Šodienas datums: 17.10.2017  |  Vārda dienas: Karīna, Gaits

Vēstījumi

Pāvesta Benedikta XVI vēstījums 2008. gada Pasaules jauniešu dienām Sidnejā

"Kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku un jūs būsiet mani liecinieki" (Apd 1,8) 

Dārgie jaunieši!
1. XXIII Pasaules Jauniešu dienas 
Vienmēr ar lielu prieku atceros laiku, kuru pavadījām kopā 2005. gada augustā Ķelnē. Šīs neaizmirstamās ticības un entuziasma manifestācijas beigās, kas vienmēr paliks iegravēta manā sirdī un garā, es jums vēstīju par nākamo tikšanos, kas notiks Sidnejā 2008. gadā. Tās būs XXIII Pasaules Jauniešu dienas ar tēmu: "Kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku un jūs būsiet mani liecinieki" (Apd 1,8). Garīgās sagatavošanās vadlīnija šai tikšanās reizei Sidnejā ir Svētais Gars un misija. Ja 2006. gadā mēs pievērsām uzmanību Svētajam Garam kā Patiesības Garam, tad 2007. gadā, mēs mēğinām Viņu dziļāk atklāt kā Mīlestības Garu, lai pēc tam kopīgi soļotu pretī 2008. gada Pasaules Jauniešu dienām, pārdomājot par Stipruma un Liecības Garu, kas mums dāvā drosmi dzīvot saskaņā ar Evaņğēliju un bezbailīgi to sludināt.

Tāpēc īpaši svarīgi, lai katrs no jums, jaunieši, savās kopienās un kopā ar jūsu audzinātājiem varētu pārdomāt par šo pestīšanas vēstures svarīgo Tēlu, proti, Svēto Garu vai Jēzus Garu, lai sasniegtu sekojošus mērķus: spēju atpazīt Gara patieso identitāti, jo īpaši uzklausot Dieva Vārdu Bībeles Atklāsmē; spēju kļūt uzmanīgākiem pret Viņa nemitīgo, aktīvo klātesamību Baznīcas dzīvē, it īpaši no jauna atklājot, ka Svētais Gars ir kā "dvēsele", kristīgās dzīves vitāla dvaša, kura iegūta caur kristīgās iniciācijas sakramentiem: Kristību, Iestiprināšanu un Euharistiju; šādi kļūt spējīgiem ar prieku aizvien dziļāk izprast Jēzu un reizē arī iedarbīgi īstenot Evaņğēlija mācību trešā gadu tūkstoša sākumā. Ar šo vēstījumu es labprāt jums piedāvāju meditācijas shēmu, kuru varat izmantot šī sagatavošanās gada laikā un balstoties uz to, varat pārbaudīt savas ticības Svētajā Garā, kvalitāti. Ja tā ir gājusi mazumā tad no jauna to varat atrast, ja tā ir vājinājusies, tad - stiprināt, caur nemitīgo Svētā Gara darbību to baudīt kā Tēva un Dēla Jēzus Kristus ceļabiedri. Nekad neaizmirstiet, jaunieši, ka Baznīca, vēl vairāk - pati cilvēce kopumā, gan tā, kas šobrīd ir jums apkārt, gan arī tā, kas būs nākotnē, daudz sagaida no jums, tāpēc, ka jūsos ir augstākā Tēva dāvana - Jēzus Gars. 

2. Svētā Gara apsolījums Bībelē

Uzmanīga Dieva Vārda klausīšanās attiecībā uz Svētā Gara noslēpumu un darbību, atver mūsu dvēseles lielām un iedvesmojošām zināšanām, par ko es īsumā pārrunāšu turpmākajos punktos.

Neilgi pirms uzkāpšanas debesīs, Jēzus teica saviem mācekļiem: "Es jums sūtu sava Tēva apsolīto" (Lk 24, 49). Tas notika Vasarsvētkos, kad mācekļi bija pulcējušies Pēdējo Vakariņu namā un kopā ar Jaunavu Mariju lūdzās. Svētā Gara nolaišanās pār tobrīd dzimstošo Baznīcu, bija kā senā, Dieva dotā un jau visas Vecās Derības laikā sludinātā un sagatavotā apsolījuma piepildīšanās.

