Šodienas datums: 04.04.2020  |  Vārda dienas: Ārvaldis, Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds

Pornogrāfija un vardarbība plašsaziņas līdzekļos: pastorālā atbilde

Pornogrāfija un vardarbība plašsaziņas līdzekļos: pastorālā atbilde

Pontifikālās sociālās komunikācijas padomes 1989. gada dokumenta fragmenti

Pornogrāfijas un vardarbības sekas

(..) 9. Vispārējā pieredze, kas iegūta pētījumos, kas veikti visā pasaulē, ir apstiprinājusi pornogrāfijas un vardarbības kaitīgās sekas. Pornogrāfija masu medijos ir jāsaprot kā rupja privātuma tiesību pārkāpšana attiecībā uz sievietes vai vīrieša ķermeni, izmantojot audiovizuālās tehnikas paņēmienus; vardarbība, kura degradē cilvēka personu un viņa ķermeni līdz anonīmam objektam, kuru nepiedienīgi izmanto seksuālas baudas iegūšanai; vardarbība medijos, it īpaši šajā kontekstā, ir jāsaprot kā darbības, kas domātas cilvēka pamatinstinktu apmierināšanai, taču kuras ir pretrunā ar cilvēka cieņu un kuras demonstrē intensīvu fizisku spēku, kas pielietots dziļi aizskaroši un bieži vien ļoti kaislīgi. Speciālisti varētu diskutēt, kā un cik lielā mērā šis fenomens ietekmē atsevišķus cilvēkus un cilvēku grupas, taču savā plašākajā nozīmē problēma ir skaidra, izteikta un biedējoša.

10. Kaut arī neviens nevar uzskatīt sevi par imūnu pret pornogrāfijas un vardarbības postošu iedarbību un justies drošs un pasargāts no tiem, kas rīkojas viņu iespaidā, tomēr ir skaidrs, ka jaunie un nenobriedušie cilvēki ir sevišķi ievainojami un predisponēti krist par upuriem. Pornogrāfija un sadistiska vardarbība degradē seksualitāti, sagrauj cilvēku attiecības, ekspluatē īpaši sievietes un jauniešus, iedragā laulību un ģimenes dzīvi, veicina anti-sociālu uzvedību un novājina sabiedrības morāles pamatus.

11. Tātad ir skaidrs, ka pornogrāfija izraisa grēku. Līdzdalību tās produkcijas ražošanā un kaitīgo preču izplatīšanā var klasificēt vienīgi kā nopietnu morālu ļaunumu. Tāpat āri šo materiālu ražošana un izplatīšana nenotiktu, ja tiem nebūtu tirgus noieta; tas nozīmē, ka tie, kuri šos materiālus izmanto ne tikai morāli kaitē sev, bet arī veicina tik nožēlojamu tirdzniecību.

12. Bieži vardarbības demonstrēšana medijos var izraisīt lielas neskaidrības bērnos, kuri vēl nespēj labi atšķirt iztēli no realitātes. Vēlākajā posmā vardarbība medijos ietekmē jūtīgus cilvēkus, sevišķi jauniešus, tā kā viņi sāk uzskatīt šādu uzvedību par normālu, pieņemamu un imitācijas vērtu.

13. Pastāv pat uzskats, ka ir psiholoģiska saikne starp pornogrāfiju un sadistisku vardarbību un ka pornogrāfija pats par sevi mēdz būt atklāti vardarbīga kā satura tā tematikas ziņā. Tie, kuri lasa vai skatās tādus materiālus, pakļauj sevi riskam pārņemt šādu uzvedību un attieksmes paši savās attiecībās un var sākt necienīt un nerespektēt citus kā Dieva bērnus, tātad kā tās pašas cilvēku ģimenes brāļus un māsas. Šī saistība starp pornogrāfiju un sadistisku vardarbību var nest īpašu postu tiem, kuri cieš no atsevišķām psihiskās saslimšanas formām.

14. Pat tā saucamā „soft core” pornogrāfija var stimulēt desensibilizējošu ietekmi, pakāpeniski izraisot personības nejūtīgumu un morālu sastingumu attiecībā uz citu cilvēku tiesībām uz pašcieņu. Pakļautība pornogrāfijai darbojas līdzīgi narkotikām – veido paradumus un liek meklēt pieaugoši perversus „hard core” materiālus. Laika gaitā var veidoties anti-sociāla uzvedība.

15. Pornogrāfija veicina neveselīgas fantāzijas un uzvedību. Tā liek šķēršļus morālai izaugsmei, kā arī veselīgu un nobriedušu attiecību attīstībai, it sevišķi laulībā un ģimenes dzīvē, kur savstarpējā uzticēšanās, atvērtība un personīgā morālā integritāte domās un darbībā ir tik nepieciešama.

