Šodienas datums: 21.07.2017  |  Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa

Ekoloģiskā atgriešanās

16. oktobri ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir izsludinājusi par Pasaules pārtikas dienu. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par pārtikas pieejamību visā pasaulē un stiprināt solidaritāti cīņā pret badu. Šogad Pārtikas dienas tēma ir: “Klimats mainās. Arī pārtikai un lauksaimniecībai jāmainās”.

Lai gan astotā daļa pasaules iedzīvotāju cieš no bada, pasaulē tiek izmesta aptuveni trešā daļa derīgas pārtikas. Kā skaidro speciālisti, daļa derīgas pārtikas aiziet nebūtībā vēl pirms nokļūšanas līdz patērētājam. Daļa pārtikas ceļo vairākus tūkstošus kilometru līdz nonāk uz patērētāju galda. Tādā veidā tiek negatīvi ietekmēta apkārtējā vide, kā arī šai ceļā daļa pārtikas tiek izmesta. Savukārt daudzu eksotisko augļu novākšanā, kas atrodas mūsu lielveikalu plauktos, tiek nodarbināti arī bērni, kas saņem niecīgu samaksu par padarīto darbu.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas speciālistu domām, lai negatīvi neietekmētu klimatu, kā arī lai veicinātu bada izskaušanu, ir svarīgi atbalstīt vietējās saimniecības un iegādāties vietējo produkciju, kā arī mainīt savus ikdienas ieradumus, iepērkoties un gatavojot ēdienu.

Pārtikas sistēmas ķēde

Pirms kāda laika biedrība “Homo Ecos” Latvijā rīkoja kampaņu “Atbildīgs pārtikas patēriņš”, kuras mērķis bija iedzīvotājus informēt par mūsdienu pārtikas sistēmu un aicināt rīkoties atbildīgi.

Ja kādreiz cilvēki lielākoties bija lauksaimnieki, paši sevi nodrošināja ar pārtiku, pēc tam situācija lēnām mainījās un attīstījās jaunas ražošanas sistēmas. Bet kā ir ar lauksaimniecību šodien? Globalizācijas ietekmē pārtikas ražošana šodien balstās uz efektivitātes palielināšanu un izmaksu samazināšanu. Tas veicina pesticīdu izmantošanu, kas ietekmē ne tikai vidi, bet arī ekonomiku. No tirgus tiek izstumti mazie un nelielie pārtikas ražotāji, ģimenes uzņēmumi, kas nespēj konkurēt ar lielajiem ražotājiem.

Runājot par globalizēto pārtikas ražošanu, izveidojas garas pārtikas ķēdes. Tas nozīmē, ka pārtikas nogādāšanai līdz patērētājam tiek izmantots liels daudzums degvielas, kas nelabvēlīgi ietekmē vidi. Globālās pārtikas ķēdes neveicina taisnīgumu un solidaritāti. Līdz ar to izveidojas situācija, ka ir pārtikušas valstis, kurās pārtika tiek vienaldzīgi izmesta atkritumu spainī, bet tai pat laikā uz zemeslodes ir vietas, kur cilvēki piedzīvo badu, jo lielie uzņēmēji ir pārņēmuši lauksaimniecības zemes savā īpašumā, bet vietējiem iedzīvotājiem nav ne apstrādājamas zemes, ne līdzekļu, lai iegādātos pārtiku.

Turklāt, ja runājam par veselību, tad mūsdienās lielākā daļa nopērkamās pārtikas nav veselīga, tās ražošanā ir izmantoti pesticīdi, konservanti, pārlieku daudz cukura, ģenētiski modificēti organismi. Tie ir tikai daži no pārtikas sistēmas lielajiem mīnusiem mūsdienās.

Tie ir globāli iemesli, kurus varbūt nespējam mainīt, tomēr, jo vairāk indivīdu mainītu attieksmi pret saviem iepirkšanās un ēšanas paradumiem, iespējams, arī globālajā sistēmā kaut kas mainītos.

Ikdienas paradumu maiņa

Kā uzsver biedrības “Homo Ecos” pārstāvji, veidojoties ilgtspējīgai un veselīgai pārtikas sistēmai, mūsu augsne kļūtu veselīgāka, līdz ar to arī tas, kas tajā tiks iesēts. Tad izaugs veseli dzīvnieki, veseli cilvēki, un mēs dzīvosim veselīgās kopienās. Biedrības pārstāvji piedāvā ieteikumus ilgtspējīgas pārtikas sistēmas veidošanai. Vispirms tas nozīmē dot priekšroku sezonālai un svaigai vietējai pārtikai, kas ražota ar videi draudzīgām metodēm; iegādāties tik daudz pārtikas, cik varam apēst, lai atlikumi nav jāizmet atkritumos; iespēju robežās neizmantot pārtikas iepakojumu; gatavot ēdienu mājās. Tāpat biedrība aicina atbalstīt mazās saimniecības, iegādājoties pārtiku pie vietējiem zemniekiem vai arī audzēt pašiem!