Patiešām, jau no pirmajām Bībeles lappusēm Dieva Gars tiek aprakstīts kā pūsma, kas "lidinājās virs ūdeņiem" (sal. Rad 1, 2), un precizējot, ka Dievs iepūta cilvēka nāsīs dzīvības dvašu (sal.Rad 2, 7), tādējadi iedvešot viņā pašu dzīvību. Pēc grēkā krišanas Dieva dzīvinošais Gars vairākas reizes parādās cilvēces vēstures gaitā, pamudinādams praviešus aicināt Dieva tautu atgriezties un uzticīgi pildīt Dieva dotos baušļus. Labi pazīstamajā pravieša Ezehiela vīzijā Dievs ar sava Gara spēku atjauno Izraēļa tautu, kura tiek salīdzināta ar "sakaltušiem kauliem" (sal. 37, 1-14). Joēls pravieto "gara izliešanu" pār visiem cilvēkiem bez izņēmuma: "Un tad notiks, ka Es izliešu savu Garu pār ikvienu cilvēku... arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tajās dienās Savu Garu" (3, 1-2)

"Laikam piepildoties" (sal.Gal 4:4) Kunga eņğelis pasludināja Jaunavai Marijai, ka Svētais Gars, "Visaugstākā spēks" nāks pār viņu un viņu apēnos. Bērns, kas piedzims, būs svēts un tiks saukts par Dieva Dēlu (Lk 1, 35). Runājot pravieša Isaja vārdiem, Mesija būs tas, pār kuru klāsies Dieva Gars (sal. 11, 1-2; 42, 1). Tieši ar šo pravietojumu Jēzus uzsāka savu publisko kalpošanu Nācaretes sinagogā. Par apbrīnu visiem klātesošiem Viņs teica: "Kunga Gars ir pār mani, Viņš mani ir svaidījis un sūtījis sludināt nabagiem prieka vēsti, mani ir sūtījis vēstīt gūstekņiem brīvību un aklajiem acu gaismu, palaist brīvībā apspiestos, pasludināt Kunga žēlastības gadu."(Lk 4, 18-19; sal. Is 61, 1-2). Runādams ar visiem klātesošiem, viņš šos pravietiskos vārdus attiecināja uz sevi, apgalvodams: "Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies" (Lk 4, 21). Un vēl pirms savas nāves uz krusta, Viņš vairākas reizes saviem mācekļiem bija solījis Svētā Gara, Iepriecinātāja, atnākšanu, kura misija būs liecināt un palīdzēt ticīgajiem, tos mācot un vadot uz Patiesības pilnību. (sal.  14, 16-17, 25-26; 15, 26; 16, 13). 

3.Vasarsvētki - Baznīcas misijas sākumpunkts

Augšāmcelšanās dienas vakarā Jēzus parādīdamies saviem mācekļiem, "dvesa uz viņiem un sacīja: 'Saņemiet Svēto Garu!' " ( 20, 22). Un vēl ar lielāku varenību Svētais Gars nāca pār apustuļiem Vasarsvētku dienā. Apustuļu darbos lasām: "Un pēkšņi no debesīm atskanēja šalkoņa, it kā tuvojoties brāzmainam vējam, un piepildīja visu māju, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā ugunīgas mēles, kas sadalījās un nolaidās pār katru no viņiem" (2, 2-3). Svētais Gars iekšēji atjaunoja apustuļus, piepildot viņus ar spēku, kas deva apustuļiem drosmi bezbailīgi sludināt, ka Kristus ir augšāmcēlies! Brīvi no visām bailēm viņi uzsāka runāt atklāti un pārliecinoši (Apd 2, 29; 4, 13; 4, 29,31). Šie nobijušies zvejnieki kļuva par drošsirdīgiem Evaņğēlija sludinātājiem. Pat viņu ienaidnieki nespēja saprast, kā šie "neizglītotie un vienkāršie" (sal. Apd 4, 13) cilvēki spēj izrādīt tik lielu drosmi un ar prieku pārvarēt grūtības, ciešanas un vajāšanas. Nekas viņus nespēja apturēt. Tiem, kas mēğināja viņus apklusināt, tie atbildēja: "Mēs nespējam noklusēt to, ko esam redzējuši un dzirdējuši" (Apd 4, 20). Tā dzima Baznīca, kas kopš Vasarsvētku dienas nav mitējusies izstarot Labo Vēsti "līdz pat zemes robežām" (Apd 1, 8).

