Šodienas datums: 22.08.2017  |  Vārda dienas: Rudīte, Everts

Svētie raksti

Psalmi


1. psalms
 
DIVI CEĻI...
 
1          Svētīgs vīrs, kas neseko bezdievju padomam,
            Kas nestaigā grēcinieku ceļu
            Un nesēd noziedzīgo sapulcē,
2          Bet viņa prieks ir Kunga likumā,
            Un Viņa likumu tas apcer dienu un nakti.
3          Un viņš ir kā koks, kas iestādīts pie ūdens avotiem,
            Viņš atnes augļus īstā laikā
            Un viņa lapas nenovīst,
            Un viss, ko viņš dara, laimīgi izdodas.
 
4          Ne tā bezdievji, ne tā!
            Tie ir kā pelavas, ko izkaisa vējš.
5          Tādēļ bezdievji nepastāvēs tiesā,
            Nedz grēcinieki taisnīgo padomē.
6          Jo Kungs gādā par taisnīgo ceļu,
            Bet bezdievju ceļš ies zudumā.

<<<

2. psalms
 
KĀDĒĻ GAN PAGĀNI PLOSĀS?..
 
1          Kādēļ, gan pagāni plosās
            Un tautas domā nelietību?
2          Zemes karaļi saceļas
            Un valdnieki reizē sazvērējas pret Kungu
            Un Viņa Svaidīto:
3          „Sarausim viņu važas
            Un metīsim prom viņu cilpas”!
 
4          Tas, kas debesīs mājo, smejas;
            Kungs izsmej viņus.
5          Tad Viņš runā Savās dusmās uz tiem
            Un Savā niknumā samulsina tos:
6          „Tomēr Es iecēlu savu ķēniņu
            Pār Sionu, Savu svēto kalnu”!
 
7          Es sludināšu Kunga lēmumu:
            Kungs teica man:
            „Tu esi mans Dēls,
            Šodien es tevi dzemdināju.
8          Prasi no manis un es došu tev tautas mantojumā
            Un pasaules robežas tavā īpašumā.
9          Tu valdīsi pār tiem ar dzelzs zizli
            Un sadauzīsi tos kā māla traukus”.
 
10         Un tagad, karaļi, ievērojiet;
            Mācaties jūs, kas pārvaldāt zemi.
11         Kalpojiet Kungam bijībā un gavilējiet Viņam;
            Ar trīsām paklausiet Viņam,
12         Lai Viņš nedusmotos un jūs nepazustu no ceļa,
            Kad pēkšņi aizdegsies Viņa dusmas.
13         Svētīgi visi tie,
            Kas steidzas patvērumā pie Viņa.

<<<

3. psalms
 
JEL CELIES, KUNGS...
 
2          Kungs, cik daudz ir to, kas mani nomāc!
            Cik daudzi, kas saceļas pret mani!
3          Daudz ir to, kas par mani saka:
            „Viņam nav nekādas pestīšanas pie Dieva”.
4          Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs,
            Mans gods, kas pacel manu galvu.
 
5          Savā balsī es saucu uz Kungu,
            un Viņš izklausīja mani no Sava svētā kalna.
6          Es apgūlos un aizmigu,
            es atkal uzcēlos, jo Kungs mani uztur.
7          Es nebīstos no ļaužu tūkstošiem,
            kas visapkārt stājas pret mani.
 
8           Jel celies, Kungs,
            glāb mani, mans Dievs!
            Jo Tu satrieci visu manu pretinieku žokļus,
            Tu sadragāji grēcinieku zobus.
9           Pie Kunga ir pestīšana:
            Tava svētība lai ir pār Tavu tautu!

<<<

4. psalms
 
ES GUĻU MIERĀ...
 
2          Kad es saukšu, izklausi mani, manas taisnības Dievs,
            Tu, kas mani remdināji bēdās;
            jel apžēlojies par mani un izklausi manu lūgšanu!
 
3          Jūs vīri, cik ilgi būsit cietsirdīgi?
            Kāpēc jūs mīlat niekus un meklējat melus?
4          Jel ziniet: apbrīnojamu padara Kungs Savu svēto;
            Kungs mani izklausīs, kad Viņu piesaukšu.
5          Jel nodrebiet un negrēkojiet,
            pārdomājiet savās sirdīs,
            savās guļamvietās, un klusiet!
6          Sniedziet taisnīgus upurus,
            un ceriet uz Kungu.
 
7          Daudzi saka: „Kas mums rādīs labu?”
            Kungs, liec pār mums spīdēt Sava vaiga gaismai!
8          Tu iedevi prieku manā sirdī,
            lielāku nekā vīna un kviešu pārpilnībā.
9          Tiklīdz apgulstos, es aizmiegu mierā,
            jo Tu, Kungs, esi vienīgais,
            kas novieto mani drošībā.

<<<

5. psalms
 
JAU NO RĪTA ES SAUCU TEVI...
 
2          Savām ausīm, Kungs, uzklausi manus vārdus,
            ievēro manas nopūtas.
3          Pievērsies manas lūgšanas balsij,
            mans Karali un mans Dievs!
            Tevi, Kungs, es lūdzos;
4          No rīta Tu dzirdi manu balsi;
            no rīta Tev veltu savas lūgšanas un gaidu.
 
5          Jo Tu neesi Dievs, kam patiktu netaisnība,
            ļaunprātīgais pie Tevis neuzturas,
            nedz bezdievji pastāv Tavā priekšā.
6          Tu ienīsti visus, kas rīkojas ļauni,
            pazudini visus, kas runā melus;
7          Nežēlīgs un viltīgs cilvēks
            Kungam riebjas.
8           Bet es Tavas lielās žēlastības dēļ
            ieiešu Tavā namā,
            bijībā kritīšu uz vaiga Tavā svētnīcā,
            Kungs, Tavā priekšā.
9           Vadi mani Savā taisnībā manu ienaidnieku dēļ,
            nolīdzini Savu ceļu manā priekšā.
 
10         Jo viņu mutē nav vaļsirdības;
            viņu sirds izdomā viltību;
            kā atvērts kaps ir viņu rīkle;
            ar savām mēlēm tie runā glaimus.
11         Jel pārmāci viņus, Dievs,
            lai viņi sabrūk savu nodomu dēļ;
            viņu daudzo noziegumu dēļ padzen viņus,
            jo tie ir dumpinieki Tavā priekšā.
 
12         Bet lai priecājas visi, kas meklē patvērumu pie Tevis,
            lai tie gavilē pastāvīgi.
            Un Tu sargi viņus, un priecāsies par Tevi tie,
            kas mīl Tavu vārdu.
13         Jo Tu, Kungs, svētīsi taisnīgo:
            ar Savu labvēlību, kā ar vairogu, aizsegsi viņu.

<<<

6. psalms
 
MANAS ACIS KĻŪST AKLAS AIZ ASARĀM...
 
2          Kungs, nesodi mani Savās dusmās
            un nepārmāci mani Savā bardzībā.
3          Apžēlojies par mani, Kungs, jo esmu vājš;
            dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir satriekti.
4          Un mana dvēsele ir ļoti samulsusi,
            bet Tu, Kungs, cik ilgi vēl...?
 
5          Griezies atpakaļ, Kungs, jel glāb manu dvēseli,
            izpestī mani aiz Savas žēlsirdības,
6          Jo nāvē nav tāda, kas Tevi pieminētu:
            kas gan pazemē slavē Tevi?
 
7           Aiz saviem vaidiem esmu tik noguris,
            ik nakti aiz raudām mirkst mana gulta,
            ar asarām slacinu savu guļamvietu.
8           Aiz bēdām tumšas man metas acis,
            tās novārgst visu manu naidnieku dēļ.
 
9          Atkāpieties no manis, visi ļaundari,
            jo Kungs ir uzklausījis manu raudu balsi;
10         Kungs ir uzklausījis manu lūgumu,
            Kungs ir pieņēmis manu lūgšanu.
11         Lai nokaunas un gaužām apmulst
            visi mani ienaidnieki;
            lai viņi atkāpjas un nonāk drīzi kaunā.

<<<

7. psalms
 
KUNGS IR TAUTU TIESNESIS...
 
2          Kungs, mans Dievs, pie Tevis es steidzos patvērumā;
            glāb mani no visiem vajātājiem un atbrīvo mani.
3          Lai kāds kā lauva nenolaupa manu dvēseli,
            lai to nesaplosa, kamēr nav neviena, kas izglābj.
 
4          Kungs, mans Dievs, ja es to esmu izdarījis,
            ja netaisnība ir manās rokās,
5          Ja esmu ļaunu padarījis savam draugam,
            kur taču esmu glābis tos, kas netaisnīgi man pretojās:
6          Tad ienaidnieks lai vajā manu dvēseli un to satver,
            lai iemin zemē manu dzīvību,
            un manu godu lai samīda putekļos.
 
7          Piecelies, Kungs, Savās dusmās,
            stājies pretī manu apspiedēju trakumam,
            un celies par mani tiesā, ko esi pasludinājis.
8          Un tautu pulks lai stājas ap Tevi,
            un sēsties pār to augstumā.
9          Kungs ir tautu Tiesnesis:
            attaisno mani, Kungs, pēc manas taisnības
            un pēc manas nevainības, kāda ir manī.
10         Dari galu bezdievju ļaunumam un stiprini taisnīgo,
            Tu, taisnīgais Dievs, kas izpēti sirdis un nieres.
 
11         Dievs ir mans vairogs,
            kas izglābj taisnos sirdī.
12         Dievs ir taisnīgs Tiesnesis,
            un Dievs brīdina ik dienas.
13         Ja tie neatgriežas, tad asinās Viņš savu zobenu,
            savilks loku un tēmēs ar to.
14         Un gatavos Viņš tiem nāves šķēpus,
            darīs degošas Savas bultas.
 
15         Lūk, tas ieņēma netaisnību
            un ir grūts aiz ļaunuma un dzemdē viltību.
16         Tas izraka dobi un to iztukšoja,
            bet iekrita bedrē, ko pats bija racis.
17         Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa paša galvas,
            uz viņa paša pakauša atnāks viņa varmācība.
18         Bet es slavēšu Kungu par Viņa taisnību,
            un dziedāšu slavas dziesmas Visaugstākā Kunga vārdam.

<<<

8. psalms
 
KAS IR CILVĒKS?..
 
2          Ak Kungs, mūsu Kungs,
            cik brīnišķīgs ir Tavs vārds visā pasaulē!
            Tu izcēli Savu varenību pār debesīm.
3          No bērnu un zīdaiņu mutes Tu sagādāji slavu
            par spīti Taviem pretiniekiem,
            lai savaldītu naidnieku un nīdēju.
4          Kad skatos Tavās debesīs, Tavu roku darbā,
            mēnesī un zvaigznēs, ko esi radījis –
5          Kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini?
            vai cilvēka bērns, ka Tu par viņu gādā?
 
6          Un Tu radīji viņu mazliet zemāku par eņģeļiem,
            ar cieņu un godu Tu viņu kronēji.
7          Tu devi viņam varu pār Saviem roku darbiem,
            to visu pakļāvi viņa kājām:
8          Visas avis un vēršus,
            kā arī lauku dzīvniekus;
9          Debesu putnus un jūras zivis,
            visus, kas staigā pa jūru tekām.
10         Ak Kungs, mūsu Kungs,
            cik brīnišķīgs ir Tavs vārds visā pasaulē!

<<<

9a. psalms
 
DIEVS TURĒJA TIESU...
 
2          Es cildināšu Tevi, Kungs, no visas savas sirds,
            es sludināšu visus Tavus brīnumus.
3          Es priecāšos Tevī un līksmošos,
            es dziedāšu Tavam vārdam, Visaugstais.
4          Jo mani ienaidnieki ir atkāpušies,
            tie sabruka un pazuda no Tava vaiga.
 
5          Jo Tu uzņēmies manu tiesu un manu lietu,
            Tu nosēdies tronī, taisnīgais Tiesnesi.
6          Tu norāji tautas, iznīcināji bezdievīgo,
            viņu vārdu Tu izdzēsi uz mūžiem.
7          Ienaidnieki sabruka, iedzīti mūžīgajā pazušanā;
            un pilsētas Tu sagrāvi; viņu piemiņa ir zudusi.
 
8          Bet Kungs pastāv mūžīgi,
            Viņš nostiprināja Savu troni tiesāšanai.
9          Un Viņš pats tiesās pasauli pēc taisnības,
            Viņš spriedīs tautām tiesu pēc vienlīdzības.
10         Un Kungs būs patvērums apspiestajam,
            īsts patvērums bēdu laikos.
11         Un cerēs uz Tevi tie, kas atzīst Tavu vārdu,
            jo Tu, Kungs, neatstāj tos, kas Tevi meklē.
 
12         Jel dziediet Kungam, kas mājo Sionā,
            daudziniet tautās Viņa darbus.
13         Jo, būdams asins atriebējs, Viņš tos pieminēja,
            nav aizmirsis Viņš nabagu vaimanas.
14         Apžēlojies par mani, Kungs; jel redzi spaidus,
            ko ciešu no saviem ienaidniekiem,
            jel izcel mani no nāves vārtiem,
15         lai es sludinātu visu Tavu slavu Sionas meitas vārtos
            un gavilētu Tavas palīdzības labad.
 
16         Pagāni nogrima bedrē, ko tie bija rakuši,
            cilpa, ko tie noslēpa, satvēra viņu kāju.
17         Kungs parādījās, Viņš sprieda tiesu;
            savu roku darbos ir sapinies grēcinieks.
 
18         Lai vācas atpakaļ uz elli grēcinieki,
            visi pagāni, kas aizmirsuši Dievu.
19         Jo nabags netiks aizmirsts uz visiem laikiem,
            sērdieņu uzticība ne mūžam nepaliks tukšā.
20         Jel celies, Kungs, lai cilvēks neuzkundzējas,
            lai pagāni tiek tiesāti Tava vaiga priekšā.
21         Iedves, Kungs, viņiem bailes,
            lai pagāni apzinās, ka viņi ir tikai cilvēki.

<<<

9b. psalms
 
KUNGS, KĀPĒC TU PASLĒPIES...
 
1          Kungs, kāpēc Tu stāvi tik tālu?
            Kādēļ Tu paslēpies bēdu laikos?
2          Kamēr bezdievis lepojas, nabags tiek mocīts,
            tiek sagūstīts ar viltu, ko tas izdomājis.
 
3          Jo grēcinieks lielās ar savu kārtību,
            un laupītājs zaimo un nievā Kungu.
4          Bezdievis prāta lepnībā saka:
            „Viņš jau nesodīs; Dieva nemaz nav!”
            Tik tā vien viņš domā.
5          Sekmīgi ir viņa ceļi katrā laikā;
            bet Tavi spriedumi stāv tālu prom no viņa prāta,
            viņš nicina visus savus pretiniekus.
6          Viņš saka savā sirdī: „Es nesvārstīšos,
            no paaudzes uz paaudzi nebūšu nelaimīgs”.
7          Viņa mute ir pilna ar lāstiem, krāpšanu un viltu,
            uz viņa mēles spaidi un spīdzināšana.
8          Viņš sēž paslēptuvē ciemu tuvumā
            un slepeni nokauj nevainīgo;
            viņa acis uzglūn nevarīgam.
9          Viņš glūn kā lauva noslēpies savā alā;
            viņš glūn, lai nolaupītu trūcīgo:
            viņš saķer trūcīgo un velk savā tīklā.
10         Ja viņš noliecas, nometas zemē,
            un nabagi krīt aiz viņa varmācības.
11         Savā sirdī viņš saka: „Dievs to aizmirsis,
            viņš novērš savu seju, viņš jau neredz nekad”.
 
12         Jel celies, Kungs Dievs, jel pacel savu roku!
            neatstāj nabagus aizmiršanā!
13         Kāpēc bezdievis nonievā Dievu,
            kāpēc viņš saka savā sirdī: „Viņš nesodīs?”
14         Bet Tu to redzi: Tu novēro spaidus un bēdas,
            lai ņemtu tās savās rokās.
            Tev tikai atvēlas nabags,
            bārenim palīgs Tu esi.
15         Satriec grēcinieka un ļaundara roku;
            Tu atriebsi viņa ļaunumu, tas vairs nepastāvēs.
 
16         Kungs ir Karalis mūžu mūžos,
            pagāni pazuda no Viņa zemes.
17         Nabagu ilgas Tu uzklausīji Kungs,
            Tu stiprināji viņu sirdi, tiem pievērsi ausi,
18         lai sargātu bāreņus un apspiesto tiesības,
            lai pasaulīgs cilvēks nekad vairs neiedvestu šausmas.

<<<

10. psalms
 
ES STEIDZOS PATVĒRUMĀ PIE KUNGA...
 
1          Es steidzos patvērumā pie Kunga;
            kā gan jūs varat teikt manai dvēselei:
            „Laidies uz kalnu kā putns!
2          Jo, redzi, grēcinieki uzvelk loku,
            tie liek savu bultu uz auklas,
            lai tumsā tās šautu uz taisnīgajiem sirdī.
3          Kad pamati ir sagrauti,
            ko gan spēj izdarīt taisnīgais?”
 
4          Kungs mājo Savā svētnīcā;
            Kungs – Viņa tronis ir debesīs.
            Viņa acis raugās uz leju,
            Viņa plakstiņi novēro cilvēku bērnus.
5          Kungs novēro taisnīgo un grēcinieku;
            to, kas mīl netaisnību, ienīst Viņa dvēsele.
6          Viņš nolies pār grēciniekiem degošas ogles un sēru,
            liesmains vējš būs viņu kausa daļa.
7          Jo Kungs ir taisnīgs, Viņš mīļo taisnību;
            taisnīgie redzēs Viņa Seju.

<<<

11. psalms
 
CILVĒKI VAIRS NEUZTICAS...
 
2          Palīdzi, Kungs, jo svētie izzūd,
            uzticība cilvēku vidū ir beigusies!
3          Ar liekulību katrs runā uz savu tuvāku,
            tie runā ar viltīgām lūpām un divkosīgu sirdi.
 
4          Izdeldēs Kungs visas viltīgās lūpas
            un lielīgo mēli,
5          Tos, kas saka: „Ar savu mēli mēs esam tik vareni;
            mūsu lūpas ir pār mums pašiem. Kas mums ir Kungs?”
 
6          „Pazemoto apspiešanas un nabagu vaimanu dēļ,
            nu es piecelšos”, saka Kungs.
            „Es sagādāšu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojas”.
 
7          Kunga runa ir teicami vārdi,
            pārbaudīts sidrabs, atšķirts no zemes, septiņkārt šķīstīts.
8          Tu, Kungs, mūs uzturēsi,
            Tu mūs pasargāsi no šīs paaudzes uz mūžiem.
9          Bezdievji staigā visapkārt,
            un visnevērtīgākie ļaudis uzpūšas.

<<<

12. psalms
 
CIK ILGI VĒL, KUNGS...
 
2          Cik ilgi vēl, Kungs? Vai mani pavisam aizmirsīsi?
            Cik ilgi vēl slēpsi Savu seju no manis?
3          Cik ilgi vēl cietīšu sāpes savā dvēselē
            un skumjas savā sirdī ik dienas?
4          Cik ilgi mans ienaidnieks dižosies pār mani?
            Jel paskaties, uzklausi mani, Kungs, mans Dievs!
 
5          Apgaismo manas acis, lai es neaizmigtu nāvē,
            lai mans ienaidnieks neteiktu: „Es viņu pievarēju!”
6          Lai mani pretinieki negavilē, ka esmu sabrucis,
            jo es paļāvos uz Tavu žēlsirdību.
            Lai gavilē mana sirds par Tavu palīdzību;
            es dziedāšu Kungam, kas darīja man labu.

<<<

13. psalms
 
„DIEVA NAV”...
 
1          Neprātīgais saka savā sirdī:
            „Dieva nav!”
            Tie ir samaitāti, izdarīja šausmīgus darbus;
            nav neviena, kas darītu labu.
2          Kungs raugās no debesīm uz cilvēku bērniem,
            lai redzētu, vai ir kāds,
            kas būtu saprātīgs un meklētu Dievu.
3          Bet visi reizē ir paklīduši, ir sagandēti:
            nav neviena, kas darītu labu,
            nav it neviena!
 
4          Vai tad visi, kas dara ļaunu, nenāks pie saprāta,
            kas aprij manu tautu, kas ēd to kā maizi?
            Viņi nepiesauca Kungu.
5          Bet reiz tie trīcēs bailēs,
            jo Dievs ir ar taisnīgo cilti.
6          Trūcīgā nodomu jūs gribat izjaukt,
            bet Kungs ir viņa patvērums.
7          Kaut no Sionas nāktu Izraeļa pestīšana!
            Kad Kungs būs pārgrozījis Savas tautas likteni,
            tad gailēs Jēkabs un priecāsies Izraelis.

<<<

14. psalms
 
KAS MITINĀSIES TAVĀ TELTĪ...
 
1          Kungs, kas mitināsies Tavā teltī,
            kas mājos uz Tava svētā kalna?
 
2          Tas, kas dzīvo bez traipa un dara taisnību,
            un tikli domā savā sirdī,
3          kas neaprunā ar savu mēli;
            kas nedara ļaunu savam tuvākam,
            un nesagādā kaunu savam kaimiņam;
4          Kas uzskata par nicināmu bezgodi,
            bet godina tos, kas bīstas Kunga;
5          Kas zvērestu nelauž, kaut pašam rodas zaudējums,
            un savu naudu neaizdod augļošanai,
            nedz pieņem dāvanas pret nevainīgo.
 
6          Kas to dara,
            tas nesabruks mūžam.

<<<

15. psalms
 
DIEVS, MANS VIENĪGAIS LABUMS...
 
1          Pasargi mani, Dievs, jo steidzos patvērumā pie Tevis,
2          un es saku Kungam: „Tu esi mans Kungs,
            bez Tevis man nav labuma.”
3          Cik brīnumainu radīja Viņš visu manu mīlestību
            uz svētajiem, kas mājo Viņa zemē!
4          Tik vairo savas sāpes tie,
            kas seko svešiem dieviem.
            Es neizliešu viņu upuru asinis,
            nedz izsacīšu viņu vārdus ar savām lūpām.
5          Kungs ir mana mantojuma un mana kausa daļa,
            Tu esi tas, kas turi manu likteni.
6          Laimesti krita man jo mīļi,
            un mans mantojums man ļoti patīk.

7          Es slavēju Kungu, ka Viņš man deva padomu,
            ka mana sirds pat naktī dod man atgādinājumus.
8          Es turu Kungu vienmēr savu acu priekšā,
            jo Viņš pie manas labās rokas, es nešaubīšos.
9          Tādēļ mana sirds priecājas un mana dvēsele gavilē,
            pat arī mana miesa dusēs drošībā,
10         Jo manu dvēseli Tu neatstāsi pazemē,
            Tu nepieļausi redzēt trūdēšanu savam svētajam.
11         Tu rādīsi man dzīvības ceļu,
            prieka bagātību pie Tevis
            un līksmību pie Tavas labās rokas mūžīgi.

<<<

16. psalms
 
PASARGI MANI KĀ SAVU ACURAUGU...
 
1          Klausi, Kungs, taisnīgo lietu; ievēro manas žēlas!
            uztver ausīs manu lūgšanu,
            kas nenāk no viltīgām lūpām.
2          No Tava skatiena lai nāk spriedums par mani,
            Tavas acis redz to, kas ir taisnīgs.
3          Ja Tu izmeklē manu sirdi,
            ja apmeklē mani naktī,
            ja ugunī mani pārbaudi –
            Tu manī neatradīsi netaisnības.
4          Mana mute nav izdarījusi pārkāpumu pēc cilvēku parašas,
            pēc Tavu lūpu vārdiem esmu ievērojis likuma ceļus.
5          Uz Tavām tekām stingri turējās mani soļi,
            manas kājas neļodzījās.
 
6          Es Tevi piesaucu, jo mani Tu uzklausīsi, Dievs;
            pievērs man Savas ausis, klausies manos vārdos.
7          Parādi Savu brīnumaino žēlsirdību,
            Tu, kas glāb no pretiniekiem tos,
            kas steidzas patvērumā pie Tavas labās rokas.
8          Pasargi mani kā acuraugu,
            zem Savu spārnu ēnas paslēp mani
9          no grēciniekiem, kas rīkojas ar mani varmācīgi.
            Mani ienaidnieki aplenc mani ar niknumu,
10         savu rupjo sirdi tie aizslēdz,
            ar savu muti tie runā lepni.
11         Jau viņu soļi mani aplenc,
            tie vērš savas acis uz mani, lai mani notriektu zemē,
12         Tie līdzinās lauvai, kas kāro pēc laupījuma,
            un jaunam lauvēnam, kas uzglūn no slēptuves.
 
13         Jel piecelies, Kungs, steidzies tam pretī, triec viņu zemē,
            ar Savu zobenu glāb manu dvēseli no grēcinieka,
14         ar Savu roku no cilvēkiem, ak Kungs,
            no cilvēkiem, kuru daļa ir šī dzīve,
            un kuru vēderu Tu piepildi ar saviem labumiem,
            kuru dēli tiek paēdināti, un kas tiem paliek pāri,
            tie atstāj saviem mazuļiem.
15         Bet es redzēšu taisnībā Tavu seju,
            un, uzmodies, manas alkas remdēs skatīšanās Tevī.

<<<

17. psalms
 
ES MĪLU TEVI, KUNGS, MANS STIPRUMS...
 
2          Es mīlu Tevi, Kungs, mans stiprums,
3          Kungs, mana klints, mana pils, mans atbrīvotājs.
            Mans Dievs, klints radze, uz kuras es meklēju patvērumu,
            mans vairogs, manas pestīšanas rags, mans aizsargs.
4          Es piesaukšu slavējamo Kungu,
            un no saviem ienaidniekiem būšu glābts.
 
5          Mani apņēma nāves viļņi,
            un bīstamas straumes šausmināja mani;
6          Elles cilpas apvija mani,
            nāves virves uzbruka man.
7          Savās bēdās es piesaucu Kungu,
            un stiprā balsī es saucu uz savu Dievu.
            Un Viņš dzirdēja Savā svētnīcā manu balsi,
            un mans sauciens nāca Viņa ausīs.
 
8          Un zeme tika satricināta, un tā nodrebēja,
            kalnu pamati sagrīļojās
            un tika sadragāti, jo Viņš dega dusmās.
9          No Viņa nāsīm pacēlās dūmi,
            un iznīcinātāja uguns no Viņa mutes,
            viņa kvēlošās ogles.
10         Un Viņš nolieca debesis un nokāpa lejā,
            un tumši mākoņi bij' zem Viņa kājām.
11         Un Viņu nesa ķerubs un viņš lidoja,
            un nesās uz vēja spārniem.
12         Viņš uzģērba tumsu kā aizsegu.
            kā apsegu tumšu ūdeni un biezus mākoņus.
13         No zibens Viņa sejā
            aizdegās ugunīgas ogles.
14         Un iedārdējās Kungs no debesīm,
            un Visaugstais lika atskanēt Savai balsij,
15         Un Viņš izšāva Savas bultas un tos izkaisīja,
            un ar daudz zibeņiem tos notrieca zemē.
16         Un parādījās jūras gultnes,
            un atklājās pasaules pamati
            aiz Kunga dārdoņas,
            aiz Viņa dusmības gara dvesmas.
17         Viņš izstiepa roku no augstuma, satvēra mani,
            izvilka mani no lielajiem ūdeņiem.
18         Viņš izglāba mani no mana visstiprākā ienaidnieka,
            un no maniem nīdējiem, kas bija par mani stiprāki.
19         Tie uzmācās man neveiksmju dienā,
            bet Kungs kļuva mans aizsargs,
20         izglāba mani, jo Viņš mani mīl.
 
21         Kungs algoja mani pēc manas taisnības,
            Viņš atlīdzināja man pēc manu roku tīrības.
22         Jo es ievēroju Kunga ceļus
            un grēkodams neatkājos no sava Dieva,
23         Jo visas Viņa pavēles es turēju acu priekšā,
            un Viņa rīkojumus neatstūmu no sevis,
24         Bet biju nevainojams Viņa priekšā,
            un no vainas izsargājos.
25         Un Kungs mani algoja pēc manas taisnības,
            pēc manu roku tīrības Viņa acu priekšā.
26         Pret svētbijīgo vīru Tu parādies svētbijīgs,
            pret krietno Tu rīkojies krietni,
27         pret tiklo Tu rādi sevi tiklu,
            pret izmanīgo Tu atklājies saprātīgs.
28         Jo Tu izpestī zemīgo tautu,
            bet lepnīgās acis Tu satriec.
29         Jo Tu, Kungs, liec spīdēt manai gaismai;
            mans Dievs, Tu apgaismo manu tumsu.
30         Jo ar Tevi es metos ienaidnieku rindās,
            un ar sava Dieva palīdzību es lecu pāri mūrim.
31         Dieva ceļš ir nevainojams,
            Kunga runa ir pārbaudīta ugunī;
            Viņš ir vairogs visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa.
 
32         Kas gan ir Dievs, ja ne Kungs?
            vai kas gan ir klints, ja ne mūsu Dievs?
33         Dievs, kas mani apjoza ar drosmi
            un pilnvērtīgu darīja manu ceļu,
34         Kas ātras darīja manas kājas kā briežu kājas,
            un novietoja mani augstumos,
35         kas vingrināja manas rokas cīņai,
            un manus dilbus vara loka uzvilkšanai.
 
36         Tu devi man savu glābēju vairogu,
            un Tava labā roka mani turēja uz kājām,
            un Tava rūpība padarīja mani diženu.
37         Plašu iztaisīji ceļu maniem soļiem,
            un manas kājas neļodzījās.
38         Es vajāju savus ienaidniekus un tos notvēru,
            es neatgriezos, kamēr tos nesatriecu.
39         Es satriecu viņus, tie nespēja vairs piecelties;
            tie krita zem manām kājām.
 
40         Un Tu apjozi mani ar drosmi cīņai
            un nolieci manus pretiniekus zem manis,
41         Un maniem ienaidniekiem Tu liki aizbēgt,
            un tos, kas mani ienīda, pazudināji.
42         Tie kliedza uz Kungu, bet Viņš tos neklausīja,
            tomēr nebija neviena, kas tos glābtu;
43         Un es tos iztrenkāju kā vēja dzītus putekļus,
            es saminu tos kā ielas dubļus.
44         Tu mani izrāvi no tautas kautiņiem,
            par tautu virsaiti iecēli mani.
            Tauta, ko es nepazinu, kalpoja man.
45         Pie pirmās dzirdēšanas tā klausīja mani;
            svešinieki glaimoja man,
46         Svešinieki nobālēja, tie iznāca trīcēdami
            no savu piļu cietokšņiem.
47         Lai dzīvo Kungs, un slavēta lai ir mana Klints,
            un slavas dziesmām lai ir cildināts Dievs, mans Pestītājs,
48         Dievs, kas deva man atriebību
            un pakļāva man tautas;
49         Kas mani atbrīvoji no maniem ienaidniekiem,
            un pacēli mani pār tiem, kas pretojās man,
            no varmācīgā vīra Tu izglābi mani.
50         Tādēļ es cildināšu Tevi, Kungs, tautu priekšā
            un Tavam vārdam dziedāšu dziesmu:
51         Kas devi lielas uzvaras savam karalim
            un parādīji žēlsirdību savam svaidītajam,
            Dāvidam un viņa bērniem mūžīgi.

<<<

18. psalms

DEBESIS DAUDZINA...
 
2          Debesis daudzina Dieva godu,
            un Viņa roku darbu sludina debesu jums.
3          Diena dienai to skandina,
            un nakts izpauž to naktij.
4          Tie nav vārdi un tās nav runas,
            kuru balss nebūtu sadzirdama:
5          Visā pasaulē iziet viņu skaņa,
            un līdz pasaules robežām viņu vārdi.
 
6          Tur Viņš uzcēla savu telti saulei,
            kas cēli kā līgava iziet no savas istabas,
            tā līksmo kā milze skrejot savu ceļu.
7          No vienas debess malas tā sāk savu gaitu,
            un met savu loku līdz otrai debess malai,
            neviens no viņas svelmes nevar izbēgt.
 
8          Kunga likums ir pilnīgs, tas atspirdzina dvēseli;
            Kunga pavēle ir noteikta, tā pamāca nezinātāju;
9          Kunga pavēles ir taisnīgas, tās iepriecina sirdi;
            Kunga bauslis ir skaidrs, tas apgaismo acis.
10         Kunga bīšanās ir tīra, tā paliek uz mūžiem;
            Kunga spriedumi ir patiesi, tie visi kopā ir taisnīgi;
11         Daudz vairāk iekārojami nekā zelts un tīrzelta daudzums
            un saldāki par medu un medus šūnu sulu.
 
12         Kaut arī Tavs kalps tos cenšas ievērot,
            to pildīšanā viņš ir visai čakls,
13         Tomēr kas gan pamana kļūdas?
            No vainām, kas man nav zināmas, šķīsti mani.
14         Arī no lepnības pasargi savu kalpu,
            lai tā nevaldītu manī.
            Tad būšu es bez vainas
            un tīrs no liela pārkāpuma.
15         Lai Tev ir patīkami manas mutes vārdi
            un manas sirds pārdomas Tavā priekšā,
            Kungs, mana Klints un mans Pestītājs.

<<<

19. psalms

KUNGS, PIEŠĶIR UZVARU KARALIM…
 
2        Lai Kungs tevi uzklausa bēdu dienā,
          lai tevi sargā Jēkaba Dieva vārds!
3        Lai Viņš sūta tev palīdzību no Svētnīcas,
          un no Siona lai atbalsta tevi!
4        Lai Viņš piemin visas tavas upurdāvanas,
          un patīkams Viņam lai ir tavs dedzināmais upuris.
5        Lai tev Viņš piešķir, ko vien vēlas tava sirds,
          un piepilda jebkuru tavu nodomu.
6        Lai priecājamies par tavu uzvaru,
          un mūsu Dieva vārdā lai paceļam karogus;
          lai piepilda Kungs visus tavus lūgumus!
7        Jau uzzināju, ka Kungs ir piešķīris uzvaru savam svaidītajam,
          ka no savām svētajām debesīm Viņš to ir izklausījis
          savas labās rokas uzvarētājā spēkā.
8        Tie tur ir stipri ar ratiem, un šie te ar zirgiem,
          bet mūsu stiprums ir Kunga, mūsu Dieva, vārdā.
9        Viņi sabruka un pakrita,
          bet mēs stāvam un paliekam.
10       Kungs, piešķir uzvaru karalim
          un izklausi mūs ik dienu, kad mēs piesaucam Tevi!  

<<<

20. psalms

KARALIS PRIECĀJAS…
 
2          Kungs, par Tavu varenību priecājas karalis,
            un par Tavu palīdzību, cik varen tas līksmojas!
3          Tu esi piepildījis viņu sirds ilgas,
            un viņa lūpu lūgšanu Tu neatmeti.
4          Jo Tu nāci tam pretī ar svētību un laimi,
            tīra zelta kroni tam uzliki galvā.
5          Viņš lūdza no Tevis dzīvību,
            Tu devi tam dienu ilgumu uz mūžu mūžiem.
6          Aiz Tavas palīdzības liels ir viņa gods,
            augstību un krāšņumu Tu noliki uz viņa.
7          Tiešām Tu viņu padarīji par svētību uz mūžiem,
            bagātīgu prieku tam sniedzi Sava vaiga priekšā,
8          Jo karalis paļaujas uz Kungu,
            un Visaugstā žēlastības dēļ tas negrīļosies.
9          Lai nāk Tava roka pār visiem Taviem ienaidniekiem,
            lai Tava labā roka atrod Tavus nīdējus.
10         Novieto viņus kā uguns krāsnī,
            kad reiz parādīsies Tava seja.
            Lai Kungs Savās dusmās iznīcina viņus,
            un uguns lai aprij viņus.
11         Viņu bērnus izskaud no zemes virsas
            un viņu dzimumu no cilvēku vidus.
12         Ja tie arī draudētu Tev ar ļaunu,
            un nopūlētos ar viltu, tie neuzvarēs.
13         Jo Tu liksi viņiem bēgt,
            un uzvilksi loku pret viņu vaigu.
14         Jel piecelies, Kungs, Savā varenībā!
            Mēs apdziedāsim un cildināsim Tavu stiprumu.

<<<

21. psalms

MANS DIEVS, MANS DIEVS, KĀPĒC ESI MANI ATSTĀJIS?..

2          Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc esi mani atstājis?
           Tu esi tik tālu no lūgšanām, no mana kliedziena vārdiem.
3          Mans Dievs, es saucu dienā, un Tu neizklausi,
            un naktī, un Tu neievēro mani.
4          Tomēr Tu mājo svētnīcā,
            Izraeļa slava.
5          Uz Tevi jau cerēja mūsu tēvi,
            tie cerēja, un Tu tos atbrīvoji;
6          tie sauca uz Tevi, un tika izglābti;
            uz Tevi tie cerēja un nepalika kaunā.
7          Bet es esmu tārps, nevis cilvēks,
            cilvēku apsmiets un ļaužu nīsts.
8          Visi, kas mani redz, mani izsmej,
            tie saviebj lūpas, krata galvu:
9          “Viņš paļāvās uz Kungu; lai Tas atbrīvo viņu,
            lai Tas izglābj viņu, ja Tas viņu mīl!”
10         Taču Tu izvedi mani no mātes miesām,
            nodrošināji mani pie manas mātes krūtīm.
11         Tev esmu padots jau no dzimšanas,
            no manas mātes miesām Tu esi mans Dievs.
12         Nestāvi tik tālu no manis, jo es ciešu bēdas.
            Esi tuvumā, jo nav neviena palīga.
 
13         Daudzi vērši ir apstājuši mani,
            Bazanas sumbri ielenkuši mani.
14         Tie atver savus purnus pret mani
            kā plēsīgs un rūcošs lauva.
15         Kā izliets ūdens es esmu,
            un visi mani kauli ir izļodzīti;
            kā vasks ir kļuvusi mana sirds,
            tā izkūst manās iekšās.
16         Mana rīkle izkaltusi kā suķe,
            mana mēle līp pie manām aukslējām,
            Tu esi mani novedis līdz nāves putekļiem.
17         Tiešām daudzi suņi stāv ap mani,
            ļaundaru bars ir mani aplencis.
            Tie pārdūra manas rokas un manas kājas,
18         Es varu saskaitīt visus savus kaulus.
            Bet viņi uzlūko, un mani redzot tīksminās;
19         Tie sadala savā starpā manas drēbes
            un izlozei kauliņus met par manu apģērbu.
20         Bet Tu, Kungs, neesi no manis tālu,
            mans atbalsts, steidzies man palīgā.
21         Glāb manu dvēseli no zobena
            un no suņa varas manu dzīvību.
22         Izpestī mani no lauvas rīkles,
            un mani, nabagu, no bifeļu ragiem.
 