16. Tik tiešām pornogrāfija grauj ģimenes patieso seksualitāti. Jo vairāk seksuālu aktivitāti uzskatīs par nevaldāmu tieksmi pēc personās baudas, nevis par noturīgas mīlestības izpausmi laulāto dzīvē, jo izteiktāk pornogrāfija kalpos kā faktors veselīgas ģimenes dzīves degradācijā.

17. Sliktākajā gadījumā pornogrāfija var darboties kā provokatīvs un pastiprinošs fons, savā veidā līdzvainīgs bīstamu dzimumnoziedznieku uzvedībā – pedofiliem, izvarotājiem un slepkavām.

18. Pornogrāfija un vardarbība liecina par nievājošu attieksmi, t.i., tādu, kura traktē citus kā objektus un nevis personas. Tādējādi pornogrāfija un vardarbība izdeldē maigumu un līdzjūtību, savukārt veicina nejūtīgumu un pat brutalitāti.

 

Problēmas cēlonis

19. Galvenais iemesls pornogrāfijas un vardarbības izplatībai masu medijos ir aizvien pieaugoša morāla visatļautība, kurai savukārt saknes ir rodamas personīgās baudas meklējumos par katru cenu. Tas viss norisinās uz izmisīga morāla tukšuma fona, kas liek domāt, ka jutekliska bauda ir vienīgais laimes stāvoklis, kuru cilvēks var sasniegt.

20. Vesela rinda vēl tiešāku iemeslu veicina pornogrāfijas un vardarbības eskalāciju masu medijos:

- peļņas motīvs: pornogrāfija ir ienesīga industrija atsevišķi komunikatīvās industrijas segmenti ir pakļāvušies kārdinājumam izmantot cilvēka vājumu, ieskaitot jauniešus un viņu viegli iespaidojamos prātus, lai gūtu ienākumus no pornogrāfijas un vardarbības produkcijas. Pastāv pat tādas sabiedrības, kurās pornogrāfijas industrija ir tik ienesīga, ka ir saistīta ar organizēto noziedzību;

- neveselīgi liberālie argumenti: daži apgalvo, ka vārda brīvība pieprasa toleranci pret pornogrāfiju, līdz pat jaunatnes morālās veselības ignorēšanai, kā arī visu sabiedrības locekļu tiesību uz privātumu pārkāpšanai un sabiedriskās pieklājības atmosfēra neievērošanai. Pastāv pat nepamatoti apgalvojumi, ka vislabākais veids cīņai pret pornogrāfiju ir tās legalizācija. Aplamos liberālus argumentus dažreiz atbalsta mazas grupas, kuras nereprezentē vairākuma morālās vērtības un kuras neizprot, ka visām tiesībām nāk līdzi attiecīga atbildība. Tiesības uz vārda brīvību neeksistē vakuumā. Sabiedriska atbildība par jauniešu labklājības veicināšanu, rūpes par cieņas pret sievietēm nostiprināšanu, par privātuma aizsardzību un par sabiedrisku pieklājību nozīmē, ka brīvība nav pielīdzināma licencei.

- rūpīgi izstrādātas likumdošanas trūkums, kā arī jau pastāvošo likumu neefektīva izpilde, lai aizsargātu kopīgo labumu, it sevišķi jaunatnes morāli.

- daudzu sabiedrības locekļu apjukums un apātija, ieskaitot reliģisko kopienu ļaudis, kuri sevi maldīgi uzskata vai nu par tādiem, kurus pornogrāfija un vardarbība neskar, vai arī kuri domā, ka nevar sniegt nekādu ieguldījumu problēmas risināšanā.

 

Problēmas risinājuma iespējas

21. Plaši izplatīta pornogrāfija un vardarbība komunikatīvajos medijos nes ļaunumu kā sabiedrībā, tā arī atsevišķiem cilvēkiem, izraisot akūtu problēmu, kura daudziem cilvēkiem un cilvēku grupām liek meklēt reālas iespējas tās risināšanai. Ir jārespektē vārda brīvības likumīgās tiesības, kā arī brīva informācijas apmaiņa, taču tāpat ir jārespektē personas, ģimenes un sabiedrības tiesības uz privātumu, sabiedrisku pieklājību un pamatvērtību aizsargāšanu.

22. Mēs apskatīsim septiņu sektoru pienākumus šajā jomā: komunikācijas profesionāļu, vecāku, pedagogu, plašās sabiedrības, sabiedrisko autoritāšu, Baznīcas un reliģisko grupu.