4. Svētais Gars - Baznīcas dvēsele un vienotības iesākums

Ja mēs gribam izprast Baznīcas misiju, mums ir jāatgriežas Pēdējo Vakariņu namā, kur atradās mācekļi (Lk 24, 49), lūgdamies kopā ar "Māti" Mariju un gaidīdami apsolīto Garu. Šim Baznīcas dzimšanas tēlam jākļūst par nemainīgo iedvesmas avotu katrai kristīgai kopienai. Apustuliskais un misiju auglīgums ir nevis pārdomātas programmas un pastorālo metožu rezultāts, bet gan nemitīgas kopīgas lūgšanas auglis (sal. Pāvils VI, Ap. pamud. Evangelii Nuntiandi, 75). Un vēl, lai misija būtu efektīva, kopienām jābūt vienotām. Tas nozīmē, ka tām jākļūst par "vienu sirdi un vienu dvēseli" (sal. Apd 4, 32) un tām jābūt gatavām liecināt par mīlestību un prieku, ko ticīgo sirdīs ielej Svētais Gars (sal. Apd 2 , 42). Dieva kalps Jānis Pāvils II rakstīja, ka Baznīcas misija, vēl pirms darbības, ir liecība, ir izstarojums (sal. Enc. Redemptoris Missio, 26). Tā notika arī kristietības sākumā, kad, kā rakstīja Tertuliāns, pagāni pieņēma kristietību tāpēc, ka redzēja mīlestību, kāda valdīja kristiešu starpā un sacīja: "Paskaties, kā viņi mīl viens otru" (sal. Apologeticum, 39 � 7).

Noslēdzot šo nelielo Dieva Vārda pārskatu Bībelē, aicinu jūs pavērot, kādā veidā Svētais Gars kļūst par lielāko Dieva dāvanu cilvēcei, un tātad arī par lielāko Viņa mīlestības liecību, kas īpaši izpaužas vārdos : "Jā dzīvībai", ko Dievs izsaka katrai radībai. Šis "Jā dzīvībai", tiek piepildīts Jēzū no Nācaretes un Viņa uzvarā pār ļaunumu un cilvēku atpestīšanā no tā. Šajā sakarā neaizmirsīsim, ka Jēzus Evaņğēlijs tieši Gara spēkā, nereducējas vienīgi uz faktu konstatējumu, jo tā mērķis ir būt par "prieka vēsti nabagiem, atbrīvošanu gūstekņiem, acu gaismu aklajiem...". Tas lieliski izpaudās Vasarsvētku dienā, kļūstot par žēlastību un Baznīcas uzdevumu, par īpaši svarīgo misiju attiecībā uz pasauli.

Mēs esam šīs Baznīcas misijas augļi, pateicoties Svētā Gara darbībai. Mēs nesam sevī šo Tēva mīlestības Jēzū Kristū zīmogu, kas ir Svētais Gars. Lai mēs to nekad neaizmirstam, jo Kunga Gars vienmēr atceras par ikvienu un vēlas, īpaši caur jums, jaunieši, rosināt pasaulē jaunu Vasarsvētku vēju un uguni. 