23         Es paudīšu Tavu vārdu saviem brāļiem,
            sapulces vidū es slavēšu Tevi.
24         “Slavējiet Kungu jūs, kas Viņa bīstaties!
            visi Jēkaba bērni, cildiniet Viņu
            un bīstieties Viņa visi Izraeļa pēcnācēji!
25         Jo Viņš ar riebumu nesmādē nabaga postu,
            nedz paslēpj no viņa Savu vaigu,
            un kad tas piesauca Viņu, to paklausīja”.
26         No Tevis nāk mana slavēšana lielajā sapulcē,
            es izpildīšu savus solījumus to priekšā, kas Viņa bīstas.
27         Nabagi ēdīs un būs paēduši,
            un slavēs Kungu tie, kas Viņu meklē:
            “Lai dzīvo jūsu sirdis mūžīgi!”
28         To pieminēs un atgriezīsies pie Kunga visas zemes malas,
            un Viņa priekšā zemosies visas tautu ciltis.
29         Jo Kungam pieder valstība,
            un Viņš pats ir tautu Valdnieks.
30         Viņu vienīgo pielūgs visi, kas atdusas zemē,
            Viņa priekšā zemosies visi, kas nolaižas pīšļos,
            Un mana dvēsele dzīvos Viņam,
31         mani pēcnācēji kalpos Viņam,
            tie stāstīs par Kungu nākamām paaudzēm,
32         Un sludinās Viņa taisnību tautai, kas vēl dzims,
            “Ko darījis Kungs”.

<<<

22. psalms

KUNGS MANI GANA…
 
1          Kungs mani gana: man netrūkst nekā;
2          Viņš mani guldina zaļojošās ganībās.
            Pie ūdeņiem noved, kur mieru es rodu;
3          Viņš atspirdzina manu dvēseli.
            Viņš mani vada pa taisnām tekām
            Savam vārdam par godu.
4          Kaut arī staigāšu tumsības lieknē,
            es nebīšos ļauna, jo Tu esi pie manis.
            Tava rīkste un Tavs spieķis,
            tie mani remdina.
5          Tu man uzklāj mielasta galdu
            manu pretinieku acu priekšā;
            ar eļļu Tu apsvaidi manu galvu;
            līdz malām pilns ir mans biķeris.
6          Labvēlība un žēlastība man seko
            visās manas dzīves dienās,
            un es mājošu Kunga namā
            uz laiku laikiem.

<<<

23. psalms

KAS IR TAS GODĪBAS KARALIS?..
 
1          Kunga ir zeme un kas vien to aizpilda,
            zemes lode un tie, kas to apdzīvo.
2          Jo Viņš ir dibinājis to virs jūrām,
            un virs straumēm nostiprinājis.
 
3          Kas gan uzkāps Kunga kalnā,
            vai kas stāvēs Viņa svētajā vietā?
4          Tas, kam ir nevainīgas rokas un skaidra sirds,
            kas savu prātu nevērsa uz tukšām lietām,
            nedz ar viltību zvērēja savam tuvākam.
5          Tas saņems svētību no Kunga
            un algu no Dieva, sava Pestītāja.
6          Šī ir tā paaudze, kas Viņu meklē,
            kas meklē Jēkaba Dieva vaigu.
 
7          Jūs, vārti, paceliet savas galvas,
            pacelieties jūs, sensenās durvis,
            lai varētu ieiet godības Karalis.
8          “Kas tad ir šis godības Karalis?”
            “Stiprais un varenais Kungs,
            cīņā varenais Kungs”.
9          Jūs, vārti, paceliet savas galvas,
            pacelieties jūs, sensenās durvis,
            lai varētu ieiet godības Karalis.
10        “Kas tad ir šis godības Karalis?”
            “Pats kara pulku Kungs,
            Tas ir šis godības Karalis”.

<<<

24. psalms

PIE TEVIS ES PACEĻU SAVU DVĒSELI…
 
1          Pie Tevis es paceļu savu dvēseli, ak Kungs, mans Dievs.
2          Uz Tevi es paļaujos, neatstāj mani kaunā!
            Par mani lai nelīksmo mani ienaidnieki!
3          Jo visi, kas cer uz Tevi, nenonāks kaunā;
            kaunināti tiks gan tie,
            kas neapdomīgi lauž uzticību.
 
4          Kungs, rādi man Tavus ceļus,
            un māci man pazīt Tavas tekas.
5          Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani,
            jo Tu esi Dievs, mans Pestītājs;
            un es ceru vienmēr uz Tevi.
6          Kungs, piemini Savu daudzkārtējo apžēlošanos,
            un Savus žēlsirdības darbus, kas zināmi kopš mūžiem.
7          Nepiemini manas jaunības grēkus un manus noziegumus;
            piemini mani saskaņā ar Savu žēlsirdību,
            aiz Savas labsirdības, Kungs.
 
8          Labs un taisnīgs ir Kungs:
            tādēļ Viņš iemāca grēciniekiem ceļu.
9          Pazemīgos Viņš vada taisnībā,
            pazemīgajiem Viņš māca Savu ceļu.
10        Visas Kunga tekas ir žēlastība un uzticība
            tiem, kas ievēro Viņa derību un baušļus.
11        Kungs, Sava vārda dēļ
            Tu piedosi manu grēku, jo tas ir visai liels.
12        Kas ir tas vīrs, kas bīstas Kunga?
            Viņš māca tam ceļu, kāds tam jāizvēlas.
13        Viņš pats dzīvos vienos labumos,
            un viņa pēcnācējiem piederēs zeme.
14        Kungs ir draudzīgs tiem, kas Viņa bīstas,
            un Viņš atklāj tiem Savu derību.
15        Manas acis vienmēr raugās uz Kungu,
            jo Viņš izrauj manas kājas no cilpas.
 
16        Jel paskaties uz mani un apžēlojies par mani,
            jo esmu vientulīgs un nožēlojams.
17        Jel atvieglini manas sirds spaidus
            un izglāb mani no manām bailēm.
18        Jel uzlūko manu postu un manus grūtumus,
            un atlaid visus manus noziegumus.
19        Paskaties uz maniem ienaidniekiem: jo to ir daudz,
            un ar brāzmīgu naidu tie mani ienīst.
20        Sargi manu dvēseli un izglāb mani,
            lai es netaptu apkaunots par to, ka patvēros pie Tevis.
21        Lai mani sarga nevainība un godīgums,
            jo es ceru uz Tevi, Kungs.
22        Jel atbrīvo, Dievs, Izraeli
            no visiem viņa spaidiem!

<<<

25. psalms

DOD MAN ATKAL TIESĪBAS, KUNGS...
 
1          Dod man atkal tiesības, Kungs,
            jo es dzīvoju savā nevainībā,
            un, paļāvībā uz Kungu, es nesvārstījos.
2          Izpēti mani, Kungs, un pārbaudi mani;
            izmeklē manas nieres un manu sirdi.
 
3          Jo Tava laipnība ir manu acu priekšā,
            un es dzīvoju Tavā patiesībā.
4          Es nesēdu kopā ar ļaunajiem vīriem,
            un nesatiekos ar viltīgajiem.
5          Es nīstu ļaundaru sanāksmi,
            un kopā ar bezdievjiem es nesēdu.
6          Es mazgāju nevainībā savas rokas
            un eju apkārt Tavam altārim, Kungs,
7          lai atklāti sludinātu Tavu slavu
            un stāstītu visus Tavus brīnumdarbus.
8          Kungs, es mīlu Tava nama mājokli,
            un Tava krāšņuma telts vietu.
 
9          Neaizvāc manu dvēseli kopā ar grēciniekiem,
            un manu dzīvību ar asiņu vīriem,
10         kuru rokās ir noziedzība,
            un kuru labā roka ir pilna ar kukuļiem.
11         Bet es dzīvoju savā nevainībā;
            atpestī mani un apžēlojies par mani.
12         Mana kāja stāv uz līdzena ceļa,
            sanāksmēs es slavēšu Kungu.

<<<

26. psalms

TIK VIENU LIETU ES LŪDZU NO KUNGA…
 
1          Kungs mana gaisma un mana pestīšana:
            no kā gan es bīšos?
            Kungs ir manas dzīves aizsardzība: 
            kura priekšā gan trīcēšu?
2          Kad ļaunie man uzbrūk, lai aprītu mani,
            mani pretinieki un ienaidnieki - tie gāžas un krīt.
3          Kaut kara pulki nostātos pret mani,
            tak nebaidīsies mana sirds;
            kaut saceltos pret mani karš,
            es tomēr uzticos.
 
4          Tik vienu lietu es lūdzu no Kunga; tik šo es vēlos:
            ka varētu dzīvot Kunga namā visas manas dzīves dienas,
            lai baudītu Dieva tīkamību,
            un skatītu Viņa svētnīcu.
5          Jo nebaltā dienā Viņš paslēps mani savā teltī,
            Viņš mani noslēps Savas telts kaktiņā,
            un uzcels mani uz klints.
6          Jau tagad paceļas mana galva
            pār ienaidniekiem, kas stāv ap mani.
            Un es sniegšu prieka upurus Viņa teltī,
            es dziedāšu un spēlēšu Kungam.
 
7          Klausi, Kungs, manu balsi, kad es saucu,
            apžēlojies par mani un uzklausi mani.
8          Ar Tevi runā mana sirds: Tevi meklē mana seja;
            es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.
9          Nenoslēp man Savu seju,
            neatstum dusmās savu kalpu.
            Tu esi mans palīgs, neatmet mani,
            un neatstāj mani, Dievs, mans Glābējs.
10         Kaut mani atstātu mans tēvs un mana māte,
            tad tomēr Kungs mani uzņems.
 
11         Māci man, Kungs, Savu ceļu
            un vadi mani pa līdzenu taku
            par spīti maniem ienaidniekiem.
12         Nenodod mani manu naidnieku iegribai,
            jo melu liecinieki sacēlās pret mani,
            un tie kāro pēc varas darbiem.
13         Es ticu, ka redzēšu Kunga labumus dzīvajo zemē.
14         Jel gaidi Kungu, esi stiprs,
            un lai spēcinās tava sirds,
            un gaidi Kungu.

<<<

27. psalms

MANA LŪDZĒJA BALSS...
 
1          Tevi, Kungs, es piesaucu;
            Mana Klints, jel neesi nedzirdīgs pret mani,
            lai es, ja mani Tu neuzklausīsi, nekļūtu līdzīgs tiem, kas nolaižas bedrē.
2          Jel klausi manu lūdzēja balsi, kad piesaucu Tevi,
            kad paceļu savas rokas uz Tavu svēto templi.
3          Neaizvāc mani kopā ar grēciniekiem
            un ļauna darītājiem,
            kas runā par mieru ar saviem tuvākiem,
            bet sirdī tiem ir ļaunums.
4          Jel atlīdzini viņiem saskaņā ar viņu darbiem,
            un saskaņā ar viņu noziegumu ļaunumu.
            Pēc viņu roku darbiem atlīdzini viņiem,
            pēc viņu pašu darbiem atmaksā.
5          Jo viņi neievēro Kunga darbus un Viņa roku veikumu,
            lai Viņš tos iznīcina un tos vairs neatjauno.
 
6          Lai slavēts Kungs, jo manas gaužās lūgšanas balsi
            Viņš klausīja,
7          Kungs, mans stiprums un mans vairogs!
            Uz Viņu paļāvās mana sirds, un saņēma palīdzību;
            tādēļ gavilē mana sirds, un slavēju Viņu ar savu dziesmu.
 
8          Kungs ir Savas tautas stiprums,
            un pestīšanas aizsargs Savam svaidītajam,
9          Jel glāb Savu tautu un svētī Savu mantojumu,
            un gani viņus, un nes viņus mūžīgi.

<<<

28. psalms

KUNGA BALSS…
 
1          Atdodiet Kungam, jūs, Dieva dēli,
            atdodiet Kungam godu un varu!
2          Atdodiet Kungam Viņa vārda godu,
            pielūdziet Kungu svētajā rotā!
 
3          Kunga balss virs ūdeņiem!
            Savā majestātē Dievs iedārdējās:
            Kungs virs plašajiem ūdeņiem!
4          Kunga balss ar varenību!
            Kunga balss ar diženību!
5          Kunga balss salauž ciedra kokus,
            Kungs salauž Libanas ciedrus,
6          Liek Libanam lēkāt it kā teļam
            un Sarionam kā vērsēnam.
7          Kunga balss izraisa ugunīgas liesmas,
            Kunga balss satricina tuksnesi;
8          Kungs satricina Kades tuksnesi.
9          Kunga balss sagriež ozolus un nomizo mežus.
            Un Viņa templī visi tad sauc: slava!
 
10         Kungs sēd Savā tronī virs paliem,
            Kungs sēdēs kā karalis mūžīgi.
11         Kungs piešķirs savai tautai stiprumu;
            Kungs svētīs Savu tautu ar mieru.

<<<

29. psalms

NO PAZEMES TU MANI IZVEDI…
 
2          Es slavēšu Tevi, Kungs, jo Tu mani atbrīvoji,
            un maniem ienaidniekiem Tu neļāvi priecāties par mani.
3          Kungs, mans Dievs, es saucu Tevi,
            un Tu mani izdziedināji.
4          Kungs, Tu izvedi manu dvēseli no pazemes,
            Tu mani pasargāji no tiem, kas nokāpj kapā.
5          Jel dziediet Kungam, jūs, Viņa svētie,
            un pateicieties Viņa svētajam vārdam.
6          Jo Viņa dusmas pastāv tikai mirkli,
            bet Viņa labvēlība visu dzīvi.
            Vakarā nāk raudas,
            bet rītā - gaviles.
 
7          Bet es teicu savā paļāvībā:
            “Mūžam es netikšu satricināts!”
8          Kungs, Tu Savā labvēlībā piešķīri man godu un varenību,
            bet kad Tu paslēpi Savu vaigu, es nonācu apmulsumā.
9          Es saucu uz Tevi, Kungs,
            uz izlūdzos sava Dieva žēlsirdību:
10        “Kāds labums Tev ir no manām asinīm,
            no manas nokāpšanas kapā?
            Vai gan putekļi slavēs Tevi,
            vai tie daudzinās Tavu uzticību?”
11         Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani!
            Kungs, esi mans palīgs!
 
12         Manas vaimanas Tu pārvērti man rotaļā,
            Tu izraisīji manu gandarības maisu
            un apjozi mani ar prieku,
13         lai dziedātu Tev mana dvēsele un nekad neapklustu,
            Kungs, mans Dievs, es slavēšu Tevi mūžīgi.

<<<

30. psalms

TAVĀS ROKĀS, KUNGS, ES NOVĒLU SAVU GARU...

2        Pie Tevis, Kungs, es steidzos, lai mūžam es nenonāktu kaunā.
          Savā taisnībā atbrīvo mani!
3        Pievērs man savu ausi,
          jel steidzies mani izglābt!
          Esi man patvēruma klints,
          varens cietoksnis, kas mani glābtu.
4        Jo Tu esi mana klints un mana pils,
          un Sava vārda dēļ ved un vadi mani.
5        Jel izvelc mani no tīkla, ko tie manis dēļ paslēpuši,
          jo Tu esi mans patvērums.
6        Tavās rokās es novēlu savu garu:
          Tu izglābsi mani, Kungs, Tu uzticīgais Dievs!
7        Tu ienīsti tos, kas godina iznīcīgus elkus;
          es turpretim paļaujos uz Kungu.
8        Es gavilēšu un priecāšos par Tavu apžēlošanos,
          jo Tu uzlūkoji manu postu,
          Tu palīdzēji spaidos manai dvēselei
9        un nenodevi mani ienaidnieka rokās,
          bet nostādīji manas kājas ērtā plašumā.
 
10       Jel apžēlojies par mani, Kungs, jo esmu spaidos:
          aiz bēdām novārgst manas acis, mana dvēsele un mana miesa.
11       Jo manu dzīvi saēd raizes
          un manus gadus nopūtas.
          Mans stiprums sabrūk skumībā,
          un mani kauli ir sadiluši.
12       Visiem saviem ienaidniekiem esmu kļuvis par izsmieklu,
          maniem kaimiņiem par zaimu, un maniem paziņām par biedēkli.
          Kas mani redz uz ielas, bēg prom no manis,
13       Sirdis mani aizmirsušas kā mironi;
          esmu kļuvis līdzīgs sadauzītam traukam.
14       Jo es dzirdēju daudzu čukstēšanu - visapkārt ir šausmas!
          Tie pulcējās ar derību pret mani un nozvērējās atņemt man dzīvību.
15       Bet es paļaujos uz Tevi, Kungs;
          es saku: Tu esi mans Dievs!
16       Tavās rokās ir mans liktenis;
          jel glāb mani no manu ienaidnieku un vajātāju rokām!
17       Savu laipno seju rādi savam kalpam,
          glāb mani savā žēlsirdībā.
18       Kungs, neatstāj mani kaunā, jo es piesaucu Tevi;
          bet lai tiek apkaunoti bezdievji,
          lai apklust viņi, aizdzīti uz elli.
19       Lai mēmas kļūst reiz meļu lūpas,
          kas nekaunīgi runā pret taisnīgo ar lepnību un nievām.
 
20       Cik liela, Kungs, ir Tava labsirdība!
          To pataupīji tiem, kas Tevi bīstas,
          to piešķīri tiem, kas meklē patvērumu pie Tevis cilvēku acu priekšā.
21       Sava vaiga aizsardzībā Tu pasargi viņus
          no vīru sazvērestības,
          Tu paslēpi viņus teltī
          no mēļu ķildām.
22       Lai slavēts ir Kungs, kas man brīnišķīgi
          parādīja Savu žēlsirdību nostiprinātajā pilsētā.
23       Bet es teicu savā satraukumā:
          “Es esmu šķirts no Tava skata!”
          Taču Tu dzirdēji manas gaužās lūgšanas balsi,
          kad es saucu uz Tevi.
24       Jel mīliet Kungu, visi Viņa svētie!
          Kungs pasargā uzticīgos,
          bet pamatīgi sadod tiem,
          kas rīkojas ar lepnu prātu.
25       Jel esiet dūšīgi un sirdī stipri,
          jūs visi, kas cerat uz Kungu!

<<<

31. psalms

LAIMĪGS IR TAS, KAM GRĒKS IR PIEDOTS...
 
1          Laimīgs ir tas, kam grēks ir piedots,
            kam pārkāpums ir segts.
2          Laimīgs ir cilvēks, kam Kungs nepieskaita vainu,
            un kura gars ir bez viltības.
 
3          Kamēr es klusēju, izdēdēja mani kauli
            no manām pastāvīgajām vaimanām.
4          Jo dienu un nakti Tava roka smagi gūlās uz manis,
            mani spēki zuda kā vasaras tveicē.
5          Es atzinu Tev savu grēku
            un savu vainu es nenoslēpu;
            Es sacīju: “Atzīšos Kungam savā noziedzībā,”
            un Tu atlaidi mana grēka vainu.
6          Tādēļ pie Tevis lūgsies katrs dievbijīgais
            spaidu laikā.
            Kaut gāztos virsū ūdens plūdi,
            tie tomēr viņu nesasniegs.
7          Tu esi mans patvērums, no spaidiem Tu pasargāsi mani,
            Tu mani aplenksi ar manas pestīšanas prieku.
 
8          Es izglītošu tevi, es parādīšu tev ejamo ceļu;
            es mācīšu tevi, cieši vēršot manas acis uz tevi.
9          Jel neesiet bez saprāta kā zirgs un mūlis,
            kuru straujumu savalda ar pavadu un laužņiem;
            jo citādi tie netuvojas tev.
 
10         Daudzējādas ir bezdievja sāpes,
            bet to, kas cer uz Kungu, aplenc žēlsirdība.
11         Priecājieties Kungā un līksmojieties jūs, taisnīgie,
            un gavilējiet visi, kas esat sirdī krietni!

<<<

32. psalms

JAUNU DZIESMU…
 
1          Gavilējiet Kungā, jūs, taisnīgie:
            krietnajiem pienākas slavēšana.
2          Slavējiet Kungu ar cītaru,
            un desmitstīgainas kokles spēlējiet Viņam.
3          Dziediet Viņam jaunu dziesmu,
            dziediet Viņam jauki ar gavilēm.
4          Jo taisns ir Kunga vārds
            un katrs Viņa darbs ir uzticams.
5          Viņš mīļo taisnību un tiesības;
            zeme ir pilna ar Kunga žēlastību.
 
6          Kunga vārds radīja debesis,
            un Viņa mutes dvaša visu viņu pulku.
7          Viņš savāc jūras ūdeņus it kā šļūtē;
            Viņš ieliek bangas ietvaros.
 
8          Visa zeme lai baidās Kunga,
            un visas pasaules iemītnieki lai bijājas Viņa!
9          Jo Viņš teica, un tie radās;
            Viņš pavēlēja, un tie guva esmi.
11        Kungs izjauc pagānu nodomus,
            Viņš padara nesekmīgas tautu izdomas.
11        Bet Kunga plāns pastāv mūžīgi,
           Viņa sirds domas no paaudzes uz paaudzi.
12        Laimīga ir tā cilts, kuras Dievs ir Kungs,
            tauta, ko Viņš izvēlēja Sev par mantojumu.
 
13         No debesīm lejā skatās Kungs,
            Viņš redz visus cilvēku bērnus.
14         No Sava mājokļa Viņš novēro
            visus zemes iemītniekus:
15         Viņš, kas veidoja visas viņu sirdis,
            Viņš, kas ievēro visus viņu darbus.
16         Karalis neuzvar ar lielu karapulku,
            karotājs neizglābjas ar savu milzeno spēku.
17         Māņi ir zirgs domāts uzvarai,
            ar savu vareno spēku viņš nesagādā glābiņu.
18         Rau, Kunga acis ir pār tiem, kas Viņa bīstas!
            pār visiem, kas cer uz Viņa žēlastību,
19         Lai glābtu viņu dvēseles no nāves
            un pabarotu viņus izsalkumā.
 
20         Mūsu dvēsele gaida Kungu:
            Viņš mūsu palīgs un vairogs.
21         Tādēļ Viņā priecājas mūsu sirds,
            mēs paļaujamies uz Viņa svēto vārdu.
22         Pār mums, Kungs, lai ir Tava žēlsirdība,
            jo mēs ceram uz Tevi.

<<<

33. psalms

BAUDAIT, CIK LABS IR KUNGS…
 
2          Es slavēšu Kungu katrā laikā,
            manā mutē lai vienmēr ir Viņa slava.
3          Mana dvēsele leposies Kungā;
            lai dzird to pazemīgie un lai līksmojas!
4          Slavējiet kopā ar mani Kungu;
            un cildināsim vienkop Viņa vārdu.
 
5          Es meklēju Kungu, un Viņš uzklausīja mani;
            Viņš izglāba mani no visām manām bailēm.
6          Skataities uz Viņu, lai jūs kļūtu līksmi,
            un jūsu vaigs lai nenosarkst kaunā!
7          Lūk, nabags vaimanāja, un Kungs to dzirdēja,
            no visiem viņa spaidiem Viņš to izglāba.
8          Kunga eņģelis taisa nometni ap tiem,
            kas Viņa bīstas, un atbrīvo tos.
9          Baudait un redziet, cik labs ir Kungs,
            laimīgs ir vīrs, kas patveras pie Viņa.
10        Bīstieties Kunga, jūs, Viņa svētie,
            jo nekā netrūkst tiem, kas Viņa bīstas.
11        Varenie kļuva nabagi un izsalkuši;
            bet tiem, kas meklē Kungu, netrūks nekāda labuma.
 
12        Jel nāciet, bērni, klausaities manī;
            es mācīšu jums Kunga bijību.
13        Kas ir tas cilvēks, kas mīl dzīvi,
            kas vēlas dienas, lai baudītu labumus?
14        Pasargi savu mēli no ļauna,
            un savas lūpas no mānīgiem vārdiem.
15        Atkāpies no ļauna un dari labu,
            meklē mieru un dzenies tam pakaļ.
16        Kunga acis ievēro taisnīgos,
            un Viņa ausis - viņu saucienu.
17        Bet ļaundariem pretojas Kunga vaigs,
            lai izdeldētu viņu piemiņu no zemes.
18        Taisnīgie sauca, un Kungs tos izklausīja,
            no visiem viņu spaidiem Viņš izglāba tos.
19        Kungs tuvu ir tiem, kas satriekti sirdī,
            un izpestī garā salauztos.
20        Daudz gan ir klizmu taisnīgajam,
            bet no visām viņu izpestī Kungs.
21        Viņš sarga visus viņa kaulus,
            lai ne viens vienīgs tam netiktu salauzts.
22        Nāvē iedzen bezdievi ļaunums,
            un tie, kas ienīst taisnīgo, tiks sodīti.
23        Kungs atbrīvo Savu kalpu dvēseles,
            un netiks sodīts neviens, kas patveras pie Viņa.

<<<

34. psalms

KUNGS DIEVS, JEL TVER SAVUS IEROČUS...
 
1          Cīnies, Kungs, pret tiem, kas cīnās pret mani,
            apkaro tos, kas apkaro mani.
2          Jel tver savu aizsargu un savu vairogu,
            un celies, lai nāktu man palīgā!
3          Vicini šķēpu un savaldi manus vajātājus,
            saki manai dvēselei: “Es esmu tava pestīšana.”
4          Kauns un negods tiem,
            kas tīko pēc manas dzīvības;
            lai kāpjas atpakaļ un kaunā nonāk tie,
            kas domā ļaunu pret mani.
5          Lai tie kļūst kā pelavas vējā,
            kad Kunga eņģelis tos projām trenks;
6          Lai viņu ceļš kļūst tumšs un slidens,
            kad Kunga eņģelis tos vajās!
7          Jo tie bez iemesla man izstiepuši savu tīklu,
            bez iemesla tie izrakuši manai dzīvībai bedri.
8          Lai negaidot tie nonāk sabrukumā,
            un tīkls, ko tie izstiepa, lai saķer viņus pašus;
            lai bedrē, ko tie izraka, krīt viņi paši.
9          Bet mana dvēsele gavilēs Kungā,
            un priecāsies par Viņa palīdzību.
10        Visi mani spēki tad teiks:
            “Kungs, kas ir līdzīgs tev?
            Tu izglāb vārgo no tā, kas stiprāks,
            vārgo un nabago no izmantotāja.”
11        Pret mani sacēlās varmācīgi liecinieki,
            tie jautāja man lietas, par kurām es neapzinājos.
12        Par labu tie atmaksāja man ar ļaunu:
            ar manas dvēseles noskumdināšanu.
 
13        Bet es, kad viņi saslima,
            uzģērbu gandarnieka tērpu,
            es skumdināju savu dvēseli ar gavēni
            un skaitīju sevī lūgšanas.
14        It kā par draugu, par manu brāli es staigāju bēdīgs,
            biju skumjās saliekts kā tas, kas sēro par māti.
15        Bet kad es grīļojos, tie priecājās un sanāca kopā,
            tie sapulcējās pret mani, lai sistu mani negaidot.
            Tie mani plosīja un neatstājās,
16        mani kārdināja, zobojās par mani,
            savus zobus griezdami pret mani.
 
17        Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies?
            Glāb manu dvēseli no rūcošiem zvēriem,
            no lauvām pestī manu dzīvību!
18        Es pateikšos Tev lielajā sapulcē,
            lielajā tautā es slavēšu Tevi.
19        Par mani lai nepriecājas mani netaisnīgie ienaidnieki,
            lai nemirkšķina ar acīm tie, kas mani ienīst bez vainas.
20        Jo tie nerunā par to, kas attiecas uz mieru,
            un pret zemes mierīgajiem ļaudīm tie izgudro viltības.
21        Tie plaši atver savu muti pret mani,
            tie saka: “Tā! Tā! To mēs redzējām paši savām acīm.”
22        Kungs, Tu to redzēji. Jel neklusē!
            Kungs neesi tālu prom no manis.
23        Jel mosties un celies, lai aizstāvētu mani,
            mans Dievs un mans Kungs, stāvi par manu lietu!
24        Tiesā mani, Kungs, pēc Savas taisnības,
            mans Dievs, lai tie nepriecājas par mani!
25        Lai tie nedomā savā sirdī:
            “Tā, to mēs vēlējāmies.”
            Lai tie nesaka:
            “Mēs viņu aprijām.”
 
26        Lai kaunas un nosarkst visi tie,
            kas priecājas par manām likstām;
            Lai kauns un negods apsedz tos,
            kas uzpūšas pret mani!
27        Lai priecājas un līksmo tie, kas labvēlīgi manai lietai,
            lai vienmēr viņi saka: “Augsta slava Kungam,
            kas sekmē Sava kalpa labklājību!”
28        Un mana mēle paudīs Tavu taisnību,
            pastāvīgi teiks Tavu slavu.

<<<

35. psalms

ZEM TAVU SPĀRNU ĒNAS…
 
2          Bezdievja sirdī ļaunums uzrunā viņu,
            nav dievbijības viņa acu priekšā.
3          Jo savā prātā viņš glaimo sev,
            ka viņa vainu neuzies un nenonicinās.
4          Viņa mutes vārdi ir neģēlība un viltus,
            viņš mitējās būt prātīgs un darīt labu.
5          Viņš prāto par nekrietnībām uz savas guļas,
            ietiepīgi no ļaunuma viņš nenovēršas.
 
6          Kungs, Tava žēlsirdība sniedzas līdz pat debesīm,
            un Tava uzticība līdz mākoņiem.
7          Tava taisnība ir it kā Dieva kalni,
            Tavi spriedumi ir it kā dziļa jūra:
            gan cilvēkiem, gan lopiem, Kungs, Tu gādā glābiņu.
8          Cik dārga, Dievs, ir Tava žēlastība!
            cilvēkbērni patveras zem Tavu spārnu ēnas.
9          Tie paēdas no Tava nama treknuma,
            un Tu tos dzirdini ar Savas līksmes straumi.
10        Jo pie Tevis ir dzīvības avots,
            un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.
 
11        Taupi Savu žēlastību tiem, kas Tevi godina,
            un Savu taisnīgumu tiem, kas sirdī taisni.
12        Lai lepnā cilvēka kāja mani nesamin,
            un grēcinieka roka mani nepadzen.
13        Redzi, ļauna darītāji sabruka,
            tie notriekti un nespēj piecelties.

<<<

36. psalms

JEL NEAPSKAISTIES PAR TIEM, KAS DARA ĻAUNU…
 
1          Jel neapskaisties par tiem, kas dara ļaunu,
            un neapskaud tos, kas dara netaisnību.
2          Jo ātri vien tie sakrīt kā siens,
            tie novīst kā zaļā zāle.
3          Ceri uz Kungu un dari labu,
            lai tu apdzīvotu zemi un baudītu drošību.
4          Līksmojies Kungā,
            un Viņš tev dos, ko lūdzas tava sirds.
5          Atvēli Kungam savu ceļu,
            un ceri uz Viņu, un Viņš tad rīkosies.
6          Viņš liks uzaust tavai taisnībai kā gaismai
            un tavām tiesībām kā pusdienu saulei.
7          Esi mierīgs Kungā, un ceri uz Viņu.
            Neapskaisties par to, kas veiksmīgi iet pa savu ceļu,
8          Atstāj dusmas un atmet niknumu;
            neapskaisties, lai nedarītu ļaunu.
9          Jo ļaundari tiks iznīcināti,
            bet tie, kas cer uz Kungu, iemantos zemi.
10        Vēl mazu brīdi, un bezdievja vairs nebūs,
            un kad tu apskatīsies pēc viņa vietas, viņa jau nebūs.
11        Bet lēnprātīgie iemantos zemi,
            un priecāsies miera pārpilnībā.
12        Bezdievis plāno ļaunu pret taisnīgo,
            un griež savus zobus pret viņu.
13        Bet Kungs viņu izsmej,
            jo redz viņa dienu jau nākam.
14        Bezdievji zobenu velk no maksts un uzvelk savu stopu,
            lai nošautu vārgo un nabagu,
            lai nokautu tos, kas staigā taisnu ceļu.
15        Viņu zobens iedursies viņu pašu sirdī,
            un viņu stopi tiks salauzti.
16        Labāk ir mazums, kas pieder taisnajam,
            nekā lielā bezdievju greznība.
17        Jo bezdievju rokas tiks salauztas,
            bet taisnīgos Kungs pabalsta.
18        Kungs gādā par godīgo cilvēku dzīvi,
            un viņu mantojums būs mūžīgs.
19        Nelaimes laikā tie netiks apkaunoti,
            un bada dienās tiks paēdināti.
20        Bet bezdievji aizies bojā,
            un Kunga ienaidnieki novītīs kā pļavu krāšņums;
            tie izgaisīs kā dūmi.
21        Bezdievīgais aizņemas un neatdod,
            bet taisnīgais ir žēlīgs un dāvina.
22        Jo tie, kurus viņš svētīja, iemantos zemi;
            bet tie, kurus viņš nolādēja, tiks iznīcināti.
23        Kungs padara stiprus cilvēka soļus,
            un viņa ceļš Tam patīk.
24        Un kaut viņš pakristu, viņš neguļ notriekts,
            jo Kungs to tur pie rokas.
25        Es biju zēns, bet nu jau esmu sirmgalvis,
            tomēr es neredzēju taisnīgo atstātu,
            un viņa bērnus ubagojam maizi.
26        Vienmēr Viņš apžēlojas un aizdod,
            un viņa pēcnācēji tiks svētīti.
27        Vairies no ļauna un dari labu,
            lai tu pastāvētu mūžīgi.
28        Jo Kungs mīl taisnību
            un neatstāj Savus svētos.
            Ļaundari tiks iznīcināti,
            un bezdievju sēkla izdeldēta.
29        Taisnīgie iemantos zemi
            un mājos tur mūžīgi.
30        Taisnīgā mute izrunā gudrību,
            un viņa mēle pauž krietnību.
31        Viņa Dieva likums ir viņa sirdī,
            un viņa soļi negrīļojas.
32        Bezdievis uzglūn taisnīgajam,
            un cenšas viņu nogalināt.
33        Bet Kungs to neatstāj viņa rokās,
            un tiesā viņu nenosodīs.
34        Paļaujies uz Kungu
            un ievēro Viņa ceļu!
            Viņš sekmēs tevi, lai tu iegūtu zemi;
            ar prieku tu redzēsi bezdievju iznīdi.
35        Es redzēju bezdievi lepojamies
            un plātāmies kā kuplo ciedru.
36        Es pagāju garām, un, lūk, viņa vairs nebija;
            es meklēju viņu, bet viņš nebija atrodams.
37        Novēro krietno un uzlūko taisnīgo:
            jo miermīlīgajam cilvēkam ir pēcnācēji.
38        Bet grēcinieki visi tiks izdeldēti;
            bezdievju pēcteči tiks iznīcināti.
39        Taisnīgo pestīšana nāk no Kunga,
            Viņš ir to patvērums bēdu laikā.
40        Kungs palīdz tiem un atbrīvo tos;
            no bezdievjiem tos atbrīvo un sargā,
            jo tie steidzas pie Viņa patvērumā.

<<<

37. psalms

CIEŠANU VARĀ...
 
2          Kungs, nesodi mani Savā dusmībā,
            un nepārmāci mani Savā bardzībā.
3          Jo Tavas bultas manī ieurbušās,          
            un Tava roka noslīgusi uz manis.
4          Nekā vesela nav manā miesā Tavu dusmu dēļ,
            nekā neaizskarta manos kaulos mana grēka dēļ,
5          Jo manas vainas ceļas pāri manai galvai,
            kā smaga nasta tās pārāk mani nospiež.
 
6          Manas vātis smako un pūst
            aiz mana neprāta.
7          Galīgi saliekts un salauzts,
            cauru dienu es staigāju drūms.
8          Jo mani gurni ir vienā iekaisumā,
            un nav nekā vesela manā miesā.
9          Novārdzis, pavisam satriekts,
            es rēcu savos sirdsēstos.
10        Kungs, Tavā priekšā ir visas manas ilgas,
            un manas vaimanas nav Tev noslēptas.
11        Mana sirds raustās, mans spēks mani atstājis,
            pat manu acu gaisma jau zūd.
12        Mani draugi un mani biedri paliek tālu malā no manām mokām,
            pat mani tuvinieki turas tālumā.
13        Un manas dzīvības tīkotāji izliek man cilpas,
            manas nelaimes meklētāji draud man ar iznīcību,
            un visu laiku tie izgudro viltības.
 
14        Bet es esmu kā kurlais, es nedzirdu,
            un esmu kā mēmais, kas neatver savu muti.
15        Esmu kļuvis kā cilvēks, kas nedzird,
            un kura mutē nav atbildes.
16        Jo uz Tevi, Kungs, es paļaujos,
            Tu uzklausīsi mani, Kungs, mans Dievs.
17        Patiesi es saku: “Lai tie nelīksmo par mani,
            un kad manas kājas grīļojas,
            lai tie nav uzpūtīgi pret mani.”
 
18        Pavisam tuvu es esmu sabrukumam,
            un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
19        Jā gan, es atzīstu savu vainu,
            un sava grēka dēļ es esmu nobijies.
20        Bet tie, kas karo pret mani bez iemesla, ir vareni,
            un daudz ir to, kas mani netaisnīgi ienīst.
21        Tie atlīdzina labu ar ļaunu,
            tie uzbrūk man tādēļ, ka cenšos pēc laba.
22        Kungs, neatstāj mani,
            mans Dievs, nestāvi tālu prom no manis!
23        Steidzies man palīgā,
            Kungs, Tu mana pestīšana!

<<<

38. psalms

ĻAUJ MAN ZINĀT MANU GALU…
 
2          Es teicu: “Uzmanīšu savus ceļus,
            lai es negrēkotu ar savu mēli.
            Es uzlikšu žņaugu savai mutei,
            kamēr bezdievis ir manā priekšā”.
3          Es noklusu, cietu klusu, paliku trūkumā,
            bet manas sāpes atjaunojās.
4          Mana sirds iekarsa manī;
            kad to pārdomāju, iedegās uguns;
            es runāju ar savu mēli.
 
5          Ļauj man zināt, Kungs, manu galu,
            un kāds ir manu dienu mērs,
            lai es zinātu, cik iznīcīgs esmu.
6          Lūk, Tu noteici manas dienas nedaudzu sprīžu garumā,
            un mana dzīve ir kā nieks Tavā priekšā.
7          Tikai kā dvesma stāv katrs cilvēks;
            tikai kā ēna aiziet cilvēks.
            Tik velti viņš raizējas;
            viņš savāc mantas, bet nezina, kas tās iegūs.
 
8          Un nu, Kungs, ko gan lai gaidu?
            Mana cerība ir Tevī.
9          Atbrīvo mani no visiem maniem grēkiem,
            nenodod mani muļķa izsmieklam.
 
10        Es noklustu, es neatveru savu muti:
            jo Tu esi rīkojies.
11        Novērs no manis Tavus spaidus,
            zem Tavas rokas spara es nonīkstu.
12        Norādams vainu Tu pārmāci cilvēku;
            kā kode Tu iznīdē visus viņa dārgumus.
            Tikai dvesma ir katrs cilvēks.
13        Klausi, Kungs, manu lūgšanu,
            jel dzirdi manu saucienu!
            nepaliec kurls pret manām raudām!
            Jo esmu pie Tevis tikai viesis,
            svešinieks, kā visi mani sentēvi.
14        Novērs savas acis no manis, lai es uzelpotu,
            iekams es aizeju un vairs neesmu.

