Šodienas datums: 18.10.2017  |  Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Ekoloģiskā atgriešanās

Tikai retais ir tik apzinīgs, ka savā virtuvē atsevišķos maisos krāj stikla, plastmasas vai papīra iepakojumus. Vēl jo vairāk, ja dalītā atkrituma konteineri nestāv turpat mājas pagalmā. Taču pie tiem var tikt vieglāk nekā iedomājāmies.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. pantu, pašvaldībai ir pienākums organizēt dalīto atkritumu savākšanu savā teritorijā!

Ja esi daudzdzīvokļa nama īpašnieks

Rīgas pašvaldībā tiesības savākt atkritumus ir uzņēmumiem “Clean R”, “Eco Baltia VIDE”, “Vides pakalpojumu grupa”, “Ragn – Sells”, “L&T” u.c. Katrs no viņiem piedāvā daudzdzīvokļu namu pagalmos novietot arī dalīto atkritumu konteinerus. Ja esi rīdzinieks un daudzdzīvokļa mājas tuvumā, kurā tu dzīvo, neatrodas šķirošanas konteineri vai tie atrodas neērtā un nepieejamā vietā, vērsies pie sava nama apsaimniekotāja vai atkritumu apsaimniekotāja un lūdz, lai viņš sarūpē šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. Piemēram, rīdziniece Ilze no Imantas pastāsta, ka nesen nomainījusi dzīvesvietu. Sarunā ar daudzdzīvokļa nama apsaimniekotāju viņa paskaidrojusi, ka vēlas šķirot atkritumus, tāpēc gribētu pagalmā dalītā atkrituma konteinerus. Pēc sarunas ar Ilzi nama apsaimniekotājs noslēdza līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kas konteinerus arī uzstādīja.

Līgumu par dalīto atkritumu apsaimniekošanu uzņēmums noslēdz ar nama apsaimniekotāju, ar kuru jau noslēgts līgums par sadzīves atkritumu izvešanu, tomēr var būt izņēmumi. Rīgas pašvaldībā kopumā jau atrodas 3000 dalītā atkrituma konteineri un lielākā daļa pēc pieprasījuma izvietota daudzdzīvokļa nama pagalmos. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Rang – Sells” pārdošanas produktu vadītāja Ilze Neilande apgalvo, ka nav gan apkopots, cik šādi konteineri piegādāti daudzdzīvokļu mājām, taču 95% gadījumos, kad noslēgts līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, tas noslēgts arī par bezmaksas dalīto konteineru piegādāšanu. 

Dalīto atkritumu konteineri izvietoti arī citās pašvaldībās. Jēkabpilī novietoti aptuveni 150 dalītās atkritumu vākšanas konteineri 64 dažādās vietās. Valmierā šādi konteineri atrodas piecos publiskos EKO punktos publiskās vietās, kuros jebkuram iespējams izmest stikla pudeles un burkas, kā arī plastmasas un papīra iepakojumus. Visur konteinerus tukšo bez maksas otrreizējai pārstrādei.

Ja privātmāju īpašnieks

Dalīto atkritumu konteinerus nemēdz novietot pie privātmājām, jo, kā paskaidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, šāda prakse neatmaksājoties. Tomēr atsevišķos gadījumos esot izņēmumi, piemēram, uzņēmums “Clean R” privātmāju teritorijā Rīgas pašvaldībā šādus konteinerus bez maksas ir novietojis – tos izmanto vairākas privātmājas.

Privātmāju īpašnieki sašķirotos atkritumus var nogādāt dalītajos atkritumu konteineros, kas publiski pieejami pašvaldības teritorijā un par kuriem iespējams uzzināt savā pašvaldībā vai arī atkritumu apsaimniekotāja vai citu videi draudzīgu organizāciju mājas lapā. Piemēram, Latvijas Zaļā punkta mājaslapā atradīsi interaktīvu karti ar šīs organizācijas izveidotajiem atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā. Uzņēmums L&T mājas lapā (http://www2.l-t.lv/index.php?&541) izveidojis karti ar dalītajiem konteineriem Rīgā. Uzklikšķinot uz norādītajiem punktiem kartē, iespējams arī uzzināt, kādam materiālam konteineri paredzēti, piemēram, Basteja bulvārī novietots viens – plastmasai, papīram, stiklam, bet Stirnu ielā 39, 41, 43 – plastmasai un papīram. SIA “Eco Baltia Vide” mājas lapā pieejama detalizēta karte ar dalīto atkritumu nodošanas iespējām, kurā apkopoti gan publiskie dalīto atkritumu konteineri (par tiem atbildību pilnībā uzņemas atkritumu savācējs), gan tādi, kas novietoti daudzdzīvokļu nama pagalmos, piemēram, Kurzemes prospektā 1 a, P. Brieža ielā 33a, Kr. Valdemāra ielā 112, Dzelzava ielā 86 un vēl vairāk nekā desmit vietās. Iedzīvotāji dalītā atkrituma konteinerus pamana arī savā ikdienas maršrutā.

