudēm kongregācijas mājās tika darināts liturģiskais apģērbs, izgatavoti komunikanti. Ne uz mirkli neapsīka arī garīgā dzīve - tika organizētas rekolekcijas, svētsolījumu salikšanas svinības, jaunu kandidāšu uzņemšana.

Šodien Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu skaits pārsniedz trīs simtus. Māsas darbojas Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Moldāvijā, Polijā, Vācijā un Itālijā. Latvijā dzīvojošās mazās māsas ir iesaistījušās katehēzes darbā, dažas strādā slimnīcās, citas veic nepieciešamos pakalpojumus draudžu baznīcās. Ik gadus māsas pulcējas uz rekolekcijām, ik mēnesi tiek organizēta lūgšanu diena. Gandrīz visās klostermājās ir kapela ar Vissvētāko Sakramentu, kura klātbūtnē māsas rod nepieciešamo spēku savu pienākumu veikšanai.

IESTĀŠANĀS

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu kongregācijā tiek uzņemtas meitenes, kuras sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu. Pirmajā pusgadā kandidāte (postulante) iepazīstas ar kongregācijas dzīves veidu, garīgumu, apustulisko darbu. Seko divus gadus ilgs noviciāts, kura laikā tiek padziļināta izpratne par reliğisko dzīvi. Noviciāts noslēdzas ar svētsolījumu (tas ir, solījumu Dievam dzīvot saskaņā ar trim evaņğēliskajiem padomiem - šķīstību, paklausību un nabadzību) salikšanu. Turpmākajos piecos gados māsa-juniore cenšas dziļāk izprast un izdzīvot šo Jēzus dēļ izvēlēto dzīves veidu. Tikai pēc šī formācijas laika māsa, kura ir pārliecināta par sava dzīves ceļa izvēles pareizību, saliek svētsolījumus uz mūžu. Taču māsas garīgā formācija ar to nebeidzas, tā turpinās līdz pat nāvei.