<<<

39. psalms

MANS GLĀBĒJ, JEL NEKAVĒJIES…
 
2        Es cerēju uz Kungu ar lielu cerību,
          Viņš noliecās pie manis
          un uzklausīja manu saucienu.
3        Viņš izvilka mani no iznīcības bedres,
          no dūksnāja dubļiem,
          Viņš pastatīja manas kājas uz klints,
          nostiprināja manus soļus.
4        Viņš ielika mutē man jaunu dziesmu,
          slavas dziesmu mūsu Dievam.
          Daudzi to redzēs un bīsies,
          un cerēs uz Kungu.
 
5        Svētīgs ir vīrs, kas liek savu cerību Kungā,
          kas neseko elku godinātājiem
          un tiem, kas tiecas uz māņiem.
6        Kungs, mans Dievs, daudz brīnumdarbu tu esi izdarījis,
          un padomos mūsu labā neviens nav Tev līdzīgs.
          Ja tos es gribētu paust un daudzināt,
          tad to ir vairāk, nekā tos varētu izskaitīt.
 
7        Upurus un ziedojumus Tu negribēji,
          bet ausis Tu atvēri man.
          Dedzināmo un pārlūgsmes par grēku upuri Tu neprasīji,
8        tad es teicu: “Redzi, es nāku!
          Grāmatas vīstoklī stāv rakstīts par mani:
9        Darīt Tavu gribu, mans Dievs, ir mana līksme,
          un Tavs likums ir dziļi manā sirdī.”
10       Es sludināju Tavu taisnību lielajā sapulcē;
          redzi, es neaizvēru savas lūpas; Kungs, Tu to zini.
11       Tavu taisnību es neslēpu savā sirdī,
          Tavu uzticību un Tavu palīdzību sludināju.
          Es nepaslēpu Tavu žēlastību un Tavu uzticību lielajai sapulcei.
 
12       Tu, Kungs, nenovērs no manis Savu apžēlošanu!
          Tava žēlastība un Tava uzticība lai sarga mani vienmēr.
13       Jo mani ir ielenkušas neizskaitāmas klizmas,
          manas vainas ir satvērušas mani, tā ka nespēju vairs skatīties.
          To ir vairāk nekā matu uz manas galvas,
          un man pietrūkst dūšas,
 
14       Lai Tev labpatīk, Kungs, mani izglābt,
          Kungs, steidzies man palīgā!
15       Lai nonāk kaunā un nosarkst visi,
          kas tīko pēc manas dzīvības, lai to iznīdētu!
          Lai atkāpjas un saņem kaunu tie,
          kas tīksminās par manām likstām.
16       Lai kauna pārņemti apstulbst tie,
          kas saka man: “Nu tev tika! Nu tev tika!”
17       Lai gavilē un līksmo Tevī visi, kas Tevi meklē,
          un vienmēr lai saka: “Lai augsti slavēts ir Kungs!”
          tie, kas ilgojas pēc Tavas palīdzības.
18       Bet es esmu vārgulis un nabags;
          tomēr Kungs rūpējas par mani.
          Tu esi mans Palīgs un mans Glābējs,
          mans Dievs, jel nekavējies!
 
<<<

40. psalms

CIEŠANU GULTĀ....
 
2          Svētīgs ir tas, kas domā par trūcīgo un nabagu;
            nelaimes dienā Kungs viņu izglābs.
3          Kungs viņu sargās un uzturēs dzīvu
            un darīs viņu laimīgu virs zemes,
            to nenodos viņa ienaidnieku patvaļai.
4          Kungs sniegs tam palīdzību ciešanu gultā,
            visu viņa nespēku Tas aizvāks viņa slimībā.
 
5          Es saku: Kungs, apžēlojies par mani!
            dziedini “mani, jo esmu Tev grēkojis!”
6          Mani naidnieki runā ļaunu par mani:
            “Kad gan viņš nomirs, kad iznīks viņa vārds?”
7          Ja kāds nāk mani apraudzīt,
            tas runā blēņas;
            viņa sirds ievāc sev ļaunas lietas,
            un, izgājis ārā, laiž vaļā tenkas.
8          Visi mani nīdēji sačukstas pret mani;
            viņi pārspriež pret mani, kādas ir manas likstas:
9          “Viņam ir uzlaists nelabais mēris”,
            un “kas reiz ir nogūlies, tas nu vairs necelsies”.
10        Arī mans draugs, kam es uzticējos,
            kas ēda ar mani manu maizi,
            pacēla pret mani savu papēdi.
 
11        Bet Tu, Kungs, apžēlojies par mani un piecel mani,
            lai es tiem atmaksātu.
12        No tā es pazīšu, ka Tu esi man labvēlīgs,
            ka mans ienaidnieks nepriecāsies par mani.
13        Bet Tu mani uzturēsi sveiku
            un nostādīsi mani Sava vaiga priekšā uz mūžību.

                                     * * *

14        Lai slavēts ir Kungs, Izraeļa Dievs,
            no mūžības mūžībā. Lai notiek! Lai notiek!

<<<

41. psalms

KĀ BRIEDIS ILGOJAS…
 
2          Kā briedis ilgojas pēc straumju ūdeņiem,
            tā mana dvēsele ilgojas pēc Tevis, Dievs.
3          Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva:
            kad gan es iešu un redzēšu Dieva vaigu?
4          Manas asaras man kļuva par maizi dienu un nakti,
            kad ik dienas man saka: “Kur ir tavs Dievs?”
5          To es atceros, un sirds man plūst pāri:
            kā es staigāju pulkā,
            gāju viņiem pa priekšu uz Dieva namu,
            ar slavas un gaviļu balsīm, svētku pulkā.
6          Kam esi tā nospiesta, mana dvēsele,
            un radi satraukumu manī?
            Ceri uz Dievu, jo es Viņu slavēšu atkal,
            mana vaiga pestīšanu un manu Dievu.
 
7          Mana dvēsele ir tik nospiesta manī;
            tāpēc es atceros Tevi no Jordānas
            un Hermona zemes, no Mizara kalna.
8          Bezdibens sauc pēc bezdibeņa ar Tavu slūžu troksni:
            visas Tavas bangas un straumes brāzās man pāri.
9          Lai piešķir Kungs pa dienu savu žēlastību,
            un naktī dziedāšu Viņam, slavēšu savas dzīves Dievu.
10        Es saku Dievam: Mana klints, kāpēc mani aizmirsti?
            Kam staigāju es skumīgs, ienaidnieka nomākts?
11        Sirds man lūzt, kad mani pretinieki mani izsmej,
            kad ikdienas tie man saka: “Kur ir tavs Dievs?”
12        Kam esi tā nospiesta, mana dvēsele,
            un radi satraukumu manī?
            Ceri uz Dievu, jo es Viņu atkal slavēšu,
            mana vaiga pestīšanu un manu Dievu.

<<<

42. psalms

SAGĀDĀ MAN TAISNĪBU…
 
1          Sagādā man taisnību, Dievs,
            un aizstāvi manu lietu pret nesvēto tautu;
            no ļaunā un viltīgā cilvēka izglāb mani.
2          Jo Tu, Dievs, esi mans stiprums,
            kam esi mani atstūmis?
            Kam staigāju es skumīgs, ienaidnieka nomākts?
3          Izsūti Savu gaismu un savu patiesību,
            lai tās mani vada un aizved uz Tavu svēto kalnu
            un uz Tavām teltīm.
4          Un es iešu pie Dieva altāra,
            pie mana prieka un līksmības Dieva.
            Un slavēšu Tevi ar kokli,
            Dievs, mans Dievs!
5          Kam esi tā nospiesta, mana dvēsele,
            un radi satraukumu manī?
            Ceri uz Dievu, jo es Viņu slavēšu atkal,
            mana vaiga pestīšanu un manu Dievu!

<<<

43. psalms

ATSTUMTS, ATMESTS…
 
2          Dievs, savām ausīm mēs to dzirdējām,
            mūsu tēvi stāstīja mums par to darbu,
            ko Tu izdarīji viņu dienās,
            sensenās dienās.
3          Ar Savu roku Tu, izdzinis pagānus, iedēstīji viņus,
            iznīdējis tautas, Tu izplatīji viņus.
4          Ne jau ar savu zobenu tie ieņēma zemi,
            nedz viņu rokas tos izglāba,
            bet gan Tava labā roka un Tavs elkonis
            un Tava vaiga gaišums, tādēļ ka Tu viņus mīlēji.
5          Tu esi mans Karalis, mans Dievs,
            Tu piešķīri Jēkabam uzvaras.
6          Ar Tevi mēs padzinām savus pretiniekus,
            un Tavā vārdā saminām savus uzbrucējus.
7          Es nepaļāvos uz savu loku,
            nedz mans zobens izglāba mani.
8          Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem,
            un tos, kas mūs ienīda, apkaunoji.
9          Dievā mēs lepojāmies vienmēr,
            un Tavu vārdu cildinājām pastāvīgi.
 
10        Bet nu Tu mūs atstūmi un apkaunoji,
            Tu neaizej, Dievs, ar mūs karapulkiem.
11        Tu liki mums atkāpties mūsu ienaidnieku priekšā,
            un tie, kas mūs nīda, mūs aplaupīja.
12        Tu nodevi mūs kā kaujamās avis,
            un tautu vidū Tu mūs izkaisīji.
13        Tu pārdevi Savu tautu par nieka cenu,
            nedz daudz Tu ieguvi pārdodot viņus.
14        Tu darīji mūs par kaunu mūsu kaimiņiem,
            par izsmieklu un zobgalību tiem, kas ir ap mums.
15        Tu padarīji mūs par tenkām pagānu vidū,
            tautas par mums krata galvas.
16        Mans negods ir pastāvīgi manā priekšā,
            un kauna sārtums sedz man seju,
17        Pārmetēja un zaimotāja klaigu dēļ,
            naidnieka un pretinieka dēļ.
 
18        Tas viss nāca pār mums, lai gan Tevi mēs neaizmirsām,
            un Tavu derību nelauzām;
19        mūsu sirds nekāpās atpakaļ,
            mūsu gaita nenoklīda no Tavas tekas;
20        kad Tu mūs satrieci bēdu vietā,
            un apklāji mūs ar tumsību.
 
21        Ja mēs būtu aizmirsuši mūsu Dieva vārdu,
            un savas rokas izstiepuši pret svešu Dievu:
22        vai Dievs to nebūtu uzzinājis?
            Viņš taču pazīst sirds noslēpumus.
23        Bet Tevis dēļ mēs tiekam vienmēr slepkavoti,
            mūs vērtē it kā kaujamās avis.
 
24        Jel celies, kam guli, Kungs!
            Jel mosties, neatstum mūžīgi!
25        Kam apslēp Tu Savu vaigu?
            Kam aizmirsti mūsu postu un spaidus?
26        Jo notriekta pīšļos ir mūsu dvēsele,
            pie zemes plok mūsu miesa.
27        Jel celies, lai sniegtu mums palīdzību,
            un izglāb mūs aiz Savas žēlsirdības!

<<<

44. psalms

ES DZIEDU DZIESMU KARALIM…
 
2          Mana sirds izplūst daiļos vārdos:
            es teicu savu dziesmu Karalim.
            Mana mēle ir žigla rakstītāja irbulis.
 
3          Tu esi skaistāks par cilvēku bērniem,
            uz tavām lūpām dvesmo daiļums;
            tādēļ Dievs svētīja tevi uz mūžību.
4          Joz, visvarenais, ap gurniem savu zobenu,
            savu rotu un savu krāšņumu!
5          Jāj laimīgi par ticību un taisnību,
            lai tava labā rokā māca tev slavenus darbus.
6          Tavas bultas ir asas; tautas pakļaujas tev;
            karaļa naidnieki zaudē dūšu.
7          Tavs tronis, Dievs, uz mūžu mūžiem,
            taisnības zizlis ir Tavas valstības zizlis.
8          Tu mīli taisnību un nīsti netaisnību;
            tāpēc tevi svaidīja Dievs, tavs Dievs,
            ar līksmības eļļu, vairāk nekā tavus biedrus.
9          No mirras, aloes un kasijas smaržo tavas drēbes;
            no ziloņkaula namiem tevi iepriecina kokļu skaņas.
10        Karaļa meitas nāk tev pretim,
            pie tavas labās rokas stājas karaliene Ofiras zeltā tērpta.
 
11        Klausies, meita, un skaties, un pieliec savu ausi,
            un aizmirsti savu tautu un sava tēva namu.
12        Tad karalis kāros pēc tava skaistuma.
            Viņš ir tavs kungs; jel atdodies viņam!
13        Tiras tauta nāk ar dāvanām;
            un tautas bajāri dzenas pēc tavas labvēlības.
14        Pilnā skaistumā ienāk karaļa meita,
            viņas tērps ir zelta audumi.
15        Raibi austās drēbēs tērptu viņu noved pie karaļa;
            tai pakaļ jaunavas, viņas biedrenes, tiek novestas pie tevis.
16        Ar līksmi un gavilēm viņas tiek atvestas,
            tās ieiet karaļa pilī.
 
17        Tavu tēvu vietā tev atnāks dēli;
            tos iecelsi par prinčiem virs visas zemes.
18        Es pieminēšu tavu vārdu no katras audzes uz audzi;
            tādēļ tautas tevi slavēs uz mūžu mūžiem.

<<<

45. psalms

KARA PULKU KUNGS IR AR MUMS…
 
2          Dievs ir mums patvērums un stiprums;
            spaidos Viņš bija ļoti uzticīgs palīgs.
3          Tādēļ mēs nebīstamies, kaut arī zeme apvērstos
            un kalni iegāztos jūras vidū;
4          kaut arī krāktu un bangotu tās ūdeņi,
            un tās brāzieni dragātu kalnus.
            Kara pulku Kungs ir ar mums;
            Jēkaba Dievs ir mums aizsardzība.
 
5          Upes pietekas līksmina Dieva pilsētu,
            Visaugstā svētāko mājokli.
6          Dievs ir tā vidū, tas nešaubīsies;
            Dievs līdzēs tam jau rīta ausmā.
7          Plosījās tautas, grīļojās valstības;
            Viņš iedārdējās ar savu balsi, sašķīda zeme.
8          Kara pulku Kungs ir ar mums;
            Jēkaba Dievs ir mums aizsardzība.
 
9          Nāciet un skatiet šī Kunga darbus,
            kādas brīnumlietas Viņš veica virs zemes!
10        Viņš savalda karus līdz zemes galam,
            Viņš satriec lokus un salauž šķēpus,
            un vairogus ugunī sadedzina.
11        Jel rimstiet un atzīstiet mani par Dievu,
            Visaugstāko pār tautām, Visaugstāko zemes virsū.
12        Kara pulku Kungs ir ar mums;
            Jēkaba Dievs ir mums aizsardzība.

<<<

46. psalms

DIEVS IR KARALIS…
 
2          Jūs, visas tautas, plaukšķiniet rokām,
            līksmojiet Dievam prieka balsī!
3          Jo Kungs ir izcils un bīstams,
            liels Karalis pār visu zemi.
4          Viņš pakļauj mums tautas
            un pagānus zem mūsu kājām.
5          Viņš izvēlē mums mūsu mantojumu,
            mīļotā Jēkaba krāšņumu.
 
6          Dievs parādās gavilēs,
            Kungs ar trompetes skaņām.
7          Dziediet Dievam, jel dziediet,
            dziediet mūsu Karalim, dziediet!
 
8          Jo Dievs ir visas pasaules Karalis,
            dziediet Viņam himnu!
9          Dievs valda pār tautām,
            Dievs sēd savā svētā tronī.
10        Tautu prinči ir apvienojušies
            ar Abrahama Dieva tautu.
            Jo Dievam pieder pasaules valdnieki,
            Viņš ir visaugstākais.

<<<

47. psalms

DIEVA PILSĒTA….
 
2          Liels ir Kungs un augsti teicams
            mūsu Dieva pilsētā.
3          Viņā svētais kalns, Viņa krāšņais uzkalns
            ir visas zemes prieks.
            Sionas kalns, galējie ziemeļi,
            ir Lielā Karaļa pilsēta.
4          Viņu pilīs Dievs ir apliecinājis sevi kā drošu aizsardzību.
 
5          Jo, redzi, karaļi sanāca kopā,
            tie uzbruka visi reizē.
6          Tikko ieraudzījuši, viņi apstulba,
            mulsuma pārņemti bēga uz visām pusēm.
7          Tur viņus sagrāba baiļu trīsas,
            sāpes it kā dzemdētājai
8          vai kā austrumu vējš
            salauž Tarsas kuģus.
9          Kā bijām dzirdējuši, tā arī to redzējām
            kara pulku Kunga pilsētā, mūsu Dieva pilsētā:
            Dievs nostiprina viņu uz mūžību.
10        Mēs pieminam, Dievs, Tavu žēlsirdību
            Tava tempļa vidū.
11        Kā Tavs vārds, ai Dievs, tā arī Tava slava
            sniedzas līdz pašām zemes beigām.
            Tava labā roka ir taisnības pilna:
12        tādēļ lai priecājas Sionas kalns
            un gavilē Jūdas pilsētas
            Tavu spriedumu dēļ.
 
13        Apskatiet Sionu un apstaigājiet to,
            saskaitiet tās torņus.
14        Aplūkojiet tās nocietinājumus,
            pārstaigājiet tās cietokšņus,
            lai tad stāstītu nākamām paaudzēm;
15        tik liels ir Dievs;
            mūsu Dievs uz mūžiem un vienmēr:
            Viņš pats mūs vada.

<<<

48. psalms

IKVIENAM JĀMIRST…
 
2          Klausaities šo, jūs, visas tautas,
            jel dzirdiet jūs visi, kas apdzīvojat zemi,
3          kā dzimušie prastie ļaudis, tā augstmaņi,
            gan bagātie, gan nabagi!
4          Mana mute runās gudrību,
            un manas sirds pārdomas saprātu.
5          Es sniegšu parunai savu ausi,
            ar liras skaņām paudīšu savu mīklu.
 
6          Kam gan man bīties nelaimes dienās,
            kad mani ielenc vajātāju ļaunums,
7          tie, kas uzticas savai mantai
            un lielās par savu bagātību daudzumu?
8          Jo neviens pats sevi neatbrīvos,
            viņš nesamaksās Dievam par savu pestīšanu.
9          Pārāk dārgi maksā viņa dvēseles atbrīvošana,
10        un nekad nebūs diezgan,
            lai viņš dzīvotu tālāk mūžīgi un neredzētu nāvi.
11        Jo viņš redzēs mirstam gudriniekus,
            tāpat ejam bojā neprātīgo un muļķi,
            un atstājam citiem savas bagātības.
12        Kapi uz mūžiem ir viņu mājas,
            no audzes uz audzi to mājoklis,
            kaut arī zemes tie nosauca savā vārdā.
13        Jo cilvēks nepaliks savā turībā,
            viņš līdzinās lopiem, kas aiziet bojā.
 
14        Šo ceļu iet tie, kas muļķīgi uzticas,
            tāds gals ir tiem, kas tīksminās par savu laimi.
15        Kā aitas tie ellē sadzīti tiek,
            nāve tos gana, un taisnīgie valda pār tiem.
            Ātri vien iznīks viņu stāvs,
            elle būs viņu mājoklis.
16        Taču Dievs izglābs manu dvēseli no pazemes,
            jo Viņš mani pieņems,
17        Jel nebaidies, ja kāds ir kļuvis bagāts,
            ja viņa nama turība pieaug:
18        kad reiz viņš mirs, viņš nepaņems līdzi nekā,
            un viņa turība nenokāps ar viņu.
19        Kaut savā dzīvē viņš teica sevi laimīgu:
            “Tie slavēs tevi, ka darīji sevi laimīgu”,
20        viņš tomēr aizies pie savu tēvu pulka,
            kas uz mūžiem vairs neredzēs gaismu.
21        Cilvēks, kas greznumā dzīvo un neapdomājas,
           līdzinās lopiem, kas aiziet bojā.

<<<

49. psalms

DIEVS PARĀDĀS TIESĀ...

1          Dievs Kungs runāja un sauca zemi
            no saules lēkta līdz tās rietam.
2          No Sionas, krāšņuma pilnās, atspīdēja Dievs;
3          mūsu Dievs nāk; Viņš neklusē.
            Rijēja uguns Tam iet pa priekšu,
            ap Viņu plosās auka.
4          Viņš sauc no augšas debesis un zemi
            uz tiesu par savu tautu:
5          “Sapulciniet man manus svētos,
            kas noslēdza manu derību ar upuri.”
6          Un debesis sludina Viņa taisnību,
            jo Dievs pats ir tiesnesis.
 
7          “Klausies, mana tauta, es runāšu,
            Izrael, un es liecināšu pret tevi:
            Dievs, tavs Dievs es esmu.
8          Es nepeļu tevi tavu upuru dēļ,
            jo tavi dedzināmie upuri vienmēr ir manā priekšā.
9          Es nepieņemšu no tavas mājas teļu,
            nedz āžus no tava ganāmpulka.
10        Jo visi mežu zvēri ir mani,
            tūkstoši dzīvnieku manos kalnos.
11        Es pazīstu visus debesu putnus,
            un visi lauku kustoņi man ir zināmi.
12        Ja būs man izsalkums, es neteikšu to tev:
            jo mana ir pasaule un viss, kas to piepilda.
13        Vai gan es ēdīšu vēršu gaļu,
            vai dzeršu āžu asinis?
14        Ziedo Dievam slavas upuri
            un izpildi Visaugstajam savus solījumus.
15        Piesauc mani bēdu dienā:
            es glābšu tevi, un tu mani godināsi.”
 
16        Bet grēciniekiem Dievs saka:
            “Ko tu skaiti manus baušļus,
            un turi mutē manu derību?
17        Tu, kas ienīsti mācību,
            un aizmeti manus vārdus prom no sevis?
18        Kad ieraudzīji zagli, tu skrēji tam līdzi
            un biji laulības pārkāpēju dalībnieks.
19        Savu muti tu palaidi uz ļaunumu,
            un viltību pina tava mēle.
20        Sēdēdams tu runāji pret savu brāli;
            savas mātes dēlu tu apkaunoji.
21        To visu tu darīji, un vai man būs klusēt?
            Vai iedomājies mani tev līdzīgu?
            Es pārmetīšu tev un turēšu to tev acu priekšā.
22        Jel saprotiet to, jūs, Dieva aizmirsēji,
            lai es neaizrautu, un neviens jūs neglābtu!
23        Kas ziedo slavas upuri, tas mani godina,
            un kas staigā taisnus ceļus,
            tam rādīšu Dieva pestīšanu.”

<<<

50. psalms

APŽĒLOJIES PAR MANI, DIEVS…
 
3          Apžēlojies par mani, Dievs, Savā žēlsirdībā,
            pēc Savas apžēlošanas daudzuma
            dzēs manu netaisnību.
4          Nomazgā man pilnīgi manu vainu,
            un tīri mani no mana grēka.
 
5          Jo es atzīstu savu netaisnību,
            un mans grēks ir vienmēr manā priekšā.
6          Tev vienam esmu grēkojis,
            un to, kas ir ļauns Tavā priekšā, esmu darījis.
            Lai Tu parādītos taisnīgs Savā spriedumā,
            pareizs Savā tiesā.
7          Redzi, vainā es esmu dzimis,
            un grēkā mani ieņēma mana māte.
8          Lūk, Tu priecājies par sirds skaidrību,
            un sirds dziļumos Tu māci man gudrību.
 
9          Apslacini mani ar izapu, un es kļūšu tīrs,
            mazgā mani, un es kļūšu baltāks par sniegu.
10        Liec man dzirdēt prieku un līksmi,
            lai gavilē kauli, ko Tu satrieci.
11        Novērs savu vaigu no maniem grēkiem,
            un izdzēs visas manas vainas.
12        Radi man šķīstu sirdi, Dievs,
            un atjauno manī stingru garu.
13        Neatstum mani no Sava vaiga
            un Savu Svēto Garu neatņem man.
14        Dod atkal man Tavas pestīšanas prieku,
            un nostiprini manī cēlsirdīgu garu.
 
15        Netaisnīgajiem mācīšu Tavus ceļus,
            un grēcinieki atgriezīsies pie Tevis.
16        Atbrīvo mani no asins soda, Dievs,
            Dievs, mans Pestītāj,
            un mana mēle līksmos par Tavu taisnību.
17        Kungs, atver manas lūpas,
            un mana mute paudīs Tavu slavu.
18        Jo upuris Tev nesagādā prieku,
            un kaut es sniegtu dedzināmo upuri, Tu to nepieņemtu.
19        Mans upuris, Dievs, ir satriektais gars,
            salauztu un pazemotu sirdi, Dievs, Tu nesmādēsi.
 
20        Kungs, Savā labsirdībā esi žēlīgs Sionai,
            lai Tu no jauna uzbūvētu Jeruzalemes mūrus
21        Tad tu pieņemsi likumīgus upurus,
            dāvanas un dedzināmos upurus,
            tad upurēs un Tava altāra teļus.
 
<<<

51. psalms

TU, VILTĪGĀ MĒLE…

3          Ko lielies ar ļaunumu,
            tu, varenais bezgodi?
4          Visu laiku tu prāto par iznīcināšanu,
            tava mēle ir asa kā dzirkles, tu, viltnieks!
5          Tu mīli ļaunu vairāk nekā labu,
            melus vairāk nekā runāt taisnību.
6          Tu mīli visus kaitīgos vārdus,
            tu, viltīgā mēle!

7          Tāpēc Dievs tevi iznīcinās,
            Viņš novāks tevi uz mūžiem,
            Viņš izvilks tevi no telts,
            un iznīdēs tevi no dzīvo zemes.

8          Taisnie to redzēs un bīsies,
            tie smiesies par viņu:
9          “Re, kur cilvēks, kas neiecēla
            Dievu par savu Sargātāju,
            bet lika cerības savu bagātību daudzumā,
            un nostiprinājās ar saviem noziegumiem”.
10        Bet es kā zaļojošais olīvkoks Dieva namā;
            es vienmēr paļaujos uz Dieva žēlsirdību.
11        Es slavēšu Tevi mūžam, ka Tu esi rīkojies,
            un sludināšu Tavu vārdu, jo tas ir labs,
            Tavu svēto vaiga priekšā.

<<<

52. psalms

“DIEVA NAV”...

2          Neprātīgais saka savā sirdī:
            “Dieva nav”.
            Tie ir samaitāti, izdarīja šausmīgus darbus,
            nav neviena, kas darītu labu.
3          Dievs raugās no debesīm uz cilvēku bērniem,
            lai redzētu, vai ir kāds,
            kas būtu saprātīgs un meklētu Dievu.
4          Bet visi reizē ir paklīduši, ir sagandēti;
            nav neviena, kas darītu labu,
            nav it neviena!

5          Vai tad tie, kas dara ļaunu, nenāks pie saprāta,
            kas aprij manu tautu, kas ēd to kā maizi,
            un nepiesauc Kungu?
6          Tie trīcēja bailēs tur,
            kur nebija iemesla bailēm.
            Jo Dievs izkaisīja tavu aplencēju kaulus;
            tie tika apkaunoti, jo Dievs tos atmeta.

7          Kaut no Sionas nāktu Izraeļa pestīšana!
            Kad Dievs būs pārgrozījis Savas tautas likteni,
            tad gavilēs Jēkabs un priecāsies Izraelis.

<<<

53. psalms

SAVĀ VĀRDĀ...

3          Dievs, Savā vārdā atpestī mani
            un ar Savu spēku aizstāvi manu lietu.
4          Dievs, klausi manu lūgšanu,
            jel dzirdi manas mutes vārdus!
5          Jo lepnīgie sacēlās pret mani,
            un trakuļi tiecās pēc manas dzīvības;
            tie netur Dievu savu acu priekšā.
 
6          Redzi, Dievs man palīdz,
            Kungs uztur manu dzīvību.
7          Griez atpakaļ ļaunu uz maniem pretiniekiem,
            un Savas uzticības dēļ iznīdē viņus.
8          Tad labprātīgi es Tev upurēšu,
            un slavēšu, Kungs, Tavu vārdu, jo tas ir labs.
9          Jo Viņš izglāba mani no visām bēdām,
            un mana acs redz manus ienaidniekus kaunā.

<<<

54. psalms

KAUT BŪTU MAN SPĀRNI KĀ BALODIM…
 
2          Jel dzirdi, Dievs, manu lūgšanu
            un nenovērsies no mana sirsnīgā lūguma.
3          Dāvini vērību man un uzklausi mani!
            Es svaidos savā mulsumā,
4          es apjūku naidnieka balss dēļ,
            grēcinieka kliegšanas dēļ.
            Jo viņi man nodara ļaunu
            un niknumā uzbrūk man.
5          Mana sirds ir uztraukta manī,
            un nāves šausmas man uzmācas.
6          Bailes un trīsas pārņem mani,
            un šaušaļas sagrābj mani.
7          Un saku: Kaut būtu man spārni kā balodim,
            es aizlaistos un atpūstos.
8          Lūk, es aizietu tālumā,
            es paliktu tuksnesī.
9          Steigšus es meklētu patvertni
            no viesuļa un vētras.
 
10        Izkaisi, Kungs, un sadali viņu mēles!
            Jo redzu varas darbus un ķildas pilsētā,
11        Dien’ un nakti tās apstaigā to virs viņas mūriem,
            un viņas vidū ir netaisnība un apspiešana.
12        Blēdības ir viņas vidū,
            un viņas ielas neatstāj netaisnība un viltus.
13        Ja ienaidnieks būtu izsmējis mani,
            es būtu to izturējis;
            mans nīdējs ja būtu sacēlies pret mani,
            es būtu paslēpies no viņa.
14        Bet tas biji tu, mans biedrs,
            mans draugs un uzticamais,
15        ar ko man bija tik jauka sadzīve,
            svētku sapulcē mēs staigājām Dieva namā!
 
16        Lai nāve brūk tiem virsū,
            lai dzīvi tie nogrimst pazemē,
            jo nekrietnība ir viņu mājokļos, tieši viņu vidū!
17        Bet es piesaukšu Dievu,
            un Kungs mani izglābs.
18        Vakarā un rītā un dienas vidū es vaimanāšu un kunkstēšu
            un Viņš dzirdēs manu balsi.
19        Manu dvēseli mieram Viņš pestīs no maniem uzbrucējiem;
            jo tik daudzi ir pret mani.
20        Dievs klausīs un pazemos tos, Viņš, kas valda no mūžības;
            jo viņi ne labojas, ne baidās no Dieva.
21        Ikviens ceļ savas rokas pret saviem uzticamiem
            un pārkāpj savu līgumu.
22        Glumāks par sviestu ir viņa vaigs,
            bet viņa sirds pauž kauju.
            Par eļļu mīkstāki ir viņa vārdi,
            bet tie ir izstiepti zobeni.
23        Nomet uz Kunga savas rūpes
            un Viņš tevi uzturēs:
            Viņš nepieļaus mūžam, ka taisnīgais sabruktu.
24        Bet Tu, Dievs, tos nostumsi iznīcības bedrē.
            Asins un viltību cilvēki
            nenodzīvos pat pusi no sava mūža dienām;
            bet es, Kungs, ceru uz Tevi.

<<<

55. psalms

CILVĒKS MANI SAMIN…
 
2          Apžēlojies par mani, Dievs, jo cilvēks mani samin,
            allaž karodams apspiež mani.
3          Mani naidnieki vienmēr mani mīda,
            jo daudzi karo pret mani.
4          Visaugstais, tai dienā, kad mani pārņems bailes,
            es paļaušos uz Tevi.
5          Uz Dievu, kura solījumus slavēšu,
            uz Dievu es paļaujos un nebaidīšos:
            ko gan man izdarīs miesa?
 
6          Visu dienu tie nomelno mani,
            visas to domas pret mani tiecas uz ļaunu.
7          Tie sanāk kopā un uzglūn man,
            novēro manus soļus, tīkodami pēc manas dzīvības.
8          Pēc viņu ļaunuma atmaksā viņiem,
            dusmās notriec gar zemi tautas, ak Dievs.
9          Tu ievēroji manas trimdas gaitas;
            manas asaras ir paglabātas Tavā caurē:
            vai tas neizteic, ka ierakstītas Tavā grāmatā?
10        Tad atkāpsies no manis ienaidnieki,
            kad vien piesaukšu Tevi;
            es gan to zinu, ka Dievs ir par mani.
11        Uz Dievu, kura solījumus slavēšu,
12        uz Dievu es paļaujos un nebaidīšos:
            ko gan man izdarīs cilvēks?
 
13        Esmu saistīts, ak Dievs, ar solījumu, ko Tev devu,
            es sniegšu Tev slavas upurus,
14        Jo Tu izglābi manu dzīvību no nāves,
            un manas kājas no krišanas,
            lai es staigātu Dieva priekšā dzīvo gaismā.

<<<

56. psalms

AUGSTU PĀR DEBESĪM PARĀDIES, DIEVS…
 
2          Apžēlojies par mani, Dievs, apžēlojies par mani,
            jo mana dvēsele patveras pie Tevis.
            Tavu spārnu ēnā es iebēgu, kamēr pāriet nelaime.
3          Es piesaucu Dievu, Visaugstāko,
            šo Dievu, kas dara man labu.
4          Lai Viņš sūta no debesīm un glābj mani,
            lai apkauno tos, kas mani vajā;
            lai sūta Dievs Savu žēlastību un uzticību.
5          Es nogulstos lauvu vidū,
            tie kārīgi aprij cilvēku bērnus;
            to zobi ir šķēpi un bultas,
            un viņu mēle - asais zobens.
6          Jel parādies izcils pār debesīm, Dievs;
            lai Tava godība ir pār visu zemi!
 
7          Tie izlika tīklu zem maniem soļiem;
            tie nomāca manu dvēseli;
            manā priekšā tie izraka bedri:
            lai viņi paši iekrīt tanī.
8          Man sirds ir stingra, Dievs, man sirds ir stingra;
            es dziedāšu un spēlēšu.
9          Jel mosties, mana dvēsele! Jel mostieties, kokle un cītara!
            Es modināšu rīta ausmu.
10        Es slavēšu Tevi, Kungs, tautu vidū,
            es spēlēšu Tev starp nācijām,
11        jo Tava žēlsirdība ir liela līdz debesīm,
            un Tava uzticība līdz mākoņiem.
12        Augstu pār debesīm parādies, Dievs;
            lai visā pasaulē ir Tava godība!

<<<

57. psalms

VAI PATIESI SPRIEŽAT TIESU?..
 
2          Jūs, varenie, vai patiesi spriežat tiesu?
            Jūs, cilvēka bērni, vai pareizi tiesājat?
3          Nē, jo savās sirdīs jūs piekopjat noziedzību,
            virs zemes jūsu rokas dara netaisnību.
4          Bezdievji noklīda jau kopš mātes klēpja,
            jau kopš mātes miesas maldījās tie, kas runā melus.
5          Viņiem ir inde, līdzīga čūskas indei,
            kurlas odzes indei, odzes, kas aizbāž savas ausis,
6          lai tā nedzirdētu burvja balsi,
            apvārdotāja balsi, kas veikli prot vārdot.
 
7          Dievs, satriec viņu zobus viņu pašu mutē,
            jel salauz lauvu dzerokļus, Kungs!
8          Lai tie klīst kā ūdens, kas aiztek;
            kad mērķē tie savas bultas, lai tās ir kā bez smailes!
9          Lai tie nīkst kā gliemezis, kas izplūst,
            kā sievas nelaika auglis, kas neredz sauli!
10        Iekams jūsu podi izjūt ērkšķus,
            kamēr tie zaļi, lai aizrauj viņus straujais viesulis!*
11        Priecāsies taisnais, kad redzēs atriebšanu,
            viņš mazgās savas kājas netaisnā asinīs.
12        Un cilvēki sacīs:
            taisnajam tomēr ir savi augļi,
            tiešām ir Dievs, kas tiesā virs zemes.

* Ir iespējams, ka šis teksts ir sakropļots; tas ir grūti saprotams. “Podi un ērkšķi” ir metaforas, kas ņemtas no ganu dzīves: tie karsē podus ar aizdedzinātiem ērkšķiem. Iekams ērkšķi sadeg, podi sāk “Izjust”, vējš tos nopūš. 

<<<

58. psalms

MOSTIES, DIEVS, UN ŠAUSTI PAGĀNUS…
 
2          Mans Dievs, izglāb mani no maniem ienaidniekiem,
            pasargi mani no maniem uzbrucējiem,
3          izglāb mani no netaisnības darītājiem,
            un atpestī mani no asins vīriem!
4          Jo redzi, tie uzglūn manai dzīvībai,
            varenie sazvērējās pret mani.
            Kungs, manī nav ne grēka, ne nozieguma;
5          Bez manas vainas tie izskrien un uzbrūk.
            Jel mosties, nāc pretī man un redzi,
6          jo Tu, kara pulku Kungs, esi Izraeļa Dievs.
            Atmosties, šausti visus pagānus,
            nežēlo nevienu no šiem nodevējiem!
7          Tie atgriežas vakarā, rej kā suņi
            un skraida apkārt pa pilsētu.
8          Klau, kā tie lielās ar savu muti,
            uz viņu lūpām ir zākas:
9          Bet Tu, Kungs, smiesies par tiem,
            un visi pagāni ir Tev par izsmieklu.
10        Mans stiprums, es skatos uz Tevi,
            jo Tu, Dievs, esi mans cietoksnis,
11        mans Dievs, mana žēlsirdība.
 
            Lai Dievs man nāk palīgā,
            lai ļauj man līksmoties par maniem ienaidniekiem.
12        Dieva, nokauj tos, lai viņi neieļauno manu tautu,
            izklīdini tos ar Savu spēku un satriec viņus,
            Kungs, Tu mūsu vairogs!
13        Viņu mutes grēks ir viņu lūpu runa,
            lai sapinas tie savā lepnībā
            un savos lāstos un melos, ko tie izrunā.
14        Pazudini tos ar dusmām, pazudini, lai to vairs nebūtu,
            lai katrs zina, ka Dievs ir Valdnieks par Jēkabu un līdz zemes galam!
15        Tie atgriežas vakarā, rej kā suņi
            un skraida apkārt pa pilsētu.
16        Tie klejo apkārt meklēdami barību,
            un ja nav paēduši, tie gaudo.
17        Bet es apdziedāšu Tavu varenību,
            un līksmošu rītā par Tavu žēlsirdību,
            jo Tu man kļuvi par cietoksni,
            par patvērumu manu spaidu dienā.
18        Mans stiprums, es spēlēšu Tev,
            jo Tu, Dievs, esi mans cietoksnis,
            mans Dievs, mana žēlsirdība.

<<<

59. psalms

PALĪDZI MUMS PRET IENAIDNIEKU...
 
3          Dievs, Tu mūs atstūmi,
            Tu salauzi mūsu kaujas rindas,
            Tu dusmojies; jel stādi mūs atkal uz kājām!
4          Tu satricināji zemi, to saskaldīji;
            jel dziedini tās plaisas, jo tā sagrūst!
5          Tu uzliki savai tautai cietas lietas;
            mūs dzirdināji ar reibinātāju vīnu.
6          Tiem, kas Tevi bīstas, devi karogu,
            lai viņi bēgtu no šaujamā loka;
7          lai Tavi mīļie tiktu atbrīvoti,
            palīdz’ ar Savu labo roku un izklausi mani!