5. Svētais Gars - garīgais Skolotājs

Dārgie jaunieši, Svētais Gars arī šodien turpina savu spēcīgo darbību Baznīcā, un Viņa augļu bagātība ir atkarīga no tā, cik lielā mērā mēs esam gatavi atvērties šim atjaunojošajam spēkam. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai katrs no mums pazītu Svēto Garu, izveidotu attiecības ar Viņu, kā arī ļautos Viņa vadībai. Kaut gan šajā sakarā rodas jautājums: "Kas man ir Svētais Gars?" Daudziem kristiešiem Viņš joprojām ir "lielais nezināmais". Tieši tāpēc, gatavodamies Pasaules Jauniešu dienām, vēlējos aicināt jūs personīgi dziļāk iepazīt Svēto Garu. Mūsu ticības apliecinājumā mēs sakām: "Es ticu uz Svēto Garu, Kungu un Dzīvinātāju, kas no Tēva un Dēla iziet" (Nīkajas-Konstantinopoles simbols). Jā, Svētais Gars, Tēva un Dēla mīlestības Gars, ir dzīvības un svētuma Avots, "jo Dieva mīlestība ir ielieta mūsu sirdīs ar Svēto Garu, kas mums ir dots" (Rom 5, 5). Tomēr, nepietiek tikai Viņu pazīt. Mums nepieciešams Viņu uzņemt kā mūsu dvēseļu vadītāju, kā "garīgo Skolotāju", kas mūs ieved Svētās Trīsvienības noslēpumā. Tikai Viņš var mūs atvērt ticībai un iemācīt pilnībā izdzīvot katru dienu. Gars pamudina mūs iet pie citiem, aizdedzina mūsos mīlestības uguni, padara mūs par Dieva žēlsirdības misionāriem.

Es labi zinu to, ka jūs, jaunieši, nesat sirdī lielu cieņu un mīlestību uz Jēzu, ka vēlaties Viņu satikt un sarunāties ar Viņu. Atcerieties to, ka tieši tāda ir Svētā Gara darbība mūsos - tā apliecina, veido un nostiprina mūsu personu saskaņā ar krustāsistā un augšāmceltā Jēzus Personu. Tāpēc būsim Svētā Gara draugi, lai varētu būt par Jēzus draugiem.

6. Iestiprināšanas un Euharistijas Sakramenti

Jūs varbūt jautāsiet, kādā veidā ļauties, lai Svētais Gars mūs atjauno, un mēs varētu pieaugt garīgajā dzīvē? Un atbilde, kā jūs ziniet, ir šāda: to mēs varam izdarīt caur sakramentiem, tāpēc, ka ticība dzimst un nostiprinājas mūsos tieši ar to palīdzību, vispirms jau ar kristīgās iniciācijas sakramentiem,- ar Kristību, Iestiprināšanu un Euharistiju, kuri ir vienībā un nešķirami (sal. Katoļu Baznīcas Katehisms, 1285). Šo patiesību par trīs sakramentiem, kas mūs ievada kristīgajā dzīvē, iespējams, ne mazums kristiešu savā ticības dzīvē atstāj novārtā. Viņi tos uzskata kā kaut ko tādu, kam bija vieta un laiks pagātnē, bet mūsdienās tie ir zaudējuši savu jēgu, tāpat kā sakne, kas vairs nevar barot augu. Gadās, ka pēc Iestiprināšanas sakramenta saņemšanas vairāki jaunieši attālinājas no ticības dzīves. Ir pat tādi jaunieši, kas nemaz nav saņēmuši šo sakramentu. Un tomēr, tieši caur Kristības, Iestiprināšanas un sekojoši Euharistijas sakramentiem, Svētais Gars dara mūs par Tēva bērniem, Jēzus brāļiem un māsām, Baznīcas locekļiem, patiesiem Evaņğēlija sludinātājiem, prieka un ticības glabātājiem.

Tieši tāpēc es aicinu jūs pārdomāt par to, ko šeit rakstu. Mūsdienās ir ļoti svarīgi no jauna atklāt Iestiprināšanas sakramenta nozīmi mūsu garīgajā izaugsmē. Tiem, kuri ir saņēmuši Kristības un Iestiprināšanas Sakramentus, jāatceras, ka viņi ir kļuvuši par "Svētā Gara templi", un Dievs mājo viņos. Vienmēr ir jābūt uzmanīgiem pret šo atziņu un jāļauj, lai šī bagātība, kas ir viņos nestu svētuma augļus. Tie, kuri ir kristīti, bet vēl nav saņēmuši Iestiprināšanas sakramentu, lai sagatavojas to saņemt ar apziņu, ka šādi kļūs par "pilnīgiem" kristiešiem, jo Iestiprināšanas sakraments nostiprina saņemto Kristības žēlastību (sal. Katoļu Baznīcas katehisms, 1302-1304).

