Šodienas datums: 21.08.2017  |  Vārda dienas: Linda, Janīna

Advents

Tur, kur piedzimst Dievs, dzimst cerība; un tur, kur dzimst cerība, cilvēki no jauna atrod savu cieņu. (Francisks, Urbi et orbi, 25.12.2015.)

Ir sācies Advents un līdz ar to arī jaunais liturģiskais gads Baznīcā. Ko ir vērts zināt par šo gaidīšanas un cerības laiku? Vārds „Advents” (latīņu valodā adventus) nozīmē atnākt, tuvoties un ir attiecināms uz Kristus atnākšanu, Viņa piedzimšanu. Adventa laiks ir dots, lai mēs sagatavotos Kristus dzimšanas svētkiem. Sākotnēji Advents ilga četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Mūsdienās Advents iekļauj tikai četras svētdienas pirms svētku vigīlijas, no kurām pēdējā var iekrist 24. decembrī. Šogad ir visgarākais Advents, kas ilgst 28 dienas – pilnas četras nedēļas. Adventa laiks noslēdzas Ziemassvētku vigīlijā – 24. decembrī pirms Vesperēm.

Adventa laikam ir divas daļas: pirmajā daļā, kas iesākas ar Adventa pirmo svētdienu un ilgst līdz 16. decembrim, Bībeles teksti runā par Kristus otrreizējo atnākšanu laiku beigās un gatavo mūs uz sastapšanos ar Kristu, kurš ir tasinīgs un arī žēlsirdīgs Tiesnesis. Katehēze par Viņa otrreizējo atnākšanu godībā ir principiāli svarīga. Tā skar cilvēka dzīves pašus pamatus, jo izklāsta kristīgās ticības atbildi uz pamatjautājumu, kas ir būtisks visos laikmetos: „No kurienes mēs nākam?”, „Kurp ejam?”, „Kāds ir mūsu galamērķis?”, „No kurienes nāk un kurp aiziet viss, kas pastāv?” Šie dziļi eksistenciālie jautājumi nav atdalāmi viens no otra. Tie ir izšķiroši visas mūsu dzīves un rīcības jēgai un virzībai. Pēc savas dabas cilvēks ir reliģiska būtne un tieši šī transcendentālā dimensija padara viņa dzīvi vērtīgu un nozīmīgu. Neaizmirsīsim svētā Jāņa no Krusta vārdus: „Dzīves novakarē mēs tiksim tiesāti pēc mīlestības.” Lasīt tālāk


Lai palīdzētu izdzīvot Adventa laiku, piedāvājam priestera Andra Ševela MIC sagatavotās pārdomas. Tajās priesteris aicina spert četrus soļus pretī Kristus mīlestībai, izlasot katrā Adventa svētdienā vienu "soli". Pirmā svētdiena gan ir aizvadīta, bet lai tas netraucē spert pirmo soli!

Uz šīm pārdomām mani vedināja kāds nesen dzirdēts stāsts par cilvēku, kurš, netikdams galā ar savas dzīves bezjēdzības sajūtu, meklēja psihologa palīdzību, jo jau ilgāku laiku jutās nelaimīgs. Psihologs, viņu uzklausījis, sacīja: „Varbūt jums vajadzētu nodibināt ģimeni?”, uz ko vīrietis atbildēja: „Man ir jauka sieva, kuru es mīlu, tomēr tajā nerodu pilnīgu piepildījumu.” Lasīt tālāk