8          Savā svētnīcā Dievs reiz runāja:         
            “Es līksmošu un sadalīšu Sichemu,
            un izmērīšu Sukkotas ieleju.
9          Mana ir Galaadas zeme, un mana ir Manases zeme,
            un Efraima ir manas galvas bruņas, Jūda - mans zizlis;
10        Moaba ir mana mazgājamā bļoda;
            uz Edomas es likšu Savus apavus;
            par Filisteju es svinēšu uzvaru!”

11        Kas aizvedīs mani uz nocietināto pilsētu,
            kas novedīs mani līdz Edomai?
12        Vai ne Tu, Dievs, kas mūs atstūmi,
            un vai Tu, Dievs, vairs neej līdzi mūsu kara pulkiem?
13        Jel sniedz mums palīdzību pret ienaidnieku,
            jo cilvēku atbalsts nav nekas!
14        Ar Dievu mēs veiksim varoņdarbus,
            Viņš samīs mūsu ienaidniekus.

<<<

60. psalms

KAUT ES VARĒTU VIENMĒR MĀJOT...
 
2          Klausi, Dievs, manu saucienu,
            ievēro manu lūgumu!
3          No zemes gala es piesaucu Tevi,
            jo sirds man pagurst ilgās.
            Uz klints Tu uzcelsi mani,
            un dāvāsi mieru man,
4          jo Tu man esi patvertne,
            un stiprs tornis pret ienaidnieku.
5          Kaut es varētu vienmēr mājot Tavā teltī,
            pabēgt zem Tavu spārnu segas!
6          Jo Tu, Dievs, uzklausīji manus solījumus;
            Tu devi man Tava vārda bijātāju mantojumu.
7          Piemetini dienas karaļa dienām,
            viņa gadi lai līdzinās daudzām paaudzēm.
8          Lai viņš valda uz mūžiem Dieva priekšā;
            sūti žēlastību un uzticību, lai tās viņu pasargātu.
9          Tā dziedāšu vienmēr Tavam vārdam,
            un katru dienu pildīšu savus solījumus.

<<<

61. psalms

MANA DVĒSELE ATDUSAS DIEVĀ…
 
2          Tikai Dievā atdusas mana dvēsele,
            no Viņa nāk mana pestīšana.
3          Tikai Viņš ir mana klints un mana pestīšana,
            mans cietoksnis: es nekad negrīļošos.
4          Cik ilgi jūs visi vēl uzbruksit cilvēkam,
            un meklēsit viņu sagraut,
            kā sašķiebtu sienu un grūstošu mūri?
5          Tiešām tie pūlas padzīt mani
            no manas augstās vietas;
            tie tīksminās ar meliem;
            ar savu muti tie svētī,
            bet sirdī viņi nolād.
6          Tikai Dievā dusi, mana dvēsele,
            jo no Viņa nāk tas, ko ceru.
7          Tikai Viņš ir mana klints un mana pestīšana,
            mans cietoksnis: es negrīļošos.
8          Pie Dieva ir mana pestīšana un mana godība,
            mana spēka klints, mans patvērums ir Dievā.
9          Ceri uz Viņu, tauta, katrā laikā,
            izkratiet savas sirdis Viņa priekšā:
            Dievs ir mums patvērums.
 
10        Cilvēku bērni ir tikai dvesma,
            lielvīru bērni ir tikai māņi.
            Uz svariem likti tie ceļas gaisā,
            tie visi kopā ir vieglāki par dvesmu.
11        Nelieciet cerības apspiešanā,
            un tukši nelepojieties ar laupīšanu!
            Kad bagātības vairojas,
            ar sirdi tām nepieķerieties.
12        Vienu lietu Dievs teica,
            šīs divas lietas es dzirdēju:
            “Dievam ir spēks, un Tev, Kungs, žēlastība;
            jo Tu atmaksā katram pēc viņa darbiem”.

<<<

62. psalms

MANA DVĒSELE SLĀPST PĒC TEVIS...
 
2          Dievs, Tu esi mans Dievs:
            ar rūpēm es meklēju Tevi.
            Pēc Tevis slāpst mana dvēsele,
            pēc Tevis ilgojas mana miesa
            kā sausa un slāpstoša zeme bez ūdens.
3          Tā es apceru Tevi svētnīcā,
            lai redzētu Tavu varu un Tavu godību.
4          Tādēļ ka Tava žēlastība ir labāka par dzīvību,
            manas lūpas slavinās Tevi.
 
5          Tā es teikšu Tevi savā dzīvē:
            Tavā vārdā pacelšu savas rokas.
6          Kā ar taukiem un treknumu ēdināta būs mana dvēsele,
            ar gavilējošām lūpām slavēs mana mute,
7          kad pieminēšu Tevi savā gultā,
            par Tevi domāšu nomoda laikā.
8          Tu taču kļuvi par manu palīgu
            un Tavu spārnu ēnā līksmoju:
9          Mana dvēsele pieķeras Tev,
            mani balsta Tava labā roka.
 
10        Bet tie, kas cenšas pazudināt manu dvēseli,
            noies zemes dziļumos.
11        Tiks nodoti viņi zobena asmenim,
            tie kļūs par ēsmu lapsām.
12        Bet karalis priecāsies Dievā,
            leposies katrs, kas zvērē Viņa vārdā,
            jo ļauna runātājiem aizsprostos muti.

<<<

63. psalms

“KAS GAN MŪS REDZĒS?”..
 
2          Klausi, Dievs, manu balsi, kad es žēlojos,
            sargi manu dzīvību no bailēm ienaidnieka pēc.
3          Aizstāvi mani pret ļaunprāšu sapulci,
            pret netaisnības darītāju kņadu,
4          kas asina savas mēles kā zobenu,
            kas mērķē indīgus vārdus kā bultas,
5          lai šautu uz nevainīgo no slēptuves,
            lai negaidot viņu nošautu nebaidoties no neviena.
6          Tie cieši apņemas darīt ļaunu,
            tie sazvērējas, lai slepeni izliktu cilpas,
            tie saka: “Kas gan mūs redzēs?”
7          Tie izdomā nelietības,
            noslēpj izdomātās domas,
            un katra prāts un sirds ir dzelme.
 
8          Bet Dievs tos šauj ar bultām,
            negaidot iecērt viņiem brūces;
9          tiem gatavo sabrukumu ar viņu pašu mēlēm.
            Visi, kas viņus redz, galvas vien krata.
10        Un visi bīstas un daudzina Dieva darbu,
            un pārdomā Viņa veikumus.
11        Taisnīgais priecājas Kungā
            un patveras pie Viņa,
            un visi sirdī krietnie lepojas.

<<<

64. psalms

TU KRONĒJI GADSKĀRTU AR SAVU LABVĒLĪBU…
 
2          Tev pienākas slavas dziesmas, Dievs, Sionā
            un Tev tiek doti solījumi,
3          jo Tu izklausi lūgšanas.
            Pie Tevis nāk katra miesa
4          ar savu grēku darbiem.
            Mūs nospiež mūsu pārkāpumi,
            bet Tu tos piedodi.
5          Svētīgs ir tas, ko Tu izvēli un pieņem:
            viņš dzīvo Tavās pilīs.
            No Tava nama labumiem,
            no Tava tempļa svētuma.
6          Tava taisnība mūs izklausa ar brīnumzīmēm,
            Dievs, mūsu Pestītāj,
            visu zemes malu
            un tālo jūru cerība;
7          kas stiprini ar savu spēku kalnus,
            kas apjozies ar varenību,
8          kas savaldi jūras krākšanu,
            tās viļņu krākšanu un tautu kņadu.
9          Un Tavu zīmju dēļ baidās tie, kas apdzīvo zemju malas;
            vistālos austrumus un rietumus Tu piepildi ar prieku.
 
10        Tu apmeklēji zemi un to aplaistīji,
            to pārbagāti apveltīji.
            Dieva upe ir pildīta ar ūdeni,
            Tu sagatavoji viņu labību;
            Tu gatavoji zemi šādā veidā:
11        Tu aplaistīji viņas vagas,
            nolīdzināji tās arumus,
            ar lietu to mīkstināji,
            svētīji viņas dīgstošo sēklu.
12        Tu kronēji gadskārtu ar Savu labvēlību,
            un Tavas tekas tecina treknumu.
13        Tuksneša ganības tecina,
            un pakalni jožas ar līksmi.
14        Tīrumi tērpjas ar ganāmpulkiem,
            un ielejas klājas ar labību:
            tie gavilē un dzied.

<<<

65. psalms

GAVILĒJIET DIEVAM, VISAS ZEMES…
 
1          Gavilējiet Dievam, visas zemes,
2          dziediet Viņa vārda godību,
            atdodiet Viņam krāšņu slavu!
3          Sakiet Dievam: cik apbrīnojami ir Tavi darbi!
            Tava lielā spēka dēļ Tev glaimo Tavi ienaidnieki.
4          Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied,
            lai dzied Tavu vārdu!
 
5          Nāciet un redziet Dieva darbus:
            Viņš veica apbrīnojamas lietas cilvēkbērnu vidū!
6          Viņš pārvērta jūru par sauszemi;
            tie pārgāja straumi ar sausām kājām.
            Tādēļ priecāsimies par viņu!
7          Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku,
            Viņa acis novēro tautas:
            lai dumpinieki nesaceļas.
8          Jel slavējiet mūsu Dievu jūs, tautas,
            un sludiniet Viņa slavas pausmi,
9          Viņa, kas mūsu dvēselei deva dzīvību,
            un neļāva grīļoties mūsu kājām.
10        Jo Tu, Dievs, mūs pārbaudīji,
            mūs šķīstīji ar uguni kā sidrabs tiek šķīstīts;
11        Tu ievedi mūs cilpās,
            smagu nastu uzliku mūsu gurniem,
12        Tu liki cilvēkiem staigāt pār mūsu galvām;
            mēs gājām cauri ugunij un ūdenim.
            Bet Tu devi mums atpūtu. -
13        Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem,
            es pildīšu Tev savus solījumus,
14        kurus izteica manas lūpas,
            un ko mana mute solīja manu bēdu laikā.
15        Es sniegšu Tev treknu aitu upuri ar aunu taukiem,
            es ziedošu vēršus un āžus.
16        Nāciet, klausieties visi, kas bīstaties Dieva,
            es stāstīšu, cik lielas lietas Viņš darīja manai dvēselei!
17        Es Viņu piesaucu ar savu muti
            un Viņu slavēju ar savu mēli.
18        Ja es būtu savā sirdī tiecies pēc netaisnības,
            Kungs nebūtu mani izklausījis.
19        Bet Dievs mani izklausīja,
            Viņš ievēroja manas lūgšanas balsi.
20        Lai top slavēts Dievs, kas neatstūma manu lūgšanu,
            un nepaņēma no manis Savu žēlsirdību.

<<<

66. psalms
 
LAI TEVI, DIEVS, SUMINA TAUTAS...
 
2          Lai Dievs par mums apžēlojas un mūs svētī,
            lai gaišu rāda mums Savu vaigu,
3          ka virs zemes pazītu Viņa ceļu,
            un visās tautās Viņa pestīšanu.
4          Lai Tevi, Dievs, sumina tautas,
            lai Tevi sumina visas tautas!
 
5          Lai nācijas līksmo un gavilē,
            ka valdi tautas ar taisnību
            un vadi tautas virs zemes.
6          Lai Tevi, Dievs, sumina tautas,
            lai Tevi sumina visas tautas!
7          Zeme izdeva savus augļus,
            Dievs, mūsu Dievs, mūs svētīja.
8          Lai Dievs mūs svētī,
            un bīstas Viņu visas zemes malas!

<<<

67. psalms

DIEVS PIECEĻAS…
 
2          Dievs pieceļas, lai Viņa ienaidnieki izklīst,
            lai bēg no Viņa vaiga tie, kas Viņu ienīst!
3          Kā dūmi izgaist, tā viņi tiek izgaisināti,
            kā vasks izkūst uguns priekšā, tā grēcinieki Dieva priekšā.
4          Bet taisnīgie priecājas, līksmo Dieva priekšā un tīksminās priekā. 
 
5          Dziediet Dievam, spēlējiet Viņa vārdam;
            līdziniet ceļu Viņam, kas brauc caur tuksnesi.
            Viņa vārds ir Kungs,
            līksmojiet Viņa priekšā!
6          Bāreņu Tēvs un atraitņu aizstāvis,
            tāds ir Dievs Savā svētajā mājoklī.      
7          Dievs gatavo māju atstātajiem,
            Viņš izved laimē gūstekņus;
            tik dumpinieki mitinās sausajā zemē.
8          Dievs, kad Tu gāji Savas tautas priekšā,
            kad Tu gāji cauri tuksnesim,
9          tad zeme trīcēja un debesis šķīda Dieva priekšā,
            drebēja Sinajkalns Dieva, Izraeļa Dieva priekšā.
10        Dievs, Tu nolēji bagātu lietu uz Sava mantojuma,
            un nogurušo Tu atspirdzināji.
11        Tavs ganāmpulks dzīvoja tanī,
            savā labumā, Dievs, to sagatavoji nabagam.
 
12        Kung pauž vēsti:
            to, kas sludina prieku, ir lielais daudzums:
13        “Kara pulku karaļi bēgdami bēg,
            un mājas iemītnieki sadala laupījumu.
14        Kad jūs atpūtāties starp ganāmpulku aplokiem,
            baloža spārni mirdzēja sidrabā,
            un viņu spalvas dzeltenā zeltā.
15        Kad Visvarenais izklīdināja tur karaļus,
            uz Salmona kalna uzkrita sniegs”.
 
16        Augsti kalni ir Bazana kalni,
            stāvi kalni ir Bazana kalni.
17        Ko raugāties tik skaudīgi, jūs, stāvie kalni,
            uz kalnu, uz kura Dievam labpatikās dzīvot,
            uz kura Kungs dzīvos pat vienmēr?
18        Dieva ratu ir milzīgs daudzums, tūkstošu tūkstoši:
            no Sinaja kalna Kungs nāk Savā svētnīcā.
19        Tu uzkāpi augstienē, tu vadāji gūstekņus,
            kā dāvanas Tu pieņēmi cilvēkus,
            vai tos, kas negrib dzīvot pie Kunga Dieva.
 
20        Lai Kungs top slavēts ikvienu dienu:
            mūsu nastas nes Dievs, mūsu pestīšana!
21        Mūsu Dievs ir glābējs Dievs,
            Kungs Dievs dod izbēgšanu no nāves.
22        Tiešām, Dievs satriec Savu ienaidnieku galvas,
            pinkaino pakausi tam, kas staigā savos noziegumos.
23        Kungs sacīja: “Es atvedīšu no Bazanas,
            es vedīšu atpakaļ no jūras dzelmes,
24        lai tu iemērktu asinīs savu kāju,
            un lai no ienaidniekiem tavu suņu mēlēm tiktu daļa”.
 
25        Tie redz Tavu ieiešanu, Dievs,
            mana Dieva un Karaļa ieiešanu svētnīcā:
26        pa priekšu iet dziedātāji, pēdējie - kas dzied un spēlē cītaras,
            vidū meitenes dimdina bungas.
27        “Svētku sanāksmēs suminiet Dievu, Kungu,
            jūs, kas esat dzimuši no Izraeļa!”
28        Tur ir Benjamiņš, visjaunākais; viņš soļo pa priekšu;
            Jūdas prinči ar saviem pulkiem,
            Zabulonas prinči, Neftales prinči.
 
29        Parādi, Dievs, Savu varu,
            varu, Dievs, ko liec cīņā par mums!
30        Tavas svētnīcas dēļ, kas ir Jeruzalemē,
            lai karaļi ziedo Tev dāvanas!
31        Izbar niedru zvēru,
            vēršu baru ar tautu teļiem,
            lai tie metas zemē ar saviem sidraba asmeņiem:
            izkaisi tautas kam prieks ir par kariem!
32        Lai nāk no Ēģiptes diženie,
            uz Dievu lai izstiepj savas rokas Etiopija.
33        Jūs, pasaules valstis, jel dziediet Dievam
            un spēlējiet Kungam,
34        Kas brauc pa debesīm, pa senajām debesīm!
            Klau, kā Viņš atskanēt liek Savai balsij,
            Savai varenai balsij:
35        “Jel atzīstiet Dieva varenību!”
            Pār Izraeli ir Viņa majestāte,
            un Viņa varenība padebešos.
36        Bīstams ir Dievs savā svētnīcā,
            Izraeļa Dievs;
            Viņš spēku un varu dod savai tautai.
            Lai Dievs top slavēts!
 
<<<

68. psalms

ŪDENS IR SAKĀPIS MAN LĪDZ KAKLAM...
 
2          Glāb mani, Dievs, jo ūdens ir sakāpis man līdz kaklam!
3          Es esmu iegrimis dubļu dzelmē,
            un nav man kur atspert kāju.
            Es esmu nokļuvis ūdens dzelmē,
            un viļņi pārklāj mani.
4          No saukšanas esmu paguris,
            mans kakls jau aizsmacis.
            Man acis ir pagurušas
            gaidās pēc mana Dieva.
5          Vairāk nekā matu virs galvas ir to,
            kas mani ienīst bez iemesla.    
            Stiprāki par maniem kauliem ir tie,
            kas mani netaisnīgi apkaro.
            Vai gan man jāatdod tas, ko neesmu nolaupījis?
6          Ai, Dievs, Tu zini manu neprātību,
            un mani pārkāpumi nav tev apslēpti.
7          Lai netiek aizkaunēti manis dēļ tie,
            kas cer uz Tevi, Kungs, karapulku Kungs!
            Lai manis dēļ nenosarkst tie,
            kas meklē Tevi, Izraeļa Dievs.
8          Jo Tevis dēļ es izcietu negodu,
            kauns pārklāja manu seju.
9          Par svešinieku kļuvu saviem brāļiem,
            par nepazīstamu savas mātes dēliem.
10        Jo rūpes par Tavu namu mani saēda,
            un Tavu zaimotāju zaimi nokrita uz manis.
11        Ar gavēni skumdināju savu dvēseli,
            un tas man kļuva par kaunu.
12        Tērpa vietā es apģērbu maisu,
            bet es tiem kļuvu par izsmieklu.
13        Tenkā pret mani tie, kas sēd pie vārtiem,
            un mani lamā vīna dzērāji.
 
14        Bet mana lūgšana iet pie Tevis, Kungs,
            žēlastības laikā, Dievs.
            Aiz Tavas lielās labsirdības izklausi mani,
            aiz Tavas uzticīgās palīdzības.
15        Izrauj mani no dubļiem, lai es nenogrimstu,
            atbrīvo mani no tiem, kas mani ienīst,
            un no ūdens dzelmēm!
16        Lai mani nepārklātu ūdens viļņi,
            un neaprītu mani dzelme,
            un bezdibenis neaizver savu muti pār mani.
17        Izklausi mani, Kungs, jo laipna ir Tava žēlastība;
            savā lielā žēlsirdībā noraugies uz mani;
18        Nenoslēp Savu vaigu Savam kalpam,
            jo esmu bēdās; jel izklausi ātri mani!
19        Nāc klāt manai dvēselei, izpestī viņu,
            manu naidnieku dēļ jel atbrīvo mani!
20        Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu;
            Tavā priekšā ir visi mani apspiedēji.
21        Nolamāšana salauza man sirdi un es vārgu,
            es gaidīju līdzjutēju, bet tā nebija,
            un iepriecinātājus, bet neatradu.
22        Tie ielika manā ēdienā žulti,
            un manās slāpēs tie dzirdināja mani ar etiķi.
 
23        Lai viņu galds tiem kļūst par cilpu,
            un draugiem par slazdiem.
24        Lai aptumšojas viņu acis, ka tie neredzētu,
            liec viņu gurniem vienmēr ļodzīties.
25        Izgāz pār viņiem savu niknumu,
            un Tavu dusmu karstums lai tos satver!
26        Lai viņu mājoklis top izpostīts
            un viņu teltīs lai neviens vairs nedzīvo.
27        Jo viņi vajāja to, ko Tu sasiti,
            un vairoja sāpes tam, ko Tu ievainoji.
28        Pieliec viņu vainai vēl citas vainas,
            un Tavā priekšā lai tie netiek atzīti par taisnīgiem.
29        Lai viņi izsvītroti tiek no dzīvo grāmatas,
            ar taisnīgajiem kopā lai tie netiek rakstīti.
 
30        Bet es esmu vārgulis un cietējs,
            Tavs palīgs, Dievs, lai mani sarga!
31        Es teikšu Dieva vārdu dziesmā
            un slavēšu viņu pateicības vārdiem.
32        Tas patiks Dievam vairāk nekā vērsis,
            nekā vērsēns ar ragiem un nagiem.
33        Skatieties, pazemīgie, un priecājieties,
            lai atdzīvojas sirds jums, kas meklējat Dievu!
34        Jo Kungs klausa nabagus,
            un savus gūstekņus Viņš nenievā.
35        Lai Viņu slavē debesis un zeme,
            jūras un viss, kas tanīs kustas!
36        Jo Sionu Dievs izglābs un uzcels Jūdas pilsētas,
            un tur viņi dzīvos un iegūs zemi.
37        Un Viņa kalpu pēcnācēji to mantos,
            un tie, kas Viņa vārdu mīl, mitināsies tanī.

<<<

69. psalms

KUNGS, JEL NEKAVĒJIES…

2          Lai Tev labpatīk, Dievs, mani izglābt,
            Kungs, steidzies man palīgā!
3          Lai nonāk kaunā un nosarkst tie,
            kas tīko pēc manas dzīvības.
            Lai atkāpjas un saņem kaunu tie,
            kas tīksminās par manām nelaimēm.
4          Lai atkāpjas, kauna pārņemti, tie,
            kas saka man: “Lūk! Lūk!”
5          Lai gavilē un līksmojas par Tevi visi,
            kas Tevi meklē,
            un vienmēr lai saka: “Lai augsti slavēts ir Dievs!”
            tie, kas ilgojas pēc Tavas palīdzības.
6          Bet esmu vārgulis un nabags,
            Dievs, steidzies man palīgā!
            Tu esi mans Palīgs un mans Glābējs;
            Kungs, jel nekavējies!

<<<

70. psalms

VECUMA DIENĀS…
 
1          Pie Tevis, Kungs es patveros,
            lai nekļūtu es kaunā mūžam.
2          Pēc Tavas taisnības izglāb mani un atbrīvo mani;
            piegriez man Savu ausi un izpestī mani!
3          Esi man patvēruma klints,
            nocietināta pils, lai Tu mani glābtu,
            jo Tu esi mana klints un mana pils.
4          Mans Dievs, jel izrauj mani no netaisnīgā rokas,
            no neģēļa un apspiedēja dūres!
5          Jo Tu, mans Dievs, esi manas gaidas,
            Kungs, Tu mana cerība kopš manas jaunības.
6          Uz Tevi balstos es kopš mātes klēpja,
            kopš manas mātes miesām biji Tu mans Aizstāvis,
            uz Tevi cerēju es vienmēr.
7          Kā brīnums izliekos es daudziem,
            jo Tu man biji stiprais palīgs.
8          Ar Tavu slavu pilna bij' man mute,
            visu dienu ar Tavu godību.
 
9          Jel neatmet mani vecuma dienās,
            jel neatstāj mani, kad zudīs man spēki!
10        Jo mani ienaidnieki runā par mani,
            un, mani novērodami, tie savstarpēji apspriežas,
11        sacīdami: “Dievs to ir atstājis;
            vajājiet un satveriet viņu,
            jo nav neviena, kas viņu glābtu!”
12        Dievs, nestāvi tālu prom no manis,
            mans Dievs, jel steidzies man palīgā!
13        Lai nonāk kaunā un iznīkst tie,
            kas tīko pēc manas dzīvības;
            lai kauns un negods pārklāj tos,
            kas novēl man ļaunu!
14        Bet es cerēšu vienmēr,
            un ik dienas pavairošu katru Tevis slavināšanu.
15        Mana mute paudīs Tavu taisnību,
            visu dienu Tavu palīdzību;
            jo es nezinu tām mēra.
16        Es stāstīšu par Dieva varenību,
            Kungs, es cildināšu tikai Tavu taisnību.
 
17        Dievs, Tu mani mācīji kopš manas jaunības,
            un līdz šim es sludinu Tavus brīnumdarbus.
18        Un arī vecumā un nespēkā,
            jel neatstāj mani, Dievs,
            kamēr sludināšu Tavu roku šai paaudzei,
            visām nākamajām Tavu varenību,
19        un Tavu taisnību, ai Dievs, kas sniedzas debesīs,
            pēc kuras darīji tik lielas lietas:
            Dievs, kas gan ir līdzīgs Tev?
20        Tu liki man redzēt daudz bēdu un ļauna,
            Tu darīsi mani atkal dzīvu,
            un atkal izcelsi mani no zemes dziļumiem.
21        Pavairo manu cienību,
            un iepriecini mani no jauna!
22        Es arī slavēšu ar kokli Tavu uzticību, Dievs,
            Tev dziedāšu un spēlēšu ar cītaru, Tu, Izraeļa Svētais.
23        Man lūpas gavilēs, kad dziedāšu es Tev,
            un mana dvēsele, ko Tu izpestīji.
24        Ir mana mēle visu dienu teiks Tavu taisnību,
            jo apkaunoti un nosarkuši ir tie,
            kas novēl man ļaunu.

<<<

71. psalms

VIŅŠ VALDĪS NO JŪRAS LĪDZ JŪRAI...
 
1          Dievs, dod Savu spriedumu karalim,
            un Savu taisnību karaļa dēlam:
2          lai valda viņš Tavu tautu pēc taisnības,
            un Tavus zemos ļaudis pēc vienādības.
3          Kalni atnesīs tautai mieru
            un pakalni - taisnību.
4          Viņš sargās tautas zemos ļaudis,
            izglābs nabagu dēlus,
            un satrieks apspiedēju.
5          Un ilgi viņš dzīvos kā saule,
            kā mēness caur visām paaudzēm.
6          Viņš nokāps kā lietus uz zāles,
            kā lietus gāzes, kas apūdeņo zemi.
7          Viņa dienās ziedēs taisnība
            un miera pārpilnība, kamēr beigsies mēness.
8          Un valdīs Viņš no jūras līdz jūrai,
            un no upes līdz zemes galiem.
9          Viņa priekšā kritīs viņa ienaidnieki,
            un viņa pretinieki laizīs putekļus.
10        Tarsas un salu karaļi pasniegs nodevas,
            Arābu un Sabas ķēniņi atvedīs dāvanas.
11        Un pielūgs viņu visi karaļi,
            visi pagāni kalpos viņam.
12        Jo izglābs viņš nabagu, kas lūdzas,
            un vārguli, kuram nav palīga.
13        Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu,
            un izglābs nabagu dzīvību:
14        no netaisnības un apspiešanas atbrīvos viņus,
            un viņu asinis būs dārgas viņa priekšā.
15        Tāpēc viņš dzīvos, un viņam dāvās Arābijas zeltu,
            un par viņu vienmēr lūgsies,
            un viņu teiks mūžīgi.
16        Virs zemes būs labības pārpilnība,
            kalnu virsotnēs šalks, kā Libans, viņa augļi,
            un pilsētu ļaudis ziedēs kā zemes zāle.
17        Viņa vārds būs slavēts mūžīgi,
            cik ilgi saule spīdēs, tik ilgi paliks viņa vārds.
            Un viņā tiks svētītas visas zemes ciltis,
            visas pagānu tautas teiks viņu svētīgu.

                              * * *

18        Lai top slavēts Kungs, Izraeļa Dievs,
            kas vienīgais dara brīnumus!
19        Un mūžam lai cildināts Viņa slavenais vārds,
            un visa zeme lai pildās ar Viņa godību!
            Lai notiek! Lai notiek!

<<<

72. psalms

VĒROJOT GRĒCINIEKU LABKLĀJĪBU…
 
1          Cik labs ir Dievs tiklajiem,
            Kungs tiem, kas sirdī ir šķīsti!
2          Bet man gandrīz ļodzījās kājas,
            gandrīz paslīdēja mani soļi,
3          jo kļuvu skaudīgs pret bezdievjiem,
            vērojot grēcinieku labklājību.
4          Jo viņiem nav nekādu moku,
            sveika un trekna ir viņu miesa.
5          Mirstīgo raizēs tie nepiedalās,
            un netiek šaustīti kā citi cilvēki.
6          Tādēļ tos lepnība aptver kā kakla rota,
            un varmācība tos ietērpj kā svārki.
7          No viņu taukās sirds iziet viņu netaisnība,
            un izlaužas gara māņi.
8          Tie ņirgājas un ļauni runā,
            no augšas tie piedraud ar apspiešanu.
9          Ar savu muti tie uzbrūk debesīm
            un viņu mēles apklejo zemi.
10        Tādēļ mana tauta pievēršas viņiem,
            un iesūc sevī ūdens plūdus.
11        Un viņi saka: “Kā gan Dievs to zina?
            vai tad Visaugstajam ir pazīšana?”
12        Lūk, tādi ir grēcinieki,
            un vienmēr mierīgi tie vairo varu.
13        Vai tad par velti es sargāju tīru savu sirdi,
            un savas rokas mazgāju nevainībā?
14        Jo visu laiku es ciešu šaustīšanu,
            un katru dienu pārmācību.
15        Ja būtu es domājis: “Es runāšu kā viņi”,
            tad būtu es atstājis Tavu dēlu cilti.
16        Tāpēc es pārdomāju, lai to saprastu,
            bet tas man likās visai grūti,
17        kamēr es iegāju Dieva svētās lietās,
            un pamanīju viņu galu.
 
18        Tiešām, uz slidena ceļa Tu lieci tos,
            un strauji tos iegāzi pazušanā.
19        Cik pēkšņi viņi ir sabrukuši,
            pazuduši, nobeigušies lielās šausmās!
20        Līdzīgi sapnim, Kungs, kad kāds atmostas,
            tā Tu, kad celsies, nievāsi viņu rēgus.
21        Kad mans prāts bija sakaitināts,
            un mana sirds sadurstīta,
22        tad biju neprātīgs un nesapratu,
            biju kā kustonis Tavā priekšā.
23        Bet es būšu vienmēr ar Tevi,
            Tu satvēri manu labo roku;
24        Tu vadīsi mani pēc Sava padoma,
            un uzņemsi mani beidzot godībā.
25        Kas, ārpus Tevis, ir man debesīs?
            Un ja esmu ar Tevi, zeme mani nelīksmina.
26        Nu sagurst man miesa un sirds,
            klints manai sirdij un mana daļa - Dievs mūžīgi.
27        Jo, redzi, tie, kas Tevi atstāj, aizies bojā.
            Tu pazudini visus, kas lauž Tev uzticību.
28        Bet man ir labi būt Dieva tuvumā,
            un Kungā Dievā likt manu patvērumu.
            Es sludināšu visus Tavus darbus
            Sionas meitas vārtos.

<<<

73. psalms
 
VIRZI SAVUS SOĻUS UZ PASTĀVĪGAJĀM DRUPĀM...
 
1          Kāpēc, Dievs, Tu atstūmi mūs uz visiem laikiem,
            kam kvēlo Tavas dusmas pret Tava ganāmpulka avīm?
2          Piemini tautas kopību, ko Tu dibināji senos laikos,
            ciltis, ko Tu atpirki Sev par īpašumu,
            Sionas kalnu, uz kura novietoji sēdekli.
 
3          Virzi Savus soļus uz pastāvīgajām drupām,
            ienaidnieks visu svētnīcā ir izpostījis.
4          Tavi pretinieki rēca Tavā sanāksmes vietā,
            tie nolika savas zīmes uzvaras piemiņai.
5          Viņi līdzinās tiem, kas meža biezoknī cilā cirvjus,
6          ar cirvi un vāli tie sadauza tanī pat durvis
7          Tie atdeva ugunij Tavu svētnīcu,
            apgānīja līdz zemei Tava vārda mājokli.
8          Tie teica savās sirdīs: “Nopostīsim tos visus reizē;
            nodedziniet visas Dieva svētnīcas virs zemes!”
9          Savas zīmes mēs vairs neredzam, nav pravieša;
            un starp mums neviens nezina, cik ilgi tā būs.
10        Cik ilgi, ai Dievs, vēl lamāsies ienaidnieks?
            Vai mūžam pretinieks zaimos Tavu vārdu?
11        Kāpēc Tu atvelci Savu roku?
            Un kāpēc Tu turi Savā klēpī labo roku?
12        Bet Dievs ir mans karalis no seniem laikiem,
            kas veic pestīšanu zemes virsū.
13        Ar Savu varu Tu pārrāvi jūru,
            ūdenī satrieci pūķu galvas.
14        Tu satrieci Leviatana galvas,
            atdevi to par barību jūras nezvēriem.
15        Tu liki tecēt avotiem un strautiem,
            Tu nosusināji ar ūdeni bagātas upes.
16        Tava ir diena un Tava ir nakts,
            Tu nostiprināji mēnesi un sauli.
17        Tu noteici visas zemju robežas,
            Tu veidoji vasaru un ziemu.
 
18        Jel piemini to, ka ienaidnieks Tevi, Kungs, zaimoja;
            un negudra tauta lādēja Tavu vārdu!
19        Jel neatdod vanagam Tavas dūjas dzīvību,
            un neaizmirsti mūžam Tavu nabagu dzīvību!
20        Raugies uz Tavu derību,
            jo varas darbiem pilnas ir zemes slēptuves un lauki!
21        Lai nomāktais neatgriežas apkaunots,
            lai nabags un trūcīgais slavē Tavu vārdu!
22        Jel celies, Dievs, un aizstāvi Savu lietu!
            Piemini zaimus, ko neprātīgais Tev teic ik dienas.
23        Neaizmirsti Tavu pretinieku klaigas,
            pret Tevi sadumpoto brēka vienmēr paceļas uz augšu!

<<<

74. psalms

NECELIET GAISĀ RAGU…
 
2          Mēs suminām Tevi, Kungs, mēs suminām,
            un daudzinām Tavu vārdu, izstāstām Tavus brīnumdarbus.
 
3          “Kad būšu noteicis laiku,
            es tiesāšu taisnīgi.
4          Kaut zeme ļodzītos ar visiem saviem iemītniekiem:
            es nostiprināju viņas pīlārus.
5          Es saku uzpūtīgajiem: “Neesiet pārgalvīgi!”,
            un bezdievīgajiem: “Neceliet gaisā ragu!”*
6          Neizceliet savu ragu pret Visaugstāko,
            nerunājiet pret Dievu nejēdzības!
7          Jo ne no austrumiem un ne no rietumiem,
            ne no tuksneša un nedz no kalniem,
8          bet Dievs ir Tiesnesis:
            vienu Viņš pazemina, citu paaugstina.
9          Jo Kunga rokā ir biķeris,
            kas puto no vīna, pilns maisījuma:
            no tā Viņš dzirdina; tie baudīs līdz mielēm,
            dzers visi zemes bezdievji”.
 
10        Bet es līksmošos mūžīgi,
            es dziedāšu slavas dziesmu Jēkaba Dievam.
11        Un salauzīšu visus bezdievju ragus;
            taisnīgā ragi tiks izcelti.
 
* “rags” Svētos Rakstos nozīmē spēku un varu.

<<<

75. psalms

DIEVS DARĪJA SEVI ZINĀMU JŪDĀ...
 
2          Dievs darīja sevi zināmu Jūdā,
            Izraelī Viņa vārds ir liels,
3          Salemā* ir Viņa telts,
            un Viņa mājoklis Sionā.
4          Tur Viņš salauza loka zibšņus,
            vairogu, zobenu un ieročus.
 
5          Spīdēdams spožumā, Tu, varenais,
            nāci no mūžības kalniem.
6          Sirdī stiprie ir aplaupīti,
            tie guļ savā miegā,
            un visiem varoņiem nogura rokas.
7          No Tava brāziena, Jēkaba Dievs,
            sastinga rati un zirgi.
8          Bīstams Tu esi, un kas gan Tev pretosies
            Tavās varenajās dusmās?
 
9          No debesīm Tu liki sadzirdēt spriedumu,
            zeme izbijās un klusēja,
10        kad Dievs piecēlās, lai tiesātu,
            lai glābtu visus pazemīgos virs zemes.
11        Jo Edomas dusmas Tev sagādās godu,
            un Ematas pārpalicēji Tev svinēs svētkus.
12        Dodiet solījumus un izpildiet tos Kungam, savam Dievam,
            visi, kas ir ap viņu, lai ziedo upuri Bīstamajam,
13        Viņam, kas savalda augstmaņu patvaļu,
            un kas ir bīstams zemes karaļiem!

* Salema = Jeruzaleme

<<<

76. psalms

VAI GAN DIEVS ATSTUMS MŪŽĪGI?..

2          Mana balss paceļas pie Dieva, es saucu,
            mana balss pie Dieva, lai Viņš mani dzirdētu;
3          Savu spaidu dienā es meklēju Kungu.
            Mana roka izstiepjas naktī nenogurstot,
            mana dvēsele noraida iepriecinājumu.
4          Kad pieminu Dievu, es sāku vaidēt,
            kad pārdomāju, mans gars saplok.
5          Tu turi nomodā manas acis;
            esmu satraukts un nespēju runāt.
6          Es pārdomāju senās dienas,
            un atceros agrākos gadus.
7          Naktī es domāju savā sirdī par to,
            domāju vienmēr no jauna, un mans gars pētī:
8          “Vai gan Dievs atstums mūžīgi
            un vairs nekad nebūs labvēlīgs?
9          Vai uz mūžiem mitēsies Viņa žēlastība,
            vai lieks būs solījums visās paaudzēs?
10        Vai Dievs ir aizmirsis apžēloties,
            vai dusmās ir aizslēdzis Savu žēlsirdību?”
11          Un es saku: “Tās ir manas sāpes,
            ka Visaugstākā roka ir mainījusies.”
12        Es pieminu Kunga darbus,
            jā gan, es atceros Tavus senlaiku brīnumdarbus.
13        Un apdomāju visus Tavus darbus
            un apsveru Tavus veikumus.
 
14        Dievs, Tavs ceļš ir svēts;
            kurš dievs ir tik liels kā mūsu Dievs?
15        Tu esi Dievs, kas dari brīnumus,
            Savu varenību Tu darīji zināmu tautām.
16        Ar Savu roku Tu atpestīji Savu tautu,
            Jēkaba un Jāzepa bērnus.
17        Tevi redzēja ūdeņi, Dievs,
            ūdeņi redzēja Tevi un trīcēja,
            un sakustējās viļņi.
18        Mākoņi izlēja ūdeņus
            padebeši palaida balsi
            un Tavas bultas šaudījās.
19        Tavs pērkons dārdēja viesuļvētrā,
            zibeņi apgaismoja pasauli,
            zeme kustējās un trīcēja.
20        Caur jūru iztaisījās Tavs ceļš,
            un Tava teka - caur plašiem ūdeņiem,
            Tavas pēdas nemaz neparādījās.
21        Kā ganāmpulku Tu vadīji Savu tautu
            ar Mozus un Ārona roku.

<<<

77. psalms

TOMĒR TIE TURPINĀJA GRĒKOT PRET VIŅU...
 
