Šodienas datums: 18.11.2017  |  Vārda dienas: Doloresa, Aleksandrs

Aborts

Lai norobežotos no piedzīvotās sāpju pieredzes, sievietes (un arī vīrieši) pēc aborta vai spontānā aborta izvēlas par to nerunāt, tomēr dzīves gaitā viņas bieži vien saskaras ar aborta emocionālajām un psiholoģiskajām sekām. Nereti cilvēki krīt izmisumā, kad atklāj, ka, pašiem to neapzinoties, ir izmantojuši abortatīvu kontracepciju. Šādās situācijās gan sievietei, gan vīrietim ir kauns vērsties pēc palīdzības, un viņi cenšas tikt galā pašu spēkiem, tomēr ne vienmēr tas ir pietiekami, lai tiktu pāri vainas apziņai vai sēru periodam. Šeit minēti vairāki ieteikumi, kas palīdzēs garīgi tikt pāri piedzīvotajam.

Lasīt tālāk


Džozefa Mīnija (Joseph Meaney), viena no vadošajiem pasaules ekspertiem kustībā par dzīvību, uzstāšanās starptautiskajā konferencē “Cilvēka pamattiesības uz dzīvību un sirdsapziņas brīvību” Rīgā, 2016. gada 22. oktobrī.

Šī tēma man ir ļoti tuva, jo daudzās valstīs šo tiesību aizsardzības mehānismi nav adekvāti. Eiropas Padome uzsver, ka visas dalībvalstis respektē savu pilsoņu cilvēktiesības uz sirdsapziņu.

Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rezolūcijā Nr. 1763 (2010) ir deklarēts: “Neviena persona, slimnīca vai iestāde netiks spiesta, saukta pie atbildības vai diskriminēta kaut kādā veidā saistībā ar atteikumu veikt, pielāgot apstākļus, palīdzēt vai pakļauties aborta veikšanai, izraisīt spontāno abortu vai eitanāziju, vai kādu citu darbību, kā rezultātā iestātos human foetus jeb embrija nāve.” Dokumentā ir teikts, ka cilvēka tiesību aizsardzība saistībā ar atteikumu sirdsapziņas dēļ vairākās dalībvalstīs ir nepietiekama un ir nepieciešams izstrādāt visaptverošus un skaidrus noteikumus, kas nosaka un regulē atteikumus sirdsapziņas dēļ attiecībā uz veselības un medicīnas pakalpojumiem. Lasīt tālāk


Ja skolā tiek stāstīts par cilvēka fizioloģisko radīšanu, tajā pašā laikā neinformējot par to, ka Dievs rada cilvēka dvēseli tā ieņemšanas brīdī, kā māca tradīcija no sv. Akvīnas Toma līdz pat pāvestam Pāvila VI darbā Humanae Vitae, tad tiek aizmirsts kaut kas tik ļoti svarīgs kā cilvēciskās būtnes pilnīgā identitāte.
Es jautāju: kad sākas mūžīgā dzīve? Jūs atbildēsiet: ieņemšanas brīdī.

Jā. Mēs ticam, ka Dievs rada saprātīgu dvēseli ieņemšanas brīdī, un no šī brīža sākas dvēseles un miesas vienotība, kas veido cilvēcisku būtni. Dvēsele ir mūžīga. Tā nekad nemirst. Mēs ticam miesas, kurā mājo Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestība, augšāmcelšanai.

Kad mēs runājam par auglību, mēs runājam par laulību, kas ir atvērta dzīvībai. Laulības identitāti veido mīlestība, kas tiek izdzīvota vienotībā – nesaraujamībā, un atvērtībā uz dzīvību, kas ir auglība. Ir cilvēki, kas domā un rīkojas pretēji – ir aizvērti dzīvībai. Lasīt tālāk


Plašsaziņu līdzekļos pieejams daudz informācijas, notiek diskusijas par kontracepcijas tēmu. Šo diskusiju ietvaros tiek lietots jēdziens “kontraceptīvā mentalitāte”. Diskusijās sastopami gan absolūti šīs mentalitātes piekritēji, kuri uzskata, ka šī mentalitāte ir laba un veicināma, jo samazina abortu veikšanu un uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, un kontracepcijas aizstāvji, izmantojot farmācijas jaunākos sasniegumus, patiesībā cīnoties par brīvību. Bet ir arī lasāms gluži pretējais – visbiežāk Baznīcas pārstāvju viedoklis, kas norāda uz šīs mentalitātes bīstamību un kas aicina savus sekotājus to neizvēlēties, bet gan tās vietā dot priekšroku citai alternatīvai – dabiskai ģimenes plānošanai. Lasīt tālāk


Priesteris Ilmārs Tolstovs. Katoļu priesteri, piedošana un aborts

Vakar Latvijas ziņu portālus pāršalca "svaiga" vēsts, par to, ka nu beidzot katoļu Baznīca "nākusi pie prāta" un piedos aborta, jeb slepkavību grēkus. Tomēr atkal redzam, kā pāvesta Franciska labais nodoms tiek izrauts no konteksta un pasniegts kā kārtējā sensācija, patiesību sajaucot ar meliem. Ko tad īsti vēlējās pateikt pāvests?

Pāvests šo privilēģiju tiešā veidā saista ar Dieva žēlsirdības gadu, kurš sāksies šogad, 8.decembrī, un noslēgsies nākamgad novembrī. Primāri pāvests vēlas uzsvērt, ka Dievs ir žēlsirdīgs un arī Baznīca ir aicināta tāda būt. Arī līdz šim ikviens cilvēks, ja nožēloja grēkus, varēja saņemt grēku piedošanu, dodoties pie grēksūdzes. Tomēr aborta grēka gadījumā cilvēks, izdarot vai piedaloties šai slepkavībā, reizē ar to sevi izslēdz no Baznīcas, jeb citiem vārdiem sevi ekskomunicē. Lasīt tālāk



Literatūra:

Elizabete Burguā. Bioētika visiem. Nepaliec viens, RARZI, 2010.