Šodienas datums: 20.07.2017  |  Vārda dienas: Ramona, Ritma

Dievam veltīta dzīve

Tuvojoties Dominikāņu ordeņa dibināšanas 800. jubilejas gada noslēgumam 21. janvārī, piedāvājam fragmentu no Antona Rupaiņa vēsturiskā romāna “Baltie tēvi” - par to, kā pirms vairāk nekā 300 gadiem tika pieņemts lēmums sūtīt dominikāņu tēvus misijā uz Latgali. Vēsturiskais romāns "Baltie tēvi" savulaik publicēts žurnālā "Atpūta", kuru iespējams lasīt interneta vietnē www.periodika.lv

Saņēmuši panes Šostovickas lūgumu, Viļņas tēvi dominikāņi sanāca uz koncilu. Ar lielu nopietnību tie noklausījās panes Šostovickas ziņojumu, ka par spīti Livonijas ordeņa valdīšanai pār Māras zemes valsti, patieso kristīgo ticību pazīstot tikai neliela iedzīvotāju daļa pilsētu tuvumā. Nepārejamos mežos atrodamas apdzīvotas vietas, kur pagānisms ziedot visā savā pilnībā. Lasīt tālāk


4. septembrī Romā notiks Mātes Terēzes no Kalkutas kanonizācijas svinības. Šī svētā mums ir atstājusi skaistu dzīves piemēru, kā mūsdienu pasaulē bez kompromisa sekot Jēzum Kristum.

Māte Terēze ir dzimusi 1910. gada 26. augustā Skopjē, kas šodien ir Maķedonijas republikas galvaspilsēta. Viņas vecāki, Nikola un Drana Bojadžiu, bija dedzīgi katoļi no Albānijas. Vecāki viņu nokristīja nākošā dienā pēc piedzimšanas un deva viņai vārdu Gondža Agnese. Vārds „Gondža” albāņu valodā nozīmē „pumpurs”. Viņa bija jaunākā no pieciem bērniem. Viņas vecākā māsa Age bija septiņus gadus, bet brālis Lāzars divus gadus vecāki. Vēl divi bērni nomira jau bērnībā. Lasīt tālāk


Sirsnīga labvēlība, uzticība, darbīgums un stiprs gars - tā mūsu atmiņās paliks māsu kalpoņu kopienas vecākā māsa Ksavera Četvergaite (klostera vārdā – Augustīna), kuras garais mūžs un uzticīgā kalpošana Dievam noslēdzās 92 gadu vecumā skaistā maija vakarā, stundā, kad māsas pulcējās uz vakara adorāciju kapelā.

Lietuviete – ceļā caur Sibīriju uz Latviju

Māsa Ksavera nāca pasaulē 1923.gadā 8. decembrī – Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkos – mazā ciematā Smilgē (Smilgiai) netālu no Biržiem, Lietuvā, ticīgā četru bērnu ģimenē. Smags pavērsiens skāra Antona un Petronelas ģimeni Staļina represiju laikā, kad viņi iekļuva “politiski neuzticamo” statusā. Māsa Ksavera tika apcietināta 1949. gadā (it kā par politiskām anekdotēm – pēc viņas pašas stāstītā), ielikta Paņevežas cietumā, tad pārvesta uz Viļņu un izsūtīta uz Mordviju, vēlāk Irkutsku. Darba nometnē kopā bijušas aptuveni 3000 sievietes, šuvušas šineļus armijai. Māsa Ksavera bijusi šujmašīnu mehāniķe. Darbs noritējis divās maiņās – viena no 7.00 rītā līdz 7.00 vakarā, otra pārējo laiku – pa nakti. Divi gadi bijuši ļoti smagi, piedzīvojuši arī badu. Lasīt tālāk


Apmeklējot ēku Rīgā, Republikas laukumā 3, nav grūti noteikt, kurā dzīvoklī dzīvo kustības “Pro Sanctitate” apustuliskās oblātes Liliane Bertrand un Rita Refalo. Pagalma pusē kustības centra “Mater Amabilis” logu rotā Dieva žēlsirdības gada logo. Pirms 10 gadiem Liliane un Rita sāka dzīvot šai vietā, kur tagad ik dienu notiek kāda tikšanās – jauniešiem, ģitārspēles studentiem, saderinātajiem un citiem, kas ir kļuvuši par kustības draugiem vai locekļiem. Šogad kustība atskatās uz 20 gadiem Latvijā un 10 centra “Mater Amabilis” gadiem, tāpēc 19. martā aicina uz kopīgu kardināla Jāņa Pujata celebrētu Svēto Misi un sadraudzību centra telpās Republikas laukumā 3/226. Lasīt tālāk


Šī gada novembrī visā pasaulē sākās Dominikāņu 800. jubilejas gads, kura sākums tika atzīmēts arī Latvijā. Un jau jubilejas pirmajā mēnesī Dominikāņu ģimene Latvijā svinēja vēl vienu jubileju. Tieši pirms divdesmit gadiem Mārupē ieradās pirmās četras Betānijas dominikāņu māsas. Toreiz te vēl nebija Svētā Jāzepa klostera un kapelas. Bija tikai māja, kurai nepieciešams remonts un pārbūve.
Svinot klostera 20 gadu jubileju, Rīgā bija ieradušās dažas no pirmajām mājas iemītniecēm. Kopā ar viņām arī toreizējā Mārupes klostera priekšniece māsa Marjoleina. Lai arī divi gadu desmiti pagājuši, vecākie draudzes locekļi māsu vēl atceras. Un arī viņa viņus. Un viņai netrūkst stāstiņu par Mārupes klostera sākumiem. Un tos pavada māsas skanīgie smiekli. Lasīt tālāk