1          Uzklausi, mana tauta, manu mācību;
            pievērsiet savas ausis manas mutes vārdiem.
2          Es atvēršu savu muti tēlojumiem,
            un atstāstīšu seno laiku noslēpumus.
3          Ko dzirdējām un uzzinājām,
            un ko mūsu tēvi mums stāstīja,
4          to neslēpsim viņu bērniem,
            nākošai paaudzei to stāstīsim:
            Kunga slavas darbus un Viņa varenību,
            un brīnumdarbus, ko Viņš darīja.
5          Jo Viņš noteica bausli Jēkabam,
            un izdeva likumu Izraelim,
            lai to, ko bija pavēlējis mūsu tēviem,
            darītu zināmu saviem bērniem;
6          lai pazītu to nākamā paaudze, bērni, kas piedzims,
            ka tie celtos un stāstītu saviem bērniem,
7          ka liktu savu cerību Dievā,
            un neaizmirstu Dieva darbus,
            bet ievērotu Viņa baušļus;
8          un lai tie nekļūtu kā viņu tēvi,
            dumpīga un spītīga cilts,
            cilts, kam nebija krietnas sirds,
            nedz Dievam uzticīga gara.
9          Efraimas dēli, cīnīdamies ar loku,
            pagrieza muguru kaujas dienā;
10        tie neievēroja Dieva derību,
            un liedzās dzīvot pēc Viņa likuma;
11        tie aizmirsa Viņa darbus
            un Viņa brīnumus, ko Viņš tiem rādīja.
12        Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus
            Ēģiptes zemē, Taneja laukā;
13        Viņš pāršķēla jūru un pārveda viņus,
            un pastatīja ūdeņus kā valni;
14         Pār viņiem nobēra gaļu kā putekļus,
            kā jūras smiltis - spārnotus putnus.
15        un vadīja viņus ar mākoni dienā,
            un visu nakti ar uguns gaismu;
16        Viņš pāršķēla tuksnesī klintis,
            un dzirdīja viņus bagātīgi, it kā straumēm;
17        Viņš lika strautiem iztecēt no klints,
            un izvadīja ūdeņus kā strāvas.
18        Tomēr tie turpināja grēkot pret Viņu,
            apvainot Visaugstāko tuksnesī.
19        Tie kārdināja Dievu savās sirdīs,
            prasīdami barību pēc savas kārības.
20        Un viņi runāja pret Dievu; viņi teica:
            “Vai Dievs gan spēs sagatavot tuksnesī galdu?
21       Lūk, Viņš piesita klintij un iztecēja ūdens un izplūda strauti:
            bet vai Viņš varēs dot arī mazi, vai sagādāt gaļu savai tautai?”
22        Tāpēc, kad Kungs to dzirdēja, Viņš iekaisa niknumā,
            un uguns aizdegās pret Jēkabu,
            un dusmās uzliesmoja pret Izraeli;
23        jo tie neticēja Dievam
            un necerēja uz Viņa palīdzību.
24        Bet Viņš pavēlēja mākoņiem augšā,
            un atvēra debesu durvis
25        un kaisīja pār viņiem mannu ēšanai,
            un deva viņiem debess maizi.
26        Cilvēks ēda stipro būtņu maizi*.
            Viņš sūtīja barību tiem līdz sātam.
27        Viņš lika debesīs celties dienvidaustrumu vējam,
            ar savu varenību atveda dienvidvēju.
28        Tie nokrita viņu nometnēs,
            visapkārt viņu teltīm.
29        Tie ēda un kļuva varen paēduši,
            Viņš piepildīja viņu alkas.
30        Tie nebija pārstājuši vēl kārot,
            un viņu barība bija tiem mutē,
31        kad Dieva dusmas uzliesmoja pret viņiem.
            Viņš sūtīja nāvi augstmaņiem,
            un notrieca Izraeļa jauniešus.
 
32        Bet viņi grēkoja arvien vēl tālāk,
           tie neticēja Viņa brīnumiem.
33        Viņš ātri nobeidza viņu dienas,
           un viņu gadus ar pēkšņu galu.
34        Kad Viņš tos nāvēja, tie meklēja Viņu,
           un, atgriezušies, prasīja atkal pēc Dieva.
35        Tie atcerējās, ka Dievs ir viņu klints,
           visaugstākais Dievs viņu Pestītājs.
36        Bet tie viņu piemānīja ar savu muti,
           ar savu mēli tie meloja Viņam.
37        Un sirds tiem nebija krietna pret Viņu,
           tie nebija uzticīgi Viņa derībai.
38        Viņš tomēr žēlodams atlaida vainu, tos nepazudināja,
           un bieži savaldīja Savas dusmas
           un neizlēja Savu niknumu.
39        Viņš pieminēja to, ka tie ir miesa,
           dvesma, kas aiziet un neatgriežas.
 
40        Cik bieži tie Viņu kaitināja tuksnesī,
           skumdināja Viņu vientulībā!
41        Un atkal tie kārdināja Dievu,
           un sarūgtināja Izraeļa Svēto.
42        Tie nepieminēja Viņa glābēju roku,
           dienu, kad Viņš tos glāba no pretinieku rokas;
43        kad Ēģiptē Viņš darīja savas zīmes,
           un savus brīnumus Taneja laukos.
 
44        Viņš pārvērta asinīs viņu upes,
           un strautus, lai viņi nedzertu.
45        Vinš uzsūtīja viņiem mušas, kas tiem koda,
            un vardes, kas tos apgrūtināja.
46        Viņš nodeva viņu ražu spradžiem,
           un viņu darba augļus siseņiem.
47        Un viņu vīndārzus nosita ar krusu,
           un vīģu kokus ar sarmu.
48        Viņu lopus Viņš atdeva krusai,
           un viņu ganāmpulkus zibeņiem.
49        Pār viņiem Viņš sūtīja Savu dusmu kvēli,
           sirdību, niknumu un bēdas:
           veselu baru nelaimes kalpu.
50        Viņš atvēra Savai dusmībai ceļu,
           un nesargāja viņus no nāves,
           un viņu dzīvniekus nodeva mērim.
51        Viņš nokāva Ēģiptes zemē katru pirmdzimušo,
           pirmos dzinumus Chama teltīs.
52        Un Savu tautu Viņš izveda kā avis,
           tos vadīja tuksnesī kā ganāmpulku.
53        Viņš vadīja tos droši, tie nebaidījās,
           viņu ienaidniekus apklāja jūra.
54        Viņš nodeva viņus savā svētajā zemē,
           pie kalniem, ko ieguva Viņa labā roka.
55        Viņu priekšā Viņš izdzina tautas,
           ar izlozi piešķīra viņas mantojumā
           un lika Izraeļa ciltīm dzīvot viņu teltīs. 
56        Bet viņi kārdināja un kaitināja Dievu Visaugstāko,
           un Viņa baušļus neievēroja.
57        Tie paklīda un sagandējās kā viņu tēvi,
           tie maldījās kā mānīgs loks.
58        Uz dusmām kairināja Viņu ar savām augstienēm,
           ar saviem elkiem modināja Viņa greizsirdību.
59        To dzirdēja Dievs un iedegās dusmās,
           un skarbi atmeta Izraeli.
60        Viņš pameta Silo mājokli,
           telti, kur dzīvoja Viņš starp cilvēkiem.
61        Un nodeva viņu spēku gūstā,
           un viņu krāšņumu ienaidnieka rokās.
62        Viņš nodeva Savu tautu zobenam,
           pret Savu mantojumu Viņš bija apskaities.
63        Viņu jaunekļus aprija uguns
           un viņu jaunavas netika izprecētas.
64        Viņu priesteri krita no zobena,
           un viņu atraitnes neraudāja.
 
65        Tad uzmodās Kungs it kā no miega,
           kā karotājs, ko uzvarēja vīns.
66        No mugurpuses Viņš sita Savus ienaidniekus,
           tiem nodarīja mūžīgu kaunu.
67        Viņš atmeta Jāzepa telti,
           un neizvēlēja Efraima cilti.
68        Bet izvēlēja Jūdas cilti,
           Siona kalnu, ko Viņš mīlēja.
69        Kā debesis uzcēla Savu svētnīcu,
           kā zemi, ko dibināja uz mūžiem.
70        Viņš izvēlēja Dāvidu, Savu kalpu,
           un izņēma viņu no aitu laidariem:
71        no zīdītājām aitām Viņš to pasauca,
           lai tas ganītu Jēkabu, Viņa tautu,
           un Izraeli, savu mantojumu.
72        Viņš tos ganīja ar krietnību,
           un vadīja tos ar savu roku prātīgumu. 

* Stiprās būtnes - eņģeļi.

<<<

78. psalms

VAIMANAS PAR NOPOSTĪTO JERUZALEMI…
 
1          Dievs, pagāni sanāca Tavā mantojumā,
            tie apgānīja Tavu svēto namu,
            un Jeruzalemi pārvērta drupās.
2          Tavu kalpu līķus tie atdeva
            par barību debess putniem,
            Tavu svēto miesas zemes zvēriem.
3          Tie izlēja viņu asinis kā ūdeni visapkārt Jeruzalemei,
            un nebija neviena, kas tos aprok.
4          Saviem kaimiņiem mēs esam kļuvuši par kaunu,
            par izsmieklu un zobgalību tiem, kas mūsu apkārtnē.
 
5          Cik ilgi, Kungs? Vai dusmosies Tu vienmēr?
            Vai Tava greizsirdība degs kā uguns?
6          Izlej Savas dusmas pār pagāniem, kas Tevi neatzīst,
            un pār valstīm, kas nepiesauc Tavu vārdu.
7          Jo tie saēda Jēkabu,
            un izpostīja viņa mājokli.
8          Nepiemini pret mums senču vainas;
            lai ātri nāk mums pretī Tava žēlsirdība,
            jo esam ļoti nožēlojami.
 
9          Palīdzi mums, mūsu pestīšanas Dievs,
            Tava vārda godības dēļ,
            un izglāb mūs, un sava vārda dēļ atlaid mūsu grēkus.
10        Kāpēc gan pagāni teiktu: “Kur tad ir viņu Dievs?”
            Lai pagāni redz mūsu acu priekšā Tavu atriebšanu,
            par Tavu kalpu asinīm, kas tika izlietas!
11        Lai nonāk pie Tevis gūstekņu vaimanas,
            ar Savas rokas spēku izglāb nāvei nodotos.
12        Un atmaksā septiņkārtīgi mūsu kaimiņu sirdīm
            to kaunu, ko tie, Kungs, Tev nodarīja!
13        Bet mēs, Tava tauta un Tavu ganību avis,
            Tevi teiksim mūžīgi;
            no audzes uz audzi sludināsim Tavu slavu.
 
<<<

79. psalms

IZPOSTĪTAIS VĪNA DĀRZS…
 
2          Jel klausies Tu, Izraeļa gans,
            kas vadi Jāzepu kā ganāmpulku;
            kas sēdi virs Ķerubiem, parādies
3          Efraima, Benjamina un Manases priekšā!
            Uzmodini savu varenību
            un nāc, lai mūs izpestītu!
4          Dievs, palīdzi mums atkal,
            un rādi laipnu Savu vaigu, lai būtu mēs glābti!
 
5          Tu karapulku Dievs, cik ilgi vēl dusmosimies,
            kad Tava tauta lūdzas?
6          Tu baroji viņu ar asaru maizi,
            ar asarām to bagātīgi dzirdīji.
7          Mūs padarīji kaimiņiem par ķildu cēloni,
            un mūsu ienaidnieki zobojas par mums.
8          Tu karapulku Dievs, palīdzi mums atkal,
            un rādi laipnu Savu vaigu, lai būtu mēs glābti!
 
9          No Ēģiptes pārcēli vīnaugu,
            padzini pagānus, un iedēstīji viņu.
10        Tu sagatavoji viņam augsni,
            tas laida saknes un piepildīja zemi.
11        Ir apklāti kalni ar viņa ēnu,
            un Dieva ciedri ar viņa zariem.
12        Viņš izpleta savus vīnzarus līdz jūrai,
            un savas atvases līdz upei.
 
13        Kam nojauci Tu viņa sētu,
            ka plūkā to visi, kas garām iet pa ceļu?
14        To noposta meža cūka
            un lauku zvēri to noēda.
15        Karapulku Dievs, jel griezies atpakaļ,
            paskaties no debesīm un redzi, un apmeklē šo vīna koku!
16        Un pasargi viņu, ko Tava labā roka stādījusi,
            un potējumu, ko stiprināji sev.
17        Kas viņu sadedzināja ugunī un viņu izcirta,
            lai bojā iet no Tava vaiga draudiem.
18        Lai Tava roka ir pār Tavas labās rokas vīru,
            pār cilvēkdēlu, ko stiprināji sev.
19        No Tevis mēs vairs neiesim prom;
            mūs uzturēsi dzīvus, un mēs paudīsim Tavu vārdu.
20        Kungs, karapulku Dievs, jel palīdzi mums atkal,
            un rādi laipnu Savu vaigu, lai būtu mēs glābti!

<<<

80a. psalms

PŪTIET RAGU JAUNAJĀ MĒNESĪ…
 
2          Gavilējiet Dievam, mūsu Palīgam,
            skaļā balsī teiciet prieku Jēkaba Dievam!
3          Spēlējiet cītaru, sitiet bungas,
            maigi skanošo kokli un liru!
4          Pūtiet ragu jaunajā mēnesī,
            pilnajā mēnesī, mūsu svinīgajā dienā!
5          Jo tas ir likums Izraelim,
            Jēkaba Dieva bauslis.
6          Viņš deva šo likumu Jāzepam,
            kad viņš devās pret Ēģiptes zemi.

<<<

80b. psalms

KAUT IZRAELIS KLAUSĪTU…
 
7          Tur dzirdēju valodu, ko nesapratu:
            “No nastas es atbrīvoju viņa plecu,
            viņa rokas no nestavām tika vaļā.
8          Tu vaidēji bēdās un es tevi izglābu;
            no dārdoša mākoņa es tev atbildēju,
            pie Meriba ūdeņiem es tevi pārbaudīju.
9          Klausies, mana tauta, un es tev atgādināšu:
            Izraeli, kaut tu mani klausītu!
10        Lai nebūtu cita dieva pie tevis,
            lai svešu dievu tu nepielūgtu:
11        Es esmu Kungs, tavs Dievs,
            kas izvedu tevi no Ēģiptes zemes;
            ver plaši vaļā savu muti, un es to piepildīšu.
 
12        Bet mana tauta nedzirdēja manu balsi,
            un Izraelis neklausīja man.
13        Tādēļ tos nodevu es viņu sirds nocietinājumam,
            lai arī tie dzīvo pēc saviem padomiem.
14        Kaut mana tauta klausītu mani,
            un Izraelis staigātu manos ceļos:
15        Tūliņ es satriektu viņu ienaidniekus,
            pret viņu pretiniekiem vērstu savu roku.
16        Kas ienīda Kungu, tie glaimotu Viņam,
            un viņu liktenis paliktu izlemts uz mūžiem.
17        Bet viņu es barotu ar kviešu treknumu,
            ar medu no klints es paēdinātu viņu”.

<<<

81. psalms

JEL, PIECELIES, DIEVS…
 
1          Dievs pieceļas dievišķīgajā padomē,
            dievu vidū Viņš notur tiesu*.
2          “Cik ilgi vēl netaisni tiesāsit,
            un atbalstīsit bezdievju lietu?
3          Jel aizstāviet apspiesto un bāreni,
            jel atdodiet tiesības pazemīgajam un nabagam!
4          Jel atbrīvojiet apspiesto un trūcīgo:
            no bezdievju rokām izglābiet viņu!”
 
5          Bet viņi to neapjēdz un nesaprot,
            tie staigā tumsībā;
            grīļojas visi zemes pamati.
6          Es gan teicu: “Jūs esat dievi,
            un visi Visaugstākā dēli**.
7          Bet ne, jūs mirsiet kā cilvēki,
            un kritīsiet kā katrs no augstmaņiem.”
 
8          Jel piecelies, Dievs, un tiesā zemi,
            jo tiesīgi Tev pieder visas tautas!

* "Dievi" - domāti tiesneši, kas spriež tiesu par Dieva tautu Dieva vārdā, ar Viņa autoritāti; viņi ir paša Dieva vietnieki
** "Visaugstākā dēli" - tiesneši, kas ir Dieva galma locekļi

<<<

82. psalms

DARI TIEM KĀ MADIĀNAI…
 
2          Kungs, jel neklusē,
            jel neesi rāms, ai Dievs, un nedusi!
3          Jo redzi, Tavi ienaidnieki plosās
            un tie, kas Tevi ienīst, paceļ galvu.
4          Pret Tavu tautu tie gudro plānus,
            un apspriežas pret Taviem aizstāvamiem.
5          “Nāciet - tie saka -, pazudināsim viņus,
            lai viņu kā tautas vairs nebūtu,
            un Izraeļa vārds netiktu turpmāk pieminēts!”
6          Tiešām, tie apspriežas vienprātīgi,
            un noslēdz pret Tevi derību.
7          Edomas un Ismaeliešu teltis,
            Moaba un Agarena,
8          Gebala, Ammona un Amaleka,
            Filistija ar Tiras iemītniekiem;
9          Arī asīrieši pievienojās viņiem,
            Lota dēliem tie sniedza savas rokas.
 
10        Dari tiem kā Madiānai,
            kā Sizaram, kā Jabinam pie Cizonas strauta;
11        kas tika iznīcināti pie Endoras,
            tie kļuva par lauku mēslojumu.
12        Tās augstsmaņus dari līdzīgus Zebam un Orebam,
            un visus viņu vadoņus, līdzīgus Zebejam un Salamanam,
13        kas teica: “Ieņemsim sev Dieva apgabalus”.
14        Mans Dievs, jel dari tos līdzīgus viesulī grieztām lapām,
            kā salmus vēja varā.
15        Kā uguns, kas nodedzina mežu,
            kā liesmas, kas apdedzina kalnus,
16        tā vajā viņus ar Savu negaisu,
            un satrauc viņus ar Savu vētru!
17        Pārklāj viņu sejas ar kaunu,
            lai viņi meklētu Tavu vārdu, Kungs!
18        Lai viņi nosarkst un apmulst uz mūžiem,
            lai viņi tiek kaunā un aiziet bojā!
19        Un lai tie pazīst Tevi,
            kura vārds ir KUNGS,
            ka Tu vienīgais esi Visaugstais pār visu zemi!
 
<<<

83. psalms

ILGAS PĒC KUNGA SVĒTNĪCAS…
 
2          Cik mīļš ir Tavs mājoklis,
            kara pulku Kungs!
3          Mana dvēsele ilgojas, tvīkdama kāro
            pēc Kunga pagalmiem;
            mana sirds un mana miesa
            gavilēs traucas pie dzīvā Dieva.
4          Arī zvirbulis atrod sev māju,
            un bezdelīga ligzdu, kur gulda savus mazuļus:
            Tavi altāri, kara pulku Kungs,
            mans Karali, mans Dievs!
 
5          Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, Kungs,
            tie pastāvīgi slavē Tevi.
6          Svētīgs ir vīrs, kam palīdzība nāk no Tevis,
            kad sirdī tam domas par svētajiem ceļojumiem:
7          Iedami pāri sausajai ielejai,
            tie dara to par avota vietu,
            un pirmais lietus to apģērbj ar svētību.
8          Tie iet uz priekšu no spēka uz spēku:
            tiem Sionā redzams būs dievu Dievs.
 
9          Tu, kara pulku Kungs, jel klausi manu lūgšanu,
            ar ausīm uztver to, ai, Jēkaba Dievs!
10        Dievs, mūsu vairogs, jel paskaties,
            un uzlūko Sava svaidītā vaigu!
11        Patiesi, labāka ir viena diena Tavos pagalmos
            nekā tūkstoš citas.
            Es vēlos labāk apmesties pie sava Dieva nama sliekšņa,
            nekā kavēties grēcinieku teltīs.
12        Jo saule un vairogs ir Kungs Dievs:
            žēlastību un godību dāvina Kungs;
            Viņš neatsaka labumus tiem,
            kas staigā nevainībā.
13        Tu, kara pulku Kungs,
            svētīgs ir cilvēks, kas uzticas Tev!

<<<

84. psalms

VIŅA PESTĪŠANA IR TUVU…
 
2          Kungs, Tu biji žēlīgs Savai zemei,
            Tu vērsi uz labu Jēkaba likteni.
3          Tu atlaidi Savas tautas vainu,
            Tu apklāji visus viņu grēkus.
4          Tu apturēji visU Savu bardzību,
            Tu pameti Savu dusmu niknumu.
5          Atjauno mūs, Dievs, mūsu Pestītāj,
            un atmet Savu īgnumu pret mums!
6          Vai mūžam dusmosies uz mums,
            vai Tavas dusmas aptvers visas paaudzes?
7          Vai tad Tu nebūsi Tas, kas atjauno mūsu dzīvi?
            Un Tava tauta priecāsies Tevī.
8          Kungs, rādi mums Savu žēlsirdību,
            un dod mums Savu pestīšanu.
 
9          Es klausīšos, ko Kungs Dievs runā:
            Tiešām, Viņš runā par mieru
            Savai tautai un Saviem svētajiem,
            un tiem, kas sirdī atgriežas pie Viņa.
10        Patiesi, Viņa pestīšana ir tuvu tiem, kas Viņa bīstas,
            lai godība mājotu mūsu zemē.
11        Tad žēlsirdība un uzticība nāks viena otrai pretim,
            taisnība un miers tad skūpstīs viena otru.
12        Uzticība izdīgs no zemes,
            un taisnība raudzīsies no debesīm.
13        Kungs dos arī labumus,
            un mūsu zeme nesīs savus augļus.
14        Taisnība ies Viņam pa priekšu,
            un pestīšana Viņa soļu ceļā.
 
<<<

85. psalms

LĒNPRĀTĪGS UN BAGĀTS MAIGUMĀ UN UZTICĪBĀ…
 
1          Kungs, pagriez Savu ausi un uzklausi mani,
            jo esmu vārgs un nabags.
2          Sargi manu dvēseli, jo esmu Tev nodevies;
            glāb Savu kalpu, kas cer uz Tevi.
3          Tu esi mans Dievs: jel apžēlojies par mani, Kungs,
            jo pastāvīgi es piesaucu Tevi.
4          Jel iepriecini Sava kalpa dvēseli,
            jo savu dvēseli es ceļu, Kungs, pie Tevis.
5          Jo Tu, Kungs, esi labs un žēlīgs,
            pilns žēlsirdības visiem, kas piesauc Tevi.
6          Kungs, uzklausi manu lūgšanu
            un ievēro mana sirsnīgā lūguma balsi!
7          Savu bēdu dienā es piesaucu Tevi,
            jo Tu mani uzklausīsi.
 
8          Neviens starp dieviem nav Tev līdzīgs, Kungs,
            un nav darba, kas līdzinātos Tavam darbam.
9          Visas tautas, ko Tu radīji,
           nāks un pielūgs Tevi, Kungs,
           un slavēs Tavu vārdu.
10        Jo Tu esi liels un dari brīnumdarbus:
            Tu vienīgais esi Dievs!
 
11        Māci, Kungs, man Savu ceļu,
            lai es staigātu Tavā patiesībā.
            Vadi manu sirdi, lai tā bītos Tavu vārdu.
12        No visas sirds es cildināšu Tevi, Kungs, mans Dievs,
            un mūžam daudzināšu Tavu vārdu,
13        jo Tava žēlsirdība pret mani bija liela,
            un manu dvēseli Tu izglābi no pazemes dziļumiem.
14        Dievs, lepnie sacēlās pret mani,
            un vareno bars uzglūn manai dzīvībai,
            tie netur Tevi savu acu priekšā.
15        Bet Tu, Kungs, esi žēlsirdīgs un laipns Dievs,
            lēns uz dusmām, visai saudzīgs un uzticīgs.
16        Noraugies uz mani un apžēlojies par mani;
            dod savu spēku savam kalpam,
            un izglāb Savas kalpones dēlu!
17        Dod man Savas labvēlības zīmi,
            lai tie, kas mani nīst, to redzētu un kaunētos,
            ka Tu, Kungs, palīdzēji man un mani iepriecināji.

<<<

86. psalms

TU, DIEVA PILSĒTA…
 
2          Savu dibinājumu svētajos kalnos Kungs mīl,
            Sionas vārtus vairāk nekā visas Jēkaba teltis.
3          Cildenas lietas stāsta par tevi, Dieva pilsēta!
4          Es pieskaitīšu Rahabu un Bābeli maniem godinātājiem;
            redzi, Filistija un Tira, kā arī etiopiešu tauta: šie ir dzimuši tur.
5          Un par Sionu teiks:
            “Vīrs pēc vīra visi tur ir dzimuši,
            un pats Visaugstais to ir dibinājis”.
6          Kungs rakstīs tautu grāmatā:
            “Šie ir dzimuši tur”.
7          Un viņi dziedās danci vezdami:
            “Visi mani avoti ir Tevī”.

<<<

87. psalms

MANA DZĪVE TUVOJAS PAZEMEI…
 
2          Kungs, mans Dievs, es saucu dienā,
            naktī es gaužos Tavā priekšā.
3          Lai nonāk pie Tevis mana lūgšana,
            pievērs Savu ausi maniem vaidiem!
4          Jo mana dvēsele ir vārgu pilna,
            un mana dzīve tuvojas pazemei.
5          Es tieku pieskaitīts tiem, kas nolaižas bedrē,
            es esmu kļuvis līdzīgs nevarīgam vīram.
6          Starp mirušajiem ir mana guļas vieta,
            it kā to nokauto, kas guļ jau kapā,
            ko Tu vairs nepiemini,
            un kas no Tavas gādības ir šķirti.
7          Tu mani novietoji dziļā bedrē,
            tumsībā un bezdibenī.
8          Tavs bargums mani smagi nomāc,
            ar visām Savām bangām Tu spaidi mani.
9          Tu aizvāci prom no manis manus paziņas,
            Tu padarīji mani tiem par šausmoni,
            es esmu ieslēgts un nespēju izkļūt ārā.
 
10        Man acis novārgst no bēdām,
            Kungs, es saucu Tevi ik dienas;
            uz Tevi es izstiepju savas rokas.
11        Vai tad mirušajiem darīsi brīnumus?
            Vai gan mirušie celsies augšā un slavēs Tevi?
12        Vai tad kapā stāstīs par Tavu labsirdību,
            un par Tavu uzticību pazemē?
13        Vai tumsībā rādīs Tavus brīnumdarbus,
            un Tavu žēlastību aizmirstības zemē?
14        Bet es raidu saucienu pie Tevis,
            no rīta mana lūgšana iet pie Tevis.
 
15        Kam atstum, Kungs, tu manu dvēseli,
            un paslēp Savu vaigu no manis?
16        Es esmu vārgs un mirstīgs jau no pašas bērnības,
            es panesu Tavas baismas, un paguru.
17        Pār mani brāzās Tava dusmība,
            un Tavas baismas mani pazudināja.
18        Tās mani vienmēr ielenc kā ūdens,
            tās mani apstāj visas reizē.
19        Tu aizvāci prom no manis draugu un biedru:
            mans tuvinieks ir tumsība.

<<<

88. psalms

ES ZVĒRĒJU SAVAM KALPAM DĀVIDAM…
 
2          Kunga žēlastības apdziedāšu mūžīgi;
            caur visām paaudzēm ar savu muti sludināšu Tavu uzticību.
3          Jo Tu teici: “Žēlastība ir dibināta uz mūžiem”;
            debesīs Tu nostiprināji savu uzticību.
4          “Es slēdzu derību ar savu izvēlēto,
            savam kalpam, Dāvidam, es nozvērēju:
5          Uz visu mūžību es nostiprināšu tavu dzimtu,
            uz visām paaudzēm dibināšu tavu troni”.
 
6          Debesis cildina, Kungs, Tavus brīnumdarbus,
            un Tavu uzticību svēto pulkā.
7          Jo kas gan mākoņos līdzinās Kungam,
            kas būs gan līdzīgs Kungam starp Dieva dēliem?
8          Dievs ir bīstams svēto padomē,
            liels un bijājams pār visiem viņa apkaimē.
9          Kungs, kara pulku Dievs, kas ir Tev līdzīgs?
            Varens esi, Kungs, un Tava uzticība aplenc Tevi.
 
10        Tu pavēli jūras lepnībai,
            tās viļņu bangošanu Tu savaldi.
11        Tu pārdurdams samini Rahabu,
            ar savu spēcīgo roku Tu izkaisīji savus ienaidniekus.
12        Tava ir debess un Tava ir zeme;
            Tu dibināji zemju loku un visu, kas to piepilda.
13        Ziemeļus un dienvidus Tu radīji;
            Tabors un Hermons līksmo par Tavu vārdu.
14        Tev roka varen spēcīga,
            stipra ir Tava delna, Tava labā roka izcila.
15        Taisnība un tiesības ir Tava troņa pamats;
            žēlastība un uzticība Tev iet pa priekšu.
 
16        Svētīga ir tauta, kas prot gavilēt;
            tā staigā Tava vaiga gaismā, Kungs,
17        par Tavu vārdu viņi līksmo vienmēr,
            ar Tavu taisnību tie izaugstinās.
18        Jo tu esi viņu varas spožums,
            un Tavā labvēlībā izceļas mūsu spēks.
19        Jo Kungam ir mūsu vairogs,
            un Izraeļa Svētajam mūsu karalis!
 
20        Reiz runāji Tu redzējumā saviem svētajiem un teici:
            “Es uzliku kroni varenajam;
            es izcēlu izvēlēto no tautas.
21        Es atradu Dāvidu, savu kalpu,
            ar svēto eļļu viņu svaidīju,
22        lai mana roka būtu vienmēr ar viņu,
            un mans elkonis to stiprinās.
23        Ienaidnieks viņu nepievils,
            un ļaundaris viņu nenomāks.
24        Bet viņa priekšā sadragāšu viņa pretiniekus,
            un tos, kas viņu nīst, es notriekšu.
25        Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu,
            un manā vārdā izcelsies viņa rags.
26        Un viņa roku es izstiepšu pār jūru,
            un viņa labo roku pār upēm.
 
27        Viņš mani sauks: Tu esi mans Tēvs.
            Mans Dievs un manas pestīšanas klints.
28        Es iecelšu viņu par pirmdzimušo,
            par visizcilāko starp zemes karaļiem.
29        Savu žēlastību es glabāšu viņam mūžīgi,
            un stipra tam paliks mana derība.
30        Viņa dzimtu es darīšu mūžīgu,
            un viņa troni kā debess dienas.
 
31        Bet ja viņa bērni pametīs manu likumu,
            un nestaigās vairs manos baušļos,
32        ja viņi pārkāps manus nolikumus
            un neglabās manus rīkojumus;
33        tad sodīšu viņu pārkāpumus ar rīksti,
            un ar sitieniem viņu vainu.
34        Bet savu žēlastību viņam es neatņemšu,
            un savu uzticību es nelauzīšu.
 
35        Savu derību es neaizskaršu
            un savu lūpu teikto es nemainīšu.
36        Pie sava svētuma es reizi zvērēju;
            Dāvidam noteikti nemelošu!
37        Viņa dzimta paliks uz mūžiem
            un viņa tronis būs manā priekšā kā saule,
38        kā mēness, kas pastāv mūžīgi,
            uzticīgs liecinieks debesīs.
 
39        Tu tomēr atstūmi un atmeti,
            smagi dusmojies pret savu svaidīto.
40        Tu nonievāji sava kalpa derību,
            viņa kroni Tu nometi zemē.
41        Tu sagrāvi visus viņa mūrus,
            viņa nocietinājumus pārvērti gruvešos.
42        Visi ceļa garāmgājēji viņu aplaupīja,
            saviem kaimiņiem viņš kļuva par izsmieklu.
 
43        Tu izcēli viņa ienaidnieku labo roku;
            ar prieku piepildīji visus viņa ienaidniekus.
44        Tu notrulināji viņa zobena asmeni,
            un neatbalstīji viņu kaujā.
45        Tu liki viņa spožumam pazust,
            un viņa troni nometi zemē.
46        Tu saīsināji viņa jaunības dienas,
            Tu apsedzi viņu ar kaunu.
46        Cik ilgi vēl, Kungs? Vai slēpsies Tu vienmēr?
            Vai Tavas dusmas degs kā uguns?
48        Jel piemini to, cik īsa ir mana dzīve,
            cik iznīcīgus Tu radīji visus cilvēkus.
49        Kas ir tas, kas dzīvotu un neredzētu nāvi,
            kas spētu savu dvēseli atraut no pazemes rokas?
50        Kur it Tavas agrākās žēlastības, Kungs,
            ko zvērēji Dāvidam savā uzticībā?
51        Jel piemini, Kungs, Savu kapu apkaunojumus;
            es nesu savās krūtīs visas tautu naidošanās,
52        ar kurām Tavi pretinieki gānās, Kungs,
            ar kurām viņi zaimo Tava svaidītā pēdas.
 
                                  ***

            Lai Kungs top slavēts mūžīgi!
            Lai notiek! Lai notiek!

<<<

89. psalms

TŪKSTOŠ GADU IR KĀ VIENA DIENA…
 
1          Kungs, Tu biji mums patvērums
            no paaudzes uz paaudzi.
2          Pirms kalnu dzemdēšanas
            un zemes un pasaules dzimšanas,
            no mūžības uz mūžību Tu esi, Dievs.
3          Tu lieci mirstīgajiem atgriezties putekļos,
            un saki: “Griezieties atpakaļ, cilvēku bērni!”
4          Jo tūkstoš gadu Tavās acīs
            ir it kā vakarējā diena, kas ir pagājusi,
            un it kā sardze naktī.
5          Tu aizrauj tos, tie kļūst kā rīta sapnis,
            kā zaļojošā zāle:
6          kas rītā zied un zaļo,
            bet vakarā jau vīst un kalst.
 
7          Aiz Tavām dusmām tiešām esam nonīkuši,
            aiz Tavas sirdības mēs esam apjukuši.
8          Tu nostādīji mūsu vainas Savā priekšā,
            mūsu apslēptos grēkus Sava vaiga gaismā.
9          Jo visas mūsu dienas pagājušas Tavās dusmās,
            mēs beidzām savus gadus it kā nopūtas.
10        Mums gadu skaits ir septiņdesmit gadu,
            ja esam veseli, tad astoņdesmit;
            to vairums ir tik posts un tukšība,
            jo drīz tie paiet, un mēs laižamies prom.
11        Kas izmērī Tavu dusmu spēku,
            un Tavu sirdību aiz pienācīgām bailēm no Tevis?
 
12        Māci mums izskaitīt mūsu dienas,
            lai mēs nonāktu pie sirds gudrības.
13        Jel griezies atpakaļ, Kungs! Cik ilgi tā būs?
            Un esi žēlīgs Saviem kalpiem.
14        Pildi mūs drīz ar Savu žēlsirdību,
            lai mēs līksmotu un priecātos visas mūsu dienas.
15        Priecini mūs par dienām, kurās Tu sāpināji mūs,
            par tiem gadiem, kuros mēs redzējām ļaunu.
16        Lai parādās Taviem kalpiem Tavi darbi,
            un Tava godība viņu bērniem!
17        Lai Kunga, mūsu Dieva, labsirdība ir pār mums!
            Un mūsu roku darbiem dod sekmes,
            jel dod sekmes mūsu roku darbiem!

<<<

90. psalms

VIŅŠ PAVĒLĒJA SAVIEM EŅĢEĻIEM…
 
1          Kas mitinies Visuaugstā aizsardzībā,
            kas mājo Visuvarenā ēnā,
2          saki Kungam: “Mans patvērums un mana pils,
            mans Dievs, uz ko es paļaujos!”
3          Jo Viņš atbrīvos tevi no mednieku cilpas,
            un no kaitīgā mēra.
4          Viņš aizsegs tevi ar saviem spārniem,
            un Viņa paspārnē tu patversies;
            bruņas un vairogs ir Viņa uzticība.
5          Tu nebīsies no pusnakts biediem,
            no lidojošās bultas dienā,
6          no mēra, kas klaiņo pa tumsu,
            no iznīcības, kas posta dienas vidū.
7          Kaut kristu tūkstoši pie taviem sāniem,
            un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas:
            nekas tev netiks klāt.
8          Patiesi skatīsi ar savām acīm,
            un grēcinieku algu vērosi.
9          Jo Kungs ir tavs patvērums,
            par aizsargvalni pastatīji sev Visaugsto.
10        Tev nebruks virsū ļaunums,
            un liksta netuvosies tavai teltij,
11        jo saviem eņģeļiem Viņš pavēlēja tevis labā,
            lai viņi tevi sargātu uz visiem taviem ceļiem.
12        Tie nēsās tevi uz savām rokām,
            lai tava kāja nesasistos pie akmens.
13        Virs čūskām un odzēm tu staigāsi,
            tu samīsi lauvu un pūķi.
 
14        Tā ka viņš turas pie manis, es atbrīvošu viņu;
            es sargāšu viņu, jo viņš atzīst manu vārdu.
15        Viņš mani piesauks un es to izklausīšu;
            ar viņu es būšu bēdās,
            es izglābšu viņu un celšu viņu godā.
16        Ar garām dienām piepildīšu viņu,
            un parādīšu viņam manu pestīšanu.

<<<

91. psalms

AR DESMIT STĪGAINU KOKLI UN LIRU…
 
2          Ir labi cildināt Kungu,
            un dziedāt slavu Tavam vārdam, Visaugstais;
3          no rīta sludināt Tavu žēlsirdību,
            un Tavu uzticību naktīs.
4          ar desmitstīgainu kokli un liru,
            ar dziesmu, skandinot cītaru.
5          Jo Tu mani līksmini, Kungs, ar Saviem darbiem,
            par Tavu roku darbiem es gavilēju.
 
6          Cik krāšņi ir Tavi darbi, Kungs,
            cik dziļas ir Tavas domas!
7          Negudrais vīrs to neatzīst,
            un vieglprātīgais to nesaprot.
8          Kaut arī bezdievji zied kā zāle
            un visi ļaundari staro,
            tie mūžīgai iznīcībai ir lemti;
9          bet Tu, Kungs, esi visizcils uz mūžiem.
 
10        Jo, lūk, Tavi ienaidnieki, Kungs,
            jo, lūk, Tavi ienaidnieki ies bojā;
            visi ļaundari tiks izkaisīti.
11        Tu izcēli manu ragu kā bifeļa ragu,
            Tu aplēji mani ar tīrāko eļļu.
12        Un acs mana nievāja manus ienaidniekus,
            man ausis klausījās prieka ziņas par ļaundariem,
            kas saceļas pret mani.
 
13        Taisnīgais ziedēs kā palma,
            viņš augs kā Libana ciedru koks.
14        Iestādīti Kunga namā,
            tie ziedēs mūsu Kunga pagalmos.
15        Vēl vecumā tie nesīs augļus,
            tie būs vēl svaigi un rosīgi,
16        lai pastāstītu, cik taisns ir Kungs,
            mana Klints, un ka nav netaisnības Viņā.
 
<<<

92. psalms

UPES CEĻ SAVU ŠALCOŠO BALSI…
 
1          Kungs valda, Viņš tērpies ir majestātē,
            Kungs tērpies ir spēkā, Viņš apjoza sevi.
            Viņš nostiprināja zemju loku,
            kas netiks sakustināts.
2          Tavs tronis ir stiprs kopš senatnes,
            kopš mūžības Tu esi.
 