Iestiprināšanas sakraments dāvā mums īpašo spēku liecināt un slavēt Dievu ar visu savu dzīvi (sal. Rom 12, 1). Tas, savukārt, palīdz mums apzināties to, ka esam līdzdalīgi Baznīcas - "Kristus Miesas" - dzīvē. Turklāt mēs esam dzīvie locekļi, kas ir solidāri viens ar otru (sal. 1Kor 12, 12-25). Katrs kristīts cilvēks, ja atļauj Garam sevi vadīt, pateicoties Viņa dāvātajām harizmām, var sniegt savu ieguldījumu Baznīcas celšanā, jo "ikvienam tiek dota Gara atklāsme, lai nestu labumu" (1Kor 12, 7). Kad Gars darbojas, Viņš ienes dvēselē arī sava darba augļus, kas ir "mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labvēlība, uzticība, lēnprātība, savaldība" (Gal 5, 22). Tos no jums, kuri vēl nav saņēmuši Iestiprināšanas sakramentu, es sirsnīgi aicinu sagatavoties šī sakramenta saņemšanai, meklējot palīdzību pie saviem priesteriem. Tā būs īpaša izdevība saņemt žēlastības, kuras Kungs jums piedāvā. Nepalaidiet garām šo iespēju!

Vēlētos vēl šeit piebilst arī kādu vārdu par Euharistiju. Tādēļ, lai augtu kristīgajā dzīvē, mums nepieciešams saņemt Kristus Miesu un Asinis. Mēs tiekam kristīti un iestiprināti tādēļ, lai saņemtu Euharistiju (sal. Katoļu Baznīcas katehisms, 1322; Ap. pamud. Sacramentum caritatis, 17). Baznīcas dzīves "Avots un virsotne" - Euharistija - ir kā mūžīgie Vasarsvētki, jo katru reizi celebrējot Svēto Misi, mēs saņemam Svēto Garu, kas arvien ciešāk savieno mūs ar Kristu un pārveido mūs Viņā. Dārgie jaunieši, ja jūs bieži piedalaties Euharistijas svinībās, ja veltat laiku Vissvētākā Sakrameta adorācijai, kura mīlestības Avots ir Euharistija, jūs iegūsiet šo priekapilno apņemšanos veltīt savu dzīvi Evaņğēlijam. Tajā pat laikā piedzīvosiet, ka tur kur mūsu spēki nespēj nonākt, tur nāks Svētais Gars, kas pārveidos mūs, piepildot ar savu spēku, un padarot mūs par misionārās dedzības pildītiem Augšāmcēlušā Kristus lieciniekiem.