23. Komunikācijas profesionāļi. Nebūs godīgi uzskatīt, ka visi mediji un visi to profesionāļi ir iesaistīti šajā kaitīgajā tirdzniecībā. Daudzi darbinieki saglabā augstus personīgos un profesionālos standartus, kā arī tiecas izpildīt savus pienākumus ar stingru uzticību morāles normām un kopīgajam labumam. Viņu pūles, it īpaši to pūles, kuri cenšas nodrošināt veselīgu izklaidi ģimenēm, ir pelnījušas atzinību un atbalstu. Mēs mudinām šos profesionāļus iesaistīties mediju un reklāmas ētikas kodeksu izstrādē un piemērošanā tā, lai tiktu respektēts kopīgais labums un veicināta cilvēka veselīga attīstība. Šie kodeksi ir īpaši nepieciešami televīzijā, kur attēliem ir iespēja tieši ienākt mājās, bet bērni bieži vien ir vieni paši un bez uzraudzības. Efektīva paškontrole vienmēr ir vislabākā kontrole un pašregulācija caur medijiem ir pirmā un galvenā aizsardzības līnija pret tiem, kuri būtu gatavi korumpēt gan sabiedrību, gan masu informācijas līdzekļus, lai tikai gūtu peļņu no pornogrāfijas un vardarbības. Tāpat mēs arī mudinām komunikācijas jomas profesionāļus, lai viņi ar mediju starpniecību palīdz labāk iepazīties ar paņēmieniem, kā apturēt pornogrāfijas uzplūdus un vardarbības invāziju sabiedrībā. 

24. Vecāki. Vecākiem vajag divkāršot pūles, lai ieviestu veselīgu bērnu un jaunatnes morālu formāciju. Tajā ietilpst veselības attieksmes iepotēšana attiecībā uz seksualitāti, balstītu uz cieņu pret katras personu kā Dieva bērnu, uz šķīstības tikumu un pašdisciplīnas praktizēšanu. Sakārtota ģimenes dzīve, kur vecāki ir uzticīgi viens otram, sniedz bērniem vislabāko paraugu veselīgu morālo vērtību veidošanā. Mūsdienās arī bērnus un jaunus cilvēkus vajag apmācīt, kā kļūt par labi informētiem un lietpratīgiem masu mediju lietotājiem. Vecāki it īpaši ietekmē savus bērnus caur personīgo paraugu – vecāku pasivitāte vai aizņemtība ar sevi attiecībā uz medijiem rāda jaunajiem maldīgu un kaitīgu paraugu. Sevišķi nozīmīgs jauniešiem ir viņu vecāku piemērs, kā laulāto draugu patiesa mīlestība, saticība un laipnība. Nedrīkstam aizmirst, ka cilvēka formācijas lietās „daudz vairāk panāk ar argumentētu paskaidrojumu nevis aizliegšanu”.

25. Pedagogi. Vistuvākajiem vecāku līdzstrādniekiem jauniešu morālajā formācijā ir jābūt pedagogiem. Skolām un citām izglītības iestādēm ir jāatbalsta un jāieaudzina sociālās un ētiskās vērtības, kuras veicina ģimeņu un arī sabiedrības vienotību un veselīgu atmosfēru. Īpaša nozīme ir programmām par mediju izzināšanu, lai jauniešos attīstītu kritisku attieksmi un atbilstošas izšķiršanas prasmes, lietojot televīziju, radio un citus masu informācijas līdzekļus – tā, lai viņi zinātu, kā pretoties manipulācijām un kā izvairīties tikai no pasīvas klausīšanās un skatīšanās. Ir svarīgi, lai skolas akcentētu cieņas nepieciešamību pret personu, ģimenes vērtībām un personas morālās integritātes nozīmīgumu.

26. Jaunatne. Jaunie cilvēki paši var palīdzēt piebremzēt pornogrāfijas un vardarbības uzplūdus masu medijos, pozitīvi reaģējot uz savu vecāku un pedagogu iniciatīvām, kā arī uzņemoties atbildību par saviem morālajiem lēmumiem, izvēloties izklaides.

27. Sabiedrība. Arī sabiedrībai ir nepieciešams paust savu viedokli. Gan individuāli, gan kopīgi ieinteresētām personām, ieskaitot jauniešus, ir jārunā par saviem uzskatiem ar producentiem, ar sabiedriskām autoritātēm un komerciāli ieinteresētajiem. Pastāv neatliekama vajadzība turpināt dialogu starp komunikācijas profesionāļiem un sabiedrības pārstāvjiem tā, lai mediju darbinieki uzzinātu vairāk par to cilvēku īstajām interesēm un vajadzībām, kuriem viņi kalpo.