3          Upes paceļ, ai Kungs,
            upes paceļ savu balsi,
            upes ceļ savu šalcošo balsi.
4          Varenāks par milzīgo ūdeņu balsi,
            varenāks par jūras bangām:
            varens ir augstumos Kungs.
5          Tavas liecības ir ļoti ticamas;
            Tavam namam pienākas svētums, Kungs,
            visās nākamās dienās.

<<<

93. psalms

ATRIEBĒJ DIEVS…
 
1          Atriebēj Dievs, ai Kungs,
            atriebēj Dievs, jel parādies!
2          Jel piecelies, pasaules Tiesnesi:
            atmaksā lepnajiem, ko tie pelnījuši!
3          Cik ilgi bezdievīgie, Kungs,
            cik ilgi bezdievji lielīsies,
4          pļāpās, pārgalvīgi runās
            un leposies šie ļaundari?
 
5          Tie samin Tavu tautu, Kungs,
            tie apspiež Tavu mantojumu;
6          tie nokauj atraitni un svešinieku,
            un nogalina bāreņus.
7          Tie saka: “Kungs jau to neredz,
            un Jēkaba Dievs to nepamana”.
 
8          Jel uzmaniet, jūs, nelgas tautas vidū,
            jūs, neprātīgie, kad jums radīsies jēga?
9          Vai Tas, kas dēstīja ausi, nedzirdēs?
            Vai Tas, kas veidoja aci, neredzēs?
10        Kas pārmāca pagānus, vai Tas nesodīs?
            Kas māca cilvēkiem zinību?
11        Kungs zina cilvēku domas:
            jo tās ir tukšas.
 
12        Svētīgs ir vīrs, ko Tu, Kungs, izglīto,
            un kam Tu māci Savu likumu,
13        lai Tu tam dotu atpūtu no ļaunām dienām,
            līdz bezdievim tiek rakta bedre.
14        Jo Kungs jau neatmetīs Savu tautu,
            un Savu mantojumu neatstās;
15        bet spriedums atgriezīsies pie taisnības,
            tai sekos visi, kam krietna sirds.
 
16        Kas celsies par mani pret ļaundariem,
            kas stāvēs par mani pret tiem, kas dara netaisnību?
17        Ja Kungs man nebūtu palīdzējis,
            jau drīz mana dvēsele mājotu klusuma vietā.
18        Kad padomāju: “Jau grīļojas mana kāja”,
            tad Tava žēlastība, Kungs, mani atbalsta.
19        Kad manā sirdī vairojas bažas,
            tad Tava remde līksmina manu dvēseli.
 
20        Vai gan biedrosies ar Tevi netaisnā tiesa,
            kas rada tik spaidus aiz likuma iegansta?
21        Tie uzbrūk taisnīgā dvēselei,
            tie notiesā nevainīgas asinis.
22        Bet Kungs būs katrā ziņā mans cietoksnis,
            mans Dievs, mana patvēruma klints.
23        Viņš atmaksās tiem viņu netaisnību,
            aiz viņu ļaunuma pazudinās viņus,
            tos pazudinās Kungs, mūsu Dievs.

<<<

94. psalms

NĀCIET, PIELŪGSIM…
 
1          Jel nāciet, līksmosim Kungam,
            uzsauksim mūsu pestīšanas Klintij!
2          Slavēdami iesim Viņa vaiga priekšā,
            ar dziesmām gavilēsim Viņam!
3          Jo Dievs ir lielais Kungs,
            liels Karalis, pāri visiem dieviem.
4          Viņa rokā ir zemes dziļumi,
            un kalnu augstumi ir Viņa.
5          Tam pieder jūra, jo Viņš to radīja,
            un sauszeme, ko izveidoja Viņa rokas.
6          Nāciet, pielūgsim un metīsimies zemē,
            un locīsim ceļus Kungam, kas mūs radīja!
7          Jo Viņš ir mūsu Dievs,
            bet mēs esam Viņa ganību tauta un Viņa rokas avis.
            Kaut šodien jūs dzirdētu Viņa balsi:
8          “Jel nenocietiniet savas sirdis kā Meribā,
            kā Massas dienā, tuksnesī,
9          kur mani kārdināja jūsu tēvi,
            tie mani pārbaudīja,
            lai gan tie bija redzējuši manus darbus.
10        Četrdesmit gadus man bij’ sašutums par šo audzi,
            un teicu “Tā tauta, kas sirdī maldās,
            tie nepazina manus ceļus.
11        Tāpēc es zvērēju Savās dusmās:
            Tiem nebūs ieiet manā mierā!”

<<<

95. psalms

JAUNA DZIESMA...
 
1          Dziediet Kungam jaunu dziesmu,
            dziediet Kungam, visas zemes!
2          Dziediet Kungam, teiciet Viņa vārdu,
            sludiniet dienu pēc dienas Viņa pestīšanu!
3          Izstāstiet pagāniem Viņa godību,
            visās tautās Viņa brīnumdarbus!
 
4          Jo liels ir Kungs un ļoti slavējams,
            bīstams vairāk nekā visi dievi.
5          Jo visi pagānu dievi ir māņi,
            bet Kungs ir radījis debesis.
6          Majestāte un krāšņums iet Viņam pa priekšu,
            varenība un spožums ir Viņa svētajā tronī.
 
7          Jel atzīstiet Kungam, jūs, tautu saimes,
            jel atzīstiet Kungam godību un varenību,
8          jel atzīstiet Kungam Viņa vārda godu!
            Ziedojiet upuri un ejiet Viņa pagalmos,
9          Pielūdziet Kungu svētajā rotā!
            Jel trīci Viņa priekšā, visa zeme!
10        Pasakiet pagāniem: “Kungs ir Valdnieks!”
            Viņš nostiprināja pasauli, lai tā neizkustētu,
            Viņš pārvalda tautas ar taisnību.
11        Lai priecājas debess un gavilē zeme;
            lai iešalcas jūra un visi, kas to piepilda!
12        Lai līksmojas lauki un visi, kas tajos!
            Tad priecāsies visi meža koki
13        Kunga priekšā, jo Viņš nāk,
            jo Viņš nāk pārvaldīt zemi.
            Viņš pārvaldīs zemi ar taisnību,
            un tautas ar savu uzticību.

<<<

96. psalms

KUNGS IR KARALIS…
 
1          Kungs valda: lai līksmojas zeme,
            lai priecājas daudzās salas!
2          Mākoņi un tumsa apņem Viņu,
            taisnība un tiesības ir Viņa troņa pamats.
3          Uguns Tam iet pa priekšu
            un sadedzina visapkārt Viņa ienaidniekus.
4          Viņa zibeņi apgaismo pasauli;
            zeme to redz un nodreb.
5          Kalni kā vasks izkūst Kunga priekšā,
            visas pasaules Valdnieka priekšā.
6          Debesis sludina Viņa taisnību;
            un visas tautas redz Viņa godību.
 
7          Tiek apkaunoti visi, kas godina elkus,
            un tie, kas lielās ar dievekļiem;
            Viņa priekšā metas zemē visi dievi.
8          Siona klausās un priecājas,
            Jūdas pilsētas gavilē,
            Kungs, Tavu spriedumu dēļ.
9          Jo Tu, Kungs esi Visizcils pār visu pasauli,
            bezgala pārāks par visiem dieviem.
10        Kungs mīļo tos, kas ienīst ļaunu,
            Viņš sargā savu svēto dvēseles,
            no bezdievju rokas Viņš izglābj tos.
11        Gaisma uzaust taisnīgajam,
            un sirdī krietnajiem līksmība.
12        Jel priecājieties Kungā, jūs, taisnie,
            un cildiniet Viņa svēto vārdu!

<<<

97. psalms

JAUNA DZIESMA…
 
1          Dziediet Kungam jaunu dziesmu,
            jo Viņš izdarīja brīnumdarbus.
            Uzvaru sniedza Tam Viņa labā roka,
            un Viņa svētais elkonis.
2          Kungs pasludināja Savu pestīšanu,
            tautu priekšā Viņš atklāja Savu taisnību.
3          Viņš atcerējās Savu labsirdību un uzticību
            Izraeļa nama labā.
            Visas zemes malas redzēja
            mūsu Dieva pestīšanu.
 
4          Gavilējiet Kungam, visas zemes,
            priecājieties, līksmojiet un spēlējiet!
5          Spēlējiet Kungam ar cītaru,
            ar cītaru un kokles skaņām,
6          ar taurēm un ragu pūtieniem:
            gavilējiet Kunga Karaļa priekšā!
 
7          Lai iešalcas jūra un visi, kas to piepilda,
            zemju loks un kas uz tā dzīvo.
8          Lai upes plaukšķina rokām,
            tām līdzi lai gavilē kalni
9          Kunga priekšā, jo Viņš nāk,
            Viņš nāk pārvaldīt pasauli!
            Viņš pārvaldīs zemju loku ar taisnību,
            un tautas ar vienlīdzību.

<<<

98. psalms

MŪSU DIEVS IR SVĒTS…
 
1          Kungs valda; tauta drebuļo;
            Viņš sēd uz ķerubiem: zeme sakustas.
2          Kungs Sionā ir liels
            un pārāks par visām tautām.
3          Lai cildina viņas Tavu lielo un bīstamo vārdu:
            jo tas ir svēts.
 
4          Un valda Varenais, kas mīļo taisnību;
            Tu esi noteicis, kas vien ir pareizs,
            Tu pildi taisnību un tiesības Jēkabā.
5          Jel izceliet Kungu, mūsu Dievu,
            un krītiet zemē Tā kāju pamesla priekšā:
            jo tas ir svēts.
 
6          Mozus un Ārons ir Viņa priesteru vidū,
            un Samuels starp tiem, kas piesauca Viņa vārdu:
            tie piesauca Kungu, un Viņš tos izklausīja.
7          Mākoņu stabā Viņš uzrunāja tos:
            tie dzirdēja Viņa pavēles,
            un bausli, ko Viņš tiem deva.
8          Kungs, mūsu Dievs, Tu izklausīji viņus,
            Dievs, Tu biji viņiem žēlīgs,
            bet sodīji viņu pārkāpumus.
9          Jel izceliet Kungu, mūsu Dievu,
            un krītiet zemē Viņa svētā kalna priekšā:
            jo svēts ir Kungs, mūsu Dievs.

<<<

99. psalms

MĒS PIEDERAM VIŅAM…
 
1          Gavilējiet Kungam visas zemes;
2          Kalpojiet Kungam ar prieku!
            Ejiet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm!
3          Jel ziniet, ka Kungs ir Dievs:
            Viņš mūs radīja; mēs piederam Viņam,
            Viņa tauta un Viņa ganību avis.
4          Ieejiet pa Viņa vārtiem ar slavēšanu,
            Viņa pagalmos ar himnu;
            cildiniet Viņu un svētījiet Viņa vārdu!
5          Jo Kungs ir labs,
            Viņa žēlsirdība ir mūžīga,
            un Viņa uzticība no audzes uz audzi. 

<<<

100. psalms

UZ TĪRA CEĻA...
 
1          Žēlastību un taisnību es apdziedāšu,
            Tev, Kungs, es spēlēšu.
2          Es iešu pa nevainības ceļu:
            kad nāksi Tu pie manis?
            Es staigāšu savas sirds nevainībā pa savu namu.
3          Uz netaisnām lietām es neskatīšos;
            likuma pārkāpēju es ienīstu,
            tas nepieķersies man.
4          Lai tālu no manis ir nekrietna sirds;
            kas ļauns ir, to negribu pazīt.
5          Kas savu tuvāku slepeni aprunā, to pazudināšu.
            Kam lepnas acis un uzpūtīga sirds, to necietīšu.
6          Man acis raugās uz zemes neticīgajiem,
            lai tie dzīvotu ar mani.
            Kas staigā pa nevainības ceļu, tas man kalpos.
7          Nemājos manā namā tas,
            kas dara krāpšanu.
            Kas runā melus,
            tas nepastāvēs manu acu priekšā.
8          Ik dienas es pazudināšu
            visus zemes grēciniekus,
            iznīdēdams no Kunga pilsētas
            visus ļauna darītājus.
 
<<<

101. psalms

MANA MŪŽA VIDŪ…
 
2          Kungs, izklausi manu lūgšanu,
            un mans sauciens lai nonāk pie Tevis!
3          Nenoslēp Savu vaigu no manis manu spaidu dienā.
            Pievērs man Savu ausi:
            kad piesaucu Tevi, izklausi ātri mani!
4          Jo manas dienas gaist kā dūmi,
            un mani kauli deg kā uguns.
5          Kā sadegusi zāle nokalst mana sirds,
            es aizmirstu ēst savu maizi.
6          Manu gaužo vaimanu dēļ
            mani kauli piekalst pie manas ādas.
7          Esmu līdzīgs tuksneša pelikānam,
            kļuvis kā pūce drupās.
8          Bez miega esmu un vaimanāju,
            kā vientulīgs putns uz jumta.
9          Mani ienaidnieki pastāvīgi mani zākā;
            kas plosās pret mani, tie lādas mana vārda dēļ.
10        Jo pelnus ēdu kā maizi,
            un savu dzērienu jaucu ar asarām,
11        Tavas sirdības un niknuma dēļ,
            jo Tu mani izcēli un nometi zemē.
12        Manas dienas līdzinās izstieptai ēnai,
            un vīstu es kā zāle.
13        Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi,
            un Tavs vārds visās paaudzēs.
14        Jel celies, un esi žēlīgs Sionai,
            jo ir jau laiks to apžēlot,
            ir pienākusi stunda.
15        Jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus,
            un viņiem tās drupu žēl.
16        Un pagāni godinās Tavu vārdu, Kungs,
            un visi zemes karaļi Tavu godību,
17        Kad Kungs atkal uzcels Sionu,
            Viņš parādīsies Savā godībā,
18        Viņš pievērsīsies trūcīgo lūgšanai,
            un viņu lūgšanas Tas neatmetīs.
 
19        Šīs lietas lai uzraksta nākamās paaudzes labā,
            un tauta, kas tika radīta, slavinās Kungu.
20        Jo Kungs raudzījās no Savas izcilās svētnīcas,
            no debesīm Viņš skatījās uz zemi,
21        Lai dzirdētu gūstekņu nopūtas,
            lai atbrīvotu nāvei nolemtos,
22        Lai Kunga vārdu sludinātu Sionā,
            un viņa slavu Jeruzalemē,
23        Kad reizē sapulcēsies tautas un valstis,
            lai kalpotu Kungam.
24        Ceļā Viņš sabeidza manus spēkus,
            pārcirta manas dienas.
25        Es saku: Mans Dievs, neņem mani prom manu dienu vidū;
            Tavi gadi turpinās pa visām paaudzēm.
26        Pirmsākumā Tu radīji zemi,
            un Tavu roku darbs ir debesis.
27        Tie visi ies bojā, bet Tu pastāvēsi,
            un visas lietas novecosies kā apģērbs.
            Kā tērpu Tu tos maini, un tie pārmainās:
28        Bet Tu esi vienmēr tas pats,
            un Taviem gadiem nav beigu.
29        Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā,
            un viņu dzimta pastāvēs Tavā priekšā.

<<<

102. psalms

CIK AUGSTU PACEĻAS DEBESIS PĀR ZEMI…
 
1          Teic, mana dvēsele, Kungu,
            un viss, kas ir manī, Viņa svēto vārdu!
2          Teic, mana dvēsele, Kungu,
            un neaizmirsti nevienu no Viņa labdarībām!
3          Kas piedod visas tavas vainas
            un dziedina visas tavas vājības.
4          Kas izglābj tavu dzīvību no bojā ejas,
            un kroņo tevi ar žēlastību un apžēlošanos.
5          Viņš pilda tavu dzīvi ar labumiem,
            kā ērglim atjaunojas tava jaunība.
 
6          Kungs dara taisnības darbus,
            un visiem apspiestajiem sagādā tiesības.
7          Viņš atklāja Mozum savus ceļus,
            Izraeļa bērniem savus darbus.
8          Žēlsirdīgs un labvēlīgs ir Kungs,
            lēns uz dusmām un ļoti saudzīgs.
9          Viņš pastāvīgi nestīvējas
            un mūžīgi nedusmojas.
10        Viņš nerīkojas ar mums pēc mūsu grēkiem,
            un neatmaksā mums pēc mūsu vainām.
11        Jo cik augstu paceļas debesis pār zemi,
            tik pārāka ir Viņa žēlsirdība pret Viņa bijātājiem.
12        Cik tālu ir rīti no vakariem,
            tik tālu no mums Viņš attālina mūsu pārkāpumus.
13        Kā tēvs apžēlojas par saviem bērniem,
            tā žēlo Kungs savus bijātājus.
14        Viņš taču zina, no kā mēs esam veidoti,
            Viņš atceras, ka esam tikai putekļi.
15        Cilvēka dienas ir līdzīgas sienam,
            kā lauku puķe, tā viņš uzzied:
16        bet tikko vējš to aizskae, jau tā vairs nav,
            pat viņa vieta to vairs nepazīst.
17        Bet Kunga žēlsirdība paliek no mūžības uz mūžību
           pret Viņa bijātājiem,
            un Viņa taisnība pret bērnu bērniem,
18        pret tiem, kas ievēro Viņa derību,
            un piemin Viņa baušļus, lai tos pildītu.
19        Kungs novietoja Savu troni debesīs,
            un Viņa valstība pārvalda visas lietas.
20        Jel teiciet Kungu, visi Viņa eņģeļi,
            jūs, varenie spēkā, kas izpildāt Viņa pavēles,
            lai paklausītu Viņa vārdiem!
21        Jel teiciet Kungu, visi Viņa karapulki,
            jūs, Viņa kalpi, kas pildāt Viņa gribu!
22        Jel teiciet Kungu, visi Viņa darbi,
            visās Viņa varenības vietās;
            jel teic, mana dvēsele, Kungu!

<<<

103. psalms

TU MĀKOŅUS TAISI PAR SAVIEM RATIEM…
 
1          Jel teic, mana dvēsele, Kungu!
            Kungs, mans Dievs, Tu esi varen liels!
            Majestātē un krāšņumā Tu esi tērpies,
2          rotājies gaismā kā mētelī.
            Kā baldahīnu Tu izpleti debesis,
3          virs ūdeņiem uzcēli savas slēdzamās istabas.
            Tu mākoņus taisi par saviem ratiem,
            Tu staigā virs vēja spārniem.
4          Tu dari vējus par Saviem sūtņiem,
            un uguns liesmas par Saviem kalpiem.
 
5          Tu dibināji zemi uz tās pamatiem,
            tā negrīļosies mūžu mūžos.
6          To apklāji ar okeānu kā ar tērpu,
            uz kalniem stāvēja ūdeņi.
7          Tev piedraudot, tie bēga prom,
            Tev iedārdoties, tie saraustījās.
8          Pacēlās kalni, nolaidās ielejas
            vietā, ko tiem Tu norādīji.
9          Tu noteici robežas, ko tie nedrīkst pārkāpt,
            lai atkal neapklātu zemi.
 
10        Tu pavēlēji avotiem ieplūst upēs,
            kas plūst starp kalniem;
11        tie dzirdina visus lauku zvērus,
            meža ēzeļi dzesē savas slāpes;
12        tiem blakus dzīvo debesu putni,
            starp zariem liek skanēt savām balsīm.
13        Tu aplaisti kalnus no savām slēdzamām istabām,
            zeme tiek sātināta ar Tavu darbu augļiem.
14        Tu izlīdzini zāli lopiem,
            un augus, lai tie noder cilvēkam,
            lai viņš ražo maizes no zemes,
15        un vīnu, kas iepriecina cilvēka sirdi.
            Ar eļļu lai atsvaidzina seju,
            un maize lai stiprina cilvēka sirdi.
16        Tiek sātināti Kunga koki,
            Libanas ciedri, ko Viņš stādīja.
17        Tur putni taisa sev ligzdas,
            stārķa mājoklis ir egles.
18        Augstie kalni ir meža kazām,
            un klintis sniedz patvertni āpšiem.
19        Tu radīji mēnesi laika noteikšanai,
            saule zina savu rietu.
20        Kad taisi tumsu un metas nakts,
            tad tanī rošas visi meža zvēri.
21        Lauvu mazuļi rēc pēc ēsmas,
            un prasa no Dieva sev barību.
22        Kad uzlec saule, tie atkal pazūd,
            un apgulstas savos midzeņos.
23        Cilvēks iziet savās darīšanās,
            pie sava darba līdz vakaram.
 
24        Cik daudz ir Tavu darbu, Kungs!
            Ar gudrību tos visus Tu padarīji,
            ar Tavām radībām ir piepildīta zeme.
25        Lūk, jūra dižena un plaši klaja,
            tur rāpuļi bez skaita,
            mazi un lieli dzīvnieki.
26        Tur vizinājas kuģi,
            Leviatans, ko radīji, lai viņš spēlējas tanī.
27        Tie visi no Tevis gaida,
            lai Tu tiem dotu barību savā laikā.
28        Kad Tu tiem dod, tie salasa,
            kad atver Savu roku, tie piepildās ar labumiem.
29        Ja paslēp Savu vaigu, tad nonāk mulsā,
            ja paņem viņu dvašu, tie nomirst
            un griežas atpakaļ savos pīšļos.
30        Ja izsūti Savu garu, tie tiek radīti,
            un Tu atjauno zemes vaigu.
 
31        Kunga godība lai ir mūžīgi,
            lai priecājas Kungs par Saviem darbiem!
32        Viņš uzlūko zemi, un tā nodreb,
            Viņš aizskar kalnus, un tie kūpina.
33        Es dziedāšu Kungam, kamēr vien dzīvošu,
            es spēlēšu Savam Dievam, kamēr vien būšu.
34        Lai tīkami Viņam ir mani vārdi;
            es būšu priecīgs Kungā!
35        Lai grēcinieki pazūd no zemes,
            un bezdievji, ka to vairs nebūtu!
            Jel teic, mana dvēsele, Kungu! Allelujā!

<<<

104. psalms

VIŅŠ PIEMIN SAVU DERĪBU MŪŽĪGI…
 
1          Jel cildiniet Kungu, jel uzsauciet Viņa vārdam,
            paudiet tautu vidū Viņa darbus!
2          Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam,
            izstāstiet visus Viņa brīnumdarbus!
3          Esiet lepni par Viņa svēto vārdu;
            lai priecājas Kunga meklētāju sirds!
4          Vērojiet Kungu un Viņa varenību,
            meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
5          Pieminiet Viņa brīnumdarbus, ko Viņš izdarīja,
            Viņa brīnumus, un Viņa mutes spriedumus.
6          Jūs, Abrahama dzimta, jūs, viņa kalpi,
            Jēkaba bērni, Viņa izvēlētie!
7          Pats Kungs ir mūsu Dievs:
            uz visas zemes Viņa spriedumiem ir spēks.
 
8          Viņš piemin Savu derību mūžīgi,
            Savu pasludināto solījumu tūkstoš paaudzēs,
9          derību, ko slēdza ar Abrahamu,
            un zvērastu, ko deva Izakam;
10        ko Jēkabam Viņš noteica kā stingru lēmumu,
            Izraelim kā mūžīgu derību,
11        sacīdams: Es došu tev Kanaanas zemi
            kā jūsu mantojuma daļu.
12        Kad skaitā tie bija nedaudzi
            niecīgi un sveši tanī zemē,
13        un ceļoja no vienas cilts uz otru,
            no vienas valsts uz citu tautu;
14        nevienam Viņš nepieļāva tos apspiest,
            un viņu dēļ Viņš sabāra karaļus:
15        “Neaiztieciet manus svaidītos,
            un nedariet ļaunu maniem praviešiem!”
16        Viņš izsauca badu virs zemes,
            un atņēma maizes atbalstu.
17        Viņš sūtīja tiem pa priekšu vīru,
            Jāzepu, pārdotu verdzībai.
18        Tie ieslēdza viņa kājas važās,
            ap kaklu tam aplika dzelzi;
19        kamēr piepildījās viņa pareģojums,
            Kunga vārds to attaisnoja.
20        Karalis sūtīja palaist viņu,
            tautu valdnieks to atbrīvoja.
21        Viņš iecēla to par savu nama kungu,
            un visa sava īpašuma saimnieku,
22        ka tas izglītotu viņa prinčus pēc savas patikas,
            un mācītu gudrību viņa sirmgalvjiem.
 
23        Tad Izraelis iegāja Ēģiptē,
            un Jēkabs bija viesis Kama zemē.
24        Viņš savairoja savu tautu ļoti,
            un darīja to stiprāku par viņas ienaidniekiem.
25        Viņš pārvērta viņu sirdi,
            tā ka tie ienīda Viņa tautu,
            un viltīgi izrīkojās pret viņa kalpiem.
26        Tad sūtīja Mozu, savu kalpu,
            Āronu, ko Viņš bija izvēlējies.
27        To vidū tie darīja Viņa zīmes
            un brīnumus Kama zemē.
28        Viņš sūtīja tumsu un kļuva nakts,
            tie tomēr pretojās Viņa vārdiem.
29        Viņš pārvērta viņu ūdeņus asinīs
            un nokāva viņu zivis.
30        Viņu zeme mudžēja no vardēm
            līdz viņu karaļu mājokļu iekšienei,
31        Viņš pavēlēja, un nāca mušu bari,
            odi visās viņu malās.
32        Viņš deva tiem krusu lietus vietā,
            un uguns liesmas pa viņu zemi.
33        Un viņš sasita viņu vīna dārzus un vīģu kokus,
            un salauza kokus viņu malās.
34        Viņš pavēlēja, un nāca siseņi,
            un spradži bez sava gala.
35        Tie aprija visu zāli viņu zemē,
            un aprija viņu tīrumu augļus.
36        Viņš notrieca visus pirmdzimušos viņu zemē
            un visa viņu spēka pirmniekus.
37        Viņš izveda tos ar sudrabu un zeltu,
            un viņu ciltīs nebija neviena slimīga.
38        Ēģiptieši priecājās par viņu aiziešanu,
            jo bailes no tiem bij’ uzbrukušas viņiem.
 
39        Viņš izpleta mākoni aizsegam,
            un uguni, lai tā spīdētu naktī.
40        Tie lūdza, un Viņš tiem atveda paipalas,
            un paēdināja viņus ar debesu maizi.
41        Viņš pāršķēla klinti, un izplūda ūdens,
            kā upe tas tecēja tuksnesī.
42        Jo pieminēja Viņš savu svēto vārdu,
            ko kādreiz bij’ devis Abrahamam, Savam kalpam.
43        Viņš izveda Savu tautu ar prieku
            un Savus izvēlētos ar gavilēm.
 
44        Viņš deva tiem pagānu zemes,
            tie ieguva tautu bagātības,
45        lai tie sargātu Viņa baušļus
            un ievērotu Viņa likumus.
            Allelujā!

<<<

105. psalms

MĒS GRĒKOJĀM KĀ MŪSU TĒVI...
 
            Allelujā!
1          Jel cildiniet Kungu, jo Viņš ir labs,
            jo Viņa žēlsirdība ir mūžīga!
2          Kas izstāstīs Kunga varenos darbus,
            kas izdaudzinās visu Viņa slavu?
3          Svētīgi tie, kas ievēro baušļus,
            kas dara to, kas taisnīgs, katrā laikā!
4          Piemini mani, Kungs, aiz savas labvēlības pret savu tautu,
            apmeklē mani ar savu palīdzību,
5          lai es līksmotu Tavu izredzēto laimē,
            un priecātos par Tavas tautas prieku,
            un lepotos ar Tavu mantojumu!
 
6          Mēs grēkojām kā mūsu tēvi,
            darījām netaisnību, rīkojāmies bezdievīgi.
7          Mūsu tēvi Ēģiptē
           neievēroja Tavus brīnumdarbus,
           nepieminēja Tavu žēlastību daudzumu,
           bet sacēlās pret Visaugsto pie Sarkanās jūras.
8          Bet Viņš tos izglāba sava vārda labā,
           lai parādītu savu varenību.
9          Viņš norāja Sarkano jūru, un tā izžuva,
           un veda viņus caur viļņiem it kā caur tuksnesi.
10        Viņš izglāba tos no nīdēja rokas,
           tos atbrīvoja no naidnieka rokas.        
11        Un ūdeņi apklāja viņu pretiniekus,
            neviens no viņiem nepalika dzīvs.
12        Nu tie noticēja Viņa vārdiem,
            un dziedāja Viņa slavu.
 
13        Bet drīzi tie aizmirsa Viņa darbus,
            un neuzticējās Viņa padomam.
14        Tie padevās kārībai tuksnesī,
            un kārdināja Dievu vientulīgajā vietā.
15        Viņš piešķīra tiem, ko tie prasīja,
            bet tad Viņš uzsūtīja viņiem sērgu.
 
16        Tie apskauda Mozu nometnē,
            un Āronu, Kunga svēto.
17        Atvērās zeme un aprija Datanu
            un apklāja Abirona bandu.
18        Un aizdegās uguns pret viņu baru,
            liesmas aprija atkritējus.
19        Tie uztaisīja teļu Horebā,
            un pielūdza no zelta izlieto elku.
20        Tie apmainīja savu godību
            pret zāles ēdēja vērša tēlu.
21        Tie aizmirsa Dievu, kas viņus glāba,
            kas darīja brīnumzīmes Ēģiptē,
22        brīnumdarbus Kama zemē,
            žilbinošus darbus pie Sarkanās jūras.
23        Viņš grasījās viņus iznīdēt,
            ja Mozus, Viņa izredzētais,
            nebūtu stājies pie Viņa ar aizlūgumu,
            lai novērstu Viņa dusmas,
            lai Viņš tos neiznīcinātu.
 
24        Bet viņi nosmādēja iekārojamo zemi,
            tie neticēja Viņa vārdam.
25        Tie kurnēja savās teltīs,
            un nepaklausīja Kungam.
26        Ar paceltu roku Viņš zvērēja,
            ka Viņš tos notrieks tuksnesī,
27        ka izkaisīs viņu dzimtu starp tautām,
            un izsvaidīs viņus pa zemēm.
28        Tie pieķērās Beelfegoram,
            un ēda mirušo dievu upurus.
29        Tie kaitināja Viņu ar saviem nedarbiem,
            un viņiem uzbruka sodība.
30        Tad piecēlās Finees un sprieda tiesu,
            un sodība mitējās.
31        Tas bija pieskaitīts viņam kā nopelns,
            uz visām paaudzēm un mūžīgi.
 
32        Tie kaitināja Viņu pie Meribas ūdeņiem
            un Mozum klājās slikti viņu dēļ;
33        jo tie sarūgtināja viņa garu,
            ka viņš runāja neapdomīgi ar savām lūpām.
 
34        Tie neiznīdēja pagānus,
            kā Kungs tiem bija pavēlējis.
35        Tie sajaucās ar pagāniem
            un iemācījās viņu darbus.
36        Tie godināja viņu elkus,
            kas viņiem kļuva par slazdiem.
37        Tie upurēja savus dēlus
            un savas meitas ļaunajiem gariem.
38        Tie izlēja nevainīgu asini;
            savu dēlu un meitu asinis,
            ko tie ziedoja Kanaanas elkiem.
            Un zeme tika apgānīta ar asinīm,
39        ar saviem darbiem viņi aptraipījās,
            ar saviem nedarbiem tie krita nešķīstībā.
 
40        Un Kunga dusmas iedegās pret Viņa tautu,
            par riebumu Tam kļuva Viņa mantojums.
41        Viņš nodeva tos pagānu rokās,
            un valdīja pār viņiem tie, kas viņus nicināja.
42        Un viņu ienaidnieki sagādāja viņiem bēdas,
            tie tika apspiesti zem viņu rokām.
43        It bieži izglāba Viņš tos,
            bet viņi rūgtināja To ar saviem plāniem,
            un tika satriekti aiz savas ļaundarības.
44        Bet tad Viņš uzlūkoja viņu bēdas,
            kad saklausīja viņu lūgšanas.
45        Viņš atcerējās viņu labā savu derību,
            un Viņa lielā žēlsirdībā Viņam bija žēl.
46        Viņš modināja viņiem žēlsirdību visos tanīs,
            kas viņus bija izveduši gūstā.
47        Jel glāb mūs, Kungs, Tu mūsu Dievs,
            no tautu vidus ved mūs kopā,
            lai cildinātu mēs tad Tavu svēto vārdu
            un lepotos par Tavu slavu.

                          ***

48        Lai slavēts ir Kungs, Izraeļa Dievs,
            no mūžības uz mūžību!
            un visa tauta lai saka: Amen!
            Allelujā!

<<<

106. psalms

KUNGA ATBRĪVOTO PATEICĪBA...
 
1          Jel cildiniet Kungu, jo Viņš ir labs,
            jo Viņa žēlsirdība ir mūžīga!
2          Tā lai saka tie, ko Kungs ir izpestījis,
            ko Viņš ir izpestījis no ienaidnieka rokas,
3          un ko Viņš saveda kopā no zemēm,
            no austrumiem un rietumiem,
            no ziemeļiem un dienvidiem.
 
4          Tie klīda tuksnesī un vientulībā,
            un neatrada ceļu uz apdzīvojamu pilsētu.
5          Tie cieta badu un slāpes,
            un dzīvība viņos nīkuļoja.
6          Tie savos spaidos raidīja nu saucienus uz Kungu;
            un Viņš tos izglāba no viņu bēdām.
7          Tos vadīja pa taisnu ceļu,
            lai viņi nonāktu reiz apdzīvojamā pilsētā.
8          Lai pateicas tie Kungam par Viņa žēlsirdību,
            par Viņa brīnumdarbiem cilvēkbērnu labā!
9          Jo Viņš pabaroja izsalkušo dvēseli,
            un bada cietēju dvēseli piepildīja ar labumiem.
 
10        Tie sēdēja tumsā un pakrēslī,
            saistīti bēdās un dzelžos.
11        Jo viņi bij’ sacēlušies pret Dieva vārdiem,
            un nonicinājuši Visaugstākā padomu.
12        Ar bēdām Viņš pazemoja viņu sirdi,
            tie grīļojās, un nebija neviena, kas tiem palīdzētu.
13        Tie savos spaidos raidīja nu saucienus uz Kungu;
            no viņu bēdām Viņš tos atbrīvoja.
14        Viņš veda ārā tos no tumsas un no pakrēšļa,
            un saraustīja viņu važas.
15        Lai pateicas tie Kungam par Viņa žēlsirdību,
            par Viņa brīnumdarbiem cilvēkbērnu labā!
16        Par to, ka salauza Viņš vara durvis,
            un satrieca dzelzs aizbīdņus.
 
17        Tie sirga savas ļaundarības dēļ,
            un viņu pārkāpumu dēļ tos piemeklēja bēdas.
18        Viņu dvēselei riebās katra barība,
            un viņi tuvojās nāves vārtiem.
19        Tie savos spaidos raidīja nu saucienus uz Kungu;
            no viņu bēdām Viņš tos atbrīvoja.
20        Viņš aizsūtīja Savu vārdu, lai tos dziedinātu,
            un glābtu tos no bojā ejas.
21        Lai pateicas tie Kungam par viņa žēlsirdību,
            par Viņa brīnumdarbiem cilvēkbērnu labā!
22        Lai ziedo Viņam slavas upurus,
            ar gavilēm lai stāsta Viņa darbus!
23        Kas devās ar kuģiem jūrā,
            lai tirgotos uz lielajiem ūdeņiem,
24        tie redzēja Kunga darbus,
            un Viņa brīnumdarbus jūrā.
25        Viņš pavēlēja, un sacēlās vēja brāzma,
            kas svieda gaisā viļņus.
26        Tie cēlās augšup līdz debesīm,
            un grima atpakaļ dzelmē;
            aiz nelabuma tiem nīka dvēseles.
27        Tie šķobījās un grīļojās kā piedzēruši,
            un visa viņu prasme bija galā.
28        Tie savos spaidos raidīja nu saucienus uz Kungu;
            no viņu bēdām Viņš tos izveda.
29        Viņš vērsa vētru liegā vēsmā,
            un jūras viļņi apklusa.
30        Un viņi priecājās, ka tie nu norima,
            un Viņš tos noveda līdz iecerētai ostai.
31        Lai pateicas tie Kungam par Viņa žēlsirdību,
            par Viņa brīnumdarbiem cilvēkbērnu labā!
32        Lai Viņu cildina tie tautas saplūdumā,
            lai Viņu slavē sirmgalvju sēdē!

33        Viņš upes pārvērta par tuksnesi,
            un ūdens avotus par izslāpušu zemi,
34        auglīgu zemi par sāls stepi
            tās iemītnieku ļaunuma dēļ.
35        Viņš tuksnesi vērta par ūdens ezeru,
            un sauso zemi par ūdeņu avotiem.
36        Un novietoja Viņš tur izsalkušos,
            un viņi dibināja apdzīvojamu pilsētu.
37        Tie apsēja laukus un dēstīja vīna stādus,
            un ieguva augļu ražu.
38        Un Viņš tos svētīja un tie savairojās ļoti,
            ne mazumu Viņš piešķīra tiem lopu ziņā.
39        Viņu kļuva mazāk un tie saruka,
            aiz ļaunuma un bēdu spaidiem.
40        Bet tas, kas nievas nosūta pār dižajiem,
            un liek tiem klīst pa tuksnešiem bez ceļiem,
41        no posta cēla augšā trūcīgo,
            un savairoja viņu saimes it kā ganāmpulkus.
42        To taisnie redz un priecājas,
            un katrs ļaunums aizver savu muti.
43        Kas ir tik gudrs, lai šo novērotu,
            un krietni pārdomātu Kunga žēlsirdības darbus?

<<<

107. psalms

JEL MOSTIES, MANA DVĒSELE, MOSTIES...
 
2          Man sirds ir stingra, Dievs, man sirds ir stingra;
            Es dziedāšu un spēlēšu.
3          Jel mosties, mana dvēsele! Jel mosties, kokle un cītara!
            Es modināšu rīta ausmu.
4          Es slavēšu Tevi, Kungs, tautu vidū,
            un spēlēšu Tev starp nācijām.
5          Jo Tava žēlsirdība ir liela līdz debesīm,
            un Tava uzticība līdz mākoņiem.
6          Jel parādies izcils pār debesīm, Dievs,
            lai Tava godība ir pār visu zemi!
7          Lai Tavi mīļotie tiktu atbrīvoti,
            jel palīdz’ ar Savu labo roku, un izklausi mūs!
 
8          Savā svētnīcā Dievs reiz runāja:
            “Es līksmošu un sadalīšu Sichemu,
            un izmērīšu Sukkotas ieleju.
9          Mana ir Galaadas zeme, un mana ir Manases zeme,
            un Efraima ir manas galvas bruņas, Jūda - mans zizlis;
10        Moaba ir mana mazgājamā bļoda;
            uz Edomas es likšu Savus apavus;
            par Filisteju es svinēšu uzvaru!”
11        Kas aizvedīs mani uz nocietināto pilsētu,
            kas novedīs mani līdz Edomai?
12        Vai ne Tu, Dievs, kas mūs atstūmi,
            un vai Tu, Dievs, vairs neej līdzi mūsu kara pulkiem?
13        Jel sniedz mums palīdzību pret ienaidnieku,
            jo cilvēku atbalsts nav nekas! 
14        Ar Dievu mēs veiksim varoņdarbus,
            Viņš samīs mūsu ienaidniekus.