Valmierā privātmāju iedzīvotāji ir priviliģēti, jo nav jāmeklē publiskie dalītie konteineri - uzņēmums ZAAO valmierniekiem par EUR 3,27 piedāvā iespēju iegādāties EKO somu, kurā drīkst likt papīra, plastmasas, metāla, stikla atkritumus. Pilna soma jānovieto pie privātmājas un uzņēmums pēc konkrēta grafika to bezmaksas iztukšo, bet somu atstāj, lai iedzīvotājs to atkal varētu piepildīt. Savukārt Liepājas pašvaldībā “Eko Kurzeme” piedāvā bezmaksas dzeltenus maisus šķirotājiem atkritumiem – tajos drīkst mest tikai tīru, saplacinātu iepakojumu. Pretējā gadījumā par šo atkritumu savākšanu jāmaksā tāpat kā par citiem sadzīves atkritumiem.

Iepakojums nedrīkst būt ar pārtikas atliekām

Jautājums, vai dalītos konteinerus daudzdzīvokļu nama pagalmos drīkst izmantot ikviens? Uzņēmuma “Eco Baltia Vide” pārstāvis skaidro, ka visi viņu dalītā atkrituma konteineri ir publiski un pieejami ikvienam. Savukārt uzņēmums “Clean R” piedāvā dalītos atkritumus vest tikai uz viņu juridisko adresi Vietlavas ielā 5, kur tos noteikti pieņems. “No vienas puses arī mūsu dalīto atkritumu konteineri daudzdzīvokļu namu pagalmos ir publiski pieejami un tajos varētu izmest šķirotos atkritumus, bet no otras puses tie ir paredzēti konkrēto māju iedzīvotājiem. Ja kāds atvedīs netīri sašķirotus atkritumus, mums šis konteiners būs jāved uz Getliņiem, rēķinu iedzīvotājiem piesūtīsim kā par parastajiem atkritumiem,” teic Māris Vējiņš, “Clean R” šķirošanas dienesta vadītājs. Šī iemesla dēļ uzņēmuma mājas lapā nav arī norādītas vietas, kur Rīgas teritorijā pie daudzdzīvokļu ēkām vai uzņēmumiem novietoti dalīto atkritumu konteineri. Lai nenobiedētu, viņš gan atzīst, ka rēķinu par šķirotajiem atkritumiem atsūta tikai tādā gadījumā, kad tie ir patiešām netīri, proti, ar lielu pārtikas devu piejaukumu. Ja garāmejot kāds iemetis stikla pudeli papīram paredzētā konteinerā, papildus rēķinu nesūtot. Savukārt “Eco Baltia Vide” rīkojas mazliet citādāk – ja uzņēmums konstatē, ka dalīto atkritumu konteiners piegružots, vispirms informē apsaimniekotāju, lai tas to iztīrītu un tikai pēc tam savāc tā saturu. Tikai gadījumā, ja konteiners tā piemēslots, ka to nav iespējams iztīrīt, konteinera saturu uzskata par vienkāršiem sadzīves atkritumiem un piesūta rēķinu. Rīgas Domes sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi nosaka – “ja tvertnē vairāk nekā 30% ir nešķiroto atkritumu, konteineru neiztukšo un informē īpašnieku, pārvaldnieku, sastādot aktu, pēc kura atkritumi no tvertnes tiek izvesti kā sadzīves atkritumi” (40 pants).

Parasti uzņēmums izvieto plastmasai, stiklam un kartonam paredzētus konteinerus, reti kad metālam.

Kā šķirot atkritumus!

Lielākā problēma – šķirotajos atkritumos tiek mesti netīri iepakojumi, nederīgs materiāls. Piemēram, Valmierā publiskajos EKO punktus konteineros, kas paredzēti tikai šķirotajiem atkritumiem, bieži nolikti nešķiroti sadzīves atkritumu maisi. Jau 2014. gadā, nekārtību dēļ, tika slēgti divi publiskie EKO punkti Valmierā un apsvērta iespēja slēgt arī pārējos. Problēmas iedzīvotāju attieksmes dēļ konstatētas arī citās pašvaldībās. Māris Vējiņš, „Clean R” šķirošanas dienesta vadītājs norāda, ka Rīgas teritorijā ir vietas, kur regulāri dalītie atkritumi ir izteikti netīri, bet ir vietas, kur iedzīvotāji tos rūpīgi šķiro un ievēro prasības. “Atkarīgs gan no rajona, gan iedzīvotāju kultūras un izglītības,” skaidro M. Vējiņš. Ja nepieciešams, iedzīvotājus izglīto, izlīmējot plakātus kāpņu telpās. Pēc tam šķirošanas kvalitāte uzlabojoties.