28. Sabiedriskās autoritātes. Likumdevējiem, administratoriem, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām un juristiem ir jāatpazīst pornogrāfijas un vardarbības problēma masu medijos un jāreaģē uz to. Veselīgi likumi ir jāievieš tur, kur to nav, maz efektīvus likumus ir jāstiprina un jau pastāvošos likumus ir jāievēro. Tā kā pornogrāfijas materiālu ražošanai un izplatībai ir starptautisks raksturs, tad jārīkojas reģionālā, kontinentālā un pasaules līmenī, lai kontrolētu šo noziedzīgo parādību. Tiem, kuri šādas iniciatīvas ir jau uzsākuši, pienākas atbalsts un uzmundrinājums. Likumdošanas un likuma pārstāvju vissvētākais pienākums ir aizsargāt kopīgo labumu,  it īpaši attiecībā uz jauniešiem un visvairāk ievainojamiem sabiedrības locekļiem. Mēs jau esam uzskaitījuši pornogrāfijas un vardarbības kaitīgās sekas un varam secināt, ka kopīgais labums patiešām cieš no šīm sekām un turpina ciest tur, kur šos materiālus ražo, eksponē un izplata, lai risinātu šo problēmu tur, kur tā jau pastāv, kā arī novērst to tur, kur tā vēl nav kļuvusi aktuāla.

29. Baznīcas un reliģiskās grupas. Baznīcas pirmā un galvenā atbildība ir konstanta, skaidra ticības, līdz arī objektīvas morālās patiesības mācība, iekļaujot patiesību par seksualitātes morāli. Visatļautības un morālā sajukuma laikā ir nepieciešams, lai Baznīca būtu pravietiska balss un bieži vien arī pretrunīguma zīme. Tā saucamā tūlītējās baudas „ētika” ir fundamentālā pretrunā ar integrālu cilvēka izaugsmi un piepildījumu. Ģimenes dzīves izglītība un patiesi atbildīga dzīve sabiedrībā pieprasa formāciju šķīstībā un pašdisciplīnā. Turpretim pornogrāfija un absurdā vardarbība var darīt cilvēku aklu attiecībā uz personas dievišķo attēlu, novājināt laulības un ģimenes dzīvi, kā arī nest postu gan atsevišķiem cilvēkiem, gan pašai sabiedrībai. Kur vien iespējams Baznīca ir jāapvienojas ar citām konfesijām un reliģiskajām grupām, lai mācītu un nostiprinātu šo vēstījumu. Tāpat tai pēc iespējas labāk jāizmanto savas institūcijas un resursi, lai sniegtu izglītību un formāciju masu medijiem, kā arī novērtētu to lomu individuālajā un sociālajā dzīvē. Sevišķa uzmanība ir jāveltī vecāku atbalstam. Tādējādi mediju izglītošana jāveic katoļu skolām, semināriem un citām mācību programmām, arī formācijas programmām reliģiskajos un sekulārajos institūtos, nepārtrauktā priesteru formācijā, draudžu programmās jauniešiem un pieaugušajiem. Priesteriem un ticīgajiem pastorālajā darbā pašiem ir jābūt izšķirt spējīgiem mediju lietotājiem, kas rāda labu piemēru tajā, ko lasa un skatās.

30. Visbeidzot, tīri kritiska attieksme no Baznīcas puses attiecībā uz medijiem nav ne atbilstoša, ne pietiekama. Tā vietā Baznīcai ir jāiesaistās pastāvīgajās pārrunās ar atbildīgajiem komunikācijas profesionāļiem, lai viņus uzmundrinātu un sniegtu palīdzību, kur tas ir nepieciešams vai pat lūgts. Katoļu komunikācijas profesionāļu un to profesionālās organizācijas ar savu īpašo izpratni un pieredzi var ieņemt nozīmīgu vietu šajās pārrunās.

31. Kad viņi godprātīgi izvērtē publikācijas un produkciju saskaņā; ar skaidras un konsekventas morāles principiem, katoļu kritiķi un komunikācijas profesionāļu organizācijas var sniegt vērtīgu palīdzību gan komunikācijas profesionāļiem, gan ģimenēm. Faktiski direktīvas par masu medijiem pašreizējos Baznīcas dokumentos, ieskaitot daudzu bīskapu nesenās pārdomas par pornogrāfijas un vardarbības problēmām pienāktos padziļināti apgūt un sistemātiski pielietot.

32. Šī dokumenta nolūks ir atbildēt uz plaši izskanējušām ģimeņu un Baznīcas ganu rūpēm un aicināt vēl plašāk izvērtēt pornogrāfijas un vardarbības ētisko un praktisko pusi masu medijos, kā arī pamudināt visus sekot apustuļa Pāvila piekodinājumam vēstulē romiešiem (12.21) „Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļauno ar labu.”

No angļu valodas tulkoja m. Irēna Laiva