<<<

108. psalms

VIŅŠ GRIBĒJA LĀSTU…
 
1          Dievs, mana slava, jel neklusē,
2          Jo tie ir atvēruši pret mani bezdievīgu un viltīgu muti!
            Tie runāja man ar melīgu mēli,
3          un ielenca mani ar naidīgām runām,
            tie uzbruka man bez vainas.
4          Par manu mīlestību viņi mani apsūdzēja;
            bet es lūdzu Dievu.
5          Tie atmaksāja man ļaunu par labu,
            un naidu par manu mīlestību.
 
6          Iekairini bezdievi pret viņu,
            un apsūdzētājs lai tam nostājas pa labi!
7          Kad viņu tiesās, lai tas iziet sodīts,
            un viņa lūgšanas lai paliek tukšā.
8          Lai viņa dienas samazinās,
            un viņa amatu lai saņem cits.
9          Lai viņa bērni kļūst par bāreņiem,
            un viņa sieva par atraitni.
10        Lai viņa bērni bez pastāvības klīst un ubago,
            lai viņus ārā sviež no viņu izpostītajām mājām.
11        Lai augļotājs izviļ visu viņa īpašumu,
            un svešinieki lai nolaupa viņa darba augļus!
12        Neviens lai neizrāda viņam līdzjūtību,
            lai nav neviena, kas apžēlotos par viņa bāreņiem.
13        Lai viņa pēcnācēji tiek nodoti bojā ejai;
            lai izzustu viņu vārds jau otrajā paaudzē.
14        Lai viņa tēvu vainu atceras vēl Kungs,
            un viņa mātes grēks lai netiek izdeldēts:
15        lai tie ir vienmēr Kunga priekšā;
            un viņu piemiņu lai izskauž Viņš no zemes.
16        Jo nedomāja viņš par žēlsirdības darbiem,
            bet vajāja vārgo un trūcīgo cilvēku
            un sirdī noskumušo, lai viņu nonāvētu.
17        Viņš mīlēja lāstu: lai nāk tas pār viņu;
            viņš nievāja svētību: lai atstāj tā viņu!
18        Lai lāsts viņu ietērpj kā apģērbs,
            lai iesūcas viņa iekšās kā ūdens,
            un viņa kaulos kā eļļa.
19        Lai viņam tas ir kā tērps, kas viņu apsedz,
            un josta, ar ko tas vienmēr jožas.
 
20        Lai tādu algu Kungs piešķir tiem, kas mani apsūdz,
            un kas tik ļaunu runā pret manu dvēseli.
21        Bet Tu, Kungs, Dievs, jel darbojies ar mani Tava vārda dēļ;
            jel izglāb mani, jo Tava žēlsirdība ir tik laipna!
22        Jo vārgs un trūcīgs esmu es,
            un mana sirds ir ievainot manī.
23        Kā bēgoša ēna es izgaistu,
            un tieku izkratīts kā sienāzis.
24        Mani ceļi ļodzās no gavēšanas,
            un mana miesa novārgst kalsenumā.
25        Es esmu kļuvis tiem par izsmieklu;
            kolīdz tie mani redz, tie krata savu galvu.
26        Jel palīdzi man, ai Kungs, mans Dievs,
            jel izglāb mani pēc Savas žēlsirdības!
27        Lai viņi zina, ka tā ir Tava roka,
            ka Tu, Kungs, esi to izdarījis.
28        Lai viņi lād, bet Tu dod svētību;
            lai mani uzbrucēji nonāk kaunā,
            turpretim Tavs kalps lai priecājas!
29        Lai kaunā tiek ieģērbti tie, kas mani apsūdz,
            ar savu negodu lai tie tiek apsegti kā ar mēteli.
30        Es cildināšu Kungu karsti ar savu muti,
            un daudzo ļaužu vidū slavēšu Viņu:
31        jo nabagam Viņš stāvēja pie labās rokas,
            lai viņu izglābtu no tiesnešiem.

<<<

109. psalms

KUNGS SACĪJA...
 
1          Kungs sacīja manam Kungam
            “Sēdies man pie labās rokas,
            kamēr nolikšu Tavus ienaidniekus
            par pameslu Tavām kājām.”
2          Tavas varas zizli Kungs izstieps no Sionas:
            “Valdi savu ienaidnieku vidū!
3          Ar tevi ir pirmvara tavā dzimšanas dienā, svētuma spožumā:
            pirms rīta zvaigznes, kā rasu, es dzemdēju tevi.”
4          Kungs zvērēja reiz, un Viņš to nenožēlos:
            “Tu esi priesteris mūžam no Melhizedeha kārtas.”
 
5          Kungs pie tavas labās rokas:
            Viņš satrieks savu dusmu dienā karaļus.
6          Viņš tiesās tautas, Viņš sakraus kaudzēs līķus;
            Viņš satrieks galvas plaši pa zemi.
7          No ūdens strauta ceļā Viņš padzersies,
            tāpēc Viņš pacels galvu.

<<<

110. psalms

GUDRĪBAS SĀKUMS...
 
1          Allelujā!

            Es cildināšu Kungu no visas sirds
            taisnīgo pulkā un sanāksmē.
2          Lieli ir Kunga darbi,
            apceres cienīgi visiem, kas tos mīl.
3          Cēlums un diženums ir Viņa darbi;
            un Viņa taisnība paliek mūžīgi.
 
4          Viņš padarīja pieminamus Savus brīnumdarbus;
            žēlsirdīgs un maigs ir Kungs.
5          Viņš deva barību tiem, kas Viņu bīstas;
            Viņš pieminēs mūžam Savu derību.
6          Viņš parādīja Savai tautai Savu darbu varenību,
            lai dotu viņiem pagānu īpašumu.
7          Viņa roku darbi ir uzticīgi un taisni;
            stingri ir visi Viņa baušļi,
8          nostiprināti uz laiku laikiem, uz mūžiem,
            tie izdoti ar stingrumu un taisnīgumu.
9          Pestīšanu Viņš sūtīja Savai tautai,
            uz mūžiem iestādīja Savu derību;
            svēts un cienījams ir Viņa vārds.
10        Gudrības sākums ir Kunga bijāšana:
            prātīgi rīkojas visi, kas Viņu godina;
            Viņa slava paliek uz mūžiem. 

<<<

111. psalms

SVĒTĪGS IR VĪRS, KAS BĪSTAS KUNGA...
 
1          Allelujā!

            Svētīgs ir vīrs, kas bīstas Kunga,
            kas varen priecājas par Viņa baušļiem.
2          Būs viņa pēcnācēji vareni virs zemes;
            krietno paaudze tiks svētīta.
3          Manta un turība būs viņa namā,
            un viņa labdarība paliks mūžīgi.
4          Taisnajiem viņš aust kā gaisma tumsā,
            lēnīgs, žēlsirdīgs un taisnīgs.
5          Labi ir vīram, kas apžēlojas un aizdod,
            kas savas lietas kārto taisnīgi.
6          Ne mūžam viņš nesvārstīsies;
            mūžīgā piemiņā paliks taisnīgais.
7          No ļaunas vēsts viņš nebaidīsies;
            sirds viņam stipra, tā cer uz Kungu.
8          Tā sirds ir pastāvīga, tā nebaidīsies,
            kamēr tā ieraudzīs savus ienaidniekus kaunā.
9          Viņš izdala, dāvina nabagiem,
            viņa labdarība paliks mūžīgi:
            viņa vara tiks celta godā,
10        To redzēs grēcinieks un dusmosies,
            viņš griezīs savus zobus un nonīks;
            jo grēcinieku kārības ies bojā.

<<<

112. psalms

SLAVĒJIET KUNGU…
 
1          Allelujā!
            Slavējiet Kunga kalpi,
            slavējiet Kunga vārdu!
2          Lai Kunga vārds tiek slavēts
            tagad un mūžīgi!
3          No saules lēkta līdz tās rietam,
            lai Kunga vārds tiek slavēts!
 
4          Kungs ir augstāks pār visām tautām,
            pār debesīm ir Viņa godība.
5          Kas ir kā Kungs, mūsu Dievs,
            kas sēstas augstībā,
6          un noraugās uz debesīm un zemi?
 
7          Vārgo Viņš pieceļ no putekļiem,
            trūcīgo izceļ no dubļiem,
8          lai liktu tam sēdēt ar dižajiem,
            ar savas tautas dižajiem.
9          Kas neauglīga bija mājā,
            tai liek Viņš dzīvot kā priecīgai bērnu mātei.

<<<

113a. psalms

KAD IZRAELIS IZGĀJA NO ĒĢIPTES…
 
1          Allelujā!
            Kad Izraelis izgāja no Ēģiptes,
            Jēkaba nams no svešās tautas,
2          tad Jūda Tam kļuva par svētnīcu,
            un Izraelis par Viņa valstību.
3          Jūra redzēja un bēga,
            Jordāna griezās atpakaļ.
4          Kalni lēkāja kā auni,
            pakalni kā jēri.
5          Kas tev ir, jūra, ka tu bēdz,
            Jordāna, ka tu griezies atpakaļ?
6          Kalni, kam lēkājat kā auni,
            pakalni, kā jēri?
7          Notrīci, zeme, Kunga vaiga priekšā,
            Jēkaba Dieva vaiga priekšā,
8          kas pārvērš klinti ūdens ezerā,
            uz radzi ūdens avotā.

<<<

113b. psalms

ELKI IR SUDRABS UN ZELTS…
 
1          Ne mums, Kungs, ne mums,
            bet savam vārdam dod godību
            savas žēlsirdības, savas uzticības dēļ!
2          Kāpēc gan pagāni lai saka:
            “Kur tad ir viņu Dievs?”
3          Mūsu Dievs ir debesīs;
            visu, ko Viņš gribēja, Viņš radīja.
 
4          Viņu elki ir sudrabs un zelts,
            cilvēku roku darbs.
5          Tiem ir mute, bet viņi nerunā,
            tiem ir acis, bet viņi nesaredz.
6          Tiem ir ausis, bet viņi nesadzird,
            tiem ir deguns, bet viņi nesaož.
7          Tiem ir rokas, bet viņi nesatausta,
            tiem ir kājas, bet viņi nestaigā;
            tie neizdod skaņu no savas rīkles.
8          Līdzīgi viņiem būs tie, kas viņus taisa,
            un katrs, kas viņiem uzticas.
 
9          Izraeļa nams uzticas Kungam:
            Tas ir viņu palīgs un viņu vairogs!
10        Ārona nams uzticas Kungam:
            Tas ir viņu palīgs un viņu vairogs!
11        Kunga bijātāji uzticas Kungam:
            Tas ir viņu palīgs un viņu vairogs!
12        Kungs atceras mūs,
            un Viņš mūs svētīs;
            Viņš svētīs Izraeļa namu,
            Viņš svētīs Ārona namu.
13        Viņš svētīs tos, kas bīstas Kunga,
            kā mazos, tā arī lielos.
14        Kungs pavairos jūs,
            jūs un jūsu bērnus.
15        Lai dāvā svētību jums Kungs,
            kas radīja debesis un zemi!
16        Debesis ir Kunga debesis,
            bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.
17        Ne jau mirušie slavē Kungu,
            nedz arī kāds, kas nokāpj pazemē;
18        Bet mēs slavējam Kungu,
            tagad un mūžīgi.

<<<

114. psalms

KUNGS, IZGLĀB MANU DVĒSELI…
 
1          Allelujā!
            Es mīlu Kungu, jo Viņš uzklausīja
            manas karstās lūgšanas balsi.
2          Jo Viņš pielieca man Savu ausi
            tai dienā, kad Viņu piesaucu.
3          Mani aplenca nāves saites
            un pazemes cilpas pārsteidza mani,
            es iekritu raizēs un skumjās.
4          Tad piesaucu Kunga vārdu:
            “Ai Kungs, jel izglāb manu dzīvību!”
 
5          Mīlīgs ir Kungs un taisnīgs,
            un mūsu Dievs ir žēlsirdīgs.
6          Kungs apsargā vienkāršos ļaudis:
            es biju vārgs, un Viņš mani izglāba.
7          Ej atpakaļ mana dvēsele, savā rāmumā,
            jo Kungs tev darīja labu.
8          Viņš taču glāba manu dvēseli no nāves,
            no asarām manas acis, no kritiena manas kājas.
9          Es staigāšu Kunga priekšā
            dzīvo apgabalā.

<<<

115. psalms

KO LAI ES ATLĪDZINU KUNGAM…
 
1          Es uzticējos, kaut arī es teicu:
            “Es esmu ļoti noskumis”.
2          Es teicu savā izbailē:
            “Katrs cilvēks ir mānīgs”.
3          Kā gan es atlīdzināšu Kungam
            par visu, ko Viņš man piešķīris?
4          Es ņemšu pestīšanas kausu,
            un piesaukšu Kunga vārdu.
5          Es izpildīšu Kungam savus solījumus
            visas Viņa tautas priekšā.
6          Dārga ir Kunga acīs
            Viņa svēto nāve.
7          Ai Kungs, es esmu Tavs kalps,
            es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls;
            Tu atraisīji manas važas!
8          Tev ziedošu slavas svētupuri,
            un piesaukšu Kunga vārdu.
9          Es izpildīšu Kungam savus solījumus
            visas Viņa tautas priekšā,
10        Kunga nama pagalmos,
            tavā vidū, Jeruzaleme!

<<<

116. psalms

SLAVĒJIET KUNGU, VISAS CILTIS…
 
1          Allelujā!
           
            Slavējiet Kungu, visas ciltis,
            suminiet Viņu, visas tautas!
2          Jo pār mums ir nostiprināta Viņa žēlsirdība,
            un Kunga uzticība paliek mūžam.

<<<

117. psalms

VIŅA ŽĒLSIRDĪBA PALIEK MŪŽAM…
 
1          Allelujā!
            Pateicieties Kungam, jo Viņš ir labs;
            jo Viņa žēlsirdība paliek mūžam!
2          Lai saka Izraeļa nams:
            “Viņa žēlsirdība paliek mūžam”.
3          Lai saka Ārona nams:
            “Viņa žēlsirdība paliek mūžam”.
4          Lai saka tie, kas bīstas Kunga:
            “Viņa žēlsirdība paliek mūžam”.
 
5          Bēdās es piesaucu Kungu;
            Viņš izklausīja mani un atbrīvoja mani.
6          Kungs ir ar mani: es nebaidos;
            ko gan man padarīs cilvēks?
7          Kungs ir ar mani, Viņš ir mans palīgs;
            es redzēšu apkaunotus savus ienaidniekus.
8          Ir labāk patverties pie Kunga,
            nekā uzticēties cilvēkam.
9          Ir labāk patverties pie Kunga,
            nekā uzticēties augstmaņiem.
 
10        Visas tautas aplenca mani,
            bet Kunga vārdā es tās satriecu.
11        No visām pusēm tie aplenca mani,
            bet Kunga vārdā es tos satriecu.
12        Tie aplenca mani kā bites,
            tie apsvilināja, kā uguns ērkšķus;
            bet Kunga vārdā es tos satriecu.
13        Es tiku stumts un grūsts, lai tik es kristu;
            bet Kungs man palīdzēja.
14        Mans spēks un mans stiprums ir Kungs;
            Viņš kļuva man par Pestītāju.
 
15        Līksmošanās un pestīšanas balss
            ir dzirdama taisnīgo teltīs:
            Kunga labā roka veica varenus darbus,
16        Kunga labā roka piecēla mani,
            Kunga labā roka veica varenus darbus.
17        Es nemiršu, bet dzīvošu;
            un stāstīšu Kunga darbus.
18        Kungs mani šaustīdams šaustīja,
            bet neatdeva mani nāvei.
 
19        Atveriet taisnības vārtus man:
            kad iegājis būšu pa tiem, es pateikšos Kungam.
20        Šie ir Kunga vārti,
            pa tiem ieies taisnīgie.
21        Es pateikšos Tev, ka Tu mani klausīji,
            un kļuvi man par Pestītāju.
22        Akmens, ko namdari atmeta,
            ir kļuvis par stūrakmeni.
23        To izdarīja Kungs;
            tas mūsu acīs ir kaut kas brīnumīgs.
24        Šī ir tā diena, ko Kungs ir gatavojis;
            lai līksmojam un priecājamies par to!
25        Ai Kungs, jel izpestī,
            ai Kungs, dod labklājību!
 
26        Lai svētīts ir tas, kas nāk Kunga vārdā!
            mēs svētījam jūs no Kunga nama.
27        Dievs ir Kungs, un Viņš mums atspīdēja.
            Rīkojiet svinīgo gājienu ar lapu vītnēm
            līdz pašiem altāra ragiem!
28        Tu esi mans Dievs, un es Tev pateicos;
            mans Dievs, es izcelšu Tevi ar slavas vārdiem.
29        Pateicaties Kungam, jo Viņš ir labs;
            Viņa žēlsirdība paliek mūžam!
 
<<<

118. psalms

LIKUMA SLAVĒŠANA…
 
                          Aleph
1          Svētīgi tie, kuru ceļš ir bez traipa,
            kas staigā Kunga likumā.
2          Svētīgi tie, kas ievēro Viņa priekšrakstus,
            kas Viņu meklē no visas sirds,
3          kas nedara netaisnību,
            bet staigā pa Viņa ceļiem.
4          Tu esi devis Savus baušļus,
            lai tos cieši ievērotu.
5          Kaut mani ceļi būtu stingri
            sargājot Tavus noteikumus!
6          Tad netiks nodarīts man kauns,
            kad ievērošu visus Tavus uzdevumus.
7          Ar krietnu sirdi cildināšu Tevi,
            kad būšu iemācījies Tavus taisnos rīkojumus.
8          Es ievērošu Tavus noteikumus:
            jel mani neatstāj pavisam!
                          Beth
9          Kā jauneklis gan nosargās tīru savu ceļu?
            Pasargājot Tavus vārdus.
10        Es Tevi meklēju no visas sirds;
            jel neļauj man noklīst no Taviem uzdevumiem.
11        Es glabāju savā sirdī Tavu sacījumu,
            lai es pret Tevi negrēkotu.
12        Tu esi svētīts, Kungs;
            jel māci Tavus noteikumus man!
13        Ar savām lūpām es izstāstu
            visus Tavas mutes rīkojumus.
14        Par Tavu priekšrakstu ceļu es priecājos,
            kā par visām bagātībām.
15        Par Taviem baušļiem es pārdomāšu,
            un aplūkošu Tavus ceļus.
16        Man patīk Tavi noteikumi:
            es neaizmirsīšu Tavus vārdus.
                         Ghimel
17        Esi labs pret Savu kalpu, lai es dzīvotu
            un sargātu Tavus vārdus.
18        Atver manas acis,
            lai apcerētu Tava likuma brīnumlietas.
19        Es esmu svešinieks virs zemes;
            jel neapslēp no manis Savus uzdevumus!
20        Mana dvēsele nopūlas
            tvīkstot pēc Taviem rīkojumiem katrā laikā.
21        Tu devi rājienu lepnajiem;
            ir nolādēti tie, kas novēršas no Taviem uzdevumiem.
22        Jel novērs no manis lamas un nievas,
            jo ievēroju Tavus baušļus!
23        Kaut arī dižie tur sēd un runā pret mani,
            Tavs kalps tik apdomā Tavus noteikumus.
24        Jo Tavi priekšraksti ir mana saldā līksme,
            un mani padomnieki - Tavi noteikumi.
                         Daleth
25        Man dvēsele ir notriekta pie zemes, pīšļos;
            dod atkal man dzīvību saskaņā ar Tavu vārdu!
26        Tev izklāstīju savus ceļus, Tu mani izklausīji;
            māci man Savus noteikumus.
27        Tavu baušļu ceļā mani ievadi,
            un es tad apdomāšu Tavas brīnumlietas.
28        Lej asaras no bēdām mana dvēsele:
            jel piecel mani saskaņā ar Tavu vārdu!
29        No maldu ceļa novērs mani,
            un Tavu likumu novēli man.
30        Es izvēlējos patiesības ceļu,
            un Tavus rīkojumus liku sev priekšā.
31        Es esmu pieķēries Taviem priekšrakstiem:
            Kungs, nenodari man kaunu!
32        Es skriešu pa Tavu uzdevumu ceļu,
            kad dosi man plašāku sirdi.
                          He
33        Kungs, rādi man Savu noteikumu ceļu,
            es sargāšu to smalki.
34        Apmāci mani, lai ievēroju Tavu likumu,
            un sargu to no visas savas sirds.
35        Pa Tavu uzdevumu ceļu vadi mani,
            jo tie man rada prieku.
36        Jel pievērs manu sirdi Taviem priekšrakstiem,
            bet nevis mantkārībai.
37        Jel novērs manas acis, ka tās neskatītu niekus,
            pa Tavu ceļu dāvā man dzīvību.
38        Izpildi Savam kalpam Savu solījumu,
            kas tika dots Taviem bijātājiem.
39        Izdzēs man kaunu, kas mani biedē,
            jo Tavi rīkojumi ir jauki.
40        Lūk, es ilgojos pēc Taviem baušļiem:
            pēc Tava taisnīguma piešķir man dzīvi.
                          Vau
41        Lai nāk pār mani Tavas žēlības liecinājumi, Kungs,
            Tavs palīgs, saskaņā ar Tavu solījumu.
42        Es atbildēšu vārdu saviem nievātājiem,
            jo es ceru uz Taviem vārdiem.
43        Neizņem no manas mutes patiesības vārdu,
            jo es ceru uz Taviem rīkojumiem.
44        Es ievērošu vienmēr Tavu likumu,
            uz visiem laikiem un mūžam.
45        Es staigāšu pa plašu ceļu,
            jo Tavus baušļus pētīju.
46        Es runāšu par Taviem priekšrakstiem karaļu priekšā,
            un nekaunēšos.
47        Es līksmošu par Taviem uzdevumiem,
            jo tos es mīlu.
48        Es stiepšu savas rokas pret Taviem uzdevumiem,
            un apdomāšu Tavus noteikumus.
                          Zain
49        Piemini Savam kalpam Savu vārdu
            ar ko Tu man devi cerību.
50        Tā man ir remde manās bēdās,
            ka Tavs sacījums piešķir man dzīvību.
51        Lepnīgie mani lamā jo nikni;
            bet es neatkāpjos no Tava likuma.
52        Es pieminu Tavus senos spriedumus, Kungs,
            un tas man ir iepriecinājums.
53        Man saceļas dusmas grēcinieku dēļ,
            kas atstāj Tavu likumu.
54        Par dziesmām man kļuvuši Tavi noteikumi
            manas ceļošanas vietā.
55        Naktī es pieminu Tavu vārdu,
            un ievēroju Tavu likumu.
56        Tā notikās ar mani,
            jo ievēroju Tavus baušļus.
                          Heth
57        Es teicu, ka tā ir mana daļa, Kungs,
            pasargāt Tavus vārdus.
58        Es lūdzos Tavu vaigu no visas sirds,
            esi man žēlīgs pēc Sava solījuma!
59        Es pārdomāju savus ceļus,
            un griezu savas kājas atpakaļ pie Taviem priekšrakstiem.
60        Es steidzos un nekavējos
            ievērot Tavus uzdevumus.
61        Grēcinieku virves mani aptvērušas;
            bet Tavu likumu es neaizmirsu.
62        Nakts vidū es ceļos, lai Tevi cildinātu
            par Taviem taisnīgiem rīkojumiem.
63        Es esmu visiem Taviem bijātājiem draugs,
            kā arī tiem, kas pilda Tavus baušļus.
64        Ar Tavu žēlastību, Kungs, ir pilna zeme;
            jel māci man Savus noteikumus!
                          Teth
65        Tu darīji labu Savam kalpam
            saskaņā ar Savu vārdu, Kungs.
66        Māci man saprātu un zināšanu,
            jo es uzticos Taviem uzdevumiem.
67        Iekams es kritu bēdās, es maldījos;
            bet tagad es ievēroju Tavu sacījumu.
68        Tu esi labs un labdarīgs;
            māci man Savus noteikumus.
69        Lepnīgie izgudro viltu pret mani;
            bet es no visas sirds ievēroju Tavus baušļus.
70        Bieza ir viņu sirds kā tauki;
            bet man ir prieks par Tavu likumu.
71        Tas man ir labi, būt noskumušam,
            lai mācītos es Tavus noteikumus.
72        Tavas mutes likums man ir labāks,
            nekā zelta un sudraba tūkstoši.
                          Jod
73        Tavas rokas mani radīja un veidoja;
            izskolo mani, lai mācītos es Tavus uzdevumus.
74        Kas Tevi bīstas, mani redzēs un priecāsies,
            ka cerēju uz Tavu vārdu.
75        Es zinu, Kungs, ka Tavi rīkojumi taisni,
            ka tiesīgi Tu mani skumdināji.
76        Lai Tava žēlsirdība stāv man klāt un mani iepriecina,
            pēc solījuma, ko Tu devi Savam kalpam.
77        Lai nāk man Tavas žēlsirdības balvas, ka es dzīvotu,
            jo Tavs likums ir mana līksme.
78        Lai kauns ir lepnajiem, kas mani nepelnīti nomāc!
            bet es gan domāšu par Taviem baušļiem.
79        Lai pievēršas man Tavi bijātāji,
            un tie, kas rūpējas par Taviem priekšrakstiem.
80        Lai mana sirds ir krietna Tavos noteikumos,
            ka nebūtu man kauna.
                          Kaph
81        Nīkst mana dvēsle ilgās pēc Tavas palīdzības;
            es ceru uz Tavu vārdu.
82        Nīkst manas acis ilgās pēc Tava sacījuma:
            kad priecināsi mani?
83        Jo kļuvis kā šļūtene dūmos,*
            tomēr es neaizmirsu Tavus noteikumus.
84        Cik daudz būs Tava kalpa dienu?
            Kad turēsi Tu tiesu par maniem vajātājiem?
85        Man bedres raka lepnie,
            kas nerīkojas pēc Tava likuma.
86        Visi Tavi baušļi ir uzticami;
            ļaudis mani nepelnīti vajā; jel palīdzi man!
87        Tie gandrīz mani nobeidza virs zemes;
            bet es gan neatstāju Tavus baušļus.
88        Pēc Tavas žēlsirdības glabā mani dzīvu,
            es sargāšu tad Tavas mutes vārdus.
                          Lamed
89        Tavs vārds ir uz mūžiem, Kungs,
            tas pastāvīgs kā debesis.
90        No audzes uz audzi ir Tava uzticība;
            Tu dibināji zemi, kas pastāv.
91        Pēc Taviem rīkojumiem viss pastāv visu laiku,
            jo visas lietas Tev kalpo.
92        Ja likums Tavs man nebūtu jau gājis bojā,
            tad savās bēdās es būtu jau gājis bojā.
93        Ne mūžam es neaizmirsīšu Tavus baušļus,
            jo dzīvību Tu devi man caur tiem.
94        Es esmu Tavs; jel izglāb mani,
            jo Tavus baušļus es meklēju!
95        Man uzglūn grēcinieki, lai mani pazudinātu;
            es uzmanu Tavus priekšrakstus.
96        Es redzēju, ka katra pilnība beidzas,
            bet Tavi uzdevumi sniedzas visplašāk.
                          Mem
97        Cik ļoti mīlu Tavu likumu, Kungs!
            Par to es domāju visu dienu.
98        Par ienaidniekiem gudrāku mani darīja Tavs uzdevums,
            jo tas ir mūžam ar mani.
99        Es esmu gudrāks par tiem, kas mani māca,
            jo Tavi priekšraksti ir mana apdomāšana.
100      Es esmu prātīgāks par sirmgalvjiem,
            jo ievēroju Tavus baušļus.
101      No katra ļauna ceļa es atturu savas kājas,
            lai sargātu Tavus vārdus.
102      No Taviem lēmumiem es nenovēršos,
            jo Tu pats mani mācīji.
103      Cik saldi manām aukslējām ir Tavi vārdi,
            tie saldāki par medu manai mutei!
104      Caur Taviem baušļiem kļūstu saprātīgs,
            tādēļ es nīstu katru netaisnības ceļu.
                         Nun
105      Tavs vārds ir spulga manām kājām,
            un gaisma manai tekai.
106      Es zvēru un nolemju
            sargāt Tavus taisnos rīkojumus.
107      Es esmu dziļās bēdās, Kungs,
            jel glabā mani dzīvu saskaņā ar Tavu vārdu!
108      Jel pieņem manas mutes veltījumus, Kungs,
            un Tavus rīkojumus māci man!
109      Man dzīvība ir vienmēr briesmās,
            bet Tavu likumu es neaizmirstu.
110      Man grēcinieki lika cilpas,
            no Taviem baušļiem tomēr nenoklīdu.
111      Mans mantojums ir Tavi priekšraksti uz mūžiem,
            jo tie ir manai sirdij prieks.
112      Es vērsu savu sirdi uz Tavu baušļu izpildi,
            pastāvīgi, smalki.
                        Samech
113      Es ienīstu sirdī divkosīgos,
            un mīlu Tavu likumu.
114      Mans aizstāvis, mans vairogs esi Tu,
            es ceru uz Tavu vārdu.
115      Prom no manis, jūs, ļaunie!
            Es ievērošu mana Dieva baušļus.
116      Jel uzturi mani pēc Sava solījuma, un es dzīvošu;
            jel neapkauno manu cerību!
117      Palīdzi man un es būšu pestīts,
            un vienmēr es uzmanīšu Tavus noteikumus.
118      Tu atstum visus, kas pamet Tavus nolikumus,
            jo viņu domas ir melīgas.
119      Kā sārņus Tu vērtē visus zemes grēciniekus,
            tādēļ es mīlu Tavus priekšrakstus.
120      Aiz bailēm no Tevis man drebinās miesa,
            es bīstos Tavus lēmumus.
                         Ain
121      Mans darbs bij’ tiesa un taisnība;
            jel nenodod mani maniem apspiedējiem!
122      Esi galvotājs savam kalpam labajās lietās,
            lai lepnīgie mani nenomāc.
123      Nīkst manas acis ilgās pēc Tavas palīdzības
            un pēc Tava taisnīgā sprieduma.
124      Ar Tavu kalpu apejies pēc Savas labsirdības,
            un mācu Savus nolikumus man.
125      Tavs kalps es esmu, jel skolo mani,
            lai pazītu es Tavus priekšrakstus.
126      Ir pienācis laiks Kungam rīkoties:
            tie pārkāpuši Tavu likumu.
127      Tādēļ es mīlu Tavus uzdevumus
            vairāk nekā vienkāršo un tīro zeltu.
128      Tādēļ es izvēlējos visus Tavus baušļus,
            un nīstu katru melu ceļu.
                        Phe
129      Brīnumīgi ir Tavi priekšraksti,
            tādēļ mana dvēsele tos ievēro.
130      Tavu vārdu izskaidrojums apgaismo,
            tie māca nemācētājus.
131      Es atveru savu muti un ievelku elpu,
            jo ilgojos pēc Taviem baušļiem.
132      Jel pievērsies man un žēlo mani,
            kā Tu to mēdzi darīt Sava vārda mīlētājiem!
133      Pēc Tava sacījuma vadi manus soļus,
            lai nekāds ļaunums nevaldītu manī.
134      No ļaužu apspiešanas atbrīvo mani,
            un es sargāšu Tavus baušļus.
135      Jel rādi laipnu vaigu savam kalpam
            un māci Tavus nolikumus man.
136      No manām acīm plūda ūdens straumes,
            jo viņi nesargāja Tavu likumu.
                        Sade
137      Tu esi taisnīgs, Kungs,
            un taisnīga ir Tava tiesa.
138      Ar taisnību Tu liki pildīt Savus priekšrakstus,
            un ar lielu stingrību.
139      Mans dedzīgums ēd mani nost,
            jo mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
140      Tavs sacījums ir pierādījies ļoti krietns,
            Tavs kalpotājs to mīļo.
141      Es esmu niecīgs un nonievāts;
            Tavus baušļus es neaizmirstu.
142      Tava taisnība ir mūžīga taisnība,
            un Tavs likums ir stingrs.
143      Spaidi un bēdas mani piemeklēja,
            Tavi nolikumi man rada līksmību.
144      Tavu priekšrakstu taisnība ir mūžīga,
            jel izglīto mani, un es dzīvošu!
                        Koph
145      Es saucu no visas sirds: Kungs, izklausi mani!
            Es sargāju Tavus noteikumus.
146      Es piesaucu Tevi, jel izglāb mani!
            un es sargāšu Tavus priekšrakstus.
147      Es nāku jau rīta ausmā un lūdzos pēc palīdzības;
            es ceru uz Taviem vārdiem.
148      Man acis ir agrāk nomodā nekā nakts sardzes,
            lai pārdomātu Tavu sacījumu.
149      Jel klausi manu balsi aiz Savas žēlsirdības, Kungs,
            pēc Tava nolēmuma jel dod man dzīvību!
150      Man tuvojas tie, kas mani netaisni vajā;
            tie aizgājuši tālu no Tava likuma.
151      Tu esi tuvu, Kungs,
            un visi Tavi baušļi ir uzticami.
152      Jau sen es uzzināju no Taviem priekšrakstiem,
            ka dibināji tos uz mūžiem.
                        Resch
153      Jel redzi manas bēdas, un izglāb mani,
            jo Tavu likumu es neaizmirsu.
154      Jel aizstāv’ manu lietu, un izpestī mani,
            pēc Tava sacījuma jel dod man dzīvību!
155      No grēciniekiem tālu ir pestīšana,
            jo nerūpējas tie par Taviem nolikumiem.
156      Daudz Tavu žēlsirdības balvu, Kungs:
            pēc Taviem nolēmumiem jel dod man dzīvību!
157      Daudzi mani vajā un nomāc;
            es neatkāpjos no Taviem priekšrakstiem.
158      Es redzēju atkritējus, un tas man riebās,
            jo viņi nesargāja Tavu sacījumu.
159      Redzi, Kungs, es mīlu Tavus baušļus;
            aiz Savas žēlsirdības glabā manu dzīvi.
160      Tava vārda virsotne ir pastāvība,
            un visi Tavi taisnie lēmumi ir mūžīgi.
                        Sin
161      Diženie vajā mani bez iemesla,
            bet mana sirds bīstas Tavus vārdus.
162      Es priecājos par Taviem sacījumiem,
            kā tāds, kas radis lielu ieguvumu.
163      Netaisnību es nīstu un nosodu;
            es mīlu Tavu likumu.
164      Septiņreizes dienā es teicu Tev slavinājumu
            Tavu taisnīgo spriedumu dēļ.
165      Liels miers ir Tava likuma mīļotājiem,
            un nav tiem neviena ieļaunojuma.
166      Es gaidu Tavu palīdzību, Kungs,
            un pildu Tavus uzdevumus.
167      Mana dvēsele sargā Tavus priekšrakstus,
            un mīļo tos jo stipri.
168      Es sargu Tavus baušļus un pavēles,
            jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.
                        Tau
169      Mans sauciens lai nāk pie Tevis, Kungs,
            jel māci mani pēc Tava vārda!
170      Lai mana lūgšana nonāk pie Tevis,
            pēc Sava sacījuma izglāb mani.
171      Lai manas lūpas teic slavas dziesmu,
            kad Tu man mācīsi Tavus nolikumus.
172      Lai mana mēle apdzied Tavu sacījumu,
            jo visi Tavi uzdevumi ir taisni!
173      Lai Tava roka nāk man palīdzēt,
            jo Tavus baušļus es izvēlējos,
174      Es vēlos, Kungs, no Tevis pestīšanu,
            Tavs likums sagādā man līksmi.
175      Lai dzīvo mana dvēsele un slavē Tevi,
            un Tavi rīkojumi lai man palīdz!
176      Es maldos kā pazudusi aita;
            jel meklē Savu kalpu,
            jo Tavus baušļus es neesmu aizmirsis!

* “Šļūtene dūmos”: seno izraeliešu mājā šļūtene, pakārta pie griestiem, karstu dūmu iespaidā izkalta un sagrumbojās.

<<<

119. psalms

TU, VILTĪGĀ MĒLE!..
           
1          Kad bija man bēdas, es piesaucu Kungu,
            un Viņš mani izklausīja.
2          Kungs, glāb manu dvēseli no ļaunajām lūpām,
            un no viltīgās mēles!
 
3          Ko gan tev dos, vai ko tev piemetinās,*
            tu, viltīgā mēle?
4          Varenā asās bultas,
            un kvēlošās irbeņu ogles.**
 
5          Bēdas man, kas es uzturos Mozohā,
            mitinos Cedaras teltīs!***
6          Par ilgu man dvēsele dzīvoja
            ar tiem, kas ienīda mieru.
7          Kad runāju es par mieru,
            viņi musina uz karu.
 
*          “Ko gan tev dos, vai ko tev piemetinās”: šis runas veids cēlies no zvēresta formulas (lai kādu nosodītu): “Lai Dievs tev dara to un lai piemetina vēl to, ja…”
**        Cietais irbeņu koks degdams rada sevišķi karstu un ilgstošu uguni.
***      Mozohas un Cedaras iemītnieki nozīmē - “svešas, mežonīgas tautas”.

<<<

120. psalms

ES PACEĻU SAVAS ACIS UZ KALNIEM…
 
1          Es paceļu savas acis uz kalniem:
            no kurienes nāks man palīdzība?
2          Man palīdzība nāk no Kunga,
            kas radīja debesis un zemi.
 
3          Viņš neļaus streipuļot tavai kājai,
            un negulēs tas, kas tevi sargā.
4          Patiesi nesnaudīs un negulēs tas,
            kas apsargā Izraeli.
 
5          Kungs tevi sargā,
            Kungs ir tavs aizsargs pie tava labā sāna.
6          Dienā tev neiedurs saule,
            nedz mēness naktī.
 
7          Kungs sargās tevi no visa ļauna:
            Viņš sargās tavu dvēseli.
8          Kungs sargās tavu iziešanu un tavu ieiešanu,
            gan tagad, gan vienmēr.

<<<

121. psalms

MĒS IESIM UZ KUNGA NAMU…
 
1          Es priecājos, kad man sacīja:
            “Mēs iesim uz Kunga namu”.
2          Jau mūsu kājas nostājušās
            tavos vārtos, Jeruzaleme.
3          Jeruzalem, kas esi celta kā pilsēta,
            kur viss ir cieši kopā.
 
4          Turp, augšā, dodas ciltis, Kunga ciltis,
            pēc Izraeļa likuma, lai cildinātu Kunga vārdu.
5          Ir novietoti tur tiesas sēdekļi,
            Dāvida nama sēdekļi.
 
6          Izlūdziet mieru Jeruzalemei,
            lai droši ir tie, kas tevi mīl!
7          Lai miers ir tavos mūros,
            un drošība tavās pilīs!
8          Nu manu brāļu un manu biedru dēļ
            es teikšu: “Lai miers ir ar tevi!”
9          Kunga, mūsu Dieva nama dēļ,
            es izlūdzos tev visu labu.

<<<

122. psalms

KĀ KALPU ACIS…
 
1          Es paceļu savas acis uz Tevi,
            kas mājo debesīs.
2          Lūk, kā kalpu acis raugās
            uz sava kunga rokām,
            kā kalpones acis
            uz savas kundzes rokām,
            tā mūsu acis raugās uz Kungu, mūsu Dievu,
            kamēr Viņš apžēlojas par mums.
3          Jel žēlo mūs, Kungs, jel žēlo mūs,
            jo tik daudz nievu esam izcietuši;
4          Mūsu dvēsele ir tik daudz izcietusi
            no pārbagāto izsmiekla,
            no lepno nicināšanas.

