Šodienas datums: 23.07.2017  |  Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija

Bīskaps Boļeslavs Sloskāns

Svētā Krēsla apustuliskās nunciatūras Baltijas valstīs padomnieka monsiņjora Džovanni Gaspari uzruna

Sveiciens konferences „Patiesība un piedošana” dalībniekiem, kas tiek rīkota Dieva kalpa Boļeslava Sloskāna dzimšanas 120 gadu atcerei.

Priecājos nest visiem Dieva kalpa bīskapa Boļeslava Sloskāna 120. dzimšanas dienai veltītās konferences dalībniekiem apustuliskā nuncija Baltijas valstīs arhibīskapa Luidži Bonaci sveicienu. Viņš nevarēja personīgi ierasties, jo pašlaik Romā piedalās ikgadējā Vatikāna Valsts sekretariāta sanāksmē. Tāpēc lūdza mani paust savu prieku par šo garīgā un kultūras ziņā tik vērtīgo pasākumu, kurā iesaistījušies kvalificēti eksperti, kā arī ekleziālās, politiskās un kultūras pasaules izcilas personības.

Ir svarīgi, ka, laikam ritot, Baznīcā aizvien redzamāka kļūst bīskapa Sloskāna liecība par Kristu. Tāpēc ikviens viņa piemiņai veltīts pasākums ir apsveicams. Bīskapa Sloskāna atcerei ir ne tikai jāmudina mūs sekot viņa spožajam piemēram, bet arī jāveicina vēlme viņu dziļāk iepazīt un iemīlēt.  

Šis simpozijs iekļaujas citu līdzīgu pasākumu virknē. Piemēram, pagājušajā gadā Mogiļevā bija tikšanās, kas sniedza nozīmīgu devumu godbijības vairošanā pret godināmo bīskapu Sloskānu, kas ar savu mīlestības uz Evaņģēlija patiesību vadīto dzīvi mums visiem atgādina par gara vērtību prioritāti.

Tādā nozīmē atcerēties viņa dzimšanas 120. gadadienu vienlaikus ir laba iespēja svinēt svētuma Avotu, dievišķo Trīsvienību, kas darbojās bīskapā un šodien liek plūst Savai dzīvei un žēlastībai ikviena cilvēka, kas atveras Dieva dāvanai, sirdī.

Bīskaps Sloskāns palika uzticīgs Dievam un aicinājumam, ko saņēma no Viņa, arī visdrūmākajos notikumos. Tādējādi viņš deva visaugstāko liecību patiesai mīlestībai un piedošanai, kas vienmēr ir stiprāka par jebkuru negatīvu spēku. Viņš izvēlējās Dieva patiesību, nepadodoties to cilvēku glaimiem vai draudiem, kuri pretojas Dievam.

Pateiksimies Kungam par šo priekšzīmīgās dzīves dāvanu un sirsnīgi lūgsim Dievu, lai bīskapa Sloskāna ticības un mīlestības spožais piemērs, kas viņam ļāva uzveikt katru pārbaudījumu, ir kā iedvesmojošs atskaites punkts visām paaudzēm.

Bīskapa Sloskāna atcere Ticības gada ietvaros iegūst īpašu nozīmi, jo – kā raksta pāvests Francisks savā pirmajā enciklikā Lumen Fidei – mūsu ticība, Baznīcas ticība “balstās liecinieku, kurus Kungs izvēlēja šim uzdevumam, uzticībā”, jo “Jēzus seja mūs sasniedz caur nepārtrauktu liecību virkni” (N. 38).

Ticības aizsākums, Jēzus mīlestībasakts, kurš pasaulei dāvāja jaunu dzīvību, pie mums nonāk caur citu cilvēku pieredzi, caur ticības lieciniekiem, un tieši šāda bezbailīga ticība, kāda bija bīskapam Sloskānam, ir vajadzīga arī mūsu laikam, lai mēs spētu atbildēt uz jaunām problēmām un jauniem izaicinājumiem.

Pāvests Benedikts XVI apustuliskajā vēstulē Porta Fidei, ar kuru tika izsludināts Ticības gads, raksta: “Šodien pasaulei īpaši nepieciešama to cilvēku ticama liecība, kuru prātus un sirdis ir apgaismojis Kunga Vārds un kuri spēj atvērt daudzu sirdis un prātus ilgām pēc Dieva un patiesas dzīves, dzīves, kura nebeidzas.” (N. 15)

Ir pagājuši desmit gadi kopš noslēdzies bīskapa Sloskāna beatifikācijas process diecēzes ietvaros un ir atzīta viņa tikumu varonība un svētuma slava. No altāru goda šobrīd viņu šķir pēdējais solis – brīnums, kam ir jānotiek ar viņa aizbildniecību. Tāpēc lūgsim ar ticību, lūgsim ar bīskapa Sloskāna aizbildniecību brīnumu, lai Baznīca varētu svinēt ne tikai viņa nākšanas šai pasaulē atceri, bet arī “piedzimšanas Debesīm” liturģisko piemiņu.