7. Misijas nepieciešamība un neatliekamība

Daudzi jaunieši pārdomā par savu dzīvi un sev uzdod daudzus jautājumus, kas saistīti ar viņu nākotni. Viņi noraizējušies jautā: "Kā mēs varam iesaistīties pasaulē, kurā valda smagas netaisnības un ciešanas"? Kā mums jāreağē uz egoismu un vardarbību, kas, kā dažkārt liekas, gūst virsroku? Kā lai piešķir dzīvei jēgu? Kādu ieguldījumu varam dot, lai Svētā Gara augļi, kuri tika iepriekš pieminēti: "mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labvēlība, uzticība, lēnprātība, savaldība" (skat. 6. sadaļu) var piepildīt šo ievainoto un trauslo pasauli, it īpaši jauniešu pasauli? Kādos apstākļos pirmās radības, bet jo īpaši otrās vai atpestītās radības dzīvinošais Gars var kļūt par jauno cilvēces dvēseli? Neaizmirsīsim to, ka jo lielāka ir Dieva dāvana, un, patiesībā, Jēzus Gars ir vislielākā no tām, jo lielāka ir arī pasaules nepieciešamība to saņemt. Tātad, Baznīcas misija ir liela un aizraujoša, lai patiesā veidā par to liecinātu. Jūs, jaunieši, ar savu līdzdalību Pasaules Jauniešu dienās, apstipriniet savu vēlēšanos piedalīties šajā Baznīcas misijā. Šajā sakarā, mani dārgie draugi, es gribu atgādināt jums dažas patiesības, kuras derētu pārdomāt. Vēlreiz jums atkārtošu, ka tikai Kristus var piepildīt visintīmākās katra cilvēka sirds tieksmes. Tikai Kristus var padarīt cilvēci patiešām cilvēcīgāku un to "dievišķot". Ar sava Gara spēku Viņš iedveš mūsos savu dievišķo žēlsirdību, kas mūs dara spējīgus mīlēt savus tuvākos, un tiem kalpot. Svētais Gars apgaismo mūs, atklājot krustāsisto un augšāmcēlušos Kristu, Viņš parāda mums ceļu, lai mēs varam kļūt līdzīgi Kristum, lai mēs varam kļūt par "tās mīlestības attēliem un instrumentiem, kas nāk no Kristus" (Deus caritas est, 33). Tie, kas atļauj Garam sevi vadīt, saprot, ka kalpošana Evaņğēlijam nav kāda papildus izvēle starp pārējām izvēles iespējām, jo pamana šo neatliekamo vajadzību - vēstīt citiem Labo Vēsti. Un tomēr mums nepieciešams vēlreiz atcerēties, ka varam būt par Kristus lieciniekiem tikai tad, ja ļaujamies Svētā Gara vadībai, kas ir "svarīgākais evaņğelizācijas virzītājspēks" (sal. Evangelii nuntiandi, 75) un "misijas galvenais varonis" (sal.Redemptoris Missio, 21). Dārgie jaunieši, gribu atgādināt jums manu cienījamo priekšteču Pāvila VI un Jāņa Pāvila II vairākkārt atkārtotos vārdus, ka sludināt Evaņğēliju un liecināt par ticību šodien ir nepieciešams vēl vairāk, nekā jebkad agrāk (Redemptoris Missio, 1). Daži uzskata, ka sniegt savas ticības bagātību tiem cilvēkiem, kuri ticībai nepiekrīt, nozīmē būt pret viņiem neiecietīgiem, bet tas tā nav, jo piedāvāt Kristu nenozīmē to uzspiest (Evangelii Nuntiandi, 80). Turklāt, pirms divtūkstoš gadiem, divpadsmit apustuļi atdeva savas dzīvības, lai citi varētu iepazīt un iemīlēt Kristu. Kopš tā laika, pateicoties sievietēm un vīriešiem, kas ir tās pašas misionārās dedzības vadīti, Evaņğēlijs turpina izplatīties cauri gadsimriem. Tāpat arī šodien ir nepieciešami mācekļi, kuri būtu ar mieru ziedot savu laiku un enerğiju, lai kalpotu Evaņğēlijam. Ir nepieciešami jaunieši, kas ļautu Dieva mīlestībai degt viņos, kas dāsni atbildētu Viņa uzstājīgajam saucienam, tāpat kā to ir darījuši daudzi svētīgie un svētie jaunieši pagātnē un arī mūsdienās. Es jums īpaši apliecinu to, ka Jēzus Gars arī šodien aicina, lai jūs, jaunieši, būtu par Jēzus Labās Vēsts nesējiem jūsu vienaudžiem. Grūtības, ar kādām cenšoties uzrunāt jauniešu auditoriju saprotamā un pārliecinošā veidā, sastopas pieaugušie, var būt kā zīme ar kuras palīdzību Svētais Gars vēlas jūs, jauniešus pamudināt uzņemties šo uzdevumu. Jūs pazīstat ideālus, valodu un arī brūces, gaidas un tās pašas ilgas pēc labā, ko izjūt jūsu vienaudži. Šeit atveras plašā jauniešu emocionālā pasaule, darbības, izglītības lauks, jauniešu gaidas un ciešanas... Katram no jums jāuzdrošinājas apsolīt Svētajam Garam, ka atvedīsiet pie Jēzus vienu jaunieti, turklāt izdarīsiet to veidā, kāds jums liksies vispiemērotākais, lēnprātīgi sniedzot "pamatojumu tai cerībai, kura ir jūsos"(1Pēt 3, 15).