Pirms sākt stāstu par Mazāko brāļu kapucīnu ordeņa darbību Latvijā, jāatceras, ka 20. gadsimta sākumā Latvijas sabiedrība bija lielā mērā protestantiska. Līdz ar reformāciju 16. gadsimtā no Latvijas ar varu tika izdzīti visi ordeņi, bet sabiedrībā izveidojās naidīga un aizspriedumaina attieksme pret mūkiem. Cilvēki uzskatīja, ka mūki ir neizglītoti un pilnībā pakļauti katoļu Baznīcas politikai. 20. gadsimtā latviešiem, tai skaitā arī katoļiem, nebija izpratnes par to, kas ir klostera dzīvesveids, kas ir mūks, kādi ir viņa pienākumi. Brāļi kapucīni brūnajās habitās bija pirmie mūki, kas tā laika Latvijas sabiedrībā cieši saistījās ar klostera dzīvesveidu. Nepilnu divdesmit gadu laikā viņiem izdevās izveidot nopietnu klostera struktūru un iegūt latviešu simpātijas, kam par apliecinājumu ir deviņi paaicinājumi no Latvijas katoļu vides, tā savā maģistra darba pētījumā par kapucīnu vēsturi Latvijā atzīst tēvs Krišjānis Dambergs OFMCap. Lasīt tālāk


Lai varētu runāt par sekulārajiem institūtiem precīzā un izsmeļošā veidā, jāatsaucas uz divām svarīgām Pāvila VI runām, kurās tiek apskatīta šo institūtu identitāte. Pirmā runa tika teikta par godu XXV gadadienai kopš dokumenta Provida Mater Ecclesia publicēšanas (1947), un tā ievada sekulāro institūtu dziļākajā patiesībā. “Ja uzdodam sev jautājumu, kas ir katra sekulārā institūta dvēsele, kura ir iedvesmojusi tā rašanos un attīstību, tad mums jāatbild: tā ir bijusi dziļa tiekšanās pēc sintēzes, pēc divu iezīmju vienlaicīga apvienojuma, kas ir dzīves konsekrācija saskaņā ar evaņģēliskajiem padomiem un pilnīga atbildība par klātbūtni pasaulē, lai to pārveidotu no iekšpuses, darītu pilnīgāku un svētdarītu.” (Romā, 1972. gada 2. februārī) Lasīt tālāk


Dzīve

Tēvs Papčinskis ir dzimis 1631. gada 18. maijā pilsētiņā Podegrodza Polijas dienvidos. Kristībās saņēma vārdu Jānis. Viņa vecāki bija vienkārši cilvēki, kuriem piederēja neliela saimniecība, tāpēc Jānim vajadzēja palīdzēt darbos – viņš ganīja aitas. Pirmais kontakts ar skolu nesolīja puikam nekādu zinātnisko karjeru – mācībās viņam gāja ļoti grūti. Kādu brīdi vecāki bija nolēmuši viņu vairs nelaist uz skolu, jo Jānis pat nevarēja no galvas iemācīties alfabētu. Tomēr, neskatoties uz to, Jānis, pārvarot visas, tai skaitā, arī materiālās grūtības, ieguva labu izglītību un mācījās labākajās tā laika skolās.

Lasīt tālāk


Tēva Andra Ševela MIC tēzes, nolasītas Mariāņu kongregācijas Latvijā 90 gadu jubilejā, 2014. gada 13. septembrī Viļānos

Dzīve

Juris Matulaitis ir dzimis 1871. gada 13. aprīlī Luginas ciematā netālu no Mariampoles (Lietuvā) kā astotais bērns ģimenē. Triju gadu vecumā zaudēja tēvu, bet četrus gadu vēlāk mūžībā aizgāja arī viņa māte. Juri savā ģimenē paņēma viņa vecākais brālis Jānis, kurš bija samērā bargs un prasīgs cilvēks. 

Jau no agras bērnības Juris bija audzināts reliģiskā garā, un šī audzināšana atstāja savas pēdas uz visu viņa dzīvi – par dziļo nabadzību liecina viņa „Garīgā dienasgrāmata”.

Lasīt tālāk


Tēva Pāvila Zeiļas MIC referāts, nolasīts Mariāņu kongregācijas Latvijā 90 gadu jubilejā, 2014. gada 13. septembrī Viļānos

Tanī laikā, kad ordenis bija nolems bojā ejai un represiju rezultātā 1908. gadā Mariampolē (Lietuvā) bija palicis tikai viens mariānis, ordeņa ģenerālpriekšnieks tēvs Vincents Senkovskis, Dievs paaicināja divus jaunus un ļoti dedzīgus priesterus, Pēterburgas Garīgās akadēmijas profesorus – Juri Matuļeviču un Franci Bučisu. Priesteris Matuļevičs nolēma savus plānus par Mariāņu kongregācijas glābšanu apvienot ar tēva Honorata nodomu radīt priesteru slēpto kongregāciju.

Lasīt tālāk