Šodienas datums: 17.12.2017  |  Vārda dienas: Teiksma, Hilda

Vatikāna institūciju izdotie dokumenti

Vēstījums 2008. gada Pasaules konsekrētās dzīves dienai

Konsekrētām un konsekrētiem, priesteriem, diakoniem un ticīgajiem lajiem

"Viss, kas ir manī, pieder manam Mīļotajam, viņam es varu pateikties par visu. Nevajag domāt, ka mīlu citu, nedz arī vēlos patikt citiem, jo vienmēr piederu un piederēšu manam Mīļotajam, tāpat kā viņš man. Kas mani mīl, lai mīl arī viņu, jo es piederu tam, kam viņš vēlas, lai es piederētu." Šie vārdi, kas ņemti no Fr. Luis de León (1528-1591)Komentāra Dziesmu dziesmai, labi attēlo konsekrētas dzīves sirdi, tāpēc arī tos vēlamies vēlreiz piedāvāt 2. februārī, kad Kunga Prezentācijas svētnīcā svētkos, ikviena diecēze ir aicināta pateikties Dievam par konsekrēto personu dāvanu Baznīcā un pasaulē.

Jēzus, kurš tiek "prezentēts Kungam", tas ir ziedots un dāvāts Tēvam, ne tikai izpilda to, kas ir rakstīts Likumā: "Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek veltīts Kungam" (Lk 2,23; sal. Izc13,2.11), bet arī aizsteidzas priekšā, skaidri iepriekš parādot savu Lieldienu upurēšanos, kurā upuris notiek vispilnīgākā veidā, tas ir izcila upurēšana, kurā upuris tika pilnīgi sadedzināts un pacēlās "Kungam par godu patīkama smarža" (Izc 29,18), "jauks aromāts" (Rad 8,21).

"Kristus mūžīgā Gara spēkā pats sevi bezvainīgu upurēja Dievam" (Ebr 9,14): šajā upurdāvanā ir iesaistīta visa Trīsvienība. Svētais Gars, Dieva uguns, sadedzina Kristus upuri uz krusta altāra un liek pacelties tai patīkamajai smaržai, kas dara pasauli ieelpojamu un skaistu. Lieldienu upurī Jēzus bija kļuvis "paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei" (Flp 2,8) un mūs mīlēja "līdz galam" (13,1). Šī paklausība-mīlestība, kas apskauj ikvienu cilvēku, ir paties, Dievam patīkams kults, gaisma, kas apgaismo tautas un Izraēla slava. Konsekrētā dzīve īpašā veidā attiecina uz sevi apustuļa Pāvila vārdus: "brāļi, es jūs lūdzu nododiet savas miesas (tas ir, cilvēcisko dzīvi tās būtiskākajā dimensijā) par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, lai tas būtu jūsu garīgais dievkalpojums!" (Rom 12,1). Lai Svētais Gars, kas to pilnīgā veidā ir īstenojis Jēzū, pārveido arī jūsu dzīves skaistā, spīdošā, Dievam patīkamā upurī!

Kā mums ir atgādinājis Svētais Tēvs Benedikts XVI 2006. gada 22. maijā, uzrunājot priorus un galvenos priorus, ka "piederēt Kungam nozīmē būt Viņa spožās mīlestības sadedzinātiem, būt Viņa skaistā spožuma pārveidotiem: mūsu niecība ir ziedota Viņam kā jaukas smaržas upuris... Piederēt Kristum nozīmē uzturēt sirdī vienmēr degošu dzīvo mīlestības liesmu." Tajā pat sakarā pāvests brīdināja no remdenības lamatām, no mietpilsoniskuma un patērētāja mentalitātes, kas šodien liek uz spēles arī konsekrēto dzīvi, atgādinot, ka "Kungs vēlas brīvus vīriešus un sievietes, nesaistītus, spējīgus visu atstāt, lai sekotu Viņam un atrastu vienīgi Viņā visu savu īpašumu".

No pastāvīgas tikšanās ar Dieva Vārda, kas būs arī nākamās bīskapu sinodes Ğenerālās Asamblejas tēma, jūs kopējā un personīgā lectio divina veidā, variet smelties gaismu un uzturēt to garīgo jūtīgumu, kas ļauj nepiemēroties šīs pasaules mentalitātei un saprast kāds ir Dieva prāts, kas labs un patīkams, un pilnīgs (sal. Rom 12,2).

Šādi darot var iemācīties dzīvot šķīstā, paklausīgā un pazemīgā Kristus dzīvi, kas tiecas uz mīlestību. Tādā veidā konsekrētā dzīve kļūst par "confessio Trinitatis, signum fraternitatis, servitium caritatis", spīdoša pravietiska liecība, Kristus dzīves veida epifānija, asa klātbūtne Baznīcā un paradoksāls un pievilcīgs pravietojums apjukušajā un dezorientētā pasaulē. Šādas uzklausīšanas pilnība būs dievbijīgā un ikdienas dalībā Euharistiskajā Noslēpumā, notikumā, kurā uzņemtais un meditētais Vārds kļūst par Jēzus Pestītāja Klātbūtni.

Lūdzot Kunga svētību pār jums un pār jūsu saistībām Itālijas Baznīcā, sniedzam mācību kas mums uzticēta Benedikta XVI pēdējā enciklikā Spe salvi: "Dzīve ir kā ceļojums vēstures jūrā, kas bieži vien ir tumša un vētraina. Kā ceļojums, kurā pētam zvaigznes, kas norāda kursu. Patiesās mūsu dzīves zvaigznes ir cilvēki, kuri ir pratuši taisnīgi dzīvot. Tie ir kā cerības gaismas. Protams, Jēzus Kristus ir gaisma, izsakoties pēc antonomāzes, saule, kas uzaususi pār visām vēstures tumsībām. Taču, lai sasniegtu Viņu, mums ir nepieciešamas arī tuvākas gaismas - cilvēki, kas smeļoties no Viņa gaismas, dāvā gaismu un šādi sniedz virzienu mūsu pārceļojumam" (49. nr). Lai Vissvētākā Jaunava Marija ir jūsu zvaigzne un jūs dara par cerības lukturiem visai cilvēcei.

Romā, 2008. gada 13. janvārī, Kunga kristīšanas svētkos,
Klēra un konsekrētās dzīves bīskapu komisija

Tulkoja Ingrīda Čakārne, kustība Pro Sanctitate