Jāpiebilst, ka katram dalīto atkritumu savācējam ir savi noteikumi, kas stingri jāievēro. Vienam, piemēram, der jogurta iepakojums, citam ne. Jēkabpilī vienā konteinerā var mest vienuviet gan stiklu, gan plastmasu, papīru un metālu, savukārt citur jāšķiro atsevišķi. To nosaka gan, kādas ir atkritumu pārstrādes uzņēmuma prasības atkrituma apsaimniekotājam, gan arī, cik daudz uzņēmums pats vēlas atvieglot iedzīvotājam dzīvi un pirms nodošanas pārstrādes atkritumus uzņemties sašķirot pats. Tā, piemēram, M. Vējiņš teic, ka lielākā daļa pārtikai izmatoto plastmasas iepakojumu ir derīgi pārstrādei, tajā skaitā jogurta bundžiņas. Galvenais tās pirms šķirošanas izskalot! Viņš norāda, ka visvairāk plastmasas konteineros iedzīvotāji metot PET pudeles un maisiņus, taču viņu uzņēmumam derot arī visa veida tīra plastmasa, kas atzīmēta ar burtiem PP vai PETE, LDPE, HDPE. Grūtāk pārstrādājama esot vienīgi plastmasa ar ciparu 7, taču šo plastmasu pārtikas iepakojumam reti kad izmantojot. “Svarīgi, lai nebūtu dažādu citu materiālu piejaukumu, kuru nav iespējams atdalīt, piemēram, laminētu kartonu no plastmasas iepakojuma,” norāda šķirošanas dienesta vadītājs. Savukārt, I. Leilande no “Rang – Sells” skaidro, ka viņu uzņēmuma konteineros nedrīkst visa veida plastmasu izmest pie šķirotajiem atkritumiem. Pārstrādei derīga tikai tāda, kas marķēta ar trīsstūri un zaļām vai baltām bultiņām (PP). Dažkārt gadoties, ka stikls iemests papīram paredzētā konteinerā. Tādā gadījumā par pārstrādei nederīgu atzīst visu konteineru, jo pat niecīgas stikla putekļu daļas pie papīra neesot pieļaujamas, lai to varētu pārstrādāt. “Katra veida pārstrādei paredzētos atkritumus nogādājam citā pārstrādes rūpnīcā. Protams, jebkurā gadījumā arī paši vēl šķirojam pārstrādei paredzētos atkritumus, jo to vidū patiešām gadās nederīgi materiāli,” skaidro I. Leilande.

Latvijas Zaļais punkts norāda, ka  savācējmašīna nogādā visu šķirošanas konteineru saturu vienkopus uz šķirošanas līnijām, kur iepakojums tiek sašķirots pa to veidiem un krāsām (piemēram, atšķirotas baltās, zaļās un brūnās PET pudeles, kas nav jādara iedzīvotājiem). Svarīgākais, kas jāpatur prātā, – neizmest dalītajos konteineros iepakojumu ar sadzīves atkritumiem. “Lai taupītu resursus, ir pilnībā pieļaujams, ka papīra un plastmasas šķirošanas konteineru saturs tiek izvests ar vienu atkritumu savācējmašīnu, jo iepakojuma kvalitāte no tā necieš. Atsevišķi ir jāizved stikla iepakojums, jo stikla lauskas var sabojāt citus iepakojuma materiālus,” norādīts Latvijas Zaļā punkta mājas lapā. Zaļā punkta pieredze norāda, ka visefektīvākā būtu sistēma, kurā iepakojums tiek šķirots divu veidu konteineros – vienā tiktu mestas stikla burkas un pudeles, bet otrā viss pārējais pārstrādei derīgais iepakojums. Tomēr katra pašvaldība izvēlas savu atkritumu šķirošanas sistēmu, atkarībā no tai pieejamiem resursiem un vietējās situācijas.

Interesanti, ka Jēkabpilī dalīto atkritumu savākšanu organizē ar vienu mašīnu un iedzīvotāji dalīto atkritumu konteinerā drīkst mest gan stiklu, gan PET pudeles, gan arī papīru. Kā tas iespējams, ka šeit stikls nav jāmet atšķirīgā konteinerā? “Dalīto atkritumu savākšana mūsu pašvaldībai neatmaksājas un, ja organizētu savākšanu ar atsevišķām mašīnām, zaudējumi būtu vēl lielāki. Mums ir noslēgts līgums ar uzņēmumu “Dziļā Vāda”, kas pieņem šādu jauktu masu un tālāk pati sašķiro, kas tai ir derīgs un kas nav. Jāraugās vienīgi, lai dalīto atkritumu vākšanas konteineros netiktu mesti sadzīves atkritumi un lai dalītajiem atkritumiem klāt nebūtu pārtikas atlieku. Pirms izmešanas vēlams iepakojumus izskalot ar ūdeni,” skaidro J. Hauka 

Ievēro

Dalītie konteineri domāti tikai iepakojumam un nevis plastmasas rotaļlietām, vecām disketēm, stikla vāzēm un citām sadzīves lietām.

Iepakojumam ir jābūt pilnībā tīram!

Papīram un kartonam sausam.

Iepazīsties ar sava atkrituma apsaimniekotāja izglītojošo materiālu par atkritumu šķirošanu un ievēro noteikumus! Tie parasti ir pieejami uzņēmuma mājas lapā. 

Atpakaļ uz sadaļu Ekoloģiskā atgriešanās