Viena no lielākajām problēmām, kas ir saistīta tieši ar ikdienas dzīvi un paradumiem, ir pārtikas izmešana. Ar to saskaras gan paši pārtikas ražotāji, gan pārdevēji, gan arī patērētāji. Kā apgalvo veikalos, daļa nenopirktās pārtikas, kurai derīguma termiņš jau ir pagājis, tiešām ir jāiznīcina. Tikai atsevišķos gadījumos, kad pārtikai ir ieteicamais derīguma termiņš, to var ziedot labdarībai. Kā liecina pārdevēju pieredze, patērētāji ir pieraduši, ka veikalā ir jābūt visam, tāpēc arī veikalos dažkārt produkcijas ir par daudz, ne visa tiek izpirkta un nonāk atkritumos.

Lai mazinātu gan tās pārtikas izmešanu, kas vēl ir veikalu plauktos, gan arī savās mājas, iepirkumi ir jāplāno, kā arī iepirktā pārtika jāglabā atbilstoši norādēm uz iepakojuma. Savukārt maltītes pārpalikumus var uzglabāt ledusskapī un apēst nākamajā dienā vai sasaldēt un izmantot vēlāk. Ja tomēr no pārtikas izmešanas izvairīties nav iespējams, tad tos var kompostēt savā dārzā, ja tāds ir, vai arī nodot ziedojumos.

Mācās ēst atbildīgi jau skolā

2015. gadā Eiropas attīstības gada ietvaros tika aizsākta Eiropas mēroga mācību programma ekoskolām “Ēdam atbildīgi!”. Latvijā šī projekta partneris ir Vides izglītības fonds. Projektā ir iesaistījušās vairāku Eiropas valstu skolas, savukārt Latvijā projektā plānots iesaistīt ap 100 skolas.

Projektā ir iesaistījusies arī A. Upīša Skrīveru vidusskola. Kā pastāstīja skolas direktora vietniece audzināšanas jomā Vija Meroža, projekts skolā norit jau otro gadu un tajā ir iesaistījušās visas klases. Skolēniem tas ir ļoti noderīgi. Mūsdienās daudzi vairs nezina, kā vispār pārtika rodas, tāpēc šī projekta ietvaros skolēni pārdomā pārtikas ciklu. Piemēram, pirms kāda laika skolēni iepazina maizes ceļu. Bija arī iespēja praktiski novērot, kā norit labības novākšana uz lauka. Pēc tam tiek pievērsta uzmanība arī tam, kas paliek pēc mums.

Jautāta par to, vai šāds projekts ir paliekošs skolēnu apziņā, V. Meroža teic, ka 100% visi nemainīsies, tomēr daļa aizdomājas. Piemēram, arī vecāki stāsta, ka bērni viņus pamāca, ejot uz veikalu, paņemt iepirkumu maisiņu, nevis pirkt jaunu iepakojumu. Tas varbūt ir neliels solis, tomēr ir labi jau šai vecumā gūt iemaņas, lai nākotnē tās attīstītu, uzskata skolotāja.

Ko saka Baznīca?

2015. gadā izdotajā enciklikā Ļaudato si", kas veltīta ekoloģijas jautājumiem, pāvests Francisks citastarp runāja arī par mūsu attieksmi pret ēdienu. Viņš minēja, ka ēdiens, ko izmetam, "ir kā nozagts no nabagu galda". Līdzīgi kā skolotāja no Skrīveriem, arī Francisks uzsvēra, cik būtiska ir izglītība, lai ieaudzinātu cilvēkos saudzīgu un cieņpilnu attieksmi pret vidi, kas ietver arī attieksmi pret pārtiku. Pāvests rakstīja: "Tas, ka cilvēks tiek audzināts izturēties atbildīgi pret vidi, var veicināt tādu rīcību, kas tieši un nozīmīgi skar apkārtējo vidi, piemēram, samazināt plastmasas un papīra lietošanu un ūdens patēriņu, šķirot atkritumus, gatavot tikai tik daudz, cik var apēst, rūpēties par citām dzīvajām būtnēm, izmantot sabiedrisko transportu vai braukt vairākiem vienā automobilī, stādīt kokus, izslēgt nevajadzīgu apgaismojumu utt. (...) Nedrīkst domāt, ka šie pūliņi pasauli nemaina." (Laudato si, 211., 212.)

Ilze Heina