<<<

123. psalms

JA NEBŪTU BIJIS KUNGS MŪSU PUSĒ…
 
1          Ja nebūtu bijis Kungs mūsu pusē,
            lai saka tā Izraelis,
2          Ja nebūtu bijis Kungs mūsu pusē,
            kad cilvēki sacēlās pret mums,
3          tie būtu mūs dzīvus aprijuši.
            Kad iedegās viņu dusmas pret mums,
4          tad ūdens mūs būtu noslīcinājis;
            pār mums būtu gājusi straujupe,
5          tad ūdens plūdi mums būtu pārskrējuši.
 
6          Lai slavēts ir Kungs, kas nenodeva mūs
            viņu zobiem par laupījumu.
7          Mūsu dvēsele ir izglābta kā putns
            no mednieku cilpas.
            Cilpa ir pārrauta,
            un mēs kļuvām brīvi.
8          Mums palīdzība ir Kunga vārdā,
            kas radīja debesis un zemi.
 
<<<

124. psalms

KĀ SIONAS KALNS…
 
1          Kas uzticas Kungam, tie ir kā Sionas kalns,
            kas netiek satricināts, kas paliek mūžam.
2          Jeruzalemi aptver kalni:
            tā Kungs aptver Savu tautu,
            gan tagad, gan mūžīgi.
 
3          Jo nekādā ziņā bezdievju zizlis nepaliks
            uz taisnīgo likteņa,
            lai taisnīgie neizstieptu savas rokas
            pēc netaisnības.
 
4          Dari labu, Kungs, labajiem
            un sirdī krietnajiem!
5          Bet kas vien noklīst pa saviem līkumainajiem ceļiem,
            lai Kungs tos aiztrenc kopā ar ļaundariem.
            Miers pār Izraeli!

<<<

125. psalms

KAD KUNGS PĀRVEDA SIONAS GŪSTEKŅUS…
 
1          Kad Kungs pārveda Sionas gūstekņus,
            mēs bijām kā sapņotāji.
2          Tad mūsu muti pildīja smiekli,
            un mūsu mēli gaviles.
            Tad pagānu vidū runāja:
            “Lieliski rīkojās Kungs ar viņiem!”
3          Lieliski rīkojās Kungs ar mums:
            mēs esam kļuvuši līksmi.
4          Pārmaini, Kungs, mūsu likteni,
            kā straujupes dienvidu zemē.
5          Kas sēj ar asarām,
            tie pļaus ar gavilēm.
6          Tie iedami iet un noraudas,
            nesdami sējamo sēklu;
            tie nākdami nāk ar gavilēm,
            nesdami savējos kūļus.

<<<

126. psalms

 JA KUNGS NECEĻ NAMU…
 
1          Ja Kungs neuzceļ māju,
            tad veltīgi būvē strādnieki,
            Ja Kungs nesargā pilsētu,
            tad velti ir nomodā sargi.
2          Ir veltīgas pūles jums celties pirms gaismas,
            un sēdēt līdz vēlai naktij,
            kas ēdat sūra darba maizi,
            jo savus mīļos Viņš apveltī miegā.
 
3          Rau, Kunga dāvana ir bērni,
            alga ir miesas auglis.
4          Kā bultas karotāja rokā,
            tā ir arī jaunības bērni.
5          Svētīgs ir vīrs, kas pildīja bultu maku ar tām:
            tie nenonāks kaunā, kad viņi tiesāsies
            ar saviem ienaidniekiem vārtos.

<<<

127. psalms

SVĒTĪGS TU ESI, KAS BĪSTIES KUNGA...
 
1          Svētīgs tu esi, kas bīsties Kunga,
            kas staigā pa Viņa ceļiem!
2          Jo tu pārtiksi no savu roku darba,
            tu būsi laimīgs un tev klāsies labi.
3          Tev sieva ir kā auglīgs vīna koks
            tavas mājas iekšienē.
            Tev bērni kā eļļas koka stādiņi
            ap tavu ēdamgaldu.
4          Lūk, tādā veidā tiek svētīts vīrs,
            kas bīstas Kunga!
 
5          Lai Kungs tevi svētī no Sionas,
            ka tu redzētu Jeruzalames laimi
            visās tavas dzīves dienās;
6          lai tu redzētu savus bērnu bērnus!
            Miers pār Izraeli!

<<<

128. psalms

TIE MANI TIK DAUDZ APKAROJA…
 
1          Tie mani tik daudz apkaroja kopš manas jaunības,
            - lai Izraelis tā nu saka - :
2          tie mani tik daudz apkaroja kopš manas jaunības,
            bet viņi mani nepieveica.
3          Uz manas muguras ara arāji,
            tie dzina garas savas vagas.
4          Bet Kungs, kas ir taisnīgs,
            sacērt bezdievju virves.
 
5          Lai nonāk kaunā un atkāpjas
            visi, kas ienīst Sionu.
6          Lai top tie līdzīgi jumtu zālei,
            kas novīst iekams to izrauj;
7          ar to vien pļāvējs nepiepilda savu riekšavu,
            nedz kūlīšu sējējs savu klēpi.
8          Un garām gājēji nesaka:
            “Kunga svētība lai ir pār jums!
            Mēs jūs svētījam Kunga vārdā”.

<<<

129. psalms

NO DZIĻUMIEM…
 
1          No dziļumiem es saucu uz Tevi, Kungs,
2          Kungs, klausi manu balsi!
            Lai Tavas ausis uzmana
            manas sirsnīgās lūgšanas balsi!
 
3          Ja Tu, Kungs, pieminēsi pārkāpumus,
            Kungs, kurš tad pastāvēs?
4          Pie Tevis ir grēku piedošana,
            lai Tev kalpotu bijībā.
 
5          Es ceru uz Kungu,
            man dvēsele cer uz Viņa vārdu;
6          Mana dvēsele gaida Kungu,
            vairāk nekā sargi rīta ausmu.
            Vairāk nekā sargi rīta ausmu,
7          lai Izraelis gaida Kungu;
            jo žēlsirdība ir pie Kunga,
            un pestīšanas pārpilnība ir pie Viņa.
8          Un Viņš izpestīs Izraeli
            no visiem Viņa pārkāpumiem.

<<<

130. psalms

KĀ BĒRNIŅŠ…
 
1          Kungs, mana sirds nav uzpūtusies,
            un manas acis nav lepni paceltas,
            es nedzenos pēc diženām lietām,
            pēc lietām, kas augstākas par mani.
2          Bet gan es liku rimt un klusēt
            savai dvēselei,
            kā bērniņam uz savas mātes klēpja;
            tāpat kā bērns, tā mana dvēsele ir manī.
3          Jel ceri, Izrael, uz Kungu,
            gan tagad, gan vienumēr!
 
<<<

131. psalms

DIEVS UN DĀVIDS NOZVĒRĒJĀS…
 
1          Jel piemini, Kungs, par labu Dāvidam
            visas viņa rūpes un raizes,
2          kā viņš nozvērējās Kungam,
            un Jēkaba Varenajam nosolījās:
3          “Es neiešu sava nama mājoklī,
            un nelikšos savā gultas klājumā,
4          es nepiešķiršu savām acīm miegu,
            nedz dusu saviem plakstiņiem,
5          kamēr es neatradīšu vietu Kungam,
            mājokli Jēkaba “Varenajam”.
 
6          Lūk, par to mēs dzirdējām Efratā,
            mēs atradām viņu Jāras laukos.
7          Lai ejam Viņa mājoklī,
            lai metamies zemē Viņa kāju soliņa priekšā.
8          Jel celies, Kungs, un ej uz Savu atdusas vietu,
            Tu un Tava diženuma šķirsts!
9          Lai Tavi priesteri ietērpjas taisnībā,
            un Tavi svētie lai gavilē priekā.
10        Sava kalpa Dāvida dēļ,
            neatstum Sava svaidītā vaigu.
 
11        Kungs nozvērējās Dāvidam
            ar stingru solījumu, no kā Viņš neatkāpsies:
            “Tavas dzimts pēcnācēju
            es novietošu uz tava troņa.
12        Ja tavi bērni ievēros manu derību,
            un manus baušļus, ko tiem mācīšu,
            tad arī viņu bērni sēdēs
            uz tava troņa mūžīgi”.
13        Jo Kungs ir izvēlējies Sionu,
            Viņš gribēja to sev par troni:
 
14        “Šī nu ir mana atdusa mūžīgi,
            šeit mājošu, jo to es izvēlējos.
15        Ar pārtiku viņu es svētīdams svētīšu,
            un viņas nabagus paēdināšu ar maizi.
16        Tās priesterus tērpšu ar pestīšanu,
            un viņas svētie gavilēs priekā.
17        Tur Dāvidam uzmodināšu pēcnācējus,
            sagatavošu gaismu manam svaidītajam.
18        Viņa ienaidniekus es ietērpšu kaunā,
            bet uz viņa mirdzēs mana diadēma”.

<<<

132. psalms

KAD BRĀĻI DZĪVO VIENPRĀTĪGI...
 
1          Re, cik labi un cik patīkami
            dzīvot brāļiem tā kopā:
2          kā labākā eļļa uz galvas*,
            eļļa, kas notek bārdā, Ārona bārdā,
            kas notek uz viņa tērpa malas;
3          kā Hermona kalnāja rasa,
            kas nolaižas uz Siona kalna.
            Jo tur Kungs izdala svētību,
            un dzīvi uz mūžiem.

* Ar svēto eļļu svaidīja Augstā Priestera galvu. Eļļa dod maigumu, rasa - spēku un auglību. 

<<<

133. psalms

NAKTS LAIKA STUNDAS...
 
1          Nu slavējiet Kungu,
            visi Kunga kalpi,
            kas stāvat Kunga namā
            nakts laika stundās!
2          Paceliet savas rokas pret svētnīcu,
            un slavējiet Kungu!
3          No Sionas lai svētī tevi Kungs,
            kas radīja debesis un zemi.

<<<

134. psalms

LIELS IR KUNGS…

1          Allelujā!
            Slavējiet Kunga vārdu,
            slavējiet, Kunga kalpi,
2          kas stāvat Kunga namā,
            mūsu Dieva nama pagalmos!
3          Slavējiet Kungu, jo Kungs ir labs;
            spēlējiet Viņa vārdam, jo tas ir mīļš.
4          Jo Kungs ir izvēlējies Jēkabu,
            un Izraeli par savu īpašumu.
 
5          Es zinu labi to, ka Kungs ir dižens,
            un mūsu Valdnieks pāri visiem dieviem.
6          Ko vien Kungs grib, Viņš dara debesīs un virs zemes,
            jūrā un visos ūdens dziļumos.
7          Viņš atved mākoņus no zemes pamales,
            ar zibeņiem Viņš rada lietu,
            un izvelk vēju no viņa krātuvēm.
 
8          Viņš nokāva Ēģiptes pirmdzimtos,
            kā cilvēkus, tā arī lopus.
9          Viņš darīja zīmes un brīnumus tevī, Ēģipte,
            pie faraona un pie visiem viņa kalpiem.
10        Viņš sakāva daudzas tautas
            un nokāva varenus karaļus:
11        Sehonu, amorejiešu karali,
            un Ogu, Bazanas karali,
            un visus Kanānas karaļus.
12        Un viņu zemi Tas deva par īpašumu,
            par īpašumu Izraelim, Savai tautai.
13        Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi,
            Kungs, Tava piemiņa paliek no paaudzes uz paaudzi.
14        Jo Kungs sargā Savu tautu,
            un apžēlojas par Saviem kalpiem.
 
15        Pagānu elki ir zelts un sudrabs,
            cilvēku roku darbi:
16        Tiem ir mute, bet tie nerunā,
            tiem ir acis, bet tie nesaredz,
17        tiem ir ausis, bet tie nesadzird,
            un viņu mutē nav dvašas.
18        Līdzīgi viņiem kļūst tie, kas viņus taisa,
            un katrs, kas uzticas tiem.
 
19        Izraeļa nams, jel slavējiet Kungu,
            Ārona nams, jel slavējiet Kungu,
20        Levija nams, jel slavējiet Kungu;
            kas godināt Kungu, jel slavējiet Kungu!
21        Lai slavēts ir Kungs no Sionas,
            Viņš, kas mitinās Jeruzalemē!
 
<<<

135. psalms

JO MŪŽĪGA IR VIŅA ŽĒLSIRDĪBA…
 
1          Allelujā!
            Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
2          Slavējiet dievu Dievu,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
3          Slavējiet kungu Kungu,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
 
4          Kas vienīgais darīja lielus brīnumdarbus,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
5          Kas radīja debesis ar gudrību,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
6          Kas izstiepa zemi virs ūdeņiem,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
7          Kas radīja lielos spīdekļus,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
8          Sauli, kas valdītu dienu,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
9          Mēnesi un zvaigznes, kas valdītu nakti,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
 
10        Kas ēģiptiešus notrieca viņu pirmdzimtajos,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
11        Un izveda Izraeli no viņu vidus,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
12        Ar spēcīgu roku un izstieptu elkoni,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
13        Kas pāršķēla Sarkano jūru uz pusēm,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
14        Un izveda cauri tai Izraeli,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
15        Un faraonu un viņa karaspēku iegāza Sarkanajā jūrā,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
16        Kas vadīja Savu tautu pa tuksnesi,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
17        Kas notrieca diženus karaļus,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
18        Un nokāva varenus karaļus,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
19        Sehonu, amorejiešu karali,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
20        Un Ogu, Bazanas karali,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
21        Un deva to zemi par īpašumu,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
22        Par īpašumu Izraelim, Savam kalpam,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
 
23        Kas mūs atcerējās mūsu zemībā,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
24        Kas mūs atbrīvoja no mūsu ienaidniekiem,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
25        Kas katrai miesai dod ēdienu,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
26        Slavējiet debesu Dievu,
            jo mūžīga ir Viņa žēlsirdība!
 
<<<

136. psalms

PIE BABILONAS UPĒM...
 
1          Pie Babilonas upēm, tur mēs sēdējām un raudājām,
            kad pieminējām Sionu.
2          Tās zemes vītolos
            mēs pakārām savas cītaras.
3          Jo tie, kas mūs aizveda,
            lūdza no mums tur dziesmas,
            un tie, kas mūs nomāca,
            līksmošanu:
            “Jel padziediet mums kādu Sionas dziesmu!”
 
4          Kā gan mēs dziedāsim Kunga dziesmu,
            svešajā zemē?
5          Ja es aizmirstu tevi, Jeruzaleme,
            tad lai mana labā roka tiek aizmirsta!
6          Lai mana mēle pielīp pie aukslējām,
            ja tevi es nepieminētu,
            ja es nestādītu Jeruzalemi
            augstāk par katru savu prieku!
7          Piemini, Kungs, pret Edomas dēliem
            Jeruzalemes dienu*,
            jo viņi sacīja: “Nopostiet, nopostiet to
            līdz pašiem pamatiem!”
8          Tu, Babilonas meita, postītāja,
            svētīgs ir tas, kas tev atlīdzina
            ļaunumus, ko tu mums nodarīji!
9          Svētīgs ir tas, kas sagrābs tavus bērnus
            un satrieks tos pret klinti!**

* Jeruzalemes diena: ceturtā mēneša devītā diena, 387. g. jūnijā - jūlijā, kad kaldejieši izlauzās caur Jeurzalemes mūriem; vai piektā mēneša desmitā diena, kad tika aizdedzināta svētnīca. Toreiz edomieši bija uzbrucēju sabiedrotie. Par Edomas naidu pret Jeruzalemi bieži sūdzējās pravieši, un sludināja tai bargu Dieva sodu.
** Nežēlīgais rīcības veids - satriekt uzvarētās pilsētas iedzīvotāju bērnus pret klinti, bija toreiz parasta lieta sakarā ar tā laika atriebības likumu. Sal. 4 Ķēn. gr. 8,12; Os. gr. 10. 14. 

<<<

137. psalms

LIELA IR KUNGA GODĪBA...
 
1          Es cildināšu Tevi, Kungs, no visas savas sirds,
            jo Tu izklausīji manas mutes vārdus;
            es dziedāšu slavu tev eņģeļu priekšā,
2          es kritīšu zemē pret Tavu svēto namu,
            un cildināšu Tavu vārdu
            Tava labuma un uzticības dēļ,
            jo lielāku par visu Tu padarīji
            Savu vārdu un Savu solījumu.
3          Kad es piesaucu Tevi, Tu mani izklausīji,
            Tu pavairoji spēku manā dvēselē.
 
4          Tevi, Kungs, cildinās visi zemes karaļi,
            kad viņi dzirdēs Tavas mutes vārdus;
5          un viņi apdziedās Kunga ceļus:
            “Patiesi, liela ir Kunga godība!”
6          Patiesi, Kungs ir cildens, Viņš uzlūko pazemīgo,
            bet uz lepno Viņš paskatās no tālienes.
 
7          Kaut arī es staigāju ciešanu vidū, Tu mani pasargi dzīvu,
            pret manu ienaidnieku dusmām Tu izstiep Savu roku,
            un Tava labā roka mani izglābj.
8          Kungs pabeigs manis labā iesāktos darbus.
            Kungs, Tava labsirdība pastāv mūžīgi;
            jel neatstāj Savu roku darbu!

<<<

138. psalms

KUR GAN LAI AIZEJU TĀLU NO TAVA GARA?..
 
1          Kungs, Tu izpēti un pazīsti mani,
2          Tu zini, kad es sēdu un kad es stāvu.
            Tu saproti manas domas no tālienes;
3          vai eju, vai guļu, Tu to ieraugi,
            Tu uzmani visus manus ceļus.
4          Kad vārds vēl nav uz manas mēles,
            rau, Kungs, Tu zini jau visu.
5          No muguras un no priekšas Tu mani aptver,
            un Savu roku liec uz manis.
6          Ir pārāk brīnumīga man šī zināšana,
            tik augsta: es to neaptveru.
 
7          Kur gan aizietu tālu no Tava Gara?
            Kur gan es bēgtu no Tava vaiga?
8          Ja uzkāptu debesīs, Tu esi tur;
            ja apmestos pie pazemes iemītniekiem, Tu esi klāt.
9          Ja paņemtu es ausmas spārnus
            un mājotu pašā jūras galā:
10        pat tur Tava roka pavadīs mani,
            un Tava labā roka turēs mani.
11        Ja es teiktu: “Nu, vismaz tumsa apklās mani,
            un nakts, līdzīgi gaismai, aplenks mani”,
12        tad tomēr pat tumsa Tev nebūs tumša,
            un nakts Tev spīdēs kā diena:
            Tev tumsība ir it kā gaisma.
 
13        Jo Tu veidoji manas nieres,
            Tu mani izaudi manas mātes miesā.
14        Es slavēju Tevi par to, ka tik brīnumīgi esmu radīts,
            ka apbrīnojami ir Tavi darbi.
            Tu pazīsti pilnīgi manu dvēseli.
15        Tev nebija apslēpta mana būtība,
            kad slepenībā tiku veidots,
            kad tiku izausts zemes dziļumos.
16        Manus darbus redzēja Tavas acis,       
            un Tavā grāmatā tie visi ir ierakstīti;
            dienas ir noteiktas, iekams bija kaut viena no tām.
17        Bet man cik grūtas ir Tavas domas, Kungs,
            cik milzīgs ir to daudzums!
18        Ja es tās izskaitītu, to būtu vairāk nekā smilšu;
            ja nonāktu es pie beigām, vēl tad es esmu ar Tevi.
 
19        Kaut Tu iznīcinātu bezdievi, Kungs,
            un asins vīri atkāptos no manis!
20        Jo tie viltīgi saceļas pret Tevi,
            un Tavi ienaidnieki negodīgi lepojas.
21        Vai gan lai neienīstu tos, kas ienīst Tevi, Kungs?
            Vai gan lai neriebjas man tie, kas saceļas pret Tevi?
22        Ar pilnīgu naidu es nīstu tos:
            tie kļuva man par ienaidniekiem.
23        Pārbaudi mani, Dievs, un atzīsti manu sirdi,
            pārbaudi mani, un atzīsti manas domas.
24        Un skaties, vai eju pa nekrietnu ceļu,
            un vadi mani pa seno ceļu.

<<<

139. psalms

NO VARMĀCĪGĀ VĪRA…
 
2          Jel izglāb, Kungs, mani no ļaunā cilvēka,
            no varmācīgā vīra pasargi mani,
3          no tiem, kas domā ļaunu savā sirdī,
            kas ik dienas rada ķildas,
4          kas asina savas mēles kā čūska,
            aiz viņu lūpām ir odžu inde!
 
5          Jel izglāb, Kungs, mani no ļaundara rokām,
            no varmācīgā vīra pasargi mani:
            kas tiecas sagraut manus soļus!
6          Lepnīgie apslēpj man cilpu,
            un virves tie izstiepj kā tīklu,
            tie ceļmalā izliek man slazdus.
7          Es saku Kungam: Tu esi mans Dievs;
            jel klausi, Kungs, manas sirsnīgās lūgšanas balsi!
8          Kungs, Dievs, Tu esi mans varenais palīgs,
            Tu apsedz man galvu cīniņa dienā!
 
9          Jel nepiekāpies, Kungs, ļaundara iegribu priekšā,
            jel nepiepildi viņa nodomus!
10        Kas mani ielenc, tie izceļ galvu:
            lai viņu lūpu ļaunums viņus aprok!
11        Lai degošas ogles nolīst pār viņiem,
            lai tos Viņš iemet bedrē, ka tie vairs neceltos!
 
12        Vīrs ar ļaunu mēli nepastāvēs virs zemes;
            varmācīgo vīru pēkšņi sagrābs ļaunumi.
13        Es zinu, Kungs izgādā tiesības trūcīgajam,
            un taisnību nabagiem.
14        Patiesi, taisnīgie cildinās Tavu vārdu,
            un krietnie mājos Tava vaiga priekšā.

<<<

140. psalms

KĀ VĪRAKS PACEĻAS MANA LŪGŠANA...
 
1          Kungs, es saucu Tevi, jel steidzies man palīgā;
            jel klausi manu balsi, kad es saucu uz Tevi!
2          Lai paceļas pie Tevis mana lūgšana kā vīraks,
            mana roku pacelšana kā vakara upuris.
 
3          Nostādi, Kungs, pie manas mutes sardzi,
            sargposteni pie manu lūpu durvīm.
4          Neļauj manai sirdij tiekties uz ļaunu,
            uz bezdievīgi izdarāmu ļaundarību.
            Ar vīriem, kas dara netaisnību,
            nekad es nebaudīšu viņu garšīgos ēdienus,
5          Lai sit mani taisnais: tā ir līdzjūtība;
            lai norāj mani: tā ir galvas eļļa,
            ko mana galva nesmādēs,
            bet vienmēr es lūgšu Dievu zem viņu ļaunumu varas*.
6          Viņu diženie tika nolaisti lejā gar klinti**,
            un viņi dzirdēja, cik maigi mani vārdi.
7          Kā kad zemi izvago un sašķeļ,
            tā viņu kauli ir izkaisīti pie elles rīkles.
 
8          Jo manas acis raugās uz Tevi, Kungs Dievs;
            pie Tevis patveros: jel nepazudini manu dvēseli!
9          Jel pasargi mani no cilpas, ko tie man izlikuši,
            tāpat no ļauna darītāju slazdiem.
10        Lai visi bezdievīgie iekrīt paši savos tīklos,
            kamēr es pats izeju sveikā.

* Šīs vietas nozīme nav droša. Liekas, ka autors ir gribējis izteikt dievbijīga cilvēka noskaņu, kas neatsakās no taisnīgo cilvēku rājieniem un pārmācībām; viņš lūdz pat Dievu par viņiem.
** Šī un nākamā panta (6. un 7.) jēga ir pavisam tumša. Liekas, ka šis teksts ir ticis sagrozīts. 

<<<

141. psalms

SKAĻĀ BALSĪ…
 
2          Skaļā balsī es saucu Kungu,
            skaļā balsī es lūdzos Kungu.
3          Es izkratu Viņa priekšā savas raizes,
            savus spaidus es izklāstu Viņa priekšā.
4          Kad baiļojas manī mans gars,
            Tu pazīsti manu ceļu.
 
            Uz ceļa, pa kuru es eju,
            man paslēpa viņi cilpu.
5          Es skatos uz labo pusi un redzu,
            ka nav neviena, kas par mani rūpētos.
            Nav vietas, kur es varētu aizbēgt,
            un nav neviena, kas rūpētos par manu dzīvību.
 
6          Es saucu Tevi, Kungs:
            es saku: Tu esi mans patvērums,
            mana daļa dzīvo zemē!
7          Jel ievēro manu saucienu,
            jo esmu kļuvis ļoti nožēlojams.
            Jel izglāb mani no maniem vajātājiem,
            jo tie ir stiprāki par mani!
8          Jel izved mani no cietuma,
            lai es pateiktos Tavam vārdam.
            Ap mani stāsies taisnīgie,
            kad Tu man būsi darījis labu.

<<<

142. psalms
 
IZKLAUSI MANI...
 
1          Kungs, klausi manu lūgšanu,
            jel dzirdi manu sirds lūgšanu Savā uzticībā,
            jel izklausi mani Savas taisnības dēļ!
2          Jel nesauc Savu kalpu uz tiesu,
            jo Tavā priekšā neviens, kas dzīvo, nav taisnīgs.
 
3          Jo ienaidnieks vajā manu dvēseli:
            viņš notrieca zemē manu dzīvību,
            viņš meta mani tumsā kā sen jau mirušos.
4          Mans gars jau nonīkst manī,
            man sirds ir sastingusi krūtīs.
5          Es pieminu senās dienas,
            es pārdomāju Tavu roku veikumus.
6          Es izstiepju savas rokas pret Tevi;
            mana dvēsele, kā izkaltusi zeme, slāpst pēc Tevis.
 
7          Jel izklausi mani steidzīgi, Kungs,
            jo gars man nonīkst!
            Jel nenoslēp Savu vaigu no manis,
            lai nekļūstu līdzīgs tiem, kas nolaižas bedrē!
8          Liec ātri man saņemt Tavu žēlastību,
            jo es uzticos Tev.
            Jel rādi man ceļu, pa ko man jāiet,
            jo pie Tevis es paceļu savu dvēseli.
9          Jel izglāb mani no maniem ienaidniekiem, Kungs:
            uz Tevi es ceru!
 
10        Māci man pildīt Tavu gribu, jo Tu esi mans Dievs.
            Tavs Gars ir labs: lai vada mani pa līdzenu zemi.
11        Tava vārda labā, Kungs, uzturi mani dzīvu;
            Tavas saudzības dēļ jel izved manu dvēseli no spaidiem!
12        Savā žēlastībā jel iznīcini manus ienaidniekus,
            un pazudini visus, kas apbēdina manu dvēseli:
            jo es esmu Tavs kalps!

<<<

143. psalms

DIEVS, MANA KLINTS…
 
1          Lai slavēts ir Kungs, mana klints,
            kas māca manas rokas kaujai, manus pirkstus karam,
2          mana žēlsirdība un mana pils,
            mans aizsargs un mans atbrīvotājs;
            mans vairogs un mans patvērums,
            kas pakļauj man tautas.
 
3          Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu par viņu rūpējies,
            cilvēka bērns, kas Tu par viņu domā?
4          Cilvēks ir līdzīgs vēja pūsmai,
            viņa dienas kā ēna, kas izgaist.
5          Kungs, noliec Savas debesis un nokāp lejā,
            aizskar kalnus un tie kūpēs;
6          Met zibšņus un izklīdini tos,
            raidi Savas bultas un apmulsini tos!
7          Sniedz Savu roku no augstienes,
            glāb mani un atbrīvo mani no ūdens pārplūduma,
            no svešinieku rokas,
8          kuru mute runā melus,
            un labā roka zvēr nepatiesību!
 
9          Dievs, es dziedāšu Tev jaunu dziesmu,
            Tev spēlēšu ar desmitstīgaino kokli,
10        Tev, kas dāvini uzvaru karaļiem,
            kas izglābi Dāvidu, Savu kalpu!
11        No ļaunā zobena izglāb mani,
            un atbrīvo mani no svešinieku rokas,
            kuru mute runā melus,
            un labā roka zvēr nepatiesību!
12        Lai dēli mums līdzīgi stādiem,
            augdami savā jaunībā;
            mums meitas kā stūru stabi,
            veidotas kā svētnīcas stabi.
13        Lai mūsu klētis ir pilnas,
            bagātas ar visiem augļiem;
            lai mūsu aitas, tūkstoškārt auglīgas,
            vairojas milzīgiem bariem mūsu laukos;
14        lai mūsu liellopi ir smagi.
            Lai aizsargmūros nav ne plaisas, ne cauruma
            nedz vaimanas mūsu ielās.
15        Svētīga tā tauta, kam šādas lietas ir,
            svētīga tā tauta, kuras Dievs ir Kungs.

<<<

144. psalms

TAVA VALSTĪBA IR VISU MŪŽU VALSTĪBA...
 
1          Es daudzināšu Tevi, mans Dievs, Tu, Karali,
            un svētīšu Tavu vārdu vienmēr un mūžam,
2          ik dienas es teikšu Tevi,
            un slavēšu Tavu vārdu vienmēr un mūžam.
 
3          Liels ir Kungs un ļoti slavējams,
            nav izpētījams Viņa lielums.
4          Paaudze paaudzei daudzina Tavus darbus,
            un sludina Tavu varenību.
5          Tās runā par Tavas majestātes krāšņo godību,
            un izsludina Tavus brīnumdarbus.
6          Un viņas stāsta par Tavu drausmīgo darbu varenību,
            un izstāsta Tavu diženumu.
 
7          Tās skaļi izsauc Tavas lielās labsirdības slavu,
            un gavilē par Tavu taisnību.
8          Mīļš un žēlsirdīgs ir Kungs,
            lēns uz dusmām un bagāts ar žēlastībām.
9          Kungs ir labs pret visiem,
            un žēlsirdīgs pret visiem Saviem radījumiem.
10        Lai visi Tavi darbi cildina Tevi, Kungs,
            un Tavi svētie lai slavē Tevi!
11        Lai pauž Tavas valstības krāšņumu.
            un runā par Tavu varenību.
12        Lai cilvēku bērniem tie atklāj Tavu varenību,
            un Tavas krāšņās valstības godību.
13        Tava valstība ir visu mūžu valstība
            un Tava valdīšana pastāv visās paaudzēs.
 
            Kungs uzticīgs ir visos Savos vārdos,
            un svēts ir visos Savos darbos.
14        Kungs atbalsta visus, kas krīt,
            un pieceļ visus nospiestos.
15        Visu acis cer uz Tevi,
            un Tu dod tiem ēdienu īstajā laikā.
16        Tu atver Savu roku,
            ar labvēlību paēdini visus, kas dzīvo.
17        Taisnīgs ir Kungs visos Savos ceļos,
            un svēts ir visos Savos darbos.
18        Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc,
            visiem, kas Viņu piesauc patiesīgi.
19        Viņš izpildīs Savu bijātāju gribu,
            Viņš klausīs viņu saucienu, un izglābs viņus.
20        Kungs apsargā visus, kas Viņu mīl,
            un pazudinās visus bezdievjus.
21        Lai mana mute izteic Kunga slavu,
            un katra miesa lai svētī Viņa svēto vārdu vienumēr!

<<<

145. psalms

KAS UZTICĪBU SARGĀ MŪŽĪGI…
 
1          Allelujā!
 
2          Slavē, mana dvēsele, Kungu!
            Es slavēšu Kungu savā dzīvē;
            es spēlēšu savam Dievam, kamēr būšu.
 
3          Jel neuzticieties diženajiem,
            nedz cilvēkam kas nespēj izpestīt!
4          Kad viņa gars būs izgājis,
            viņš atgriezīsies savā zemē;
            tad iznīks visi viņa nodomi.
 
5          Svētīgs ir tas, kam palīgs ir Jēkaba Dievs,
            kam cerība ir Kungā, viņā Dievā,
6          kas radīja debesis un zemi,
            jūru, un visu, kas ir tanīs;
            kas uzticību sargā mūžīgi,
7          kas sagādā tiesības apspiestajiem,
            dod maizi izsalkušajiem.
            Kungs atbrīvo gūstekņus,
8          Kungs atdara aklajiem acis,
            Kungs pieceļ saliektos,
            Kungs mīļo taisnīgos,
9          Kungs sargā svešiniekus,
            Viņš atbalsta bāreni un atraitni,
            bet bezdievju ceļu Viņš izjauc.
10        Kungs valdīs mūžīgi,
            Tavs Dievs, Siona, no paaudzes uz paaudzi. Allelujā!

<<<

146. psalms

TEICIET KUNGU…
           
            Allelujā!
1          Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs,
            dziediet mūsu Dievam, jo Viņš ir mīļš,
            Viņam pienākas slavēšana!
2          Kungs uzceļ Jeruzalemi,
            Viņš sapulcina Izraeļa trimdiniekus,
3          Viņš dziedina sirdī satriektos,
            un pārsien viņu brūces.
4          Viņš nosaka zvaigžņu skaitu,
            Viņš katru nosauc vārdā.
5          Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā,
            Viņa gudrībai nav mēra.
6          Kungs pieceļ pazemīgos,
            bezdievjus nospiež līdz zemei.
 
7          Jel dziediet Kungam pateicības dziesmu,
            jel spēlējiet mūsu Dievam ar cītaru.
8          Viņš debesis apklāj ar mākoņiem,
            Viņš sagādās lietu zemei,
            liek zālei augt uz kalniem,
            un stādiem, lai tie noderētu cilvēkam,
9          dod dzīvniekiem viņu barību,
            kraukļu mazuļiem, kas Viņam čiepst.
10        Ne zirga stiprums Viņu tīksmina,
            nedz vīra stilbi Viņam patīk.
11        Kungam gan patīk tie, kas Viņa bīstas,
            kas paļaujas uz Viņa labsirdību.

<<<

147. psalms

VIŅŠ IZSŪTA SAVU VĀRDU…
 
12        Slavē, Jeruzaleme, Kungu,
            slavē, Siona, Savu Dievu!
13        Viņš nostiprināja tavu vārtu aizbīdņus,
            Viņš svētīja tavus bērnus tevī.
14        Viņš deva mieru tavām robežām,
            ar kviešu treknumu Viņš paēdina tevi.
15        Viņš sūta Savu sacījumu uz zemes.
            skrien ātri Viņa vārds.
16        Dod sniegu Viņš kā vilnu,
            Viņš kaisa sarmu kā pelnus.
17        Viņš met Savu ledu kā maizes druskas,
            aiz Viņa aukstuma sasalst ūdens.
18        Viņš izsūta Savu vārdu un tas izkūst,
            liek Savam vējam pūst, un ūdens tek.
19        Viņš sludināja Jēkabam Savu vārdu,
            Savus nolikumus un baušļus Izraelim.
20        Tā nav Viņš darījis nevienai citai tautai:
            tām nav Viņš atklājis Savus baušļus. Allelujā!

<<<

148. psalms

TEICIET KUNGU…
 
1          Allelujā!
            Slavējiet Kungu no debesīm,
            slavējiet Viņu augstumos,
2          slavējiet Viņu, visi Viņa eņģeļi,
            slavējiet Viņu, visi Viņa karapulki!
3          Slavējiet Viņu, saule un mēness,
            slavējiet Viņu, visas spīdošās zvaigznes!
4          Slavējiet Viņu, debesu debesis,
            un ūdeņi, kas ir virs debesīm!
5          Lai visi slavē Kunga vārdu,
            jo Viņš pavēlēja, un tie tika radīti.
6          Viņš lika tiem pastāvēt mūžīgi,
            Viņš deva likumu, kas nepāries.
 
7          Slavējiet Kungu no zemes,
            milzenās zivis un jūras dzelmes,
8          uguns un krusa, sniegs un migla,
            viesuļvētra, kas izpilda Viņa vārdu!
9          Kalni un visi pakalni,
            augļu koki un visi ciedri,
10        plēsīgie zvēri un visi lopi,
            rāpuļi un spārnotie putni;
11        Zemju karaļi un visas tautas,
            dižvīri un visi zemes tiesneši,
12        jaunekļi un arī jaunavas,
            sirmgalvji kopā ar bērniem:
13        lai visi slavē Kunga vārdu,
            jo Viņa vienīgā vārds ir izcils;
            Viņa augstība paceļas pāri debesīm un zemei,
14        un augstu ragu Viņš piešķīra Savai tautai.
            Slava ir visiem Viņa svētajiem,
            Izraeļa bērniem, tautai, kas Viņam ir tuvu. Allelujā!

<<<

149. psalms

DZIEDIET KUNGAM...

1          Allelujā!
           Dziediet Kungam jaunu dziesmu;
            svēto draudzē lai skan Viņa slava!
2          Lai priecājas Izraelis ar Savu Radītāju,
            lai gavilē Sionas bērni par Savu Karali;
3          lai teic Viņa vārdu ar rindu deju,
            lai Viņam spēlē ar bungām un cītaru!
4          Jo Savu tautu Kungs mīļo,
            un pazemīgos grezno ar uzvaru.
5          Lai svētie līksmo par godību,
            lai priecājas savās guļamvietās*!
 
6          Lai viņu mutē ir Dieva slavinājumi,
            un viņu rokās divasmeņu zobeni:
7          lai izdarītu atriebību pagānos**,
            un pārmācības tautās;
8          Lai saistītu viņu karaļus kāju važās,
            un viņu dižciltīgos dzelžainās roku važās;
9          Lai izpildītu viņiem iepriekš nolemto tiesu:***
            tas ir par godu visiem Viņa svētajiem.
            Allelujā!

* "...savās guļamvietās": pēc iegūtās uzvaras baudot mierīgu dzīvi. 
** 7. un 8. pantā ir runa par pagānu tautām un karaļiem, kas ir Dieva un Mesijas ienaidnieki.
*** "...iepriekš nolemto tiesu": Dievs jau sen ir nolēmis šo tiesu un to pasludinājis caur Saviem praviešiem. 

<<<

150. psalms

SLAVĒJIET KUNGU...
 
1          Allelujā!
            Slavējiet Kungu Viņa svētnīcā,
            slavējiet Viņu varenajā debess jumā,
2          slavējiet Viņu Tā diženo darbu dēļ,
            slavējiet Viņu Tā visaugstās majestātes dēļ!
3          Slavējiet Viņu ar taures skaņām,
            slavējiet Viņu ar kokli un cītaru,
4          slavējiet Viņu ar bungām un deju,
            slavējiet Viņu ar stīgām un stabulēm,
5          slavējiet Viņu ar skanīgām cimbalēm*,
            slavējiet Viņu ar dārdošām cimbalēm!
            Visi, kas elpo, lai slavē Kungu! Allelujā!

* Cimbale, no grieķu valodas ņemts vārds, nozīmē mūzikas instrumentu, līdzīgu diviem skanīgiem vākiem, ko ar roku palīdzību sit vienu pret otru. 

<<<

Vecās Derības Svētie Raksti. Psalmi. Tulkojis pr. St. Mozga. Apgāds Dzimtenes Balss, Čikāga, ASV, 1961.