Šodienas datums: 22.08.2017  |  Vārda dienas: Rudīte, Everts

Eitanāzija

Džozefa Mīnija (Joseph Meaney), viena no vadošajiem pasaules ekspertiem kustībā par dzīvību, uzstāšanās starptautiskajā konferencē “Cilvēka pamattiesības uz dzīvību un sirdsapziņas brīvību” Rīgā, 2016. gada 22. oktobrī.

Šī tēma man ir ļoti tuva, jo daudzās valstīs šo tiesību aizsardzības mehānismi nav adekvāti. Eiropas Padome uzsver, ka visas dalībvalstis respektē savu pilsoņu cilvēktiesības uz sirdsapziņu.

Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rezolūcijā Nr. 1763 (2010) ir deklarēts: “Neviena persona, slimnīca vai iestāde netiks spiesta, saukta pie atbildības vai diskriminēta kaut kādā veidā saistībā ar atteikumu veikt, pielāgot apstākļus, palīdzēt vai pakļauties aborta veikšanai, izraisīt spontāno abortu vai eitanāziju, vai kādu citu darbību, kā rezultātā iestātos human foetus jeb embrija nāve.” Dokumentā ir teikts, ka cilvēka tiesību aizsardzība saistībā ar atteikumu sirdsapziņas dēļ vairākās dalībvalstīs ir nepietiekama un ir nepieciešams izstrādāt visaptverošus un skaidrus noteikumus, kas nosaka un regulē atteikumus sirdsapziņas dēļ attiecībā uz veselības un medicīnas pakalpojumiem. Lasīt tālāk


Cilvēka tiesības un vērtības ieņem svarīgu vietu starp šodien apspriestajiem jautājumiem. Šajā saistībā Otrais Vatikāna koncils no jauna svinīgi apstiprināja cilvēka cēlo cieņu, un īpašā veidā arī cilvēka tiesības dzīvot. Koncils tātad nosodīja noziegumus pret dzīvību, “kā jebkāda veida slepkavību, genocīdu, abortu, eitanāziju vai tīšu pašnāvību” (Pastorālā konstitūcija Gaudium et Spes, 27).

Ne tik sen Ticības mācības kongregācija visiem ticīgajiem atgādināja katoļu mācību par abortiem.[1] Tagad kongregācija uzskata par lietderīgu izklāstīt Baznīcas mācību par eitanāziju. Patiesi, nesenie pāvesti šajā jomā ir skaidrojuši principus, un tie saglabā savu spēku[2]; bet medicīnas zinātnes progress pēdējos gados ir izvirzījis jaunus aspektus eitanāzijas jautājumā, un šie aspekti prasa plašāku skaidrojumu ētikas līmenī.

Lasīt tālāk


"Tas esmu es, kas nes gan dzīvību, gan nāvi" (At 32:39): eitanāzijas traģēdija

64. Otrs nozīmīgākais brīdis katra dzīvē ir tas, kad cilvēks stāv nāves noslēpuma priekšā. Kā sekas medicīnas augšupejas jomā un arī kultūras laukā, kas bieži izslēdz prātam netveramo, miršanas pārdzīvojums šodien iegūst jaunu būtības iezīmi. Kad dzīves vērtību nosaka tikai pēc iegūtā prieka daudzuma un labklājības pakāpes, ciešanas šķiet kā neizturams šķērslis, no kā ir jāatbrīvojas par katru cenu. Nāve tiek uzskatīta par bezjēdzīgu, ja tā pēkšņi pārrauj tādu dzīvību, kas vēl ir atvērta nākotnei, jauniem un interesantiem pārdzīvojumiem. Bet tā kļūst par taisnīgu atbrīvošanu, ja uzskata, ka dzīvībai vairs nav jēgas, tāpēc ka tā ir pilna ar sāpēm un nepielūdzami nolemta vēl lielākām ciešanām.

Lasīt tālāk


2276

Cilvēki, kuru dzīvības norises ir traucētas vai novājinātas, prasa īpašu ievērību. Slimniekiem, kā arī invalīdiem, kuriem ir garīgi vai fiziski traucējumi, jāsniedz atbalsts, lai viņi varētu dzīvot, cik vien iespējams, normālu dzīvi.

1503

Kristus līdzcietība pret slimniekiem un daudzās visdažādāko slimību dziedināšanas, kuras Viņš veica (sal. Mt 4, 24), ir skaidri saskatāma zīme tam, ka Dievs ir apmeklējis savu tautu (sal. Lk 7, 16) un ka Dieva valstība ir tuvu klāt. Jēzum bija ne tikai dziedināšanas, bet arī grēku atlaišanas vara (sal. Mk 2, 5-12): Viņš ir nācis izdziedināt cilvēku visu - miesu un dvēseli; Viņš ir Dziedinātājs, kurš nepieciešams slimajiem (sal. Mk 2, 17). Viņa līdzcietība pret visiem, kas cieš, iet tik tālu, ka Viņš sevi pielīdzina viņiem: "Es biju slims, un jūs mani apmeklējāt." (Mt 25, 36) Viņa īpašā mīlestība uz slimajiem gadsimtu gaitā nav mitējusies mudināt kristiešus īpašu uzmanību veltīt visiem tiem, kas cieš savā miesā vai dvēselē. No šīs mīlestības cēlušās nenogurdināmās pūles atvieglināt viņu likteni. Lasīt tālāk


Rakstot par eitanāziju nacistu Vācijā (skat. rakstu “Kas ir eitanāzija?” www.katedrale.lv), tulkotājs nevarēja nojaust, ka lasītāju zināšanas par šo jomu būs tik mazas un materiāls izrādīsies tik nepieciešams. Tādēļ arī šīs publikācijas mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar asākā nacistu eitanāzijas kritiķa – Minsteres arhibīskapa svētīgā Klemensa Augusta fon Galena (1878-1946) dzīvi un viņa 1941. gada 3. augusta sprediķi par Lk 19,41-47 (“Eitanāzijas nosodījumu”). Šī sprediķa iespaidā Hitlers 1941. gada augusta beigās pavēlēja izbeigt formāli slepeno eitanāzijas programmu “T-4”.

Lasīt tālāk


Literatūra:

Elizabete Burguā. Bioētika visiem. Nepaliec viens, RARZI, 2010.