Šodienas datums: 25.04.2017  |  Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Paulīniešu ordenis jeb Svētā Pāvila pirmā vientuļnieka ordenis

Devīze: Solus cum Deo solo - viens ar vienīgo Dievu

DIBINĀŠANA

Paulīniešu ordeņa pilns nosaukums ir "Svētā Pāvila pirmā vientuļnieka ordenis" (Ordo Sancti Pauli Primi Eremitae). Šis nosaukums tika aizgūts no sv. Pāvila, vientuļnieka no Tēbām, vārda, kurš dzīvoja Dienvidēğiptē no 228. līdz 341. gadam un kuru Baznīca 491. gadā Romā pāvesta Gelāsija I pontifikāta laikā svinīgi atzina par pirmo vientuļnieku.

Paulīniešu ordenis tika nodibināts Ungārijā. Bartolomejs, Pacs bīskaps, benediktīnietis no Klinī abatijas, vēlējās nodibināt vientuļnieku klosteri, kurš būtu patiesa lūgšanas un gandares oāze. Starp 1215. un 1225. gadu Pacs kalnā tika uzbūvēts šāds klosteris - vientuļnieku mītne par godu sv. Jēkabam. Bīskaps Bartolomejs tur dzīvojošajiem vientuļniekiem piešķīra savu regulu. Tomēr par paulīniešu ordeņa īsto dibinātāju un tēvu uzskata sv. Eisēbiju no Ostrihomas, kurš pēc atklāsmes, kuras laikā redzēja, kā daudzas mazas uguntiņas savienojas vienā lielā liesmā, kopā ar saviem mācekļiem Stefanu un Benediktu nodibināja sv. Krusta klosteri Pilis kalnā, kur sāka dzīvot pēc sv. Pāvila, pirmā vientuļnieka, piemēra, īpaši godinot Dievmāti. Abi klosteri 1250. gadā sv. Eisēbija vadībā apvienojās. 1262. gadā, izmantojot sv. Toma no Akvīnas aizbildniecību, ordenis saņēma pāvesta Urbāna IV svētību. Tikai 1308. gadā pāvests Klements V apstiprināja ordenim sv. Augustīna regulu, bet gadu vēlāk - pirmās ordeņa konstitūcijas.
No Ungārijas paulīniešu ordenis izplatījās Horvātijā, kur nodibinājās ap 50 klosteru, bet Remetē ordenim tika uzcelta pirmā Marijas svētnīca. Horvātijā izdeva arī pirmo paulīniešu breviāru un misāli. Paulīniešiem bija savas skolas un arī universitāte. No paulīniešiem cēlušies daudzi bīskapi, kā arī viens kardināls, kurš miris kā moceklis.

Uz Poliju paulīniešus uzaicināja Šļonskas kņazs Vladislavs Opolskis 1382. gadā, kurš par godu Melnās Madonnas brīnumdarītājai ikonai, kas tika atvesta no Krievijas, uzcēla pirmo paulīniešu klosteri Čenstohovā Jasna Gorā (Gaišajā Kalnā).

Savas attīstības augstāko punktu paulīniešu ordenis sasniedza XVI gadsimtā, kad Eiropas valstīs un pat Palestīnā un Ēğiptē 8 provincēs bija apmēram 300 klosteru. Ungārijas karaspēka sakāve pie Mohačas 1526. gadā atnesa ordenim lielu postu. Turki iznīcināja desmitiem klosteru, sadega arhīvi un bibliotēkas, mūki mira mocekļa nāvē. Pārējos postījumus izdarīja reformācija.

Ordeņa atjaunošana notika līdz ar tā darbības veida maiņu, proti, pārejot no vientuļnieciski-kontemplatīvās (t.i., apcerošās) uz kontemplatīvi-apustulisko. Polijas province ar savu galveno Jasna Goras svētnīcu kļuva par vienu no spēcīgākajiem paulīniešu dzīves centriem.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Īpašais paulīniešu garīgums jau kopš pašiem ordeņa pirmsākumiem izpaužas kā Dievmāte kulta attīstīšana un izplatīšana, Dieva kontemplācija vientulībā, liturģiskās lūgšanas un gandares iemīlēšana, dvēseļu garīgā aprūpe, Marijas kults, kalpošana ceļojošajai Dieva tautai.

DARBĪBA

Paulīniešu ordeņa mērķis ir Dieva kontemplācija vientulībā, liturğisko lūgšanu izplatīšana un gandares gara realizācija, Dieva Dzemdētājas kulta izplatīšana, apustuliskā darbība, kalpojot Baznīcai un tuvākajam, Dieva Vārda sludināšana, sakramentu, it īpaši Gandarīšanas sakramenta, svinēšana.
"Jasna Gora (...) ir visjūtīgākais aprūpes punkts visā Polijas zemē, īpaši tad, kad ir runa par dvēseļu aprūpi konfesionālā." Jānis Pāvils II

Tagad Polijā bez Jasna Goras, kur atrodas ordeņa ğenerālā kūrija, paulīniešu klosteri ir arī Krakovā na Skalce (uz Klints), Varšavā, Lešņovā, Lešna Poļaskā, Verušovā, Vlodavā, Brdovā, Toruņā, Oporovā pie Kutnas, Behovā, Paulīņu-Mohovā, Veļgomļinos, Leņčešicā, Vroclavā un Bahļeduvkā pie Zakopanes.
Ārpus Polijas paulīniešu klosteri ir Ungārijā, Horvātijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā, Beļğijā, Itālijā, ASV, Austrālijā, Dienvidāfrikā un Kamerūnā.

SASTĀVS

Apmēram 50 klosteros dzīvo ap 500 balto paulīniešu mūku - tēvi un brāļi.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Kandidatūra ir pirmais etaps paulīniešu formācijā. Tā ilgst pusgadu, kura laikā kandidāts dzīvo klosterī un pārbauda savu aicinājumu.

Noviciāts ir otrais etaps. Par novici var kļūt kandidāts, kuram ir vismaz 17 gadu. Noviciāts ir klostera dzīves skola un aicinājuma pārbaudījums. Noviciāts ilgst vienu gadu tam, kas vēlas kļūt par priesteri, un divus gadus tam, kas vēlas kļūt par klostera brāli. Noviciāts atrodas paulīniešu klosterī pie Ļešņovas Dievmātes Ģimeņu Aizbildnes svētnīcas.

Klerikāts ir formācija tiem, kuri nolēmuši kļūt par priesteriem, un tas ilgst 6 gadus. Paulīniešu ordeņa augstākais garīgais seminārs atrodas Krakovā na Skalce.