Taču, dārgie draugi, lai sasniegtu šo mērķi, esiet svēti, esiet misionāri, jo nekad nevar nošķirtsvētumu no misijas (Redemptoris Missio, 90). Nebaidieties kļūt par svētiem misionāriem, kā, piemēram, sv.Francisks Ksavers, kurš ceļoja Tālajos Austrumos, sludinot Labo Vēsti līdz pat spēku izsīkumam, vai arī tāpat kā sv.Terēze no Bērna Jēzus, kas bija misionare pat neatstādama Karmela klosteri: gan viens, gan otrs no šiem svētajiem ir "misiju aizbildņi". Esiet gatavi tam, ka vajadzēs ziedot savas dzīves, lai apgaismotu pasauli ar Kristus patiesību. Esiet gatavi ar mīlestību atbildēt naidam. Esiet gatavi visās pasaules malās sludināt augšāmcēlušā Kristus cerību.

8. Piesaukt "jaunus Vasarsvētkus" pasaulei

Dārgie jaunieši, es gaidīšu jūs kuplā skaitā 2008. gada jūlijā ierodamies Sidnejā. Tā būs apredzības pilna iespēja piedzīvot Svētā Gara spēka pilnību. Brauciet kuplā skaitā, lai kļūtu par cerības zīmi un sniegtu atbalstu Baznīcai Austrālijā, kura jau šobrīd gatavojas jūsu uzņemšanai. Tā būs lieliska iespēja jauniešiem, kas jūs uzņems, sludināt Evaņğēlija skaistumu un prieku sabiedrībai, kas ir tik ļoti sekularizēta. Austrālijai, tāpat kā Okeānijai šobrīd ir nepieciešams no jauna atklāt kristīgās saknes. Pāvests Jānis Pāvils II savā pēcsinodes Apustuliskajā pamudinājumā "Ecclesia in Oceania" rakstīja: "Ar Svētā Gara spēka palīdzību Baznīca Okeānijā gatavojas to cilvēku, kas šodien ir izsalkuši pēc Kristus, jaunai evaņğelizācijai. ... Jaunai evaņğelizācijai ir prioritāra nozīme Okeānijas Baznīcas darbā" (18. nr.).

Aicinu jūs atrast laiku lūgšanai un garīgai formācijai šajā pēdējā ceļa posmā, kas mūs ved līdz XXIII Pasaules Jauniešu dienām, lai jūs Sidnejā varētu atjaunot savus Kristības un Iestiprināšanas solījumus. Kopīgi piesauksim Svēto Garu, ar paļāvību lūdzot Dievam šo jauno Vasarsvētku dāvanu Baznīcai, kā arī trešās tūkstošgades sabiedrībai kopumā.

Lai Marija, vienota lūgšanā ar Apustuļiem Pēdējo Vakariņu namā, jūs pavada šo mēnešu laikā un izlūdz visiem kristīgajiem jauniešiem Svētā Gara izliešanos, lai viņu sirdis aizdegtos. Atcerieties, ka Baznīca paļaujas uz jums! Mēs, Gani, īpaši lūdzamies, lai jūs spētu mīlēt un palīdzētu arī pārējiem mīlēt Kristu aizvien vairāk, lai jūs Viņam uzticīgi sekotu. Ar šīm jūtām un mīlestību svētu jūs visus!

Lorenzago, 2007. gada 20. jūlijā
BENEDICTUS PP. XVI

Tulkoja Olga Morozova un Ingrīda Čakārne, kustība Pro Sanctitate